25-TA-2188: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets 2025. gada 26. augusta sēdē (protokola Nr. 33, 53.§) (turpmāk- Protokols Nr.33, 53.§) izskatīja un atbalstīja Informatīvo ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”, 25-TA-2002 (turpmāk – Izdevumu pārskatīšanas ziņojums).
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.puntam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.901) 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
Atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.puntam, valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.901) 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu[1].
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/fba1296e-4d5c-45f5-8edf-f843782a48fe
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto institūciju rīcību ar valstij piekritīgo mantu, likumprojekta mērķis ir precizēt Civilprocesa likuma 572.2, 591.1 un 618.1 pantu, precizējot institūcijas, kurām noteikta kompetence izpildu lietās par kustamas mantas un nekustamo īpašumu konfiskācijas izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem vēl vairākos tiesību aktos (norādīti tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā), un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš.
Projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem vēl vairākos tiesību aktos (norādīti tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā), un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, finansējumu novirzot nozares prioritāšu īstenošanai un aktuālu jautājumu risināšanai, Izdevumu pārskatīšanas ziņojuma 2.1.2. sadaļā norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienestam paredzēts atteikties no neraksturīgas funkcijas – valstij piekritīgās mantas realizācijas turpmākas veikšanas.
Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju – uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Ministru kabinets jau 2024. gada 6. februārī ir pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”[1], kurā kā viena no Valsts ieņēmumu dienesta neraksturīgajām funkcijām norādīta valstij piekritīgās mantas administrēšana.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā ir secināts, ka izvērtējot VNĪ pamatdarbības jomas un kompetenci, VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus (IT nodrošinājums, finanšu speciālistu un grāmatvedības atbalsts, sava tīmekļvietne un pieejamība datu bāzēm). VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgās mantas, kas ir nekustamie īpašumi, pārņemšanā no Valsts ieņēmumu dienesta.
VNĪ rīcību ar valstij piekritīgo mantu pamatā nodrošinās ar jau šobrīd pieejamiem saviem cilvēkresursiem, nosakot attiecīgajiem darbiniekiem papildu pienākumus. Lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, no Valsts ieņēmumu dienesta plānots pārņemt 2 speciālistus, kuri šobrīd nodarbojas ar valstij piekritīgās mantas realizāciju.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā iekļautais priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri. Lai to nodrošinātu, pārejas periodā tiks izvērtētas iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Ievērojot iepriekš minēto, Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteikts uzdevums- Finanšu ministrijai (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri.
Protokols Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš). Savukārt Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Ar piedāvāto risinājumu paredzēts, ka VNĪ darbības ar minēto valstij piekritīgo mantu (piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu) veiks, savas izmaksas sedzot no ieņēmumiem, kas gūti realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu, bezķermeniskas lietas un konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus. Līdz ar to minēto izdevumu segšanai nebūs nepieciešama valsts budžeta dotācija, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, precizējot institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgi mantu un to kompetences sadalījumu.
[1] Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem
Šobrīd Civilprocesa likuma 572.2 pantā noteikts, ka izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi Valsts ieņēmumu dienestam ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi.
Attiecībā uz piedziņas vēršanu uz kustamo mantu, Civilprocesa likuma 591.1 panta trešajā daļā noteikts, ja konfiscētās lietas varētu būt neiespējami pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, tiesu izpildītājs tās nodod Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt Civilprocesa likuma 591.1 panta piektā daļā noteikts, ja izsole pasludināta par nenotikušu vai manta, kas nodota pārdošanai komisijā, netiek pārdota, tiesības paturēt mantu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā ir piedzinējam citās izpildu lietās par piedziņu no personas, kuras mantas konfiskācija tiek izpildīta. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt konfiscēto mantu sev, tiesu izpildītājs mantu nodod Valsts ieņēmumu dienestam.
Attiecībā uz piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildes kārtību, šobrīd Civilprocesa likuma 618.1 panta trešajā daļā noteikts, ja izsole pasludināta par nenotikušu, tiesības paturēt nekustamo īpašumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā ir pēdējam pārsolītajam solītājam, parādnieka kopīpašniekam un kreditoram izpildu lietā par piedziņu no personas, kuras nekustamais īpašums tiek konfiscēts. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu, ar kuru nodod nekustamo īpašumu tā rīcībā.
Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" anotācijā norādītajam (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)[2] 591.1 un 618.1 pantā ir noteikta mantas konfiskācijas kā papildsoda izpildes kārtība, paredzot, ka zvērināts tiesu izpildītājs konfiscēto mantu gadījumos, ja izsole pasludināta par nenotikušu vai kustamā manta, kas nodota pārdošanai komisijā, netiek pārdota, tiesības cita starpā paturēt mantu ir piedzinējam citās izpildu lietās par piedziņu (izpildot nekustamā īpašuma konfiskāciju - kreditoram izpildu lietā par piedziņu no personas), kuras mantas konfiskācija tiek izpildīta. Tādējādi no konfiscētās mantas tiek apmierināti kreditoru prasījumi. Savukārt, ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nodos mantu Valsts ieņēmumu dienestam, kurš rīkosies ar to atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” minētajam (Ministru kabineta noteikumi zaudējuši spēku 01.01.2025. kad spēkā stājās MK noteikumi Nr. 901).
Tāpat minētajā anotācijā ir norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienestam tiek nodota tikai tāda manta, attiecībā uz kuru nepastāv kreditoru prasījumi. Kā arī, ka no mantas, kas nodota Valsts ieņēmumu dienestam, kreditoru prasījumi vairs nav apmierināmi.
[2]https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/15D7C003B4F509B6C2258011002B71BB?OpenDocument#b
Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju – uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei.
Ministru kabinets jau 2024. gada 6. februārī ir pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”[1], kurā kā viena no Valsts ieņēmumu dienesta neraksturīgajām funkcijām norādīta valstij piekritīgās mantas administrēšana.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā ir secināts, ka izvērtējot VNĪ pamatdarbības jomas un kompetenci, VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus (IT nodrošinājums, finanšu speciālistu un grāmatvedības atbalsts, sava tīmekļvietne un pieejamība datu bāzēm). VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgās mantas, kas ir nekustamie īpašumi, pārņemšanā no Valsts ieņēmumu dienesta.
VNĪ rīcību ar valstij piekritīgo mantu pamatā nodrošinās ar jau šobrīd pieejamiem saviem cilvēkresursiem, nosakot attiecīgajiem darbiniekiem papildu pienākumus. Lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību, no Valsts ieņēmumu dienesta plānots pārņemt 2 speciālistus, kuri šobrīd nodarbojas ar valstij piekritīgās mantas realizāciju.
Izdevumu pārskatīšanas ziņojumā iekļautais priekšlikums paredz, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu realizēta ar 2027. gada 1. janvāri. Lai to nodrošinātu, pārejas periodā tiks izvērtētas iespējas optimizēt un padarīt efektīvāku rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un iznīcināmo valstij piekritīgo mantu.
Ievērojot iepriekš minēto, Protokola Nr.33, 53.§ 30.punktā noteikts uzdevums- Finanšu ministrijai (VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestam) sadarbībā ar institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, un citām kompetentām institūcijām līdz 2026. gada 1. jūlijam izvērtēt normatīvā regulējuma pilnveidošanu rīcībai ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem, finanšu instrumentiem un MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1.–35.3. apakšpunktā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo mantu, sagatavot un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kompetentās iestādes noteikšanu rīcībai ar minēto valstij piekritīgo mantu, lai nodrošinātu, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027. gada 1. janvāri.
Protokols Nr.33, 53.§ 29.punkta risinājums paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra VNĪ nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī MK noteikumu Nr. 901 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktos minēto mantu (tajā skaitā alkohols, cigaretes, nevērtīga, izplatīšanai aizliegta manta, mantai beidzies derīguma termiņš). Savukārt Valsts ieņēmumu dienests turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.
Ar piedāvāto risinājumu paredzēts, ka VNĪ darbības ar minēto valstij piekritīgo mantu (piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu) veiks, savas izmaksas sedzot no ieņēmumiem, kas gūti realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu, bezķermeniskas lietas un konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus. Līdz ar to minēto izdevumu segšanai nebūs nepieciešama valsts budžeta dotācija, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.
Lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, precizējot institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgi mantu un to kompetences sadalījumu.
[1] Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem
Šobrīd Civilprocesa likuma 572.2 pantā noteikts, ka izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi Valsts ieņēmumu dienestam ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi.
Attiecībā uz piedziņas vēršanu uz kustamo mantu, Civilprocesa likuma 591.1 panta trešajā daļā noteikts, ja konfiscētās lietas varētu būt neiespējami pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu, tiesu izpildītājs tās nodod Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt Civilprocesa likuma 591.1 panta piektā daļā noteikts, ja izsole pasludināta par nenotikušu vai manta, kas nodota pārdošanai komisijā, netiek pārdota, tiesības paturēt mantu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā ir piedzinējam citās izpildu lietās par piedziņu no personas, kuras mantas konfiskācija tiek izpildīta. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt konfiscēto mantu sev, tiesu izpildītājs mantu nodod Valsts ieņēmumu dienestam.
Attiecībā uz piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildes kārtību, šobrīd Civilprocesa likuma 618.1 panta trešajā daļā noteikts, ja izsole pasludināta par nenotikušu, tiesības paturēt nekustamo īpašumu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā ir pēdējam pārsolītajam solītājam, parādnieka kopīpašniekam un kreditoram izpildu lietā par piedziņu no personas, kuras nekustamais īpašums tiek konfiscēts. Ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu, ar kuru nodod nekustamo īpašumu tā rīcībā.
Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" anotācijā norādītajam (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)[2] 591.1 un 618.1 pantā ir noteikta mantas konfiskācijas kā papildsoda izpildes kārtība, paredzot, ka zvērināts tiesu izpildītājs konfiscēto mantu gadījumos, ja izsole pasludināta par nenotikušu vai kustamā manta, kas nodota pārdošanai komisijā, netiek pārdota, tiesības cita starpā paturēt mantu ir piedzinējam citās izpildu lietās par piedziņu (izpildot nekustamā īpašuma konfiskāciju - kreditoram izpildu lietā par piedziņu no personas), kuras mantas konfiskācija tiek izpildīta. Tādējādi no konfiscētās mantas tiek apmierināti kreditoru prasījumi. Savukārt, ja otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs nodos mantu Valsts ieņēmumu dienestam, kurš rīkosies ar to atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” minētajam (Ministru kabineta noteikumi zaudējuši spēku 01.01.2025. kad spēkā stājās MK noteikumi Nr. 901).
Tāpat minētajā anotācijā ir norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienestam tiek nodota tikai tāda manta, attiecībā uz kuru nepastāv kreditoru prasījumi. Kā arī, ka no mantas, kas nodota Valsts ieņēmumu dienestam, kreditoru prasījumi vairs nav apmierināmi.
[2]https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/15D7C003B4F509B6C2258011002B71BB?OpenDocument#b
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests no 2026. gada 1. janvāra varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams Civilprocesa likumā precizēt noteikto kompetento institūciju.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiek veikti šādi precizējumi Civilprocesa likumā:
1. Izteikts 572.2 pants šādā redakcijā:
“572.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” tiesības un pienākumi izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi
Izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi Valsts ieņēmumu dienestam un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi”.
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026.gada 1.janvāra pārņem no Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, konfiscēto mantu, tai skaitā pārņem no Valsts ieņēmumu dienesta visas valstij piekritīgās mantas lietas, tai skaitā aizsāktās, bet vēl nepabeigtās, izņemot finanšu instrumentus un finanšu līdzekļus, Civilprocesa likuma 572.2 pants papildināts arī ar VNĪ.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam tiks saglabāta esošā kompetence Civilprocesa likuma 572.2 pantā, kā arī ievērojot kompetences sadalījumu starp VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestu rīcībā ar valstij piekritīgo mantu, tiek saglabāta arī Valsts ieņēmumu dienestam noteiktā kompetence Civilprocesa likuma 565.pantā.
2. Aizstāti 591.1 panta trešajā un piektajā daļā un 618.1 panta trešajā daļā vārdi “Valsts ieņēmumu dienestam” ar vārdiem “kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu”
Precizējumi tiesību normās, aizstājot vārdus “Valsts ieņēmumu dienest” ar vārdiem “kompetentā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu” nepieciešami, lai tiesību normā lietoto terminu – kompetentā institūcija - salāgotu ar citos normatīvajos tiesību aktos lietoto jēdzienu, tādējādi attiecinot to uz tādām kompetentām institūcijām, kuras nodrošina rīcību un darbības ar valstij piekritīgu mantu.
Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. pantā un 634.1 pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu “, kā arī likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (24-TA-2510, 1000/Lp14).
Lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei, vienlaikus ar šo likumprojektu izstrādāti un tiek virzīti vairāki citi normatīvie akti, tostarp grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izsķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot, ka arī valsts kapitālsabiedrības var būt viena no kompetentajām institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to ar plānotajiem grozījumiem likumprojektā un attiecīgi precizējot MK noteikumus Nr.901, kompetento institūciju loks tiks papildināts arī ar kapitālsabiedrībām, proti, konkrētajā gadījumā VNĪ.
Norādāms, ka jēdzienu salāgošana normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenorādot konkrētas kompetentās institūcijas, vērsta uz administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu, jo, gadījumā, ja mainītos vai tiktu noteikta no jauna kāda institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, izmaiņas nebūtu jāveic likumos, bet tikai saistītajos Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kompetentās institūcijas, kuras nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgu mantu.
Norādāms, ka kompetento institūciju uzskaitījums, noteikts MK noteikumu Nr. 901 2.punktā, kuras atbilstoši MK noteikumu 901 3. punktā minētajai kompetencei nodrošina darbības ar valstij piekritīgo mantu. Lai precīzi nodefinētu valstij piekritīgās mantas veidus, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies VNĪ un, lai precizētu VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu, MK noteikumos 901 tiks veikti attiecīgi grozījumi.
Zvērināti tiesu izpildītājiem, veicot savus pienākumus ar valstij piekritīgo konfiscēto mantu, jāvadās pēc MK noteikumos Nr. 901 noteiktā kompetenču sadalījuma. Vienlaikus norādāms, ka kompetence tiek pārdalīta tikai starp divām institūcijām Valsts ieņēmumu dienestu un VNĪ. Citu institūciju kompetences apmērs netiek mainīts.
1. Izteikts 572.2 pants šādā redakcijā:
“572.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” tiesības un pienākumi izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi
Izpildu lietās par mantas konfiskācijas izpildi Valsts ieņēmumu dienestam un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi”.
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026.gada 1.janvāra pārņem no Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, konfiscēto mantu, tai skaitā pārņem no Valsts ieņēmumu dienesta visas valstij piekritīgās mantas lietas, tai skaitā aizsāktās, bet vēl nepabeigtās, izņemot finanšu instrumentus un finanšu līdzekļus, Civilprocesa likuma 572.2 pants papildināts arī ar VNĪ.
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienestam tiks saglabāta esošā kompetence Civilprocesa likuma 572.2 pantā, kā arī ievērojot kompetences sadalījumu starp VNĪ un Valsts ieņēmumu dienestu rīcībā ar valstij piekritīgo mantu, tiek saglabāta arī Valsts ieņēmumu dienestam noteiktā kompetence Civilprocesa likuma 565.pantā.
2. Aizstāti 591.1 panta trešajā un piektajā daļā un 618.1 panta trešajā daļā vārdi “Valsts ieņēmumu dienestam” ar vārdiem “kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu”
Precizējumi tiesību normās, aizstājot vārdus “Valsts ieņēmumu dienest” ar vārdiem “kompetentā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu” nepieciešami, lai tiesību normā lietoto terminu – kompetentā institūcija - salāgotu ar citos normatīvajos tiesību aktos lietoto jēdzienu, tādējādi attiecinot to uz tādām kompetentām institūcijām, kuras nodrošina rīcību un darbības ar valstij piekritīgu mantu.
Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. pantā un 634.1 pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu “, kā arī likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (24-TA-2510, 1000/Lp14).
Lai no 2026.gada 1.janvāra VNĪ un Valsts ieņēmumu dienests varētu nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei, vienlaikus ar šo likumprojektu izstrādāti un tiek virzīti vairāki citi normatīvie akti, tostarp grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izsķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot, ka arī valsts kapitālsabiedrības var būt viena no kompetentajām institūcijām, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to ar plānotajiem grozījumiem likumprojektā un attiecīgi precizējot MK noteikumus Nr.901, kompetento institūciju loks tiks papildināts arī ar kapitālsabiedrībām, proti, konkrētajā gadījumā VNĪ.
Norādāms, ka jēdzienu salāgošana normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenorādot konkrētas kompetentās institūcijas, vērsta uz administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu, jo, gadījumā, ja mainītos vai tiktu noteikta no jauna kāda institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, izmaiņas nebūtu jāveic likumos, bet tikai saistītajos Ministru kabineta noteikumos, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kompetentās institūcijas, kuras nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgu mantu.
Norādāms, ka kompetento institūciju uzskaitījums, noteikts MK noteikumu Nr. 901 2.punktā, kuras atbilstoši MK noteikumu 901 3. punktā minētajai kompetencei nodrošina darbības ar valstij piekritīgo mantu. Lai precīzi nodefinētu valstij piekritīgās mantas veidus, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies VNĪ un, lai precizētu VNĪ un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu, MK noteikumos 901 tiks veikti attiecīgi grozījumi.
Zvērināti tiesu izpildītājiem, veicot savus pienākumus ar valstij piekritīgo konfiscēto mantu, jāvadās pēc MK noteikumos Nr. 901 noteiktā kompetenču sadalījuma. Vienlaikus norādāms, ka kompetence tiek pārdalīta tikai starp divām institūcijām Valsts ieņēmumu dienestu un VNĪ. Citu institūciju kompetences apmērs netiek mainīts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšanai no Valsts ieņēmumu dienesta finanšu līdzekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203) anotācijas 3.sadaļā.
VNĪ izdevumi tiks segti no valstij piekritīgās mantas realizācijas ieņēmumiem.
Ietekme uz valsts budžetu atspoguļota likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” (25-TA-2203) anotācijas 3.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts ieņēmumu dienesta likums 25-TA-2203
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā, precizējot Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci un laika nogriezni rīcībai ar valstij piekritīgo mantu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Notariāta likums 25-TA-2207
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, nepieciešams precizēt Notariāta likuma 306.panta sestajā un septītajā daļā noteikto kompetento institūciju, kurai zvērināts notārs nosūta notariālo aktu grāmatas izrakstu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā 25-TA-2187
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, precizējot minētajā likumā noteiktās kompetentās institūcijas, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, lai deleģējums būtu attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrībām.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likums “Par policiju” 25-TA-2196
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka VNĪ no 2026. gada 1. janvāra jānodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu , atbilstoši Protokols Nr.33, 53.§ 29.punktā noteiktajai kompetencei un apjomam, jāveic grozījumi likumā “Par policiju”, nosakot kompetento institūciju, kuras nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, kompetences sadalījumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
Tiesību aktu portālā tiks virzīti attiecīgie grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot to spēkā stāšanos 2026.gada 1.janvārī:
1) Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu";
2) Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu";
3) Ministru kabineta 1996.gada 27.februāra noteikumi Nr.46 “Noteikumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanu”;
4) Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”;
5) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”;
6) Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumi Nr. 265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm”;
7) Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”.
1) Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu";
2) Ministru kabineta 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu";
3) Ministru kabineta 1996.gada 27.februāra noteikumi Nr.46 “Noteikumi par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles organizēšanu”;
4) Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”;
5) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi”;
6) Ministru kabineta 2021.gada 27.aprīļa noteikumi Nr. 265 “Noteikumi par mantas konfiskācijas izpildes rezultātā iegūto naudas līdzekļu sadali ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārvalstīm”;
7) Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir viens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketes likumprojekts), sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Likumprojekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka likumprojekts neatbilst minētajiem kritērijiem, un ir viens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem (budžeta likumprojektu paketes likumprojekts), sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Likumprojekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Projekta izstrādē iesaistītas Finanšu ministrija un VNĪ.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Zvērināti tiesu izpildītāji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts ieņēmumu dienests daļēji tiks atbrīvots no tam neraksturīgas funkcijas un uzdevumu veikšanas;
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
VNĪ tiks deleģēts jauns valsts pārvaldes uzdevums rīkoties ar valstij piekritīgo mantu daļējā apjomā
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ieguvumi:
- Risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 13.05.2025. sēdes protokola Nr.19 50.§ uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
- Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
- Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts Valsts ieņēmumu dienestam, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
- Risinājums ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un pildīt Ministru kabineta 13.05.2025. sēdes protokola Nr.19 50.§ uzdoto, t.i., veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu;
- Tiks mazināts birokrātiskais slogs nekustamo īpašumu pārņemšanā. Valstij piekritīgie nekustamie īpašumi, kas šobrīd VNĪ tiek nodoti ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību, nonāks nekustamo īpašumu portfelī nepastarpināti, tādejādi nodrošinot ātrāku un lētāku nekustamo īpašumu pārņemšanas procesu, valsts birokrātijas mazināšanu un darba procesa optimizāciju;
- Nosakot VNĪ par kompetento institūciju, kura nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu, daļējā apjomā, kas šobrīd noteikts Valsts ieņēmumu dienestam, process paliek Finanšu ministrijas resora pārziņā un uzraudzībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi