25-TA-2187: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets 2025. gada 26. augusta sēdē (protokola Nr. 33, 53.§) (turpmāk - Protokols Nr.33, 53.§) izskatīja un atbalstīja ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”, 25-TA-2002 (turpmāk – Izdevumu pārskatīšanas ziņojums).
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.puntam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.puntam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir precizēt likumā noteiktās kompetentās institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, lai Ministru kabineta deleģējums būtu attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrībām, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Vienlaikus likumā tiek noteikts valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumu izlietošanas ietvars, ja valstij piekritīgās mantas realizāciju veic valsts kapitālsabiedrība.
Vienlaikus likumā tiek noteikts valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumu izlietošanas ietvars, ja valstij piekritīgās mantas realizāciju veic valsts kapitālsabiedrība.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem vēl vairākos tiesību aktos (norādīti tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā), un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš.
Projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem vēl vairākos tiesību aktos (norādīti tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā), un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 pantā noteikts kompetento institūciju loks, kas nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, proti tiesību normā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā.
Savukārt kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas noteiktas Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.901). Atbilstoši MK noteikumu Nr. 901 2.punktam valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajai kompetencei šobrīd nodrošina Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības.
Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, Izdevumu pārskatīšanas ziņojuma 2.1.2. sadaļā norādīts, ka VID paredzēts atteikties no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas.
VID veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju – uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Ministru kabinets jau 2024. gada 6. februārī ir pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”[1], kurā kā viena no VID neraksturīgajām funkcijām norādīta valstij piekritīgās mantas administrēšana.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā ir secināts, ka izvērtējot VNĪ pamatdarbības jomas un kompetenci, VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus (IT nodrošinājums, finanšu speciālistu un grāmatvedības atbalsts, sava tīmekļvietne un pieejamība datu bāzēm). VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgās mantas, kas ir nekustamie īpašumi, pārņemšanā no VID.
VNĪ rīcību ar valstij piekritīgo mantu pamatā nodrošinās ar jau šobrīd pieejamiem saviem cilvēkresursiem, nosakot attiecīgajiem darbiniekiem papildu pienākumus. Lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, no VID plānots pārņemt 2 speciālistus, kuri šobrīd nodarbojas ar valstij piekritīgās mantas realizāciju.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā iekļautais priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no VID pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri. Lai to nodrošinātu, pārejas periodā tiks izvērtētas iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Ievērojot iepriekš minēto, Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteikts uzdevums- Finanšu ministrijai (VNĪ un VID) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no VID pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri.
Protokols Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš). Savukārt VID turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Ar piedāvāto risinājumu paredzēts, ka VNĪ darbības ar minēto valstij piekritīgo mantu (piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu) veiks, savas izmaksas sedzot no ieņēmumiem, kas gūti realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu, bezķermeniskas lietas un konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus. Līdz ar to minēto izdevumu segšanai nebūs nepieciešama valsts budžeta dotācija, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Gadījumā, ja samazināsies realizējamais mantas apjoms un tādējādi arī ienākumi, VNĪ vispirms vērtēs iespēju arī samazināt ar mantas realizēšanu saistītos izdevumus tās rīcībā pieejamo resursu ietvaros, tai skaitā, izvērtējot arī nepieciešamo darbinieku skaitu, lai neradītu zaudējumus kapitālsabiedrībai. Tāpat jāņem vērā, ka ieņēmumi un izdevumi regulāri tiks uzskaitīti, tādējādi sniedzot iespēju laicīgi prognozēt nepieciešamo resursu samazinājumu un uzkrājuma veidošanu iespējamo zaudējumu segšanai.
Lai VNĪ un VID no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, precizējot institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgi mantu un to kompetences sadalījumu.
[1] Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem
Savukārt kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas noteiktas Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.901). Atbilstoši MK noteikumu Nr. 901 2.punktam valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajai kompetencei šobrīd nodrošina Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības.
Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, Izdevumu pārskatīšanas ziņojuma 2.1.2. sadaļā norādīts, ka VID paredzēts atteikties no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas.
VID veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju – uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Ministru kabinets jau 2024. gada 6. februārī ir pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”[1], kurā kā viena no VID neraksturīgajām funkcijām norādīta valstij piekritīgās mantas administrēšana.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā ir secināts, ka izvērtējot VNĪ pamatdarbības jomas un kompetenci, VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus (IT nodrošinājums, finanšu speciālistu un grāmatvedības atbalsts, sava tīmekļvietne un pieejamība datu bāzēm). VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgās mantas, kas ir nekustamie īpašumi, pārņemšanā no VID.
VNĪ rīcību ar valstij piekritīgo mantu pamatā nodrošinās ar jau šobrīd pieejamiem saviem cilvēkresursiem, nosakot attiecīgajiem darbiniekiem papildu pienākumus. Lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, no VID plānots pārņemt 2 speciālistus, kuri šobrīd nodarbojas ar valstij piekritīgās mantas realizāciju.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā iekļautais priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no VID pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri. Lai to nodrošinātu, pārejas periodā tiks izvērtētas iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Ievērojot iepriekš minēto, Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteikts uzdevums- Finanšu ministrijai (VNĪ un VID) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no VID pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri.
Protokols Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš). Savukārt VID turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Ar piedāvāto risinājumu paredzēts, ka VNĪ darbības ar minēto valstij piekritīgo mantu (piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu) veiks, savas izmaksas sedzot no ieņēmumiem, kas gūti realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu, bezķermeniskas lietas un konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus. Līdz ar to minēto izdevumu segšanai nebūs nepieciešama valsts budžeta dotācija, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Gadījumā, ja samazināsies realizējamais mantas apjoms un tādējādi arī ienākumi, VNĪ vispirms vērtēs iespēju arī samazināt ar mantas realizēšanu saistītos izdevumus tās rīcībā pieejamo resursu ietvaros, tai skaitā, izvērtējot arī nepieciešamo darbinieku skaitu, lai neradītu zaudējumus kapitālsabiedrībai. Tāpat jāņem vērā, ka ieņēmumi un izdevumi regulāri tiks uzskaitīti, tādējādi sniedzot iespēju laicīgi prognozēt nepieciešamo resursu samazinājumu un uzkrājuma veidošanu iespējamo zaudējumu segšanai.
Lai VNĪ un VID no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, precizējot institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgi mantu un to kompetences sadalījumu.
[1] Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka šobrīd Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta pirmajā daļā Ministru kabineta noteikto kompetento institūciju lokā nav ietvertas valsts kapitālsabiedrības, likuma 3.1 panta pirmo daļu nepieciešams precizēt, nosakot, ka arī valsts kapitālsabiedrības var būt viena no kompetentajām institūcijām, kura no 2026.gada 1.janvāra nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, vienlaikus likuma 3.1 panta otrajā daļā paredzot kapitālsabiedrībai tiesības, izlietot visus ieņēmumus, kas gūti no valstij piekritīgās mantas realizācijas, izdevumu, kas saistīti ar valstij piekritīgās mantas procesa administrēšanu, segšanai.
Risinājuma apraksts
I. Likumprojekts paredz precizēt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 panta pirmajā daļā Ministru kabineta noteikto kompetento institūciju loku, aizstājot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 pantā, vārdus “tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas” ar vārdiem “institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, lai tiesību normā lietoto terminu – kompetentā institūcija - salāgotu ar citos normatīvajos tiesību aktos lietoto jēdzienu, tādējādi attiecinot to uz tādām kompetentām institūcijām, kuras nodrošina rīcību un darbības ar valstij piekritīgu mantu.
Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. pantā un 634.1 pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu “, kā arī likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (24-TA-2510, 1000/Lp14).
Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to ar plānotajiem grozījumiem likumprojektā un attiecīgi precizējot MK noteikumus Nr.901, kompetento institūciju loks tiks papildināts arī ar kapitālsabiedrībām, proti, konkrētajā gadījumā VNĪ.
Norādāms, ka jēdzienu salāgošana normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenorādot konkrētas kompetentās institūcijas, vērsta uz administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu, jo, gadījumā, ja mainītos vai tiktu noteikta no jauna kāda institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, izmaiņas nebūtu jāveic likumos, bet tikai saistītajos Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kompetentās institūcijas, kuras nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgu mantu.
Tāpat jānorāda, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitā daļa noteic, valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu[1].
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. pantā noteikti valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas pamatnoteikumi, kas noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā.
Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.
[1] https://likumi.lv/ta/id/63545-valsts-parvaldes-iekartas-likums
II. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 pants ir papildināts ar otro daļu, kas paredz tiesības kapitālsabiedrībai ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas izlietot valstij piekritīgā mantas administrēšanas procesa izmaksu segšanai, t.i., ja valstij piekritīgo mantu realizē valsts kapitālsabiedrība, ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas valsts kapitālsabiedrības izlieto ar valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu saistītu izdevumu segšanai.
Šāds procesa finansēšanas modelis izraudzīts pēc līdzības ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā[1] un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteikto principu, kas paredz, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas VNĪ izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai.
Lai precīzi nodefinētu valstij piekritīgās mantas veidus, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies VNĪ, tiks izstrādāti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 901, lai precizētu VNĪ un VID kompetences sadalījumu.
[1] 47. pants. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. pantā un 634.1 pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu “, kā arī likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (24-TA-2510, 1000/Lp14).
Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to ar plānotajiem grozījumiem likumprojektā un attiecīgi precizējot MK noteikumus Nr.901, kompetento institūciju loks tiks papildināts arī ar kapitālsabiedrībām, proti, konkrētajā gadījumā VNĪ.
Norādāms, ka jēdzienu salāgošana normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenorādot konkrētas kompetentās institūcijas, vērsta uz administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu, jo, gadījumā, ja mainītos vai tiktu noteikta no jauna kāda institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, izmaiņas nebūtu jāveic likumos, bet tikai saistītajos Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kompetentās institūcijas, kuras nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgu mantu.
Tāpat jānorāda, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitā daļa noteic, valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu[1].
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. pantā noteikti valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas pamatnoteikumi, kas noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā.
Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.
[1] https://likumi.lv/ta/id/63545-valsts-parvaldes-iekartas-likums
II. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.1 pants ir papildināts ar otro daļu, kas paredz tiesības kapitālsabiedrībai ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas izlietot valstij piekritīgā mantas administrēšanas procesa izmaksu segšanai, t.i., ja valstij piekritīgo mantu realizē valsts kapitālsabiedrība, ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas valsts kapitālsabiedrības izlieto ar valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu saistītu izdevumu segšanai.
Šāds procesa finansēšanas modelis izraudzīts pēc līdzības ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā[1] un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” noteikto principu, kas paredz, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas VNĪ izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai.
Lai precīzi nodefinētu valstij piekritīgās mantas veidus, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies VNĪ, tiks izstrādāti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 901, lai precizētu VNĪ un VID kompetences sadalījumu.
[1] 47. pants. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
Problēmas apraksts
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumos nepieciešams noteikt pēctecību darbībām ar mantu, kura līdz 2025.gada 31.decembrim ir noteikta VID.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumus papildināt ar 15. punktu, nosakot, ka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, kura līdz 2025.gada 31.decembrim ir noteikta Valsts ieņēmumu dienestam, nodrošina šā likuma 3.1 pantā noteiktās kompetentās institūcijas.”
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 15.punktu nepieciešams iekļaut, lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ atbilstoši kompetencei nodrošinātu VID kompetencē līdz 2025.gada 31.decembrim piekritīgo valstij piekritīgās mantas visu lietu, tai skaitā aizsākto, bet vēl nepabeigto lietu, pārņemšanu, izņemot finanšu instrumentus un finanšu līdzekļus.
Ar minēto pārejas noteikumu 15.punktu netiek paplašināta vai sašaurināta citu likuma 3.1 pantā noteikto kompetento institūciju kompetences sadalījums un apjoms, izņemot VID un VNĪ
kompetenču sadalījumu sākot ar 2026.gada 1.janvāri.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 15.punktu nepieciešams iekļaut, lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ atbilstoši kompetencei nodrošinātu VID kompetencē līdz 2025.gada 31.decembrim piekritīgo valstij piekritīgās mantas visu lietu, tai skaitā aizsākto, bet vēl nepabeigto lietu, pārņemšanu, izņemot finanšu instrumentus un finanšu līdzekļus.
Ar minēto pārejas noteikumu 15.punktu netiek paplašināta vai sašaurināta citu likuma 3.1 pantā noteikto kompetento institūciju kompetences sadalījums un apjoms, izņemot VID un VNĪ
kompetenču sadalījumu sākot ar 2026.gada 1.janvāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanai no VID finanšu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA- 2203) anotācijas 3.sadaļā
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA- 2203) anotācijas 3.sadaļā
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts ieņēmumu dienesta likums (25-TA-2203)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā, precizējot VID kompetenci un laika nogriezni rīcībai ar valstij piekritīgo mantu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Notariāta likums (25-TA-2207)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams precizēt Notariāta likuma 306.panta sestajā un septītajā daļā noteikto kompetento institūciju, kurai zvērināts notārs nosūta notariālo aktu grāmatas izrakstu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Civilprocesa likums (25-TA-2188)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Civilprocesa likumā, nosakot kompetento institūciju, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, kompetences sadalījumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likums “Par policiju” 25-TA-2196
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026.gada 1.janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu , atbilstoši Protokols Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi likumā “Par policiju”, nosakot kompetento institūciju, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, kompetences sadalījumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Tiesību aktu portālā tiks virzīti attiecīgie grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot to spēkā stāšanos 2026.gada 1.janvāris:
1) Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu";
2) Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu";
3) Ministru kabineta 1996.gada 27.februāra noteikumi Nr.46 “Noteikumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanu”;
4) Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”;
5) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”;
6) Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumi Nr. 265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm”;
7) Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir viens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketes likumprojekts), sabiedrības līdzdalības kārtība likumprojekta izstrādē netiek piemērota.
Likumprojekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir viens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketes likumprojekts), sabiedrības līdzdalības kārtība likumprojekta izstrādē netiek piemērota.
Likumprojekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Likumprojekta izstrādē iesaistītas Finanšu ministrija, VNĪ un VID.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VID daļēji tiks atbrīvots no tam neraksturīgas funkcijas un uzdevumu veikšanas;
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ieguvumi:
- Risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 13.05.2025. sēdes protokola Nr.19 50.§ uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
- Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar VID starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
- Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts VID, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
- Risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 13.05.2025. sēdes protokola Nr.19 50.§ uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
- Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar VID starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
- Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts VID, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi