Anotācija

24-TA-1501: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Precizēt brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai noteiktās tehniskās prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 491 "Tehniskās prasības brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu būvniecībai" (turpmāk – Noteikumi) ir paredzēti no vispārējiem nosacījumiem atšķirīgi jaunas ieslodzījuma vietu infrastruktūras būvniecības nosacījumi, un to atšķirības balstās ieslodzījuma vietu specifikā. Atbilstoši Noteikumu 2.punktā minētajam ieslodzījuma vietu būvniecībā Latvijas būvnormatīvu prasības piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar drošības prasībām ieslodzījuma vietās. 2015. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” (turpmāk – LBN 201-15) 5.punkts noteic, ka noteiktās prasības ieslodzījuma vietās, īslaicīgās aizturēšanas vietās un citās būvēs, kurās kompetentas iestādes ir ierobežojušas personu pārvietošanās brīvību, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar brīvības atņemšanu un ierobežotām personas tiesībām brīvi pārvietoties.

Jebkurš cietums, tostarp jaunais Liepājas cietums, tiek iedalīts divās funkcionāli atšķirīgās daļās:
- ar galveno žogu norobežota iekšējā teritorija;
- ārējā teritorija.
Galvenā žoga iekšpusē atrodas teritorija ar paaugstinātas drošības prasībām ar mērķi nodrošināt ieslodzīto personu izolāciju, uzraudzību, drošību un kārtību cietumā. Šāds princips tiek izmantots cietumos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Galvenā žoga iekšpusē atrodas:
- ieslodzīto dzīvojamie korpusi; 
- nodarbinātības telpas;
- ēdināšanas bloks;
- izglītības telpas;
- telpas garīgajai aprūpei;
- telpas sporta nodarbībām; 
- telpas ieslodzīto veselības aprūpei;
- telpas ieslodzīto uzņemšanai, īpaša režīma ieslodzīto telpas, personāla telpas. 
         
Ārpus galvenās žoga teritorijas atrodas: 
- administrācijas ēka ar centrālo ieeju galvenajā cietuma teritorijā; 
- atklātais cietums; 
- konteineru tipa būves transformatoru apakšstacijas un ģeneratoru (rezerves elektroapgādes) vajadzībām.
Līdzīgi tiek risināts infrastruktūras plānojums visās ieslodzījuma vietās.

Šobrīd tiek īstenots 2022. gada 22. novembrī SIA “Tiesu namu aģentūra” un iepirkuma uzvarētāja SIA “Citrus Solutions” parakstītais līgums par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem. Jaunajā Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem un tajā būs sešas dažādas ēkas ar kopējo platību gandrīz 37 000 m².  Viens no galvenajiem mērķiem jaunā cietuma projektēšanā ir gan ieslodzīto, gan arī personāla un sabiedrības drošība, kam rasti dažādi inovatīvi risinājumi, kuri ir atzīti par efektīviem risinājumiem un kuri ietekmēs arī nākotnē no jauna būvējamo ieslodzījuma vietu infrastruktūru un tai izvirzāmās tehniskās prasības.

Jaunajā cietumā tiks nodrošināta jauna pieeja ieslodzījuma izpildes organizācijai, ko nosaka tieši ēku plānojums, personu plūsmu organizācija un izmantotās tehnoloģijas. Tajā būs telpas ieslodzīto un personāla izvietošanai, resocializācijas telpas (telpas skolai, nodarbinātībai, sportam, brīvā laika pasākumiem u.tml.), Medicīnas daļa, u.tml. Līdzīga pieeja ir jāizmanto arī nākotnē no jauna būvējamajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā, jo jaunā cietuma projektēšanas un būvniecības procesā izsvērtie risinājumi, katra risinājuma riski un ieguvumi nodrošina līdzsvaru starp dažādu veidu drošības, uzraudzības un kārtības ieslodzījuma vietā uzturēšanas aspektiem un atšķirībām no spēkā esošajiem būvnormatīviem. Turklāt jaunā cietuma būvniecības procesā, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas būvējot pilnu cietuma kompleksu, nevis atsevišķus jaunus elementus esošajā cietumu infrastruktūrā, ir bijusi iespēja izdarīt secinājumus par to, kādām jābūt tehniskām prasībām attiecībā uz šādu ēku būvniecību. 

Vairākas jaunā Liepājas cietuma ēkas otrā stāva līmenī ir savā starpā savienotas ar ēku savienojošajām galerijām, un šāds risinājums arī nākotnē var tikt izmantots jaunas ieslodzījuma vietu infrastruktūras būvniecībai drošu ieslodzīto plūsmu nodrošināšanai un lai mazinātu iespēju ieslodzītajiem nodot vai nogādāt cietumā neatļautus priekšmetus.  
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumu 3.punkts atļauj dūmu izvadi caur izsitamiem logiem tikai kāpņu telpās un gaiteņos. 
Jaunā Liepājas cietuma būvniecības gaitā tika izstrādāti dažādos drošības apsvērumos balstīti risinājumi, kuri samēro ieslodzījuma vietu drošības, uzraudzības un kārtības nodrošināšanas nosacījumus un nepieciešamību paredzēt pietiekamu ieslodzījuma vietu aizsardzību no uguns apdraudējuma. Tāpēc tie turpmāk ir jāizmanto arī jebkuras jaunas infrastruktūras būvniecībā un tos ir nepieciešams nostiprināt Noteikumos.
Noteikumu projekts un tajā piedāvātie risinājumi ir izstrādāti, ņemot vērā jebkura cietuma kompleksa ekspluatācijas īpatnības un ieslodzīto uzraudzības un drošības aspektus ieslodzījuma vietā. Tehniskie risinājumi izstrādāti, ņemot vērā šādus būtiskus apstākļus: 
- ieslodzītajiem ir ierobežota pārvietošanās brīvība ieslodzījuma vietā; 
- ieslodzītie tiek pastāvīgi uzraudzīti; 
- ēkās un teritorijā notiek pastāvīga videonovērošana; 
- kameru aprīkojums jaunajā infrastruktūrā līdz minimumam samazina ugunsgrēka rašanās risku kamerās (degt nespējīgas norobežojošās konstrukcijas, kamerās aizliegts glabāt sērkociņus un šķiltavas, smēķēšanas aizliegums u.t.t.).

Ņemot vērā specifisku iekšējo režīmu ieslodzījuma vietu ēkās un telpās, kurās atrodas ieslodzītie, kuriem ir ierobežota pārvietošanās brīvība: 
1. evakuācijas ceļos (gaiteņos) durvis aprīko ar rezerves elektropiegādi un durvju vadību nodrošina manuāli (ar atslēgu) vai elektroniski (ar elektronisko karti vai attālināti no uzrauga posteņa) (Noteikumu 6.punkts);
2. tomēr, papildus izvērtējot dažādus drošības riskus, nav pieļaujams ieslodzītajiem brīvi pieejamās vietās izvietot: 
2.1. iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krānus, šļūtenes, stobrus, manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces; 
2.2. ugunsdzēsības aparātus; 
2.3. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (ugunsaizsardzības sistēmu) manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces. 
 
Katrā ēkā un ieslodzīto vienībā ir paredzētas uzraugu telpas, kurās diennakti dežurēs speciāli apmācīts (instruēts) ieslodzījuma vietas personāls (uzraugi). Personāls pārzinās uzraugāmo ēku, telpu, teritorijas un ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu lietošanas  īpatnības un ugunsgrēka gadījumā organizēs un nodrošinās pasākumus, kas saistīti ar rīcību ugunsgrēka gadījumā, tajā skaitā: 
1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanu, sagaidīšanu, informēšanu, ielaišanu norobežotajā cietuma teritorijā; 
2. cilvēku (ieslodzīto, darbinieku un apmeklētāju) evakuāciju; 
3. elektroiekārtu un elektroierīču atvienošanu;
4. ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā ugunsaizsardzības sistēmu) iedarbināšanu; 
5. ugunsdzēsības līdzekļu izmantošanu.

Ņemot vērā minēto un noteiktus drošības apsvērumus, ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir jāparedz šādas automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas (AUATS) ierīkošanas īpatnības: 
1. ēkās, kurās uzturas ieslodzītie (iekšējās teritorijas ēkas), manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces izvieto tikai uzraugu posteņos;
2. gaiteņos, kuros var pārvietoties ieslodzītie, tajā skaitā personāla pavadībā, rokas trauksmes pogas netiek izvietotas; 
3. iekšējās teritorijas ēkām durvju bloķēšanas elementi tiek paredzēti tādā režīmā, lai trauksmes gadījumā durvis paliek aizslēgtā stāvoklī. Durvis atbloķēs katras vienības uzraugu postenī visu diennakti esošie uzraugi. Evakuācijas risinājumu blakus durvīm nav jāparedz (tikai elektroniska vadība no uzraugu posteņiem un/vai fiziskas atslēgas pie uzraugiem); 
4. ugunsgrēka trauksmes signalizācijas iekārtas netiek izvietotas ieslodzīto kamerās; 
5. ugunsgrēka trauksmes izziņošana (UATS sirēnu nostrādāšana) tiek paredzēta automātiskajā vadības režīmā ar laika aizturi līdz četrām minūtēm;
6. ieslodzīto kamerās ugunsgrēka atklāšanas detektoru ierīkošana netiek paredzēta. Ugunsgrēka detektorus izvieto ieslodzīto kameru nosūces ventilācijas gaisvados pa kameru blokiem (viens detektors aizsargās līdz 5 kamerām);
7. ieslodzīto evakuācija no korpusiem notiek uzraugu pavadībā uz nožogotiem pastaigu/evakuācijas laukumiem pagalmā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 3.punkts noteic, ka ieslodzījuma vietas telpas, kuras izvietotas ieslodzījuma vietas pamata nožogojuma iekšpusē un kurās ilgstoši atrodas ieslodzītie, aprīko ar neveramiem logiem ar triecienizturīgu stiklu un metāla restēm no ārpuses. Kāpņu telpas un gaiteņus aprīko ar izsitamiem logiem dūmu novadīšanai ugunsgrēka gadījumā un metāla restēm no ārpuses. Ieslodzīto kamerās un izolatoros dūmu izvadi var neparedzēt. No šī formulējuma neizriet precīza atbilde uz jautājumu, tieši kuras ir tās telpas, kuras aprīko ar neveramiem logiem ar triecienizturīgu stiklu un metāla restēm no ārpuses. Tāpēc Projekta 1.punktā paredzēts precīzs šo telpu definējums, nosakot, ka tās ir ieslodzīto kameras (šis formulējums ietver arī soda izolatora kameras un kameras, kurās ieslodzītie atrodas ieslodzījuma vietu Medicīnas daļās). Šāds nosacījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietās noteikto noteikumu ievērošanu, nepieļautu bēgšanu vai to mēģinājumus, novērstu iespēju ieslodzītajam caur atveramu logu nodot/piegādāt neatļautu korespondenci, narkotiskās vai psihotropās vielas, citus neatļautus priekšmetus un nepieļautu neatļautu saziņu starp ieslodzītajiem.


Projekta 2.punktā tiek precizēts ieslodzīto kameru definējums Noteikumu 4.punktā, lai precizētu tur lietoto jēdzienu un nodrošinātu vienotu jēdzienu lietojumu Noteikumos. Tāpat Projekta 2.punktā paredzēts iekļaut iepriekš Noteikumu 3.punkta otrajā teikumā iekļauto regulējumu, ka dūmu izvadi citās telpās ugunsgrēka gadījumā atļauts paredzēt caur izsitamiem logiem ar metāla restēm no ārpuses. Tas nozīmē, ka visās citās telpās, piemēram, personāla kabinetos u.tml., logi ir izsitami, bet uz tiem ir restes, un caur šādiem logiem ir iespējams izvadīt dūmus ugunsgrēka gadījumā.

Savukārt ar Projekta 3.punktu paredzēts svītrot Noteikumu 10.punktu, jo šī punkta esošajā redakcijā iekļautā prasība ir noteikta Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība". 
LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 181.punkts noteic:
“181. Automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas balss, skaņas vai vizuālās signalizācijas ierīces var neparedzēt būvēs un telpās, kurās uzturas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojušas pārvietošanās brīvību, kā arī ārstniecības un aprūpes iestāžu telpās, kurās uzturas cilvēki, kas nav spējīgi patstāvīgi evakuēties. Ugunsgrēka izziņošanu šādās būvēs un telpās paredz saskaņā ar projektēšanas uzdevumu.”
Tādēļ nav nepieciešama prasību dublēšana divos tiesību aktos.

Projekta 4.punkts paredz papildināt Noteikumus ar jaunu 13.punktu, kurš noteic, ka ēkās un teritorijās, kurās atrodas ieslodzītie, ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces, iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krānus, šļūtenes, stobrus un ugunsdzēsības aparātus izvieto ieslodzītajiem nepieejamās vietās. Šis punkts attiecas tikai uz Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 127.punktā noteiktajām ugunsdrošībai nozīmīgajām inženiertehniskajām sistēmām –  ārējā un iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma, automātiskā un neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēma. Tātad 13.punktā minētais attiecas uz automātisko ugunsaizsardzības sistēmu – stacionāru inženiertehnisku sistēmu, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un ugunsgrēka gadījumā patstāvīgi vai, saņemot vadības signālu no citas automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas, kura konstatējusi ugunsgrēka izcelšanos, automātiski un manuāli nodrošina tai noteikto funkciju izpildi (LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 2.40.apakšpunkts). Saskaņā ar LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 174.punktā noteikto, automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas ir šādas:
- automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas;
- automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas;
- automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, automātiskās atdzesēšanas sistēmas un automātiskos ugunsdzēsības ūdens aizsegus;
- automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas;
- automātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

Tātad 13.punktā minētais attiecas uz neautomātiskā ugunsaizsardzības sistēmu – stacionāru inženiertehnisku sistēmu, kas pastāvīgi ieslēgta darba gaidīšanas režīmā un, saņemot vadības signālu, kuru iniciē cilvēks, patstāvīgi nodrošina tai noteikto funkciju izpildi (LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 2.41.apakšpunkts). Saskaņā ar LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 208.punktā noteikto, neautomātiskās ugunsaizsardzības sistēmas ir šādas:
- neautomātiskā ugunsdzēsības sistēmas;
- neautomātiskās ūdens atdzesēšanas sistēmas;
- neautomātiskie ugunsdzēsības ūdens aizsegi;
-  neautomātiskās dūmu un karstuma izvades sistēmas.

Tāpat 13.punktā minētais attiecas uz ārējām un iekšējām ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmām (ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskām sistēmām), kurām izvirzītās prasības ir noteiktas LBN 221-15 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” (iekšējā ugunsdzēsība ūdensvada sistēma) un LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves” (ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde).

Nosacījums par ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces, iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krānus, šļūtenes, stobrus un ugunsdzēsības aparātus izvieto ieslodzītajiem nepieejamās vietās ir nepieciešams ņemot vērā ieslodzīto uzvedības specifiku – tostarp cietuma mantas iznīcināšanu kā protesta formu pret ieslodzīšanas faktu vai reakciju uz dažādiem notikumiem ieslodzījuma laikā, iespēju izmantot šos priekšmetus kaitējuma nodarīšanai sev, citiem ieslodzītajiem vai personālam, viņu uzvedības traucējumus un garīgās veselības traucējumu izplatību ieslodzītajiem u.tml.

Papildus jānorāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošinās jaunā Liepājas cietuma ugunsdrošības instrukcijas izstrādi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • ieslodzījuma vietu darbinieki un ieslodzītās personas
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, SIA "Tiesu namu aģentūra"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • SIA "Tiesu namu aģentūra"
  • Ieslodzījuma vietu pārvalde

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi