24-TA-2510: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu (turpmāk – NIMKIL) ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tāpat Likumprojekts paredz pilnveidot NIMKIL noteiktās izpildes procedūras.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Palermo konvencijas 12. pants paredz, ka dalībvalstis ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vai arī īpašumu, kura vērtība atbilst šo līdzekļu vērtībai. Minētā panta 3. punktā noteikts, ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir daļēji vai pilnīgi pārveidoti citā īpašumā, tad šis īpašums, un nevis minētie līdzekļi, ir pakļaujami šajā pantā minētajiem pasākumiem. Saskaņā ar minētā panta 4. punktu gadījumā, ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir sajaukti ar īpašumu, kas iegūts no likumīgiem avotiem, tad šis īpašums, neierobežojot nekādas tiesības, kas attiecas uz aresta uzlikšanu vai izņemšanu, ir pakļaujams konfiskācijai līdz sajaukto līdzekļu aprēķinātajai vērtībai. Ienākumi vai citi labumi, kas iegūti no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, no īpašuma, kurā noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir tikuši pārvērsti, vai arī no īpašuma, ar kuru noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir bijuši sajaukti, arī tiek pakļauti šajā pantā norādītajiem pasākumiem tādā pašā veidā un mērā kā noziedzīgi iegūtie līdzekļi.
Varšavas konvencijas 5. pants paredz, ka ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka īpašuma konfiskācijas pasākumi attiecas arī (a) uz tādu īpašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus; (b) ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi pilnīgi vai daļēji ir pievienoti likumīgas izcelsmes īpašumam, – uz šo likumīgās izcelsmes īpašumu, nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību; (c) tādā pašā veidā un apjomā kā attiecībā uz noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem – uz tādiem ieņēmumiem vai cita veida labumiem, kuri cēlušies no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, no īpašuma, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus, vai no tāda īpašuma, kam pievienoti noziedzīgi iegūtie līdzekļi, – šajā gadījumā nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.
Vīnes konvencijas 5. pantā paredzēts, ja ienākumi ir pārveidoti vai pārvērsti cita veida īpašumā, tad šis īpašums, nevis ienākumi, ir pakļauts šajā pantā minētajiem pasākumiem. Ja ienākumi apvienoti ar likumīgā ceļā gūtu īpašumu, šis īpašums konfiscējams ienākumu vērtības apmērā, neierobežojot jebkādas tiesības uzlikt arestu vai iesaldēt īpašumu. Attiecībā uz ieņēmumiem vai citiem labumiem, kas gūti no ienākumiem, īpašuma, kurā ienākumi pārveidoti vai pārvērsti; vai īpašuma, kas apvienots ar ienākumiem, tiek piemēroti šajā pantā minētie pasākumi tādā pašā veidā un apjomā kā ienākumiem.
Arī FATF 4. rekomendācijā noteikts, ka valstīm jāveic pasākumi, lai kompetentās iestādes varētu konfiscēt a) legalizēto īpašumu, b) ieņēmumus no naudas legalizēšanas vai predikatīviem nodarījumiem, rīkus, kas izmantoti vai paredzēti šo nodarījumu veikšanai, c) īpašumu, kas iegūti vai izmantoti terorisma, teroristisku aktu vai teroristisku organizāciju finansēšanai vai d) atbilstošas vērtības īpašumu.
Šobrīd NIMKIL nav paredzēta mantas konfiskācijas izpildes kārtība gadījumiem, ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir sajaukti ar īpašumu, kas iegūts no likumīgiem avotiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 634.1 panta divpadsmito daļu nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms NIMKIL kārtībā vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā. Savukārt nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā.
Papildus norādāms, ka ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēts papildināt KPL 634.1 panta divpadsmito daļu, nosakot, ka nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpilda NIMKIL noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem.
Papildus ar Likumprojektu tiek svītrotas dublējošas CPL normas un novērstas arī citas konstatētās neprecizitātes.
Varšavas konvencijas 5. pants paredz, ka ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka īpašuma konfiskācijas pasākumi attiecas arī (a) uz tādu īpašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus; (b) ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi pilnīgi vai daļēji ir pievienoti likumīgas izcelsmes īpašumam, – uz šo likumīgās izcelsmes īpašumu, nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību; (c) tādā pašā veidā un apjomā kā attiecībā uz noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem – uz tādiem ieņēmumiem vai cita veida labumiem, kuri cēlušies no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, no īpašuma, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus, vai no tāda īpašuma, kam pievienoti noziedzīgi iegūtie līdzekļi, – šajā gadījumā nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.
Vīnes konvencijas 5. pantā paredzēts, ja ienākumi ir pārveidoti vai pārvērsti cita veida īpašumā, tad šis īpašums, nevis ienākumi, ir pakļauts šajā pantā minētajiem pasākumiem. Ja ienākumi apvienoti ar likumīgā ceļā gūtu īpašumu, šis īpašums konfiscējams ienākumu vērtības apmērā, neierobežojot jebkādas tiesības uzlikt arestu vai iesaldēt īpašumu. Attiecībā uz ieņēmumiem vai citiem labumiem, kas gūti no ienākumiem, īpašuma, kurā ienākumi pārveidoti vai pārvērsti; vai īpašuma, kas apvienots ar ienākumiem, tiek piemēroti šajā pantā minētie pasākumi tādā pašā veidā un apjomā kā ienākumiem.
Arī FATF 4. rekomendācijā noteikts, ka valstīm jāveic pasākumi, lai kompetentās iestādes varētu konfiscēt a) legalizēto īpašumu, b) ieņēmumus no naudas legalizēšanas vai predikatīviem nodarījumiem, rīkus, kas izmantoti vai paredzēti šo nodarījumu veikšanai, c) īpašumu, kas iegūti vai izmantoti terorisma, teroristisku aktu vai teroristisku organizāciju finansēšanai vai d) atbilstošas vērtības īpašumu.
Šobrīd NIMKIL nav paredzēta mantas konfiskācijas izpildes kārtība gadījumiem, ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir sajaukti ar īpašumu, kas iegūts no likumīgiem avotiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 634.1 panta divpadsmito daļu nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms NIMKIL kārtībā vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā. Savukārt nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas vērtības piedziņu vai par trešās personas mantas konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams konfiscēt, izpildāms Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā.
Papildus norādāms, ka ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredzēts papildināt KPL 634.1 panta divpadsmito daļu, nosakot, ka nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpilda NIMKIL noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem.
Papildus ar Likumprojektu tiek svītrotas dublējošas CPL normas un novērstas arī citas konstatētās neprecizitātes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Par 1. panta, 1.1 panta, 2. panta, 4. panta, 5. panta, 6. panta, 12. panta, 13. panta, 14. panta, 26. panta, 30. panta, 37. panta, 42. panta, un 44.1 panta grozījumiem
Šobrīd NIMKIL neparedz izpildes kārtību nolēmumiem par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Līdz ar to ir nepieciešams risinājums gadījumos, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi ir sajaukti ar legāli iegūtiem līdzekļiem, piemēram, nekustamā īpašuma gadījumā. Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem.
Šobrīd NIMKIL neparedz izpildes kārtību nolēmumiem par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Līdz ar to ir nepieciešams risinājums gadījumos, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi ir sajaukti ar legāli iegūtiem līdzekļiem, piemēram, nekustamā īpašuma gadījumā. Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir atsavināt konfiscēto mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas segšanai, bet atlikumu pārskaitīt valsts budžetā. Savukārt gadījumos, kas izpildāma mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, mantas atsavināšanas mērķis ir iegūt līdzekļus, no kuriem valsts budžetā pārskaitāma summa noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, bet atlikums atzīstams par legāli iegūtiem līdzekļiem. Tādējādi, atšķirībā no noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes procesa, kur vienīgā persona, kurai ar NIMKIL piešķirtas tiesības iegūt ziņas par izpildu lietas virzību, piešķirtas tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības, paturēt mantu pēc nenotikušas izsoles, izmantot ieskaitu un citas tiesības, ir cietušais, kura labā piedzīta kompensācija krimināllietā, izpildu lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā šādas tiesības piešķiramas arī citām personām – kriminālprocesā aizskartam mantas īpašniekam, nodrošinātajam kreditoram un personai, kas zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegusi izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka (NIMKIL kopā sauktiem – piedzinēji). Ievērojot minēto, NIMKIL normās nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus.
Grozījums 1. pantā, papildinot to ar trešo daļu, paredz noteikt, ka NIMKIL noteiktajā kārtībā izpilda arī tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem.
Ņemot vērā, ka līdz ar jauna veida nolēmuma izpildes kārtības ieviešanu NIMKIL tiek ieviesti jauni termini, NIMKIL papildināts ar 1.1 pantu, kas sniedz šo terminu skaidrojumu, attiecīgi NIMKIL grozot pantus, lai saskaņotu vienotu terminu ietveršanu visā likumā.
Grozījums 2. pantā paredz, ka pamats mantas konfiskācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpildei ir izpildraksts vai prokurora lēmuma vai priekšraksta izraksts par mantas konfiskāciju.
Grozījumi 4. panta ceturtajā daļā noteic, ka ne tikai parādnieka, bet arī kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka nāve, rīcībspējas ierobežošana un citi šajā normā norādītie apstākļi nav šķērslis izpildu lietas ievešanai un nav pamats izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai. Turklāt normā dotais apstākļu uzskaitījums papildināts ar fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesu.
Grozījums 5. pantā paredz, ka izpildes izdevumi lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, nosakāmi atbilstoši CPL noteikumiem par sprieduma izpildes izdevumiem.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde ir zvērināta tiesu izpildītāja kompetencē tajos gadījumos, kad no šīs mantas realizācijā iegūtajiem līdzekļiem ir vai būs sedzama cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācija. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka no konfiscētās mantas atsavināšanas šis mērķis var netikt sasniegts, jo, piemēram, mantai nav vērtības, zvērināts tiesu izpildītājs izpildu dokumentu var nodot izpildei Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi mainot mantas konfiskācijas izpildes subjektu. Attiecinot NIMKIL regulējumu arī uz tādu izpildu dokumentu izpildi, kas paredz mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpildu lietā tiek paplašināts to personu loks, kas pretendē uz daļu no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Tā kā šīm personām var būt zvērinātam tiesu izpildītājam pretējs ieskats attiecībā uz konfiscētās mantas atsavināšanas iespējamību, 6. pants papildināms ar trešo daļu, kas nosaka, ka, ja izpildei iesniegts izpildu dokuments par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, un piedzinējs šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos lūdz turpināt mantas konfiskācijas izpildi, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja norādītos sprieduma izpildes izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs konfiskācijas izpildes subjekta maiņu neveic. Tādējādi, ja piedzinējs ir gatavs avansēt nolēmuma izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs izpildi turpina, nevis nodod Valsts ieņēmumu dienestam bez izpildes.
Grozījums 12. pantā, papildinot to ar trešo daļu, paredz, ka, izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, piedzinējam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu nodrošinātajā vai izpildu dokumentā norādītajā apmērā, bet, ja pircējs ir aizskartais mantas īpašnieks, – to summu, kāda viņam saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no mantas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, piedzinējs var ieskaitīt pirkuma cenā savu prasījumu tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.
Grozījums 13. panta pirmajā daļā paredz papildināt to ar izņēmuma gadījumu, kad normā norādītie līgumi ir saistoši mantas ieguvējam. Tā kā atbilstoši NIMKIL grozījumiem, kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam nebūs liegts nosolīt, paturēt vai citā NIMKIL paredzētā veidā iegādāties konfiscēto mantu, šādos gadījumos šai personai būs saistoši viņas pašas iepriekš par mantu noslēgtie līgumi. Tāpat no 13. panta svītrojama otrā daļa, kas paredz, ka nekustamā īpašuma ieguvējam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Tā kā Dzīvojamo telpu īres likumā vairs nav šādas absolūtas normas, arī NIMKIL nav pamata to saglabāt. Arī 13. panta trešā daļa grozāma, izsakot to jaunā redakcijā. Proti, nosakot, ka uz konfiscēto mantu reģistrētās parādsaistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes nav šķērslis konfiskācijas izpildei. Savukārt trešās personas (personas, kas nav ne kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, ne nodrošinātais kreditors, ne personas, kas iesniegušas izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka), kuru tiesības ir aizskartas ar mantas konfiskāciju, var vērsties tiesā vispārējā kārtībā pret personu, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei (parādnieku vai kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku), bet nevar pretendēt uz konfiscēto mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi, izņemot NIMKIL 44.1 panta pirmās daļas 3. punktā minēto naudas līdzekļu atlikumu.
Ar grozījumiem plānots papildināt NIMKIL ar 13.1 pantu, kas nosaka to personu loku, kam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.
Attiecinot NIMKIL regulējumu arī uz tādu izpildu dokumentu izpildi, kas paredz mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, arī 14. pants papildināms, nosakot, ka zvērināta tiesu izpildītāja darbības konfiskācijas izpildē var pārsūdzēt ne tikai cietušais, bet arī piedzinējs un izsoles dalībnieki NIMKIL noteiktajos gadījumos un kārtībā. Citām personām, piemēram, parādniekam, pārsūdzības tiesību nav.
Grozījums 26. pantā, papildinot pirmo daļu, paredz, ka lēmumu par konfiscētās mantas pārdošanu bez izsoles nosūta cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, – arī piedzinējam, kuri to var pārsūdzēt CPL 632. pantā noteiktajā kārtībā.
Grozījums 30. pantā paredz, ka nekustamo īpašumu apraksta pēc piedzinēja lūguma vai tad, ja to par nepieciešamu atzīst zvērināts tiesu izpildītājs. Nekustamo īpašumu novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību. Par novērtējumu paziņo cietušajam, bet, izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, arī piedzinējam. Cietušais un piedzinējs var lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanu CPL noteiktajā kārtībā un termiņā.
Grozījums 37. pantā paredz, ka par to, ka izsole atzīta par nenotikušu saskaņā ar 37. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo cietušajam un nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, ja tādi ir (izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus), bet gadījumā, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, – paziņo arī piedzinējam. Ja izsole atzīta par nenotikušu 37. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, nekavējoties uzaicina cietušo un piedzinēju un, ja tādi ir, nekustamā īpašuma kopīpašniekus, (izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus), paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.
Grozījumi 42. pantā veicami, lai tā noteikumi būtu piemērojami arī lietās par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Šim nolūkam panta pirmā daļa izsakāma jaunā redakcijā. Proti, ja ar konfiscētajiem finanšu līdzekļiem vai konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūto summu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus NIMKIL noteiktos prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai, un nosūta to attiecīgajām personām, kurām saskaņā ar aprēķinu pienākas kādas summas, tostarp tām personām, kuru prasījumu apmierināšanai naudas līdzekļu nepietiek. Tāpat grozījumi paredz papildināt otro daļu, nosakot, ka gadījumos, ja izsole pasludināta par nenotikušu un cietušais, kopīpašnieks vai pēdējais pārsolītais solītājs (lietās par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, – arī piedzinējs) izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu vai kustamo mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no attiecīgās personas. Kā arī grozījumi paredz izteikt panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka 42. pantā norādītos aprēķinus personas, uz kuriem tie attiecas, var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.
Grozījumi paredz papildināt NIMKIL ar 44.1 pantu, kas paredz kārtību nolēmuma par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā izpildes rezultātā iegūto līdzekļu sadalīšanai.
Grozījums 1. pantā, papildinot to ar trešo daļu, paredz noteikt, ka NIMKIL noteiktajā kārtībā izpilda arī tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem.
Ņemot vērā, ka līdz ar jauna veida nolēmuma izpildes kārtības ieviešanu NIMKIL tiek ieviesti jauni termini, NIMKIL papildināts ar 1.1 pantu, kas sniedz šo terminu skaidrojumu, attiecīgi NIMKIL grozot pantus, lai saskaņotu vienotu terminu ietveršanu visā likumā.
Grozījums 2. pantā paredz, ka pamats mantas konfiskācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpildei ir izpildraksts vai prokurora lēmuma vai priekšraksta izraksts par mantas konfiskāciju.
Grozījumi 4. panta ceturtajā daļā noteic, ka ne tikai parādnieka, bet arī kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka nāve, rīcībspējas ierobežošana un citi šajā normā norādītie apstākļi nav šķērslis izpildu lietas ievešanai un nav pamats izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai. Turklāt normā dotais apstākļu uzskaitījums papildināts ar fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesu.
Grozījums 5. pantā paredz, ka izpildes izdevumi lietā par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, nosakāmi atbilstoši CPL noteikumiem par sprieduma izpildes izdevumiem.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde ir zvērināta tiesu izpildītāja kompetencē tajos gadījumos, kad no šīs mantas realizācijā iegūtajiem līdzekļiem ir vai būs sedzama cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācija. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka no konfiscētās mantas atsavināšanas šis mērķis var netikt sasniegts, jo, piemēram, mantai nav vērtības, zvērināts tiesu izpildītājs izpildu dokumentu var nodot izpildei Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi mainot mantas konfiskācijas izpildes subjektu. Attiecinot NIMKIL regulējumu arī uz tādu izpildu dokumentu izpildi, kas paredz mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, izpildu lietā tiek paplašināts to personu loks, kas pretendē uz daļu no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Tā kā šīm personām var būt zvērinātam tiesu izpildītājam pretējs ieskats attiecībā uz konfiscētās mantas atsavināšanas iespējamību, 6. pants papildināms ar trešo daļu, kas nosaka, ka, ja izpildei iesniegts izpildu dokuments par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, un piedzinējs šā panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos lūdz turpināt mantas konfiskācijas izpildi, iemaksājot zvērināta tiesu izpildītāja norādītos sprieduma izpildes izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs konfiskācijas izpildes subjekta maiņu neveic. Tādējādi, ja piedzinējs ir gatavs avansēt nolēmuma izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs izpildi turpina, nevis nodod Valsts ieņēmumu dienestam bez izpildes.
Grozījums 12. pantā, papildinot to ar trešo daļu, paredz, ka, izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, piedzinējam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu nodrošinātajā vai izpildu dokumentā norādītajā apmērā, bet, ja pircējs ir aizskartais mantas īpašnieks, – to summu, kāda viņam saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no mantas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, piedzinējs var ieskaitīt pirkuma cenā savu prasījumu tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.
Grozījums 13. panta pirmajā daļā paredz papildināt to ar izņēmuma gadījumu, kad normā norādītie līgumi ir saistoši mantas ieguvējam. Tā kā atbilstoši NIMKIL grozījumiem, kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam nebūs liegts nosolīt, paturēt vai citā NIMKIL paredzētā veidā iegādāties konfiscēto mantu, šādos gadījumos šai personai būs saistoši viņas pašas iepriekš par mantu noslēgtie līgumi. Tāpat no 13. panta svītrojama otrā daļa, kas paredz, ka nekustamā īpašuma ieguvējam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Tā kā Dzīvojamo telpu īres likumā vairs nav šādas absolūtas normas, arī NIMKIL nav pamata to saglabāt. Arī 13. panta trešā daļa grozāma, izsakot to jaunā redakcijā. Proti, nosakot, ka uz konfiscēto mantu reģistrētās parādsaistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes nav šķērslis konfiskācijas izpildei. Savukārt trešās personas (personas, kas nav ne kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, ne nodrošinātais kreditors, ne personas, kas iesniegušas izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka), kuru tiesības ir aizskartas ar mantas konfiskāciju, var vērsties tiesā vispārējā kārtībā pret personu, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei (parādnieku vai kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku), bet nevar pretendēt uz konfiscēto mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi, izņemot NIMKIL 44.1 panta pirmās daļas 3. punktā minēto naudas līdzekļu atlikumu.
Ar grozījumiem plānots papildināt NIMKIL ar 13.1 pantu, kas nosaka to personu loku, kam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.
Attiecinot NIMKIL regulējumu arī uz tādu izpildu dokumentu izpildi, kas paredz mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, arī 14. pants papildināms, nosakot, ka zvērināta tiesu izpildītāja darbības konfiskācijas izpildē var pārsūdzēt ne tikai cietušais, bet arī piedzinējs un izsoles dalībnieki NIMKIL noteiktajos gadījumos un kārtībā. Citām personām, piemēram, parādniekam, pārsūdzības tiesību nav.
Grozījums 26. pantā, papildinot pirmo daļu, paredz, ka lēmumu par konfiscētās mantas pārdošanu bez izsoles nosūta cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, – arī piedzinējam, kuri to var pārsūdzēt CPL 632. pantā noteiktajā kārtībā.
Grozījums 30. pantā paredz, ka nekustamo īpašumu apraksta pēc piedzinēja lūguma vai tad, ja to par nepieciešamu atzīst zvērināts tiesu izpildītājs. Nekustamo īpašumu novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību. Par novērtējumu paziņo cietušajam, bet, izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, arī piedzinējam. Cietušais un piedzinējs var lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanu CPL noteiktajā kārtībā un termiņā.
Grozījums 37. pantā paredz, ka par to, ka izsole atzīta par nenotikušu saskaņā ar 37. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo cietušajam un nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, ja tādi ir (izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus), bet gadījumā, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, – paziņo arī piedzinējam. Ja izsole atzīta par nenotikušu 37. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos, zvērināts tiesu izpildītājs, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, nekavējoties uzaicina cietušo un piedzinēju un, ja tādi ir, nekustamā īpašuma kopīpašniekus, (izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus), paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.
Grozījumi 42. pantā veicami, lai tā noteikumi būtu piemērojami arī lietās par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Šim nolūkam panta pirmā daļa izsakāma jaunā redakcijā. Proti, ja ar konfiscētajiem finanšu līdzekļiem vai konfiscētās mantas realizācijas rezultātā iegūto summu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus NIMKIL noteiktos prasījumus, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai, un nosūta to attiecīgajām personām, kurām saskaņā ar aprēķinu pienākas kādas summas, tostarp tām personām, kuru prasījumu apmierināšanai naudas līdzekļu nepietiek. Tāpat grozījumi paredz papildināt otro daļu, nosakot, ka gadījumos, ja izsole pasludināta par nenotikušu un cietušais, kopīpašnieks vai pēdējais pārsolītais solītājs (lietās par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, – arī piedzinējs) izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu vai kustamo mantu sev, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no attiecīgās personas. Kā arī grozījumi paredz izteikt panta trešo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka 42. pantā norādītos aprēķinus personas, uz kuriem tie attiecas, var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā.
Grozījumi paredz papildināt NIMKIL ar 44.1 pantu, kas paredz kārtību nolēmuma par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā izpildes rezultātā iegūto līdzekļu sadalīšanai.
Problēmas apraksts
Par 16. panta, 17. panta, 18. panta, 19. panta, 20. panta, 21. panta, 22. panta, 23. panta, 25. panta, 25.1 panta, 28. panta, 35. panta, 39. panta, 40. panta grozījumiem
Kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs atsavina mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, kā arī kārtība, kādā atsavina mantu, lai izpildītu mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem pēc būtības ir tāda pati kā CPL E daļā noteiktā kārtība piedziņas vēršanai uz kustamo mantu un nekustamo īpašumu. Piemēram, izsoles zvērināts tiesu izpildītājs rīko elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši vienotai kārtībai. Ņemot vērā CPL veiktās izmaiņas, nepieciešams pilnveidot arī NIMKIL noteikto izpildes kārtību, tai skaitā, pēc iespējas novēršot CPL normu dublēšanu NIMKIL.
Kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs atsavina mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, kā arī kārtība, kādā atsavina mantu, lai izpildītu mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem pēc būtības ir tāda pati kā CPL E daļā noteiktā kārtība piedziņas vēršanai uz kustamo mantu un nekustamo īpašumu. Piemēram, izsoles zvērināts tiesu izpildītājs rīko elektronisko izsoļu vietnē atbilstoši vienotai kārtībai. Ņemot vērā CPL veiktās izmaiņas, nepieciešams pilnveidot arī NIMKIL noteikto izpildes kārtību, tai skaitā, pēc iespējas novēršot CPL normu dublēšanu NIMKIL.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz grozījumus, lai saskaņotu NIMKIL regulējumu ar CPL.
Grozījums 16. pantā paredz labot otro daļu, nosakot, ka kustamās mantas aprakstīšanu, fotofiksāciju un novērtēšanu, kas kopā veido apķīlāšanu, veic CPL noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi.
16. panta otrajā daļā veiktā atsauce uz CPL noteikto kārtību, savukārt ļauj izslēgt NIMKIL 17. pantu "Kustamās mantas aprakstīšana, fotofiksācija un novērtēšana" un 18. pantu "Mantas aprakstes akts", ņemot vērā, ka CPL 576. pants detalizēti noteic ķermenisku lietu aprakstīšanas kārtību, bet 577. pants – mantas aprakstes akta saturu un rīcību ar šo aktu.
Grozījums 20. pantā paredz, ka kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju, kooperatīvās sabiedrības paju un finanšu instrumentu apķīlāšanu un pārdošanu zvērināts tiesu izpildītājs veic CPL noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi. Minētais ļauj izslēgt no NIMKIL 20. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.
22. panta izslēgšana nepieciešama, jo pārdošana komisijā kā kustamās mantas pārdošanas alternatīva ir mūsdienām neatbilstošs un ilgstoši nepiemērots pārdošanas veids. Turklāt tas jau kopš 2018. gada 1. jūlija ir izslēgts arī no CPL. Izslēdzot 22. pantu, veicami saistītie grozījumi arī 21. panta pirmajā daļā un 19. panta septītās daļas 1. punktā.
Grozījums 23. pantā paredz papildināt trešo daļu, nosakot, ka lietās par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs par kustamas mantas izsoli paziņo arī piedzinējam. Kā arī paredz izslēgt panta otro, ceturto un piekto daļu, lai novērstu CPL normu dublēšanu NIMKIL, jo atbilstoši 23. panta pirmajai daļai kustamo mantu pārdod izsolē CPL kustamās mantas pārdošanai izsolē noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi.
Grozījums 25. pantā paredz saskaņot regulējumu ar CPL par nenotikušu izsoli, kā arī vienlaicīgi papildina ar regulējumu gadījumiem, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tāpat Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar 25.1 pantu, paredzot nenotikušas izsoles sekas un rīcību attiecībā uz otrās izsoles rīkošanu.
Grozījums 28. pantā, izslēdzot panta pirmo un otro daļu, paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu pārdod izsolē CPL nekustamā īpašuma pārdošanai noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi.
35. panta pirmā daļa papildināma, nosakot, ka arī rīcību ar izsoles dalībnieku iemaksāto nodrošinājumu noteic atbilstoši CPL paredzētajai kārtībai. Attiecīgi 35. panta otrā daļa ir izslēdzama, jo paredz regulējumu, kas jau ir noteikts CPL 607. panta ceturtajā daļā.
Likumprojekts paredz izslēgt 39. pantu "Kārtība, kādā nekustamais īpašums tiek pārdots bez izsoles" un 40. pantu "Akta par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles apstiprināšana", attiecīgi izslēdzamas norādes par nekustamo īpašumu bez izsoles 34. pantā un 43. pantā, ņemot vērā, ka šobrīd izsoles ir elektroniskā vidē un līdz ar to pārdošana bez izsoles zaudējusi aktualitāti.
Grozījums 16. pantā paredz labot otro daļu, nosakot, ka kustamās mantas aprakstīšanu, fotofiksāciju un novērtēšanu, kas kopā veido apķīlāšanu, veic CPL noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi.
16. panta otrajā daļā veiktā atsauce uz CPL noteikto kārtību, savukārt ļauj izslēgt NIMKIL 17. pantu "Kustamās mantas aprakstīšana, fotofiksācija un novērtēšana" un 18. pantu "Mantas aprakstes akts", ņemot vērā, ka CPL 576. pants detalizēti noteic ķermenisku lietu aprakstīšanas kārtību, bet 577. pants – mantas aprakstes akta saturu un rīcību ar šo aktu.
Grozījums 20. pantā paredz, ka kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai akciju, kooperatīvās sabiedrības paju un finanšu instrumentu apķīlāšanu un pārdošanu zvērināts tiesu izpildītājs veic CPL noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi. Minētais ļauj izslēgt no NIMKIL 20. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.
22. panta izslēgšana nepieciešama, jo pārdošana komisijā kā kustamās mantas pārdošanas alternatīva ir mūsdienām neatbilstošs un ilgstoši nepiemērots pārdošanas veids. Turklāt tas jau kopš 2018. gada 1. jūlija ir izslēgts arī no CPL. Izslēdzot 22. pantu, veicami saistītie grozījumi arī 21. panta pirmajā daļā un 19. panta septītās daļas 1. punktā.
Grozījums 23. pantā paredz papildināt trešo daļu, nosakot, ka lietās par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs par kustamas mantas izsoli paziņo arī piedzinējam. Kā arī paredz izslēgt panta otro, ceturto un piekto daļu, lai novērstu CPL normu dublēšanu NIMKIL, jo atbilstoši 23. panta pirmajai daļai kustamo mantu pārdod izsolē CPL kustamās mantas pārdošanai izsolē noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi.
Grozījums 25. pantā paredz saskaņot regulējumu ar CPL par nenotikušu izsoli, kā arī vienlaicīgi papildina ar regulējumu gadījumiem, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tāpat Likumprojekts paredz papildināt NIMKIL ar 25.1 pantu, paredzot nenotikušas izsoles sekas un rīcību attiecībā uz otrās izsoles rīkošanu.
Grozījums 28. pantā, izslēdzot panta pirmo un otro daļu, paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu pārdod izsolē CPL nekustamā īpašuma pārdošanai noteiktajā kārtībā, ciktāl NIMKIL nav noteikts citādi.
35. panta pirmā daļa papildināma, nosakot, ka arī rīcību ar izsoles dalībnieku iemaksāto nodrošinājumu noteic atbilstoši CPL paredzētajai kārtībai. Attiecīgi 35. panta otrā daļa ir izslēdzama, jo paredz regulējumu, kas jau ir noteikts CPL 607. panta ceturtajā daļā.
Likumprojekts paredz izslēgt 39. pantu "Kārtība, kādā nekustamais īpašums tiek pārdots bez izsoles" un 40. pantu "Akta par nekustamā īpašuma pārdošanu bez izsoles apstiprināšana", attiecīgi izslēdzamas norādes par nekustamo īpašumu bez izsoles 34. pantā un 43. pantā, ņemot vērā, ka šobrīd izsoles ir elektroniskā vidē un līdz ar to pārdošana bez izsoles zaudējusi aktualitāti.
Problēmas apraksts
Par 7. panta, 8. panta, 26. panta, 29. panta, 32. panta grozījumiem
Elektroniska dokumentu aprite ir ātrāka, ērtāka, drošāka un lētāka, tādēļ tai visos gadījumos dodama priekšroka. Ja personai saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma noteikumiem ir izveidota oficiālā elektroniskā adrese, visi dokumenti šai personai nosūtāmi uz šo adresi. Ņemot vērā, ka CPL 555.1 pantā noteikta kārtība, kādā veicama dokumentu piegāde, NIMKIL nepieciešams ietvert atsauci uz šo kārtību, vienlaikus izslēdzot no atsevišķiem NIMKIL pantiem atsauces uz dokumenta nosūtīšanu tikai ierakstītā pasta sūtījumā.
Elektroniska dokumentu aprite ir ātrāka, ērtāka, drošāka un lētāka, tādēļ tai visos gadījumos dodama priekšroka. Ja personai saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma noteikumiem ir izveidota oficiālā elektroniskā adrese, visi dokumenti šai personai nosūtāmi uz šo adresi. Ņemot vērā, ka CPL 555.1 pantā noteikta kārtība, kādā veicama dokumentu piegāde, NIMKIL nepieciešams ietvert atsauci uz šo kārtību, vienlaikus izslēdzot no atsevišķiem NIMKIL pantiem atsauces uz dokumenta nosūtīšanu tikai ierakstītā pasta sūtījumā.
Risinājuma apraksts
Grozījums 7. pantā paredz, ka NIMKIL minētos dokumentus personai piegādā CPL noteiktajā kārtībā. Ja dokumentus nosūtīt elektroniski nav iespējams, tos nosūta ar vienkāršu pasta sūtījumu, bet NIMKIL 26. panta pirmajā daļā, 29. panta pirmajā daļā un 32. panta trešajā daļā noteiktos nosūtāmos dokumentus, kā arī CPL noteiktos dokumentus, ciktāl tādi nosūtāmi, izpildot mantas konfiskāciju, – ierakstītā pasta sūtījumā.
Ņemot vērā, ka dokumentu nosūtīšanas kārtība būs paredzēta NIMKIL 7. pantā, no NIMKIL 8., 26., 29. un 32. panta izslēdzamas norādes uz pienākumu tajos norādītos dokumentus nosūtīt tikai vienā konkrētā veidā.
Papildus grozījumi paredz papildināt 29. panta pirmo daļu ar teikumu, kas nosaka, ka paziņojumā norāda noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru.
Ņemot vērā, ka dokumentu nosūtīšanas kārtība būs paredzēta NIMKIL 7. pantā, no NIMKIL 8., 26., 29. un 32. panta izslēdzamas norādes uz pienākumu tajos norādītos dokumentus nosūtīt tikai vienā konkrētā veidā.
Papildus grozījumi paredz papildināt 29. panta pirmo daļu ar teikumu, kas nosaka, ka paziņojumā norāda noziedzīgi iegūto līdzekļu apmēru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvo risinājumu nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kurām saskaņā ar KL un KPL konfiscēta manta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, cietušie, kuriem tiesa apmierinājusi kaitējuma kompensāciju.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kurām saskaņā ar KL un KPL konfiscēta manta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, cietušie, kuriem tiesa apmierinājusi kaitējuma kompensāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību
Apraksts
-
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Eiropas Padomes konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Konvencijas 12. panta 4. punkts
Likumprojekta 1. pants (NIMKIL 1. panta papildināšana ar trešo daļu)
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Likumprojekts nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Eiropas Padomes konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Konvencijas 5. pants
Likumprojekta 1. pants (NIMKIL 1. panta papildināšana ar trešo daļu)
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Likumprojekts nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi