Anotācija (ex-ante)

Biedrību un nodibinājumu klasifikācija.

Biedrības un nodibinājumi aktīvi neizmanto iespēju norādīt savu darbības jomu. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408 biedrības, no kurām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393 biedrības, un reģistrēti 1563 nodibinājumi, no kuriem 163 nodibinājumi ir norādījuši savu darbības jomu.
"Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:
1) organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;
2) organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;
3) kā arī uzskaite par tām organizācijām, kas veic sabiedriskā labuma darbu.
Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopēja NVO sektora aina rada negatīvas sekas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru. NVO sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams, piemēram, lai identificētu potenciālos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai" (skat. Pētījums par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi", 7.lp., pieejams: https://nvo.lv/uploads/nvo_petijums_2021.pdf).
Tā kā ne visas NVO ir pakļautas augstam terorisma finansēšanas riskam, valstīm ir jāidentificē tās NVO, kuras atbilst Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk – FATF) definīcijai. FATF Starptautisko standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 8. rekomendācijas "Bezpeļņas organizācijas" (turpmāk – FATF 8. rekomendācija) izpratnē NVO ir juridiskās personas, kuras galvenokārt nodarbojas ar līdzekļu piesaistīšanu vai izmaksu tādiem mērķiem kā labdarība, reliģija, kultūra, izglītība, sociālam nolūkam, vai veicot cita veida "labus darbus". FATF 8. rekomendācija attiecas tikai uz tām NVO, kas atbilst FATF definīcijai, nevis uz pilnīgi visām NVO. Valstīm ir jāizmanto visi attiecīgie informācijas avoti, lai atkarībā no NVO darbības veida, identificētu tās NVO, kuras ir pakļautas terorisma finansēšanas riskam (https://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/fatf%20recommendations%202012.pdf).
Ievērojot minēto, nepieciešams noteikt kā obligātu pienākumu visām biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu, tādā veidā padarot NVO sektoru pārskatāmāku un caurspīdīgāku ne tikai attiecībās ar finanšu sektoru, bet kopumā.
Tāpat konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana atvieglotu gan finanšu institūciju darbu (piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem nebūtu jātērē resursi, lai noskaidrotu NVO patieso nodarbošanās veidu), gan NVO kontrole un uzraudzība varētu tikt veikta efektīvāk.
Kā ir norādījušas NVO attiecībā uz darbības jomas pieteikšanu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, ņemot vērā, ka šāds ieraksts nav obligāts, tad NVO nereģistrē darbības jomas, ja vien nav nepieciešamība veikt citus ierakstus UR. Tāpat viens no iemesliem, kāpēc netiek pieteikta darbības jomas ierakstīšana UR, ir tas, ka šis ir maksas pakalpojums.

Līdz šim vislielākais atbalsts no NVO puses ir bijis pārskatīt gada pārskatu veidlapas un tur iekļaut arī citus jautājumus, tai skaitā jomas, ņemot vērā, ka gada pārskata iesniegšana ir obligāta, un tādējādi tiktu iegūta aktuālā informācija par attiecīgo biedrību vai nodibinājumu.
Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu, turpmāk visām biedrībām un nodibinājumiem būs obligāts pienākums norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izveidotajai klasifikācijai.
MK noteikumos Nr. 779 ietvertās darbības jomas tiks pārskatītas un reducētas līdz apmēram 20 – 25 lielām darbības jomām, kurās būs ietvertas arī (savstarpēji integrētas) sabiedriskā labuma statusa jomas, kā arī tiks pārskatītas tās darbības jomas, kuras vairs nav aktuālas. Sabiedriskā labuma darbības jomas ir ietvertas Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. pantā un, pārskatot klasifikatoru, šādas jomas tiks iekļautas biedrību un nodibinājumu klasifikatorā, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuriem ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss, varētu izvēlēties sev atbilstošu darbības jomu. Darbības jomu skaitu, kuru varēs norādīt, ir plānots ierobežot (piemēram, ne vairāk kā 10 darbības jomas, no kurām viena varētu būt pamatdarbības joma, bet pārējās papilddarbības jomas). Plānotajām darbības jomām būtu jāatbilst arī FATF 8. rekomendācijā norādītajām bezpeļņas organizāciju darbības jomām, piemēram, izglītība, kultūra, sociālā aizsardzība un sociālā labklājība, labdarība un brīvprātīgā darba veicināšana, starptautiskā palīdzība. Tāpat iecerēts, ka varētu norādīt primāro mērķgrupu, ja tāda ir (piemēram, jaunieši, seniori, bērni, mazākumtautības iedzīvotāji utt.) un īpašo organizācijas formu (piemēram, organizāciju apvienība). Šāds regulējums ir izvēlēts, ņemot vērā "Pētījumā par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi" ieteikto Latvijas NVO klasifikācijas uzlabošanas risinājuma 2. variantu (pieejams: https://nvo.lv/uploads/nvo_petijums_2021.pdf).
Jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot UR pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Savukārt esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID EDS. Tas attieksies arī uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri jau ir norādījuši savu darbības jomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 779  un tā ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. VID EDS būs nepieciešams integrēt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos ietvertajām darbības jomām. Biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja no piedāvātā saraksta izvēlēties atbilstošu darbības jomu, mērķgrupu (ja biedrība vai nodibinājums vēlēsies to norādīt), kā arī būtu jāparedz iespēja manuāli ierakstīt papildu informāciju, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt, ka gada pārskats netiek pieņemts VID EDS, kamēr biedrība vai nodibinājums nav norādījis darbības jomu. Darbības joma ir biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstāmā ziņa, un UR pēc saņemtās informācijas no VID, to ierakstīs biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Šāda informācijas iesniegšana neradīs biedrībām un nodibinājumiem papildu administratīvo slogu un izmaksas. VID saņemto informāciju nodos UR, kas nodrošinās to publisku pieejamību. Termiņš, kādā VID nodos UR gada pārskatos ietverto informāciju par darbības jomu, tiks iekļauts Ministru kabineta noteikumos saskaņā ar projekta 1. pantā ietverto deleģējumu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt darbības jomas klasifikatora vešanas un uzturēšanas kārtību. 
Katru gadu biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja aktualizēt savu darbības jomu, ja tā ir mainījusies. Iecerēts, ka biedrības un nodibinājumi darbības jomu VID EDS varēs mainīt tikai, iesniedzot gada pārskatu. Savukārt, ārpus gada pārskata iesniegšanas, ja biedrībai vai nodibinājumam būs nepieciešams veikt izmaiņas darbības jomā (pieteikt jaunu vai mainīt esošo), to jebkurā brīdī būs iespēja veikt tāpat kā līdz šim, piesakot darbības jomas izmaiņas UR, taču jāņem vērā, ka šādā gadījumā tas būs maksas pakalpojums (valsts nodeva par izmaiņu reģistrēšanu ir 5,69 euro). Tāpat ir paredzēts, ka biedrības un nodibinājumi, iesniedzot gada pārskatu, varēs norādīt un/vai mainīt arī NACE kodu. Biedrībām un nodibinājumiem būtu jānodrošina tas, ka norādītā darbības joma atbilst statūtos norādītajam darbības mērķim.
Prasība par obligātu darbības jomas norādīšanu stāsies spēkā kopā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros būs ietverta jaunā biedrību un nodibinājumu klasifikācija.

Biedrību attālināto sapulču organizēšana.
Attīstoties interneta tehnoloģijām un personu pārvietošanās brīvībai, arvien biežāk rodas nepieciešamība piedalīties biedru sapulcē attālināti.
Kā tas izriet no Biedrību un nodibinājumu likumā iekļautajām normām, kā arī no biedrības autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām, biedrības biedri statūtu saturu un tajos ietveramo informāciju var noteikt pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā to, ka statūtos iekļautie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar likumu.
Norādāms, ka biedrošanās tiesības ir privāttiesību nozare, kurās darbojas tiesību princips "atļauts viss, kas nav aizliegts", tāpēc apstāklis, ka regulējums par iespēju biedru sapulcē vai valdes sēdē piedalīties attālināti nav iekļauts Biedrību un nodibinājumu likumā, nav pamats secinājumam, ka šāda iespēja būtu liegta. UR prakse jau kopš 2016. gada ir tāda, ka piedalīšanos biedru sapulcē attālināti ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj biedriem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā, un, ja šī darbība ir attiecīgi dokumentāri fiksējama, tiek interpretēta kā klātesamība. Tādējādi, ja biedru sapulces protokolā tiek norādīts, ka biedri biedru sapulcē ir piedalījušies attālināti ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību, šādus protokolus UR atzīst par likumam atbilstošiem, tos pieņem un uz to pamata tiek reģistrētas izmaiņas. Tas pats attiecas uz tādām biedru sapulcēm, kur daļa biedru atrodas klātienē, bet daļa biedru sapulcē piedalās, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus.
Ņemot vērā, ka Biedrību un nodibinājumu likumā nav ietverts skaidrs un nepārprotams regulējums, ka biedrības biedru sapulci var organizēt, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tad biedrībām rodas šaubas par šādas iespējas izmantošanu.
Tāpat projekts paredz iespēju par biedru sapulcē iekļautajiem darba kārtības jautājumiem balsot rakstveidā pirms biedru sapulces. Šāds regulējums ir pārņemts no Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 37. panta, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas pandēmijas laikā šāda balsošanas iespēja pastāv.

Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta 4.¹ daļas 6. punkts noteic, ka biedru sapulces protokolā norāda sapulcē klātesošo biedru (biedru pārstāvju) skaitu, kā arī 38. panta pirmā daļa noteic, ka biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Minēto tiesību normu mērķis ir no protokolā norādītajām ziņām nepārprotami secināt, ka biedru sapulcei ir kvorums un, kāds ir nepieciešamais balsu skaits lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to, ar terminu "klātesošais biedrs" minētās tiesību normas ietvaros tiek saprasts biedrs, kurš piedalās sapulcē. Ja biedrība nodrošina iespēju piedalīties biedru sapulcē attālināti, tad "klātesošais biedrs" ir biedrs, kurš piedalās attālināti.
Projekts paredz iespējas attālinātai dalībai biedru sapulcē:
1) biedrības biedra tiesības balsot pirms biedru sapulces;
2) biedrības biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Atbilstoši projektā ietvertajam regulējumam, ja biedrības statūtos nav noteikta citādāka kārtība, biedrības valde nosaka kārtību, kādā biedrības biedri īsteno tiesības balsot pirms biedru sapulces. Šajā gadījumā balsojums ir jānosūta vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru sapulces, lai biedrībai ir pietiekams laiks iepazīties ar nodoto balsojumu un attiecīgi sagatavoties biedru sapulcei. Lai biedrības biedrs varētu pārliecināties, ka biedrība viņa balsojumu ir saņēmusi, biedrs var lūgt, lai biedrība apstiprina, ka ir saņēmusi attiecīgo balsojumu. Ja biedrības biedrs ir balsojis pirms biedru sapulces, tas neliedz viņam ierasties uz biedru sapulci klātienē vai piedalīties biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un tādējādi arī piedalīties balsošanā. Šajā gadījumā  iepriekš nodotais balsojums ir anulējams, un vērā tiek ņemts biedru sapulces laikā veiktais balsojums.
Ja biedrs piedalās un balso biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tad šādā gadījumā valde nosaka prasības biedru identifikācijai un kārtību, kādā biedri var izmantot šīs tiesības. Līdz ar to valde noteiks attiecīgās prasības, lai varētu identificēt biedru, kurš piedalās biedru sapulcē, kā arī biedru, kurš balso. Šādas tiesības valdei tiek paredzētas, jo atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 36. pantam, valde sasauc biedru sapulces. Tomēr, šāda prasība neizslēdz iespēju biedrības statūtos paredzēt kārtību, kādā tiek sasauktas un organizētas biedru sapulces, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Norādāms, ka risinājumam ir jābūt tādam, kas ļauj kvalitatīvi piedalīties biedru sapulcē un balsot, un tam nav obligāti jābūt saistītam ar personu identificējošu risinājumu, piemēram, e-paraksts, izmantošanu.
Norādāms, ka, lai biedrības biedri izmantotu savas tiesības balsot pirms biedru sapulces, kā arī piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, biedrībām nav jāveic statūtu grozījumi.

Biedrību un nodibinājumu likvidācija ar UR vai VID lēmumu.

FATF 8. rekomendācija paredz valstīm pienākumu pārskatīt to tiesību aktu regulējuma atbilstību attiecībā uz bezpeļņas organizācijām, kuras var tikt ļaunprātīgi izmantotas terorisma finansēšanas nolūkos. Bezpeļņas organizācijas ir īpaši neaizsargātas, un valstu pienākums ir garantēt, ka tās nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Proti, ir jāgarantē, lai organizācijas ļaunprātīgi neizmanto NVO:
1) slēpjot savus patiesos nolūkus likumīgi izveidota subjekta aizsegā;
2) izmantot likumīgu subjektu kā kanālu terorisma finansēšanai, tostarp nolūkā izvairīties no līdzekļu iesaldēšanas pasākumiem; vai
3) slēpt vai maskēt tādu līdzekļu slepenu novirzīšanu, kuri ir paredzēti likumīgiem mērķiem, bet tiek novirzīti terorisma finansēšanas mērķiem (skat. https://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/fatf%20recommendations%202012.pdf).
Paredzot biedrību un nodibinājumu likvidāciju ar UR vai VID lēmumu, tiks nodrošināta lielāka NVO sektora caurskatāmība, ņemot vērā, ka šādas "čaulas juridiskās personas" var tikt izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.
Uz 2021. gada 1. novembri bija 4414 biedrības, kurām nav iesniegts gada pārskats par 2020., 2019. un 2018. gadu. Savukārt nodibinājumi tādi bija 404. Biedrības, kurām nav reģistrēta neviena pārstāvēt tiesīgā persona, ir 343, bet nodibinājumi – 21.

Projekts paredz tiesības UR vai VID vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kuri ir reģistrēti UR, bet praktiski savu darbību ilgstoši neveic un pienākumus nepilda. Ar UR lēmumu biedrības un nodibinājumi tiks izslēgti no biedrību un nodibinājumu reģistra gadījumos, ja biedrības vai nodibinājuma valdei ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas, biedrība vai nodibinājums nav novērsis norādīto trūkumu vai arī biedrība vai nodibinājums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu.
Savukārt, pamatojoties uz VID lēmumu, biedrību vai nodibinājumu no biedrību un nodibinājuma reģistra varēs izslēgt, ja biedrība vai nodibinājums trīs mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniedzis gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz divi gadi.
Termiņš attiecībā uz gada pārskata neiesniegšanu (2 gadi) un valdes neesamību (2 gadi) ir salāgots ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju Nr. CM/Rec (2007) 14 par nevalstisko organizāciju juridisko statusu Eiropā un tā paskaidrojuma rakstu, kurā ir skaidrota NVO ilgstoša bezdarbība (skat. tālāk skaidrojumu pie prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem).
UR sākotnēji nosūtīs biedrībai vai nodibinājumam brīdinājumu par valdes neesamību vai arī par to, ka biedrība vai nodibinājums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē. Viens no veidiem kā biedrība vai nodibinājums tiks informēts būs oficiālā elektroniskā adrese, ņemot vērā, ka atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam oficiālās elektroniskās adreses izmantošana biedrībām un nodibinājumiem no 2023. gada 1. janvāra ir obligāta. Savukārt attiecībā uz gada pārskatu iesniegšanu, norādāms, ka atbilstoši Grāmatvedības likuma 42. pantam par gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata iesniegšanu VID piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.
UR un VID attiecīgais lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 19. pantu, UR valsts notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot UR galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. UR galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā. Savukārt likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22. pants paredz, ka VID ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt VID ģenerāldirektoram. VID ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā. Ieraksts biedrību un nodibinājumu reģistrā tiks izdarīts tikai tad, kad UR vai VID lēmums par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu ir kļuvis neapstrīdams.
UR pēc tam, kad reģistrā izdarīts ieraksts par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludinās paziņojumu par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu un uzaicinās biedrības likvidācijā ieinteresētās personas trīs mēnešu laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt reģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" mērķis ir nodrošināt iespēju uzzināt par likvidējamo biedrību un nodibinājumu un nepieciešamības gadījumā, izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses. Oficiālā paziņojuma publikācijas brīdis rada tiesiskas sekas, paredzot, cik ilgā laikā ieinteresētā persona var iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu (3 mēnešu laikā no publikācijas brīža). Norādāms, ka no 2021. gada 1. janvāra visas oficiālās publikācijas ir bez maksas (skat. 2020. gada 24. novembra likumu "Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā". https://likumi.lv/ta/id/319394).
Ja biedrības vai nodibinājuma darbība izbeigta, pamatojoties uz UR vai VID lēmumu, biedrības vai nodibinājuma likvidācijā ieinteresētā persona ir tiesīga pieteikt likvidatoru UR. 
Lai novērstu situāciju, kad biedrības vai nodibinājuma darbība ir izbeigta, taču likvidācija netiek uzsākta, jo nav iecelts likvidators, projekts noteic, ka likvidatoru var ieteikt ikviena persona, kura ir ieinteresēta sabiedrības likvidācijā, piemēram, likvidatoru UR var ieteikt persona, kura ir biedrības vai nodibinājuma kreditors, biedrības biedrs vai persona, kurai ir tiesības uz nodibinājuma mantu saskaņā ar statūtiem.
Ziņu norādīšana par biedrības vai nodibinājuma likvidācijā ieinteresēto personu, kā arī apliecinājums par ieinteresētās personas statusu, ir nepieciešams, lai mazinātu iespēju, ka biedrības vai nodibinājuma likvidācijā kā ieinteresētā persona pieteiksies tāda persona, kurai pilnīgi nav nekādas saistības ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Ne jebkura persona, kas iesniedz pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir uzskatāma par ieinteresēto personu. Likvidācijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierināti kreditoru prasījumi un atlikusī manta tiek sadalīta starp biedrības biedriem vai attiecībā uz nodibinājumu – starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu saskaņā ar statūtiem. Līdz ar to projektā iekļautā 59.¹ panta otrā daļa aizsargā tieši likvidācijā ieinteresēto personu – biedrības biedru (nodibinājuma gadījumā - personu, kurām ir tiesības uz nodibinājuma mantu saskaņā ar statūtiem) un kreditoru tiesiskās intereses. Ieinteresēto personu interesei ir jābūt saistītai ar pašas likvidējamās biedrības vai nodibinājuma mantas sadali vai citai tiesiskai interesei likvidācijas mērķu sasniegšanā.
Attiecībā uz komersanta likvidāciju Senāta praksē ir atzīts, ka jēdziens "ieinteresētā persona" ir atklāts juridisks jēdziens, kuru nepieciešams piepildīt ar saturu. Vārds "ieinteresētā" raksturo personu un piešķir tai noteiktas kvalificējošas pazīmes. Tādējādi secinājums, ka ieinteresētā persona var būt ikviena persona, kas vien izrāda interesi par noteiktiem procesiem, ir pretrunīgs, šāds secinājums atņem jēdzienam "ieinteresētā persona" jēgu, kā arī nepiepilda to ar jēdziena būtībai atbilstošu saturu (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 30. aprīļa lēmuma lietā Nr. A420153020, SKA-902/2021 2.2. apakšpunktu).
Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.¹ panta otrajai daļai UR kompetencē neietilpst biedrības vai nodibinājuma lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Ievērojot minēto, reģistrācijas iestādei nav izziņas veikšanas funkcijas un reģistrs nav kompetents pieprasīt personai iesniegt pierādījumus, ar kuriem personai jāapliecina sava ieinteresētība likvidācijā. Taču, lai reģistrs varētu veikt pieteikuma pārbaudi tam noteikto pilnvaru apjomā, reģistram ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs apliecina savu atbilstību likvidācijā ieinteresētas personas statusam, deklarējot tiesisko pamatu tā pastāvēšanai (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 11. marta nolēmuma lietā Nr. A420310218 24. punktu).
Tādējādi UR, saņemot ieinteresētās personas pieteikumu, pārliecināsies, vai pieteikumā ir norādītas ziņas par ieinteresēto personu, un, vai šī persona ir apliecinājusi, ka atbilst šim statusam, nepārbaudot faktiskos apstākļus. Jānorāda, ka UR nav informācijas par biedrības vai nodibinājuma kreditoriem, kā arī par biedrības biedriem. Ja no pieteikuma neizriet personas tiesiska interese likvidācijas uzsākšanai, UR ir pienākums atteikt izdarīt ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā (likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18¹. panta sestā daļa).
Ja neviena biedrības vai nodibinājuma likvidācijā ieinteresētā persona nesniedz UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu un biedrībai vai nodibinājumam nav pasludināts maksātnespējas process, biedrības vai nodibinājuma likvidācija nenotiek, un UR pieņem lēmumu par biedrības vai nodibinājuma izslēgšanu no biedrību un nodibinājumu reģistra.
Ja neviena ieinteresētā persona nav pieteikusies UR, un biedrība tiek izslēgta no biedrību un nodibinājumu reģistra, biedrības manta, kas palikusi, piekrīt valstij.

Attiecībā uz nodibinājumu, norādāms, ka likumprojektā ir paredzēts, ka manta, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, piekrīt valstij tāpat kā tas ir attiecībā uz biedrību mantu. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā, rīcība ar biedrību un nodibinājumu mantu ir vienādota un turpmāk nebūs atšķirības starp to, kā tā tiek realizēta.

VID uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam un Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354) noteiktajā kārtībā. Ja valstij piekritīga manta, atbilstoši MK noteikumos Nr. 1354 noteiktajam sadales mehānismam, ir piekritīga publiskai personai (ne visa valstij piekritīgā manta ir piekritīga publiskām personām), VID to nodod attiecīgajai publiskai personai, un pēc tam šī publiskā persona tālāk rīkojas ar šo mantu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam.  Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, pastāv iespēja publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā, piemēram sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam. 

Ja pēc ieinteresētās personas lūguma tiek iecelts likvidators, viņš rīkojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā ietverto regulējumu.
Norādāms, ka šāda "vienkāršotā" likvidācijas kārtība attieksies arī uz arodbiedrībām. Atbilstoši Arodbiedrību likuma 2. panta otrajai daļai, arodbiedrību darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi, kā arī arodbiedrību statūti. Tā kā Arodbiedrību likumā nav ietverta speciāla kārtība, kādā tiek izbeigta arodbiedrības darbība, ir piemērojams Biedrību un nodibinājumu likuma regulējums. Savukārt šāds regulējums netiks piemērots attiecībā uz politiskajām partijām, ņemot vērā, ka Politisko partiju likumā ir uzskaitīti politiskās partijas darbības izbeigšanās pamati (41.–45. pants).

Projekta 14. pants.
Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma 57.¹ pantā ir veikts pēc Ģenerālprokuratūras ierosinājuma.
Ar 2017. gada 2. novembra likumu izdarīti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, to papildinot ar 57.¹ pantu, paredzot procesuālo kārtību, kādā biedrībai vai nodibinājumam, var tikt aizliegta publiskās vai citas darbības veikšana. Cita starpā, pastāvot valsts vai sabiedriskās drošības apdraudējumam, lēmums par biedrības vai nodibinājuma publiskās darbības aizliegumu pieņemams vienas darbadienas laikā.
Piemērojot šo regulējumu praksē, konstatētas problēmas gadījumos, kad biedrība vai nodibinājums ignorē tiesas lēmumu par publiskās darbības aizliegumu un turpina publicēt dažāda rakstura ierakstus sociālajos tīklos, bet efektīva mehānisma, kā nodrošināt tiesas nolēmuma izpildi (piemēram, ar kriminālsoda piedraudējumu), nepastāv.
Ar 2019. gada 6. jūnija likumu (likumprojekts Nr. 6/Lp13) tika grozīts Krimināllikuma 312. pants, tā pirmajā daļā nosakot kriminālatbildību par izvairīšanos no tiesas nolēmuma, ar kuru uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības (izņemot nolēmumu par naudas piedziņu vai mantas atdošanu) pildīšanas pēc procesuālas sankcijas vai soda piemērošanas par nolēmuma nepildīšanu. Atbilstoši Krimināllikuma 312. panta aktuālajai redakcijai par izvairīšanos no tāda tiesas nolēmuma, ar kuru uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības, izņemot nolēmumu par naudas piedziņu vai mantas atdošanu, pildīšanas draud kriminālatbildība, taču tikai pēc procesuālas sankcijas vai soda piemērošanas par nolēmuma nepildīšanu. Grozījumi Krimināllikumā saistīti ar 2018. gada 3. maijā iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (likumprojekts Nr. 1092/Lp12), kas paredzēja Civilprocesa likuma 620. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikt, ka parādniekam par sprieduma neizpildīšanu tiesas noteiktajā termiņā vienu reizi piemērojama civiltiesiskā atbildība – naudas sods, bet, ja parādnieks otrreiz vai atkārtoti pārkāpj nolēmuma izpildes termiņus, zvērinātam tiesu izpildītājam nosakāma prasība nosūtīt iesniegumu prokuroram par kriminālprocesa uzsākšanu.
Ievērojot Civilprocesa likuma 620. panta ceturtās daļas nosacījumus, lai par tiesas nolēmuma nepildīšanu iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 312. panta, nepieciešams, lai tiesa būtu piemērojusi procesuālo sankciju (naudas sodu). Ņemot vērā līdzšinējo praksi, ja biedrība vai nodibinājums pārkāpj tiesas lēmumu par publiskās darbības aizliegumu, sankcijas piemērošanai nepietiek ar prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem, bet šie pierādījumi būtu jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram savukārt, lai kontrolētu tiesas nolēmuma izpildi, nepieciešams izpildraksts. Minētā procesuālo darbību virkne degradē Biedrību un nodibinājumu likuma 57.¹ panta trešās daļas jēgu, jo pat gadījumā, ja tiesa pieņēmusi lēmumu nekavējoties pārtraukt biedrības vai nodibinājuma publisko darbību, nav nekādu procesuālu līdzekļu, lai samērīgā un samērojamā laikposmā ietekmētu biedrības vai nodibinājuma amatpersonu rīcību, ja biedrība vai nodibinājums šos ierobežojumus neievēro.

Biedrību un nodibinājumu likuma 57.¹ pants tiek papildināts ar divpadsmito daļu, paredzot, ja līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā biedrība vai nodibinājums pārkāpj tiesas lēmumu, kas pieņemts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, vai neievēro šāda lēmuma nosacījumus, tiesa pēc pieteicēja ierosinājuma piemēro biedrībai vai nodibinājumam procesuālu sankciju (brīdinājumu vai naudas sodu) un brīdina par kriminālatbildību, kas iestājas, ja biedrība vai nodibinājums tiesas lēmumu turpina pārkāpt.

Projekta 23. pants.
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā un Notariāta likumā, kas stājās spēkā 2011. gada 1. februārī, no Civilprocesa likuma ir svītrota 51. nodaļa "Saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabājumā", un attiecīgi Notariāta likums papildināts ar F1 sadaļu "Saistības priekšmeta pieņemšana glabājumā". Tādējādi saistības priekšmeta iesniegšanas glabājumā (saskaņā ar Civillikuma 1837. pantu) lietas ar 2011. gada 1. februāri tika nodotas tiesu sistēmai piederīgajām personām – zvērinātiem notāriem. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā un Notariāta likumā tika izdarīti attiecīgi grozījumi Civillikumā. 

Tā kā atbilstoši iepriekš minētajam, netika izdarīti attiecīgi grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, tad projekts paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 67. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "tiesā" ar vārdiem "pie zvērināta notāra".

Projekta 19. un 28. pants.
Biedrību un nodibinājumu likumā nav ietverta prasība pieteikumam par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu un likvidāciju pievienot likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Prasība par rakstveida piekrišanu ir nepieciešama valdes loceklim, savukārt, šāda prasība nav izvirzīta likvidatoram. Prasība par rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru ir izvirzīta gan kooperatīvajām sabiedrībām, gan arī komersantiem.

Biedrību un nodibinājumu likumā tiek ietverta prasība likvidatoram rakstveidā apliecināt savu piekrišanu būt par konkrētās biedrības vai nodibinājuma likvidatoru.

Projekta 10. pants un 22. pants.
Biedrību un nodibinājuma likuma 52. panta pirmajā daļā un 66. pantā ir iekļauta atsauce uz likumu "Par grāmatvedību", kurš zaudēja spēku 2022. gada 1. janvārī. No 2022. gada 1. janvāra ir spēkā Grāmatvedības likums.
 

Grāmatvedības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktā un  18. panta otrās daļas 1. punktā  ir dots deleģējums izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteic kārtību, kādā  biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības un to apvienības (turpmāk – organizācija) kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā  un  organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību. Grāmatvedības likumā ir būtiski palielināts apgrozījuma (ieņēmumu) slieksnis, līdz kuram organizācijām ir atļauts kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. Saskaņā ar Grāmatvedības likumu tas ir 100 000 euro, iepriekšējo 40 000 euro vietā. Tādējādi būtiski tiek samazināts organizāciju skaits, kam būs jāiesniedz pilns gada pārskats un tiek būtiski samazināta publiski pieejamā informācija par organizācijām. Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, ir pārskatītas organizācijas, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, noteiktās prasības gada pārskatā iekļaujamajai informācijai, paredzot, ka organizācijas, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, sagatavotais gada pārskats ir saīsināts gada pārskats, jo tas ietver mazāk daļu nekā pilns gada pārskats. Organizācijas pilns gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu), gada pārskata paskaidrojuma un vadības ziņojuma, bet saīsināts gada pārskats turpmāk sastāvēs no šādām daļām -  ieņēmumu un izdevumu pārskata, ziedojumu un dāvinājumu pārskata (ar pielikumu) un vadības ziņojuma.
Paredzēts arī, ka organizācijas revīzijas institūcijas ziņojums par veikto organizācijas gada pārskata pārbaudi būs jāpievieno gada pārskatam, kad tas tiek iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam. Kritēriji, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta ziņojums, tiks iekļauti Ministru kabineta noteikumos. Viens no kritērijiem varētu būt biedrības un nodibinājuma apgrozījumu (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem apmērs (piemēram,  ja pārskata gādā ieņēmumi nav bijuši vai arī, ja ieņēmumi pārskata gada laikā nepārsniedz konkrētu summu). Tāpat šāda prasība varētu tikt noteikta konkrēta veida (pēc darbības jomas) biedrībai vai nodibinājumam, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrībai.
Ievērojot minēto, Biedrību un nodibinājumu likuma 52. un 66. pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Projekta 6. pants.
Biedrību un nodibinājumu likuma 18. pants paredz, ka UR pēc biedrības vai nodibinājuma rakstveida pieprasījuma par maksu izsniedz reģistrācijas apliecību.
Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ar šā likuma 2019. gada 14. novembra grozījumiem ir svītrots UR uzdevums izsniegt reģistrācijas apliecības. Ņemot vērā likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” iekļautā regulējuma mērķi – attiekties no tiesību subjektu reģistrācijas apliecību turpmākas izsniegšanas – UR tiesību subjektu reģistrācijas apliecības vairs neizsniedz. Minētās izmaiņas tika veiktas, jo, izvērtējot tiesību subjektu reģistrācijas apliecības tiesisko nozīmi, tika secināts, ka reģistrācijas apliecības izsniegšanai nav tiesiskas nozīmes. Prakse liecināja, ka reģistrācijas apliecība apliecina tikai to, ka tiesību subjekts kādreiz tika reģistrēts, taču tā nav uzskatāma par apliecinājumu tam, ka šāds tiesību subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta. Līdz ar to reģistrācijas apliecības izsniegšanai salīdzinājumā ar ierakstiem UR vestajos publiskajos reģistros nav juridiskas nozīmes. Līdz ar to apliecības uzrādīšanas gadījumā, ja tajā iekļautās ziņas nav aktuālas, ne tikai nesniedz noderīgu informāciju, bet gan maldina citas personas.
 

Ja tiesību subjekta darījuma partneriem, iestādēm, kā arī ikvienam citam interesentam ir nepieciešams pārliecināties par to, ka tiesību subjekts pastāv, kā arī iegūt citas ziņas par tiesību subjektu, ir jāpieprasa aktuālā informācija no UR. Pamata informācija par reģistrētajiem tiesību subjektiem ikvienam interesentam bez maksas un informācijas pieprasītāja identifikācijas ir pieejama UR tīmekļvietnē. Tādējādi Biedrību un nodibinājumu likuma 18. panta regulējums par reģistrācijas apliecībām ir svītrojams. Papildus norādāms, ka līdzīgu grozījumu izdarīšana ir atbalstīta attiecībā uz komersantiem un reliģisko organizāciju reģistrācijas apliecībām, kā arī no likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ir svītrots UR uzdevums izsniegt reģistrācijas apliecības, tādējādi UR praktiski reģistrācijas apliecības vairs neizsniedz.
 
 

Projekta 15. panta pirmā daļa.
No 2022. gada 1. augusta tiek reorganizēta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, pievienojot tai Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu, mainot reorganizētās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa.

Biedrību un nodibinājumu likuma 57.³ pantā tiek aizstāta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar Rīgas pilsētas tiesu.

Projekta 1., 2., 13. pants 15. panta otrā daļa un 26. pants.
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un karadarbību Ukrainā, ir nepieciešams paredzēt, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta 1.¹ daļā ietvertie biedrību un nodibinājumu publisko darbību aizliegumi ir attiecināmi ne tikai uz darbībām, kas vērstas pret Latvijas Republiku, bet arī citām demokrātiskām valstīm. Tomēr, vērtējot citu demokrātisko valstu drošības apdraudējumu, ir nepieciešams konstatēt arī potenciālu sasaisti ar Latvijas Republikas drošības apdraudējumu.
Norādāms, ka šāds regulējums jau ir spēkā attiecībā uz politisko partiju darbību (skat. Politisko partiju likuma 7. panta ceturto un piekto daļu).
 

Biedrību un nodibinājumu likuma 10. panta 1.¹ daļa ir papildināta ar norādi uz "citām demokrātiskām valstīm", kā arī 10. pants tiek papildināts ar 1.² daļu, paredzot, ka biedrībām un nodibinājumiem to darbībā aizliegts sniegt atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat ir papildināts Biedrību un nodibinājumu likuma 57., 57.³ un 105. pants, paredzot, ka tiesa var izbeigt biedrības vai nodibinājuma darbību, ja tā sniedz atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.