Anotācija (ex-ante)

21-TA-1230: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 6.janvārī pieņemto lēmumu (grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu") pagarināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 2022.gada 28.februārim saistībā ar jaunā SARS-CoV-2 vīrusa paveida Omikrons straujo izplatību, ir nepieciešams veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (turpmāk - Likums) pagarinot esošos atbalsta mehānismus, t.sk. nomas maksas atbalsta mehānismu publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomniekiem, pagarināt termiņu gada pārskata par 2021.gadu iesniegšanai, vienādojot to ar iepriekš pagarināto gada pārskatu iesniegšanas termiņu par 2019. un 2020.gadu. Kā arī likumprojektā paredzēts precizēt normas par biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru tiesībām piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mērķis ir saglabāt esošos nomas maksas atbalsta mehānismus publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomniekiem, paredzēt iespēju Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām un sabiedriskā labuma organizācijām noteikt, ka iesniedzamo pārskatu termiņš par 2021.gadu pagarināms uz trim mēnešiem. Kā arī likumprojektā paredzēts precizēt normas par biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru tiesībām piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti. 
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Likuma 14.pantam valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas laikposmā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, izņemot maksu par patērētajiem pakalpojumiem (elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem). Ņemot vērā minēto atbalsta mehānisma piemērošanas termiņu, par laikposmu no 2022.gada 1.janvāra atbalsta mehānisms nav piemērojams.

Vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, līdzīgi kā iepriekš, būtiski ietekmē dažādu organizāciju praktisko darbību, un viena no būtiskākajām ietekmēm ir attālināta darba organizācija, kas bieži vien būtiski samazina organizācijas dokumentu, tajā skaitā grāmatvedības dokumentu aprites ātrumu un pieejamību atbildīgajām personām to tiešo darba pienākumu veikšanai.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gadā un 2021.gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem, kā arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Tāpat arī darbības pārskata iesniegšanas termiņš tika pagarināts par trim mēnešiem nevalstiskajām organizācijām, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Likumprojekta regulējums attiecībā uz gada pārskatu un darbības pārskatu iesniegšanas termiņa pagarinājumu ir piemērojams neatkarīgi no nozares.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, sabiedrības veselības un dzīvības aizsardzībai ir noteikti dažāda veida ierobežojumi, kas negatīvi ietekmē komersantu un citu saimnieciskās darbības veicēju spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, kā arī negatīvi ietekmē biedrību un nodibinājumu darbību, līdz ar to tika atjaunots nomas maksas atbalsta mehānisms subjektiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, par laikposmu no 2021.gada 11.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim.  
Ņemot vērā Likuma 14.pantā noteiktā  atbalsta mehānisma piemērošanas termiņu, par laikposmu no 2022.gada 1.janvāra atbalsta mehānisms nav piemērojams. Lai nodrošinātu konkrētā atbalsta mehānisma pagarināšanu, veicams grozījums Likuma 14.panta 1.1 daļā.
 
Risinājuma apraksts
Lai ārkārtējās situācijas laikā (šobrīd līdz 2022.gada 28.februārim) valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas varētu atbrīvot komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemt par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, nepieciešams veikt grozījumu Likuma 14.panta 1.1 daļā.
Pēc grozījumu pieņemšanas tiks veikti atbilstoši grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas tiks saskaņoti ar Eiropas Komisiju. Gadījumā, ja ārkārtēja situācija turpināsies pēc šobrīd noteiktā 2022.gada 28.februāra, arī turpmāk tiks nodrošināts, ka komercdarbības atbalsts tiks piešķirts, nepārsniedzot Eiropas Komisijas Pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā un Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam noteikto atbalsta piešķiršanas termiņu, kas šobrīd attiecīgi ir 2022. gada 30. jūnijs atbalstam ar Pagaidu regulējumu un 2024. gada 30. jūnijam de minimis atbalstam.
 
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka šobrīd ir spēkā pulcēšanas ierobežojumi un ir apgrūtināta iespēja apstiprināt gada un darbības pārskatus, kā arī to, ka nevalstiskajām organizācijām, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamais darbības pārskats ir saistāms ar gada pārskatu par 2021.gadu, darbības pārskata iesniegšanas termiņš ir nosakāms tāds pats kā gada pārskata par 2021. gadu iesniedzamais termiņš.
 
Risinājuma apraksts
Likuma 23.panta grozījumi ir aktuāli arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, un ir attiecināmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskatiem par 2021.pārskata gadu. Likuma 23.panta piektā daļa paredz, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskata par 2021.gadu iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiek pagarināts par trim mēnešiem.
Problēmas apraksts
Šobrīd Finanšu ministrija rakstisku iesniegumu par 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu ir saņēmusi no Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija (LRĀGA). Taču arī Latvijas zvērināto revidentu asociācija (LZRA) mutiski ir lūgusi izskatīt šo iespēju par 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu un gatavo attiecīgu rakstisku iesniegumu.
LRĀGA norāda, ka neprognozējamā situācija būtiski ietekmē finanšu rezultātu aplēšu noteikšanu, proti, organizācijām nav iespēja ar pietiekoši augstu precizitāti prognozēt, kā ar vīrusa infekciju Covid-19 saistītie ekonomiskie un sociālie procesi ietekmēs konkrēto uzņēmējsabiedrību (organizāciju), līdz ar to, pastāv risks, ka uzņēmējsabiedrības (organizācijas) grāmatvedības sniegtā informācija visos būtiskos aspektos var nesniegt skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli 2021.gada beigās.
Tāpat LRĀGA vērš uzmanību, ka kopš 2021.gada 1.jūlija ir spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas cita starpā paredz minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu par darbiniekiem, kuriem taksācijas periodā (ceturksnī) veikto VSAOI apmērs nesasniedz valstī noteikto minimālo apmēru. 2021. gada decembra otrajā pusē vairākas uzņēmējsabiedrības (organizācijas) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēma paziņojumus par to, ka daudziem darba ņēmējiem nav sasniegts minimālais VSAOI apmērs par 2021.gada 3.ceturksni.
Tiek prognozēts, ka līdzīgus paziņojumus par 2021.gada 4.ceturksni uzņēmējsabiedrības (organizācijas) saņems tikai 2022.gada martā. Diemžēl, minētajā VID paziņojumā uzņēmējsabiedrībām (organizācijām) pašlaik nav dota iespēja iepazīties ne ar konkrēto VSAA administratīvo aktu, ne ar papildus maksājamo VSAOI detalizāciju. LRĀGA ieskatā fakts, ka uzņēmējsabiedrības (organizācijas) informāciju par 2021.gada 4.ceturksni papildus veicamajām VSAOI saņems tikai 2022.gada martā, var būtiski ietekmēt kvalitatīva 2021.gada pārskata sagatavošanas procesu, jo trīs mēnešus pēc pārskata perioda beigām uzņēmējsabiedrībām (organizācijām) nebūs pieejama pilna informācija par izmaksām, kas ir saistītas ar konkrēto pārskata gadu (2021.gadu).
LRĀGA norāda, ka pat, ja uzņēmējsabiedrība (organizācija) vēlas sagatavot 2021.gada pārskatu līdz paziņojuma saņemšanai par 2021.gada 4.ceturksni papildus veicamo VSAOI apmēru, un papildus maksājamo VSAOI apmēru pārskata gada izmaksās atzīt, izmantojot aplēses par to, kāda būs šo papildus veicamo VSAOI summa, uzņēmējsabiedrība (organizācija) to nevarēs izdarīt, jo tai nebūs iespējas balstīties uz attiecīgu administratīvo aktu. Var rasties situācija, kad uzņēmējsabiedrība (organizācija) ir veikusi aplēses par papildus maksājamo VSAOI apmēru un iekļāvusi to gada pārskatā, savukārt VSAA ir aprēķinājusi citu summu, līdz ar to uzņēmējsabiedrībai (organizācijai) būs jākoriģē iepriekšējo periodu finanšu dati, kas var radīt papildus neērtības un palielināt administratīvo slogu.
LRĀGA lūdz veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un līdzīgi kā par 2019.gadu un par 2020.gadu pagarināt 2021.gada pārskatu iesniegšanas termiņus šādā kārtībā:
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma, turpmāk tekstā – GPKGPL, subjektiem noteikt tiesības iesniegt 2021. gada pārskatu termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz GPKGPL 97.panta pirmajā daļā noteikto termiņu;
biedrībām un nodibinājumiem noteikt tiesības iesniegt 2021. gada pārskatu līdz 2022. gada 30. jūnijam;
reliģiskajām organizācijām noteikt tiesības iesniegt 2021.gada pārskatu līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Risinājuma apraksts
Likuma 23.panta grozījumi ir aktuāli arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, un ir attiecināms uz gada pārskatiem par 2021.pārskata gadu. Likuma 23.panta pirmā daļa paredz, ka Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) par 2021.gadu iesniegšanas termiņš VID tiek pagarināts par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš ir, piemēram, 30.aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 2022.gada 31.jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2022.gada 31.oktobrim. Savukārt šī panta otrā un trešā daļa noteic iespēju arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31.marts, pagarināt par trim mēnešiem gada pārskata par 2021. gadu iesniegšanas termiņu VID, t.i.,  līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Problēmas apraksts
Ievērojot epidemioloģisko situāciju valstī, arī turpmāk ir nepieciešams nodrošināt, ka kooperatīvo sabiedrību un biedrību biedri biedru sapulcēs var piedalīties un balsot attālināti. 
Lai gan Biedrību un nodibinājumu likumā nav ietverts speciāls regulējums attiecībā uz biedrību attālinātajām biedru sapulcēm, tas nenozīmē to, ka šādas sapulces nedrīkst tikt sasauktas. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra prakse jau kopš 2016. gada ir tāda, ka piedalīšanos biedru sapulcē attālināti ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj biedriem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā, un, ja šī darbība ir attiecīgi dokumentāri fiksējama, tiek interpretēta kā klātesamība. Tādējādi, ja biedru sapulces protokolā tiek norādīts, ka biedri biedru sapulcē ir piedalījušies attālināti ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību, šādus protokolus Uzņēmumu reģistrs atzīst par likumam atbilstošiem, tos pieņem un uz to pamata tiek reģistrētas izmaiņas. Tas pats attiecas uz tādām biedru sapulcēm, kur daļa biedru atrodas klātienē, bet daļa biedru sapulcē piedalās, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus.  
Norādāms, ka dotajā brīdī biedrības biedri nevar realizēt iespēju balsot pirms biedru sapulces, ņemot vērā Likuma 37. panta pirmajā daļā minēto termiņu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu jebkādas šaubas par biedru tiesībām piedalīties biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, nepieciešams izslēgt Likuma 37. panta pirmajā daļā ietverto termiņu (2021. gada 31. decembris).  Tieslietu ministrija izstrādā likumprojektus "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" un "Kooperatīvo sabiedrību likumā", kuros ir plānots ietvert regulējumu par attālinātajām biedru sapulcēm, tādējādi nostiprinot to speciālajā normatīvajā regulējumā. Ievērojot minēto, paredzēts papildināt likuma pārejas noteikumus nosakot, ka Likuma 37. pantā ietvertais regulējums ir spēkā līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Biedrību un nodibinājumu likumā un Kooperatīvo sabiedrību likumā. 

Likuma 37. panta vienpadsmitā daļa tiek izslēgta, ņemot vērā, ka uz kapitālsabiedrībām šāds regulējums vairs nav nepieciešams. Komerclikuma regulējumā ir paredzēta iespēja sasaukt attālinātas sapulces (hibrīdsapulces jeb daļēji attālinātas, kad sapulce notiek arī klātienē), kas ir savienojams ar iespēju daļēji pulcēties klātienē. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Likumprojekta tiesiskajam regulējumam par  2021.gada pārskata iesniegšanas termiņu pagarinājumu būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo saistībā ar to, ka Covid-19 pandēmijas uzliesmojums vēl joprojām turpinās, uzņēmumi varēs sagatavot gada pārskatus pēc ārkārtas situācijas beigām.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Fiziskas personas, kas reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji, kuras ir publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomnieki un kuras noteiktajā periodā nekustamo īpašumu vai kustamo mantu vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabineta noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai vai kuriem sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību noteiktā ārkārtējā situācija ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Komersanti, kā arī citi saimnieciskās darbības veicēji, biedrības un nodibinājumi, kuri ir publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomnieki un kuri noteiktajā periodā nekustamo īpašumu vai kustamo mantu vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabineta noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai vai kuriem sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību noteiktā ārkārtējā situācija ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Likumprojekta regulējums skar Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektus, biedrības, nodibinājumus, reliģiskās un sabiedriskā labuma organizācijas. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo tiks sniegts atbalsts komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nomā publiskas personas vai publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Likuma 14.panta 1.1 daļas grozījuma precīza ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem nav aprēķināma.
Atbilstoši iznomātāju iesniegtajai informācijai 2020.gadā kopējā atbalsta piešķirtā summa bija 5 142 412 euro, savukārt 2021.gadā (līdz 30.06.2021.) – 3 347 278 euro.
Vienlaikus saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 14.panta trešo daļu izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu (publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomas maksas atbrīvojums vai samazinājums, kavējuma procentu un līgumsodu atbrīvojums samaksas kavējuma gadījumā), iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.

Lai nodrošinātu gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu, ir nepieciešams veikt izmaiņas VID Nodokļu informācijas sistēmā, kuru izmaksas sastāda 4 537,50 EUR (ar PVN). Izmaiņu veikšanai VID informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros. 

4.1.1. Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumi Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību” 

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu paredzēts pagarināt likuma 14.pantā noteiktā atbalsta mehānisma piemērošanas termiņu, tiks veikti atbilstoši grozījumi iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos, lai nodrošinātu atbalsta piemērošanu. 
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija"
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Saņemts rakstisks iesniegums no Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas izteiktie priekšlikumi par 2021. gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu ņemti vērā. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Projekta izpildi nodrošinās publisku personu un publisku personu kapitālsabiedrību mantas iznomātāji.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi