Anotācija

Tomēr videospēļu iekārtas pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušas, un to funkcionalitāte cita starpā paredz iespēju tās izmantot ne tikai videospēļu spēlēšanai, bet arī neatļautai ieslodzīto saziņai – gan savā starpā, gan saziņai ar personām ārpus ieslodzījuma vietas. Pie tam jaunajām videospēļu iekārtām ir bezvadu kontrolieri (pultis) ar adaptīvām pogām un taustes sajūtu tehnoloģiju, kā arī iebūvēta rācija, kas nodrošina spēlētajiem iespēju savstarpēji sazināties. Līdz ar to ieslodzītajiem, izmantojot jaunākās videospēļu iekārtas, nav nepieciešams pat ielādēt vai izmantot sazināšanas platformas, lai sarakstītos vai sazinātos ar citām personām, pietiek vien izmantot videospēļu iekārtu kontrolieri (pulti).
Tāpat praksē arvien biežāk tiek konstatēts, ka ieslodzītie videospēļu iekārtu izmanto kā neatļautu saziņas līdzekli ne tikai sarunām ar radiniekiem un laulāto, veicinot sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu vai atjaunošanu, bet arī ar citām personām noziedzīgo kontaktu turpināšanai, jaunu noziedzīgu nodarījumu veikšanai un organizēšanai. Turklāt videospēļu iekārta kā neatļauts saziņas līdzeklis tiek izmantots ne tikai komunikācijai ar citām personām ārpus ieslodzījuma vietas, bet arī saziņai ar ieslodzītajiem, kas izvietoti citās ieslodzījuma vietās. Tādējādi ieslodzītie var ietekmēt kriminālsoda izpildi, izmeklēšanas gaitu vai izmeklēšanas procesu, piemēram, ietekmējot lieciniekus vai saskaņojot liecības. Tāpat ieslodzītie, atrodoties ieslodzījumu vietās un izmantojot videospēļu iekārtu kā neatļautu saziņas līdzekli, var koordinēt dažādu noziedzīgu grupu darbības ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī organizēt nelegālus finanšu darījumus, piemēram, naudas atmazgāšanu, krāpšanu vai nelegālu līdzekļu pārvedumus. Izmantojot neatļautus saziņas līdzekļus, ieslodzītie var plānot bēgšanu no ieslodzījuma vietas, saskaņojot un izstrādājot detalizētu bēgšanas plānu un nodrošinot nepieciešamos resursus un līdzekļus. Šāda ieslodzīto rīcība nodara kaitējumu ļoti plašām sabiedrības interesēm – sākot no valsts drošības interesēm un beidzot ar personas veselību un dzīvību. Tādējādi tiek apdraudēta ne tikai ieslodzījuma vietu drošība, bet arī sabiedrības drošība kopumā. Kaut arī ieslodzījuma vietās tiek veikti pasākumi, lai mazinātu šādas saziņas iespējas, tomēr videospēļu iekārtu funkcionalitāte paver lielākas iespējas tās izmantot neatļautai saziņai.
Tiesībaizsardzības iestādēs šobrīd tiek izmeklēts kriminālprocess par iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā lielā apmērā laika periodā no 2021. gada 17. augusta līdz 2023. gada 24. maijam (viens organizētās grupas sastāvs) un laika periodā no 2023. gada 24. maija līdz 2024. gada 9. aprīlim (otrs organizētās grupas sastāvs, mainoties dalībnieku sastāvam) pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas. Šīs izmeklēšanas rezultātā tika atklāta saikne ar vairākām citām izmeklēšanām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar automatizētās datu apstrādes sistēmu izmantošanu, nosūtot SMS ziņojumus ar hipersaiti uz viltotām dažādu kredītiestāžu internetbankām (SMS pikšķerēšana jeb smišings (angl. phishing, smishing)). Nozieguma izdarīšana veikta organizētā grupā, kurā iesaistīti ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citi Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Noziegumam ir starptautisks raksturs, un krāpšanu rezultātā cietis liels skaits personu ne vien Latvijas Republikā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, kopumā nodarot zaudējumus aptuveni 1,5 miljoni eiro. Šobrīd apzinātais aptuvenais cietušo skaits vienā ārvalstī ir vairāk kā 270 personas, otrā ārvalstī – 180 personas, Latvijā – 170 personas. Turklāt, ņemot vērā nozieguma izdarīšanas veidu, ar lielu varbūtību var teikt, ka cietušo skaits ir ievērojami lielāks.
Saskaņā ar kriminālprocesā iegūtajiem un nostiprinātajiem pierādījumiem noziedzīgo nodarījumu organizēja iepriekš notiesātas personas, atrodoties ieslodzījuma vietā, izmantojot viņu rīcībā legāli esošas videospēļu konsoles, tādējādi izdarot jaunus mantiska rakstura sevišķi smagus noziegumus un iesaistot jaunus organizētās grupas dalībniekus, kā arī sekojoši šiem grupas dalībniekiem piesaistot atsevišķu noziedzīgu darbību veikšanai personas par nelielu atlīdzību (tā saucamos – naudas mūļus).
Ņemot vērā minēto, projekts paredz noteikt, ka apcietinātais drīkst lietot tādas televizoram pievienojamās videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Atļautie saziņas veidi ir noteikti Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, kā piemēram, izmeklēšanas cietuma tālrunis, satikšanās, vēstules, noteiktām apcietināto grupām - videosaziņa u.c. Ja attiecīgais sazināšanas veids nav minēts Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, tātad tas ir uzskatāms par neatļautu saziņas veidu. Tas nozīmē, ka apcietinātajam ir atļauts glabāt un lietot tikai tādu videospēļu iekārtu, kuru nav iespējams nekādā veidā izmantot neatļautai saziņai gan ieslodzīto starpā, gan arī ārpus ieslodzījuma vietas, proti, kuru tehniski nav iespējams nekādā veidā patstāvīgi vai pievienojot citai ierīcei pieslēgt interneta tīklam vai citam datu pārraides tīklam, tāpat kuru tehniski nevar izmantot kā rāciju, telefonu, datoru, planšetdatoru, datu nesēju, video vai audio raidītāju. Svarīgs nosacījums ir tas, vai videospēļu iekārtu var izmantot neatļautai saziņai atbilstoši tās tehniskajai specifikācijai, nevis tam, vai apcietinātais šo iekārtu lietos vai nelietos neatļautai saziņai. Tātad, ja apcietinātais vēlēsies lietot videospēļu iekārtu, izmeklēšanas cietuma nodarbinātie, pārbaudot attiecīgo videospēļu iekārtu, ņems vērā tās tehnisko specifikāciju.

Projekts paredz noteikt, ka apcietinātie drīkst lietot tikai tādas televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Proti, projekts paredz Noteikumu Nr.800 4.pielikuma "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus apcietinātajam ir tiesības glabāt" 10.punktā un 10.pielikuma "Priekšmeti, kuri pieļaujami sūtījumos un pienesumos" 10.punktā noteikt, ka apcietinātajam atļauts glabāt un saņemt ar sūtījumiem vai pienesumiem tikai tādas televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku.
Attiecībā uz notiesātajiem Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta noteikumu Nr.523 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (stājās spēkā 2025.gada 28.augustā) 45.2.apakšpunkts jau paredz šādu regulējumu, nosakot, ka notiesātajiem ir atļauts lietot tikai tādas televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Tādējādi līdz ar projekta spēkā stāšanos arī apcietinātie, tāpat kā notiesātie, varēs lietot tikai viena veida televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, proti, tikai tādas, kuras nerada neatļautas saziņas risku.