Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu loks, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, lauku apvidos privatizējot zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Būvju uzturēšanai nepieciešamā platība un Zemesgabala robežas saskaņā ar 2002. gada 9. janvārī apstiprināto Zemesgabala robežu plānu noteiktas atbilstoši Ādažu pagasta padomes 2001. gada 21. augusta sēdes Nr. 6 lēmumam. Saskaņā ar 2005. gada 23. maijā izgatavoto Meža zemju plānu visos trijos meža nogabalos atrodas būves, turklāt 2.meža nogabals  Zemesgabala robežu plānā iezīmēts kā ēkas pagalms.
Zemkopības ministrija 2022.gada 19.oktobra vēstulē Nr.3.4-11e/1695/2022 informēja, ka sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) izvērtēja Zemesgabala daļas – meža zemes 1,33 ha platībā - pārņemšanas lietderību. Izvērtējot konstatēts, ka Zemesgabalā esošās meža zemes platība ir neliela un izvietota trīs nogabalos, kas savstarpēji nerobežojas, meža nogabali ir apbūvēti un to aptuvenā platība ir 0,71 ha, 0,41 ha un 0,21 ha. Zemesgabals nerobežojas ar LVM apsaimniekošanā esošo valsts zemi, tajā atrodas īpaši aizsargājams biotops “Mežainas piejūras kāpas”, Ādažu novada teritorijas plānojumā noteikts teritorijas ar īpašiem noteikumiem statuss – degradēta teritorija, kur pirms apsaimniekošanas uzsākšanas nepieciešama rekultivācija, kā nekustamā īpašuma lietošanas mērķis noteikts “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve” (1001). Zemesgabalam piekļuve ir apgrūtināta no meža apsaimniekošanas viedokļa, kā arī tuvākā LVM pārvaldīšanā esošā zemes vienība atrodas ~2 km attālumā. Ņemot vērā minēto, Zemkopības ministrija norādīja, ka no meža apsaimniekošanas viedokļa Zemesgabala daļas, ko aizņem meža zeme 1,33 ha platībā, pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.
Ādažu novada pašvaldība 2022.gada 30.novembra vēstulē Nr.ĀNP/1-12-1/22/1898 informēja, ka Pašvaldības domes Attīstības komiteja, vērtējot Būvju ½ domājamās daļas iegūšanu īpašumā, atkārtoti atzina, ka ne Zemesgabala, ne tā daļu, ne Būvju vai to daļas iegūšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga, jo tie nav nepieciešami pašvaldībai likumā noteikto autonomo funkciju veikšanai.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Zemesgabalā ietilpstošā valsts meža zeme nav nepieciešama ne valsts pārvaldes, ne pašvaldības funkciju īstenošanai. Turklāt Meža nogabali ir apbūvēti, līdz ar to tiktu turpināta dalītā īpašuma un (piespiedu) nomas attiecību pastāvēšana. Valsts turpinās uzturēt Zemesgabalu, ko nav lietderīgi izmantot valsts funkciju nodrošināšanai, un joprojām turpinās segt administrēšanas izdevumus.
Vēlreiz izvērtējot no lietderības aspekta valsts meža zemes atdalīšanu un turpmāku uzturēšanu par valsts līdzekļiem, ņemot vērā Zemkopības ministrijas argumentus, ka Zemesgabalā ietilpstošās meža zemes platība ir neliela un izvietota trīs nogabalos, kas savstarpēji nerobežojas, ka Meža nogabali ir apbūvēti, ka tajos atrodas īpaši aizsargājams biotops “Mežainas piejūras kāpas”, ka Zemesgabalam Ādažu novada teritorijas plānojumā noteikts teritorijas ar īpašiem noteikumiem statuss – degradēta teritorija, kur pirms apsaimniekošanas uzsākšanas nepieciešama rekultivācija, kā arī ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 1. pantā noteikto, secināms, ka nav lietderīgi Zemesgabalu sadalīt un atdalītās daļas paturēt valsts īpašumā.
Ādažu novada pašvaldības 2024.gada 19.janvāra vēstulē Nr.ĀNP/1-12-4/24/102 tiek secināts, ka 1.zemes vienības sadale ir iespējama tikai izstrādājot detālplānojumu, jo piekļuves nodrošināšanai jaunizveidotajām zemes vienībām ir nepieciešams izveidot jaunas ielas vai pašvaldību ceļus, vienlaikus pašvaldības ieskatā piedāvātais sadalījums (izdalot tikai meža nogabalus) nav racionāls, jo sadales rezultātā veidosies vairāki starpgabali, kuru konfigurācija nepieļaus attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši spēkā esošajam Ādažu novada teritorijas plānojumam.
Ņemot vērā minēto, ir lietderīgi atļaut Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 1,33 ha platībā, pamatojoties gan uz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3.punktā norādīto kritēriju - funkcionālā nepieciešamība, gan arī to, ka pēc meža nogabalu nodalīšanas veidotos tādi  starpgabali Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme 1,33 ha) tiks privatizēts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši NĪVKIS informācijai nekustamā īpašuma "Jaunieļi” Austrumu ielā 20, Kadagā, Ādažu pagastā, Ādažu novadā, novērtējums kadastrā ir noteikts 89776 euro un kadastrālā vērtība uz 2024.gada 1.janvāri noteikta 87660 euro, līdz ar to Zemesgabalā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 2116 euro.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas (turpmāk – Administrācija) 2023.gada 19.jūnija vēstuli Nr.1.6.1/3882/2023-N atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS” esošajai informācijai 1.zemes vienībā esošajos Meža nogabalos un 2.zemes vienībā visā platībā ir reģistrēts Eiropas Savienībā īpaši aizsargājams biotops 2180 – Mežainas piejūras kāpas.
Minētās zemes vienības neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Tajās nav reģistrēti mikroliegumi, aizsargājami koki un īpaši aizsargājamu sugu atradnes.
Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma  9. pantā ir noteiktas zemes īpašnieku un lietotāju pienākumi, tai skaitā:
1) veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu;
2) ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu;
3) neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli.
Ņemot vērā minēto, ja tiek plānotas darbības īpaši aizsargājamu biotopu teritorijā, nepieciešams saņemt sertificēta dabas eksperta atzinumu par paredzētās darbības pieļaujamību biotopa teritorijā, tās ietekmi uz aizsargājamo biotopu un pasākumiem negatīvās ietekmes mazināšanai.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19.panta pirmās daļas 6.punktam tās zemes privatizāciju, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, veic valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā ietvertais pienākums noskaidrot, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, tiek izpildīts rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.