Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem 41.5. punktā noteikto ikvienam ieslodzītajam ir jānodrošina arī kvalificēta zobārsta pakalpojumi.
Satversmes 95. pants paredz, ka spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta un nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam. Savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants noteic, ka nevienu nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. Kā norādījis Senāts, spīdzināšanas, cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegums īpaši nozīmīgs ir attiecībā uz ieslodzītām personām.[1]
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām nepietiekama medicīniskā aprūpe (tajā skaitā stomatoloģiskā palīdzība) vai tās nepieejamība personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās var veidot pazemojošu vai necilvēcīgu attieksmi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta izpratnē[2]. Līdz ar to arī nepietiekama stomatoloģiskā palīdzība gadījumos, kad ieslodzītajam nav finansiālu iespēju segt ārstniecības izdevumus, bet zobu ārstēšana ir nepieciešama, var radīt Satversmes 95. panta un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta pārkāpumu.
Ņemot vērā to, ka ieslodzītajiem šobrīd no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta tikai neatliekamā stomatoloģiskā palīdzība, kas ietver zobu ekstrakciju un kuru sniedz tikai gadījumā, ja ieslodzītā stāvoklim var būt kritiska ietekme uz viņa veselību vai dzīvību, un nepieciešama neatliekama palīdzība, kā arī, ņemot vērā zobārstniecības pakalpojumu saņemšanas iespējas, stomatoloģiskās palīdzības pieejamība ieslodzītajiem nav pietiekama.
Turklāt uz problēmām saistībā ar zobārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijas ieslodzījuma vietās vairākkārt ir norādījusi arī Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT). Piemēram, savā ziņojumā pēc 2011.gada vizītes, CPT izteica bažas par to, ka Latvijas ieslodzījuma vietās bez maksas tiek nodrošināta tikai zobu ekstrakcija neatliekamos gadījumos, kamēr cita veida zobārstniecības aprūpe ir pieejama tikai par maksu un daudzi ieslodzītie to nevar atļauties. Līdz ar to CPT aicināja Latviju pārskatīt esošo ieslodzīto veselības aprūpes sistēmu un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai ieslodzītajiem bez pietiekamiem līdzekļiem būtu iespēja saņemt nepieciešamo aprūpi.[3] Līdzīgi arī ziņojumā pēc 2016.gada vizītes, CPT ieteica uzlabot zobārstniecības pakalpojumu pieejamību Daugavgrīvas cietumā, nodrošinot bezmaksas konservatīvo zobārstniecību tiem ieslodzītajiem, kam nav iespējas par to samaksāt.[4]
Nesavlaicīga zobu ārstēšana ietekmē ne tikai ieslodzīto zobu stāvokli, kas var rezultēties ar nepieciešamību zobu izraut, bet var negatīvi ietekmēt arī ieslodzīto vispārējo veselības stāvokli kopumā. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz zobu ārstēšanas izdevumus ieslodzītajiem segt no valsts līdzekļiem. Tomēr, ja ieslodzītajam ir nepieciešama stomatoloģiskā palīdzība un viņam nav finanšu līdzekļu, kā arī gadījumā, ja ieslodzītais ieslodzījuma vietā netiek nodrošināts ar darbu, ir darba nespējīgā vecumā vai ir slims, valstij ir jāraugās, lai stomatoloģiskā palīdzība tiktu sniegta atbilstoši personas vajadzībām. Pretējā gadījumā var tikt pārkāpts necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegums, kas ir pamats sūdzības iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ņemot vērā minēto, ieslodzītajiem jābūt pieejamiem kvalificēta zobārsta pakalpojumiem.


[1] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 30. jūnija spriedums Lieta Nr. A420358414, SKA-174/2020.

[2] Sk., piemēram: Case of Iacov Stanciu v. Romania, 2012. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-112420; Case V.D. v. Romania, 2010. Pieejams: http://hudoc.echr.coe.int/eng?i=003-3030698-3348852

[3] Report on CPT visit to Latvia (2011), para. 86-87, 2013. Pieejams: https://rm.coe.int/1680697314

[4] Report on CPT visit to Latvia (2016), para. 81, 2017. Pieejams: https://rm.coe.int/pdf/168072ce4f
 

Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts projekts, kas paredz noteikt, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu plānveida stomatoloģisko palīdzību (kuras izmaksas vienam ieslodzītajam viena kalendārā gada ietvaros nepārsniedz 150 euro) rindas kārtībā  var saņemt ieslodzītie, kuri ieslodzījuma vietā pavadījuši vismaz vienu gadu, ar nosacījumu, ka ieslodzīto personīgajā kontā gada laikā nav bijuši pietiekami naudas līdzekļi, lai segtu izmaksas par plānveida stomatoloģisko palīdzību.
Viens kalendārais gads kā kritērijs izvēlēts, jo  cilvēki parasti plāno vienu profilaktisko pārbaudi pie stomatologa vienu reizi gadā vai retāk. Tāpat pēc profilaktiskās pārbaudes rezultātiem tiek lemts par turpmākās stomatoloģiskās ārstēšanas nepieciešamību. Tāpēc, ja personai nav kritiska situācija ar zobu veselību, stomatologa apmeklējums vienu reizi gadā ir objektīvs laika periods plānveida stomatologa apmeklējumam.
Ieslodzītais varēs saņemt stomatoloģisko palīdzību par valsts līdzekļiem 150 euro apmērā viena kalendārā gada ietvaros, ja ieslodzījuma vietā pavadīts vismaz gads tikai tad, ja pārbaudot ieslodzītā personīgā konta apgrozījumu viena kalendāra gada ietvaros tiks konstatēts, ka ieslodzītajam nav objektīvi pietiekoši naudas līdzekļi zobu ārstēšanai pēdējā gada laikā. Piemēram, ja ieslodzītā personīgajā kontā regulāri tiek ieskaitīta nauda no radiniekiem vai paziņām, un pēc konta apgrozījuma tiks secināts, ka ieslodzītais savā personīgajā kontā esošos naudas līdzekļus tērē uz mazsvarīgam lietām, piemēram, saldumu, kafijas, tējas vai cigarešu pirkšanai cietumā izvietotajā veikalā, un ieslodzītā personīga konta apgrozījums būs lielāks nekā 150 euro, ieslodzītais nevarēs pretendēt uz valsts piešķirto finansējumu. Savukārt tie ieslodzītie, kuru personīgajā kontā netiks konstatēti pietiekami naudas līdzekļi, proti, apgrozījums mazāk par 150 euro gadā, varēs pretendēt uz valsts piešķirto finansējumu.
Projekts paredz, ka minēto plānveida stomatoloģisko palīdzību rindas kārtībā tiks nodrošināta ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietas, jo Pārvaldes ieslodzījuma vietās un Latvijas Cietumu slimnīcā plānveida stomatologa pakalpojumus nevar nodrošināt. Ieslodzījuma vietās ilgstoši trūkst stomatologu ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietas ir specifiska darba vide, ir grūti darbam ieslodzījuma vietā piesaistīt kvalificētus speciālistus, tajā skaitā stomatologus. Saskaņā ar Pārvaldes amatu sarakstu šobrīd tikai trīs ieslodzījuma vietās ir paredzēts amats "ārsts (zobārsts)" – Rīgas Centrālcietumā (0,75 slodze), Iļģuciema cietumā (0,5 slodze) un Jēkabpils cietumā (0,25 slodze, bet uz doto brīdi vakance). Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. augusta ārkārtas sēdes protokola Nr. 41 1.§ 42. punktā noteikto valsts pārvaldē šobrīd jaunas amata vietas netiek veidotas. Esošie Pārvaldes resursi ļauj nodrošināt tikai neatliekamo stomatoloģisko palīdzību rindas kārtībā.
Tāpat ieslodzījuma vietās nav atbilstošs aprīkojums un telpas, lai nodrošinātu plānveida stomatoloģiskos pakalpojumus. Šobrīd katrā ieslodzījuma vietā ir tikai viena aprīkota stomatologa darba vieta, kas paredzēta neatliekamās stomatoloģiskās palīdzības sniegšanai. Papildus aprīkojuma iegāde un telpu izveidošana, lai ieslodzījuma vietā varētu nodrošināt plānveida stomatologa pakalpojumu pie tā jau esošā stomatologu trūkuma finansiāli nav lietderīga, ja šādus pakalpojumus var sniegt ārpus ieslodzījuma vietās esošie attiecīgo pakalpojumu sniedzēji.