Anotācija (ex-ante)

Latvijā viens no būtiskākajiem SEG emisiju avotiem ZIZIMM sektorā ir kūdras nozare – SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģētikai, kā arī ieguves dārzkopībai veido aptuveni 13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO₂ emisijas [5]. Kūdras ieguve izraisa lielu oglekļa uzkrājumu zudumu – nosusinot purvus un izjaucot dabisko hidroloģisko režīmu, kūdra sāk oksidēties un atmosfērā nonāk ievērojams CO₂ daudzums. Latvijas SEG emisiju inventarizācijas dati liecina, ka VKIV un to neapsaimniekotās teritorijas rada nozīmīgu emisiju apjomu, kas ietekmē valsts kopējo emisiju bilanci. Aplēstās kūdras ieguves teritoriju platības rada aptuveni 199,9 kt CO₂ ekvivalentu gadā, turklāt laikā no 1990. līdz 2023. gadam SEG emisijas no mitrājiem ir pieaugušas par 70,55% [3;5].

Saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (turpmāk – NUTS 3. līmenis) un ņemot vērā reģionu līdzīgās specifiskās problēmas un attīstības vajadzības, Latvija TPTP ir noteikusi, ka visvairāk atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un saistīto nozaru pārkārtošanās process virzībā uz klimatneitralitāti ietekmēs četrus statistiskos reģionus: Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi. Minētajos četros reģionos ir 20 139 ha VKIV, kas rada SEG emisijas vismaz 153,46 kt CO₂ ekv. gadā [5].

Lai veicinātu ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti, Stratēģijā noteikto ZIZIMM 2030. gada mērķa sasniegšanu, kā arī uzlabotu degradētās vides kvalitāti un nodrošinātu teritorijas pilnvērtīgu turpmāku izmantošanu, ir nepieciešama VKIV rekultivācija jeb revitalizācija* ekosistēmu atjaunošanai un pienācīga to apsaimniekošana.

Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu jeb 53% no Pamatnostādnēs uzskaitītajām VKIV teritorijām īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir valsts, pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros šobrīd tiek īstenota atbalsta programma VKIV rekultivācijai Latvijas valsts zemēs [6].

* Rekultivācija atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 1. panta 28. punktam ir darbību kopums, kas veicams pēc derīgo izrakteņu ieguves, lai sagatavotu derīgo izrakteņu ieguves vietu turpmākai zemes izmantošanai atbilstoši plānotajam zemes lietošanas mērķim. Rekultivācijas veida saskaņošanu un projektēšanu, derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu, rekultivācijas darbu uzsākšanas termiņus, izpildes termiņus un citus kārtības jautājumus regulē MK 21.08.2012. noteikumi Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 570). Ne likums “Par zemes dzīlēm”, ne MK noteikumi Nr. 570 neparedz un neizdala VKIV un to sakārtošanu, jo likuma “Par zemes dzīlēm” 2. pants nosaka, ka likuma mērķis ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī noteikt zemes dzīļu aizsardzības prasības, bet MK noteikumi Nr. 570 izdoti saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 5. panta ceturtās daļas 1. punktu, 8. panta otrās daļas 3. punktu un 12.1. panta sesto daļu, tātad derīgo izrakteņu ieguvei, kas saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 1. panta 6. punktu ir darbu komplekss derīgo izrakteņu atdalīšanai no to dabiskās vides, un visam, kas nepieciešams, lai varētu veikt ieguvi. Līdz ar to VKIV gadījumā nav piemērojams termins “rekultivācija”. Lai nodrošinātu juridisku noteiktību, MK noteikuma projekta ietvaros tiek ieviests termins “revitalizācija”, ar ko saprotama VKIV sagatavošana plānotajam zemes izmantošanas veidam, kas vienlaikus atbilst MK noteikumu Nr. 570 uzskaitītajiem kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem.

[6] MK 01.07.2025. noteikumi Nr. 407 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”

Lai nodrošinātu pāreju uz klimatneitralitāti un mazinātu VKIV radīto negatīvo ietekmi uz vidi, paredzēta kompleksa pieeja degradēto teritoriju revitalizācijai, veicot ieguldījumus pašvaldību un privātpersonu īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajās teritorijās, kas minētas Pamatnostādņu 3. pielikumā un atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar NUTS 3. līmeņa klasifikāciju (tātad – izņemot Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novadus).

Attiecīgi pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas mērķa grupa ir pašvaldības un privātpersonas, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā ir iepriekš minētās degradētās teritorijas, kurās nepieciešams īstenot revitalizācijas pasākumus ekosistēmu atjaunošanai.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem ir veicis VKIV inventarizāciju, kuras rezultātā identificētas tās teritorijas, kurās pēc kūdras ieguves beigām nav notikusi dabiskā atjaunošanās. Šīs teritorijas, pamatojoties uz kamerālo analīzi, ir atzītas par degradētām kūdras ieguves vietām (ar to saprot tādas, kur dabiska vai mērķtiecīga atjaunošanās nav notikusi), kurās nepieciešams īstenot revitalizāciju.

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros paredzēts veikt darbības vēsturiski radītā kaitējuma dabas resursiem novēršanai VKIV, īstenojot revitalizāciju, kuras ietvaros tiek atjaunotas purvu, mežu, ūdenstilpju ekosistēmas un to funkcionalitāte, kā arī to spēja piesaistīt oglekli. Piektajā kārtā papildus paredzēta VKIV revitalizācija, ierīkojot ilggadīgos stādījumus un paludikultūru stādījumus, kas sniegs ne vien SEG emisiju samazinājumu, bet arī ļauj atgriezt degradētās teritorijas tautsaimnieciskajā apritē. Papildus, ņemot vērā Dabas atjaunošanas regulas prasības attiecībā uz mitrāju, kūdrāju un meža ekosistēmu atjaunošanu gan Natura 2000 teritorijās, gan ārpus tām, noteikumu projektā piedāvātais risinājums nodrošina nacionālā atbalsta instrumenta atbilstību un piemērošanu ES līmenī noteikto mērķu sasniegšanai.

VKIV revitalizācijas mērķis ir nodrošināt teritorijas pilnvērtīgu turpmāku izmantošanu, uzlabojot apkārtējās vides stāvokli, vienlaikus veicināt ieguves vietas integrāciju ainavā un mazināt negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Revitalizācija ne tikai veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, samazinot SEG emisijas, bet arī nodrošina mikroklimata apstākļu, piemēram, gaisa temperatūras un iztvaikošanas, regulēšanu un ūdens un barības vielu cirkulācijas uzturēšanu. Tai ir arī būtiska loma augsnes erozijas samazināšanā, augsnes veidošanās un kvalitātes uzturēšanā, kā arī kūdras lauku un pieguļošo teritoriju ugunsbīstamības mazināšanā.

Lai izvērtētu piemērotāko revitalizācijas veidu un principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu, pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ir veikta inventarizācija pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas mērķa grupas teritorijām, kā rezultātā, atbilstoši MK 2024.gada 9.jūlija noteikumu Nr. 450 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” 20.5.2 apakšpunkta ietvaros izstrādātajā revitalizācijas dokumentā (turpmāk – revitalizācijas stratēģija), ir izstrādāta teritorijai atbilstoša revitalizācijas stratēģija, nosakot atbalstāmos risinājumus un darbības. Ja šāda revitalizācijas stratēģija nav izstrādāta, projekta iesniedzējam jāsaņem kompetentu speciālistu (piemēram, sugu un biotopu, purvu, hidroloģijas un citu ar kūdras ieguves vietu rekultivāciju saistītu jomu ekspertu) un iestāžu atzinumi. Tajos jābūt pamatotam atbilstošam revitalizācijas veidam un īstenojamām darbībām, ņemot vērā teritorijas ietekmējošos faktorus un plānoto revitalizācijas darbību lietderību.

Pasākuma ceturto un piekto atlases kārtu paredzēts īstenot līdz 2030. gada 31. decembrim. 
Īstenojošanas termiņš noteikts, ņemot vērā, ka 2025. gada 15. decembrī Eiropas Komisija pieņēmto lēmumu, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712 par programmas “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam” apstiprināšanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta piešķiršanai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” Latvijā (Nr. CCI 2021LV16FFPR001). Minētais lēmums apstiprina ReARM iniciatīvu, kas paredz iespēju projektu īstenošanu pagarināt līdz 2030. gada 31. decembrim. Pasākuma ceturtā un piektā atlases kārta ietver purvu renaturalizāciju, ūdenstilpju izveidi, meža ieaudzēšanu, tostarp mitrāju mežu ieaudzēšanu, kā arī ilggadīgo stādījumu ierīkošanu. Šo pasākumu īstenošana ir komplekss un laikietilpīgs process, kas ietver projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbus, kā arī virkni administratīvo un saskaņošanas procedūru.
Atkarībā no plānotajām darbībām pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas īstenošanai var būt nepieciešama Valsts vides dienesta ietekmes uz vidi novērtējuma vai sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšana, tehnisko noteikumu saņemšana, kā arī hidroloģisko aprēķinu izstrāde. Tāpat pirms darbību uzsākšanas var būt nepieciešams izvērtēt iespējamo hidroloģisko, mēslošanas un citu ietekmi uz apkārtējo vidi, jo īpaši gadījumos, kad pasākumi ietver ūdenslīmeņa regulācijas sistēmu, tostarp meliorācijas izbūvi, atjaunošanu vai pārbūvi. Papildus tam nepieciešama plānoto darbību saskaņošana ar blakus esošo teritoriju īpašniekiem, Dabas aizsardzības pārvaldi, kā arī darbību reģistrēšana Valsts meža dienestā atbilstoši izmaksu aprēķina metodikai un reģistrācija lauku atbalsta bloku kartē.
Tāpat jāņem vērā, ka pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros izstrādātās stratēģijas un vadlīnijas, ar kurām projektu īstenotājiem ir jāiepazīstas un kuras ir jāņem vērā īstenojot projektus nākamajās atlases kārtās, kas papildus ietekmē projektu īstenošanas laika grafiku.
Vienlaikus jāņem vērā, ka projekta īstenotāji galvenokārt būs privātpersonas, tostarp fiziskas personas, kurām ES fondu finansējuma piesaistes un projektu īstenošanas nosacījumi var būt salīdzinoši jauni un nepietiekami zināmi. Tas objektīvi palielina projektu sagatavošanas un saskaņošanas laiku, īpaši sarežģītu, ar vidi saistītu pasākumu gadījumā.
Ņemot vērā minētos apstākļus, projektu īstenošanas termiņa noteikšana līdz 2030. gadam ir pamatota un samērīga, jo tā nodrošina pietiekamu laiku kvalitatīvai projektu saskaņošanai, samazina risku nepilnīgi sagatavotu projektu īstenošanai, palielina potenciālo projektu iesniedzēju ieinteresētību un līdzdalību, veicina pilnvērtīgu un ilgtspējīgu pasākuma rezultātu sasniegšanu un ir atbilstoša pasākuma sarežģītībai un mērķim nodrošināt efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu.


Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs
Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ceturtajā atlases kārtā ir pašvaldības, kuras pasākuma pirmās atlases kārtas veiktās VKIV inventarizācijas (atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” 20.5.1 apakšpunktam) rezultātā identificētas pašvaldības, kuru teritorijās atrodas degradētas VKIV, bet pasākuma piektajā atlases kārtā ir privātpersonas, tostarp biedrības un nodibinājumi (turpmāk - juridiska persona) vai fiziskas personas, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā atrodas teritorijas vai teritorijas, uz kurām iegūtas apbūves tiesības, kas minētas Pamatnostādņu 3. pielikumā un atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar NUTS 3. līmeņa klasifikāciju vai īpašnieka pilnvarota persona.

Projekta iesniedzējs pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros var piesaistīt sadarbības partnerus, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā.

Ņemot vērā, ka pašvaldības ir atvasinātas publiskas personas, pasākuma piektajā atlases kārtā pašvaldības un to iestādes nevar būt projekta iesniedzējas, bet tās var piedalīties projektā kā sadarbības partneri, ja tas ir nepieciešams projekta mērķa sasniegšanai un atbilst šo noteikumu prasībām.

Pasākuma ceturtajā atlases kārtā sadarbības partneri var būt privātpersona, kuras īpašumā valdījumā vai turējumā vai teritorijas uz kurām iegūtas apbūves tiesības atrodas VKIV atbilstoši Pamatnostādņu 3. pielikumam un iepriekš minētās VKIV atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar NUTS 3. līmeņa klasifikāciju, kurai izstrādāta revitalizācijas stratēģija vai saņemti kompetentu ekspertu vai iestāžu atzinumi par ieteicamo revitalizācijas veidu un darbībām. Savukārt piektajā atlases kārtā sadarbības partneri var būt pašvaldības vai privātpersonas, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā ir VKIV atbilstoši Pamatnostādņu 3. pielikumam un iepriekš minētā VKIV atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar NUTS 3. līmeņa klasifikāciju.

Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienlaikus vienā projekta iesniegumā var iekļaut darbības vienā vai vairākās VKIV teritorijās.

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji

Pasākuma ceturtās atlases kārtas īstenošanai paredzēts Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – TPF) finansējums ir 2 007 407 euro, bet nacionālais finansējums, ko veido pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums – vismaz 354 249 euro. Savukārt pasākuma piektās atlases kārtas īstenošanai paredzēts TPF finansējums – 14 123 672 euro, nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais vai pašvaldību budžeta līdzfinansējums – vismaz  2 492 413 euro.

Attiecināmais finansējums noteikts, ņemot vērā, ka TPF finansējums piešķirams ar 85% TPF likmi. Tomēr, lai stimulētu mitrājiem raksturīgā hidroloģiskā režīma atjaunošanu, kas sniedz ieguldījumu Dabas atjaunošanas regulas prasību izpildē par organisko augšņu mitruma līmeņa atjaunošanu, kas līdz 2030. gadam jāveic 30% no šo augšņu izplatības, kā arī sniedz ieguldījumu SEG emisiju samazinājumā ZIZIMM sektorā un palīdz īstenot Nacionālā enerģētika un klimata plāna (turpmāk – NEKP) pasākumus, tostarp NEKP 3.1.6.3. pasākumu “Pārmitro meža biotopu atjaunošana lauksaimniecībā izmantojamajās organiskajās augsnēs”, ir noteikta paaugstināta TPF likme mitrāju mežu atjaunošanai 95% apmērā un 90% apmērā renaturalizācijai, šī likme atbilst komercdarbības atbalsta regulējumā noteiktajai maksimāli pieejamajai atbalsta intensitātei maziem uzņēmumiem un tiek piemērota arī gadījumos, kad komercdarbības atbalsta regulējums netiek piemērots, nodrošinot vienlīdzīgu un līdzsvarotu pieeju atbalsta piešķiršanā..
Likmes palielināšanas rezultātā Programmai Latvijai netiks pārsniegta maksimālā TPF finansējuma likme prioritātes līmenī, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, TPF Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula nr. 2021/1060) 112. pantu noteikta 85% apmērā. Tas iespējams, jo 6.1.1. specifiskajam atbalsta mērķim "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” VARAM paredz, ka investīcijas pasākuma trešajā atlases kārtā piešķirt finansējumu ar samazinātu atbalsta likmi (TPF likme 70%) piemērojot komercdarbības atbalsta regulējumu un pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā atbalstu ilggadīgo stādījumu ierīkošanai piešķirt samazinātu TPF atbalsta likmi 65% apmērā. Līdz ar to piešķirot ES fondu finansējumu ar zemāku likmi kā noteikts regulas nr. 2021/1060 112. pantā, ir iespējams to palielināt līdz pat 95%.

Nacionālo līdzfinansējumu, ko veido pašvaldības budžeta vai pašvaldības līdzfinansējums par kuru nav saņemts komercdarbības atbalsts, kā arī privātais līdzfinansējums.

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros viena projekta īstenošanai maksimālais pieejamais TPF finansējums nepārsniedz 800 000 euro, bet īstenojot ilggadīgo ogulāju izveidošanu, saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES)  2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk -  regula Nr. 2022/2472) 4. panta 1. punkta “a” apakšpunktu, vienā projekta attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt 600 000 euro.

Pasākuma piektajai atlases kārtai piemēroti tādi uzraudzības rādītāji, kādi tie noteikti TPTP un Programmai Latvijai. Specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” līmenī noteiktie uzraudzības rādītāji, kas attiecināmi uz pasākuma ceturto un piekto atlases kārtu ir:

- iznākuma rādītājs – atbalstītā sanētās zemes platība. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja tiek veikti ieguldījumi Pamatnostādņu 3. pielikumā minētajās teritorijās vismaz 5100  ha platībā (ceturtajā atlases kārtā – 150 ha, piektajā atlases kārtā – 4 950 ha). Iznākuma rādītāja vērtībā netiek iekļauta VKIV piegulošo teritoriju platība, kurās projekta ietvaros veiktas darbības ar mērķi uzlabot mērķteritorijas revitalizāciju.
Iznākuma rādītāju sasniedzamo vērtību sadalījumu starp kārtām nosaka 6.1.1.1. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros īstenotā VKIV inventarizācijas, kuras ietvaros identificētas degradētās teritorijas un to platība, kurās nepieciešams veikt revitalizāciju.
Termins “sanācija” iznākuma rādītāja vērtības kontekstā tiek izmantots atbilstoši oficiālajam tulkojumam Programmas rādītāju oficiālo skaidrojumam un vienlaikus, salīdzinot ar Vides aizsardzības likumā definēto terminoloģiju, kas sanācijas pasākumus definē kā pasākumus dabas atjaunošanai, lai novērstu dabas kaitējumu, kas pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas kontekstā ir darbības, lai atjaunotu purvu un mežu kā dabisku vai daļēji dabisku ekosistēmu un ar tiem saistīto ekosistēmu funkcionalitāti, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī darbības ekosistēmās, lai palielinātu noturību pret klimata pārmaiņām.

Kaut arī EK 2014.gada 7. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) arī tiek lietots termins “sanācija”, tas neskaidro pasākuma trešajā atlases kārtā paredzēto darbību būtību un mērķi (dabas kaitējuma novēršanu un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu), tāpēc regulā Nr. 651/2014 lietotais termins “sanācija” ir ar mazāku mērķi atjaunot primāras ekosistēmu funkcijas jeb bioloģiski mazvērtīgas ekosistēmas atjaunošana, netiek piemērots iznākuma rādītāja vērtības kontekstā.
Projekta iesniegumā projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sniedz apliecinājumu par sasniedzamo iznākuma rādītāja platību. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta projekta noslēgumā, un to nosaka atbilstoši īstenotajam rekultivācijas veidam:
a) renaturalizācijai platību nosaka atbilstoši dabas (sugu un biotopu) eksperta sniegtajam atzinumam par tiešo darbību platību. Projekta iesniegumā norāda atjaunojamo purva veidu - augstais vai zemais;
b) ūdenstilpes izveidei platību nosaka atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā ietvertajai informācijai;
c) meža ieaudzēšanai platību nosaka atbilstoši Valsts meža dienesta atzinumā norādītajai ieaudzētajai meža platībai. Projekta iesniegumā norāda valdošo koku sugu;
d) ilggadīgiem stādījumiem, piemēram, tādu ogu kā lielogu dzērvenēm un krūmmellenēm, platību nosaka atbilstoši Lauku atbalsta dienesta Lauka bloku kartē reģistrētajām platībām. Projekta iesniegumā norāda ieaudzēto stādījumu auga nosaukumu;
e) ilggadīgiem stādījumiem, piemēram, paludikultūrām, platību nosaka atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā norādītajai informācijai. Projekta iesniegumā norāda stādījumu auga nosaukumu.

- rezultāta rādītājs – aplēstās SEG emisijas. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta un aprēķināta no projektā iekļautajām teritorijām, sasniedzot SEG emisiju samazinājumu vismaz – -38 392 (ietaupījumu vismaz 80 000) CO₂ ekvivalenta (turpmāk – ekv.) tonnu (turpmāk – t) gadā (ceturtajā atlases kārtā – -8 392, piektajā atlases kārtā – -30 000).
SEG emisiju pirms revitalizācijas pasākumu veikšanas aprēķinā izmanto, piemērojot nacionālo SEG emisiju faktoru 7,62 t CO^₂ ekv. ha_-1 gadā, kas sekojoši pret iznākuma rādītāja vērtību - 5 100 ha/ gadā emitēja 38 862 t CO₂ ekv. ha_-1. Emisiju samazinājumu nosaka, projekta iesniedzējam aprēķinot projektā revitalizēto teritoriju sākotnējo emisiju apjomu gadā un aprēķinot revitalizēto teritoriju emisijas gadā pēc revitalizācijas veikšanas. Katram revitalizācijas veidam piemērojams atšķirīgs nacionālos SEG emisiju faktorus, ko noteikusi par nozari atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, un tie ir šādi: appludināta platība un renaturalizēts augstais purvs  (3,5 t CO₂ ekv. ha^-1), renaturalizēts zemais purvs (10,7 t CO₂ ekv. ha^-1), skuju koku audze ar meliorētu augsni (-2,9 t CO₂ ekv. ha^-1), lapu koku audze ar meliorētu augsni (-7,5t CO₂ ekv. ha^-1), skuju koku audze ar pārslapinātu augsni (5,9 t CO₂ ekv. ha^-1), lapu koku audze ar pārslapinātu augsni (4,3 t CO₂ ekv. ha^-1), ar skuju kokiem apmežota platība ar meliorētu augsni (-7,0 t CO₂ ekv. ha^-1), ar lapu kokiem apmežota platība ar meliorētu augsni (-9,5 t CO₂ ekv. ha^-1), ar skuju kokiem apmežota platība ar pārslapinātu augsni (5,9 t CO₂ ekv. ha^-1), ar lapu kokiem apmežota platība ar pārslapinātu augsni (2,3 t CO₂ ekv. ha^-1), lielogu dzērvenes u.c. purvam raksturīgās ogas (4,9 t CO₂ ekv. ha^-1), krūmmellenes (7 t CO₂ ekv. ha^-1), paludikultūras ar niedru vai sfagnu veģetāciju (3,5 t CO₂ ekv. ha^-1).

Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana tiek nodrošināta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.

Atbalstāmās darbības
Projekta iesniegumā paredzētajām darbībām jāatbilst TPTP noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma revitalizācijas īstenošana saskaņā ar revitalizācijas stratēģijām, kompetentu ekspertu vai iestāžu atzinumiem. Kompetenti eksperti šajā kontekstā ir attiecīgās jomas speciālisti ar pieredzi zemes sanācijas, hidroloģijas, ģeoloģijas, bioloģijas vai vides inženierzinātņu jomās, kuru sagatavotie atzinumi vai tehniskā dokumentācija apliecina izvēlēto revitalizācijas risinājumu pamatotību. 
Nepieciešamo ekspertu loks ir atkarīgs no konkrētā projekta paredzētajām darbībām un to nosaka projekta iesniedzējs, izvērtējot projekta īstenošanai vajadzīgo kompetenču apjomu. Vienlaikus nepieciešamība saņemt attiecīgo iestāžu atzinumus var izrietēt no konkrētās darbības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ekspertu pieredzi un kompetenci apliecina atbilstošs izglītības dokuments un/vai darba pieredzi apliecinoši dokumenti (piemēram, profesionālās darbības apraksts, atsauksmes, sertifikāti, līgumi vai citi pierādījumi). Piemēram, īstenojot renaturalizāciju vai ūdenstilpju izveidi - dabas (sugu un biotopu) eksperta atzinums, Valsts vides dienesta (ja attiecināms), īstenojot meža ieaudzēšanu vai ilggadīgo stādījumu ierīkošanu – tāpat dabas (sugu un biotopu) ekspertu atzinumi tāpat hidroloģijas, ģeoloģijas, bioloģijas vai vides inženierzinātņu jomās vai Dabas aizsardzības pārvaldes (ja attiecināms), Valsts vides dienests (ja attiecināms) u.c. iestāžu.
Katras VKIV revitalizācijas veids tiek izvēlēts, ņemot vērā dažādus attiecīgās teritorijas apstākļus (purva tipu, atlikušo kūdras slāni, zem tā esošo nogulumu sastāvu, hidroloģisko režīmu u.t.t.), attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānā noteiktā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķi, zemes īpašnieka vēlmes, pieejamo finansējuma apjomu u.c. Pirms revitalizācijas zemes īpašniekam jānodrošina, ka VKIV ir precīzi identificēta, ir novērtēta teritorijas ģeoloģiskie, ekonomiskie, klimatiskie un bioloģiskie aspekti, kā arī tiek noteiktas visefektīvākās darbības un risinājumi, kas atbilst TPTP, koncentrējoties uz revitalizācijas veidiem ar lielāku SEG emisiju samazinājumu.

Atbalstāmie revitalizācijas veidi ir renaturalizācija, meža ieaudzēšana, ieaudzētā meža agrotehniskā kopšana un pasākuma ietvaros ieaudzējamajam mežam nepieciešamās meža ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve un ūdenstilpju izveide, savukārt piektajā atlases kārtā papildus ir atbalstāma ilggadīgo stādījumu audzēšana, kas noteikti izvērtējot to atbilstību TPTP nosacījumam – īstenot tādus revitalizācijas veidus, kas nodrošina lielāko SEG emisiju samazinājumu un ir piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina revitalizējamo teritoriju ekosistēmu pakalpojumu un sociālekonomiskā novērtējuma veikšanu.

Kā atbalstāmās darbības ceturtajā un piektajā atlases kārtā noteikta renaturalizācija, meža ieaudzēšana un agrotehniskā kopšana, meža ieaudzēšanai nepieciešamās meža ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve, ūdenstilpju izveide, kā arī citas ar projektu saistītās attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas atbilstoši vienkāršoto izmaksu metodikai. Papildus minētajām piektajā atlases kārtā ir atbalstāma ilggadīgo stādījumu un tos atbalstošās infrastruktūras izveide, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas prasības.

Lai nodrošinātu regulas Nr. 2021/1060 53. panta 3. punkta prasības, VARAM kā par investīcijas īstenošanu atbildīgā iestāde izstrādāja Vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku Programmas  specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.1. pasākuma "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ceturtās un piektās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai (turpmāk – metodika), uz kuras pamata MK noteikumu projekts paredz investīciju atbalsta maksājumu izmaksu finansējuma saņēmējiem atbilstoši metodikā noteiktajiem revitalizācijas veidiem, kas ir renaturalizācija, meža ieaudzēšana, meža agrotehnisko kopšana, meža ieaudzēšanai nepieciešamās ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve un ūdenstilpju izveide. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē pēc tās apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pirms projektu iesniegumu atlases kārtas izsludināšanas. Metodiku plānots izstrādāt līdz projektu iesniegumu atlases uzsākšanai.

Metodikā noteiktas šādas atbalstāmās darbības, ko veido zemāk uzskaitītās attiecināmo izmaksu pozīcijas:
- renaturalizācija – metodika ietver izmaksas par dambēšanu, sprostu veidošanu, grāvju aizrakšanu, teritorijas līdzināšanu, zemsedzes novākšanu, purvam raksturīgo augu ievākšanu donorteritorijās un to reintrodukciju mērķa teritorijā izmaksas;
- ūdenstilpju izveide  - izmaksas var ietvert teritorijas attīrīšanu, esošās infrastruktūras nojaukšanu, teritorijas līdzināšanu un konkrētajai funkcijai piemērota reljefa izveidi, gultnes nostiprināšanu un hidrotehnisko būvju izbūvi;
- meža ieaudzēšana – teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas, augsnes sagatavošana, meža stādīšana, meža stādi, stādu apstrāde pret dzīvnieku bojājumiem;
- meža ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas – teritorijas attīrīšana no izveidojušās veģetācijas, hidroloģisko aprēķinu veikšana un būvprojekta sagatavošana, piketu izlikšana, ekskavācijas darbi, grāvju gultnes stiprināšana, virszemes noteces regulēšana;
- citas ar projektu saistītās attiecināmās izmaksas, kas tiek segtas atbilstoši metodikai, t.sk. analīžu veikšana ūdens un augsnes stāvokļa noteikšanai, revitalizācijas saskaņošanas izmaksas, ietekmes uz vidi vai sākotnējās ietekmes izvērtējuma izmaksas, projekta sagatavošanas un saskaņošanas izmaksas, kā arī transporta izmaksas.
Visas papildu izmaksas, kas pārsniedz metodikā noteiktās vienas vienības likmes, ja darbībām tiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, sedz no līdzekļiem par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. 

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros nav atbalstāma revitalizācijas stratēģijas izstrāde.

Īstenojot darbības VKIV, projekta iesniedzējam ir jāpārliecinās par iespēju piemērot principu “piesārņotājs maksā”, kā to paredz TPTP un EK 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 8. panta 2. punkts. Projektos izvēlētajām VKIV nevar būt piemērojams princips “piesārņotājs maksā”, proti, šajās teritorijās nevar notikt aktīva kūdras ieguve, konkrētajai teritorijai nav spēkā esošas kūdras ieguves atļaujas, kā arī šajā teritorijā nav uzsākti rekultivācijas pasākumi. Ja projekts pasākuma piektās kārtas ietvaros netiek īstenots pamatojoties uz pasākuma pirmajā atlases kārtā izstrādātā revitalizācijas stratēģijas pamata, projekta iesniegumā tiek sniegta informācija, kurā norādīts datums (ja iespējams) vai gads, kurā tika pārtraukta kūdras ieguve projekta īstenošanas teritorijā, tiek apliecināts, ka šai teritorijai nav spēkā esošas licences par kūdras ieguvi, ka kūdras ieguves periodā nav bijusi prasība par rekultivācijas veikšanu pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, kas pierādāms, ja kūdras ieguve pārtraukta vai kūdras ieguves licence anulēta, beigusies pirms stājās spēkā likums “Par zemes dzīlēm”, un tagadējais zemes īpašnieks, valdītājs vai turētājs nav likumīgais kūdras ieguves veicēja vai citas struktūras saistību pārņēmējs, un šī persona vai uzņēmums vairs nepastāv, kā arī uz tagadējo zemes īpašnieku nevar attiecināt MK noteikumu Nr. 570 8. nodaļas prasības, kas nosaka, ka zemes īpašniekam viena gada laikā pēc kūdras ieguves beigšanas ir jāuzsāk rekultivācijas aktivitātes kūdras ieguves teritorijā.

Gadījumos, ja uzņēmums vai persona, kas veica kaitējuma darbības, joprojām turpina savu darbību, bet nav veikta konkrētās teritorijas rekultivācija, tad šim uzņēmumam vai personai var piemērot principu “piesārņotājs maksā”, līdz ar to šādu teritoriju revitalizācija nevar tikt īstenota pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros.

Ja revitalizācija tiek veikta saskaņā ar revitalizācijas stratēģiju, tajā ir ietverts principa “piesārņotājs maksā” izvērtējums un  stratēģija tiek izstrādāta tikai tām teritorijām, kurās minētais princips neīstenojas. Bet, ja revitalizācija tiek īstenota saskaņā ar kompetentu ekspertu vai iestāžu atzinumiem, projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), jāsniedz  pamatojums par principa “piesārņotājs maksā” nepiemērošanu.

Revitalizācijas veidu atbalsta nosacījumi un komercdarbības atbalsta piemērojamība
Pasākuma ceturtā un piektā atlases kārta paredz atšķirīgu komercdarbības regulējuma piemērošanu atkarībā no tā, kāds revitalizācijas veids tiek īstenots un kādas īstenojamās darbības tas paredz.

Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā darbības ir īstenojamas līdz 2030. gada 31. decembrim.

Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā piešķirtais komercdarbības atbalsts netiek apvienots ar finansējumu no citām atbalsta programmām, kas finansētas no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, ja finansējums attiecas uz tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Komercdarbības atbalstu var kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu tikai gadījumos, kad attiecīgie atbalsti attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām.

Metodika neparedz citas atbalstāmo darbību attiecināmās izmaksas, līdz  ar to piešķirtais atbalsts nav kumulējams ar citu komercdarbības atbalstu un nav apvienojams ar finansējumu no citām atbalsta programmām.

Renaturalizācijas un ūdenstilpju izveides gadījumā, tiek atjaunoti purvu biotopi vai veidotas ūdenstilpes piemērojot metodiku, kurai atbalsta aprēķins tiek veikts par 0,5 ha, kā arī attiecīgi minimālā platība, kurā iespējams īstenot šos revitalizācijas veidus ir 0,5 ha. Pēc renaturalizācijas īstenošanas jāsaņem eksperta purvu jomā vai sertificēta dabas (biotopu un sugu) eksperta apliecinājums par īstenoto darbību atbilstību šo ekosistēmu atjaunošanai, kurā tostarp norādīts atjaunojamā purva veids (ja attiecināms). Dabas ekspertam jābūt iekļautam Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā sugu un biotopu ekspertu reģistrā. Pēc ūdenstilpes izveides jāsaņem hidrologa apliecinājums par tās izveidi un platību, kā arī būvei jābūt reģistrētai pašvaldības būvvaldei kā pieņemtai ekspluatācijā. Īstenojot gan ūdenstilpju izveidi, gan purva vides atjaunošanu paredzēti SEG emisiju ietaupījumi, salīdzinot ar VKIV sākotnēji degradēto stāvokli, kas ir arī pamatojums pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas investīciju ieviešanai.

Abu (renaturalizācijas un ūdenstilpju izveides) revitalizācijas veidu īstenošana izmaksas ir attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra.  Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ir sniedzis apliecinājumu, ka projekta īstenošanas vietā projekta dzīves ciklā (ieguldījumu amortizācijas periodā) netiks īstenota komercdarbība, netiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējām un sadarbības partnerim (ja attiecināms) sniedzot apliecinājumu, par to, ka netiks veikta saimnieciskā darbība projekta īstenošanas un projekta dzīves cikla laikā un projekta noslēgumā tiks saņemts eksperta purvu jomā vai sertificēta dabas eksperta(sugu un biotopu) atzinums par renaturalizētās teritorijas un izveidotās ūdenstilpes atbilstību purvu biotopiem vai putniem nozīmīgām ūdenstilpēm, tad var netikt piemērots komercdarbības atbalsts un sekojoši atbalsta likme renaturalizācijai un ūdenstilpju izveidei noteikta kā 90%.

Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā, īstenojot renaturalizāciju un ūdenstilpju izveidi, projektu iesniedzējam vai sadarbības partnerim (ja attiecināms), saskaņā ar EK paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu par Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar dabas aizsardzību saistītas darbības var, ņemot vērā to īpašo raksturu, būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. Līdz ar to publiskais finansējums šādām darbībām var nebūt uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Lai nodrošinātu šo principu ievērošanu projekta infrastruktūras ekspluatācijas laikā, MK noteikumu projekts paredz pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) veikt finanšu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajai metodikai, nosakot, ka ieņēmumi projekta dzīves ciklā pēc projekta darbību pabeigšanas, un izveidotās infrastruktūras un atjaunoto teritoriju pieņemšanas ekspluatācijā, nedrīkst pārsniegt 50% no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem.

Vienlaikus pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas projektā, kas nav saimnieciska rakstura un sekojoši kam netiek piemērots komercdarbības regulējums, projekta darbību īstenošanas rezultātā rodas materiālas vērtības, kas var tikt pārdotas tirgū, kā, piemēram, koksne un šķelda, šo ieņēmumu uzskaitei projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) kopā ar projekta iesniegumu sagatavo finanšu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Pamatojoties uz finanšu analīzē norādīto neto ieņēmumu apmēru, ko finansējuma saņēmējs precizē atbilstoši faktiski gūtajam neto ieņēmumu apmēram ne vēlāk kā pirms pēdējā maksājuma veikšanas projekta ietvaros, tiek samazināts TPF līdzfinansējuma apmērs.

Bet, ja saimnieciskā darbība tiek plānota un vai īstenota projekta īstenošanas teritorijā, kur tiek īstenota renaturalizācija vai ūdenstilpju izveide, tad tiek piemērots regulas Nr. 651/2014 45. panta “c” un “d” apakšpunktu regulējums, kuri ir saderīgi ar ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ekosistēmu atjaunošanai, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu. Tas atbilst pasākuma revitalizācijas mērķiem īstenot renaturalizāciju un atjaunot ūdenstilpju ekosistēmas VKIV, jo ūdenstilpes bieži ir cieši saistītas ar purvu teritorijām un ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā, piemēram, Papes ezers un Sedas purvs. Ūdenstilpju izveide veicina mitrāju biotopu atjaunošanos, kas nodrošina dzīvotnes migrējošiem putniem, abiniekiem un bezmugurkaulniekiem, vienlaikus uzlabojot ūdens kvalitāti, samazinot barības vielu noplūdi un kalpojot kā dabiski oglekļa uzkrājēji.

Regulas Nr. 651/2014 atbalstu piešķir ievērojot šādus nosacījumus:
- atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta 8. punkta nosacījumiem attiecināmās izmaksas ir kopējās izmaksas par darbiem, kuru rezultātā tiek sekmēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana vai dabā balstīto risinājumu īstenošana nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu;- atbalstu nepiemēro darbībām, kas paredzētas, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku radītos zaudējumus;
- atbalstu nepiešķir tādu darbību īstenošanai, kur iespējams noteikt subjektu vai uzņēmumu, kurš ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar tiesību aktiem;
- īstenojot regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta “c” un “d” apakšpunktā paredzētās darbības, maksimālā atbalsta likme saskaņā ar minētās regulas 45. panta 9. punktu ir 70%. Vienlaikus regulas Nr. 651/2014 45. panta 10. punktā paredzēta atbalsta intensitātes palielināšana atkarībā no uzņēmuma lieluma, nosakot to 90% apmērā mazajiem uzņēmumiem, 80% – vidējiem uzņēmumiem un 70% – lielajiem uzņēmumiem;
- izmaksu attiecināmība noteikta no 2026. gada 1. janvāra saskaņā ar regulas 651/2014 6. panta 5. punkta “n” apakšpunkta un 45. panta nosacījumiem, kas paredz stimulējošo ietekmi atbalstam bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Tādējādi jau no 2026. gada 1. janvāra, pirms projekta iesnieguma, var īstenot pamatojošās dokumentācijas izstrādi un tehniskos pasākumus, piemēram, hidrotehniskus un melioratīvus darbus hidroloģiskā režīma atjaunošanai, ekosistēmu funkcionēšanas uzlabošanai un bioloģiskās daudzveidības stiprināšanai;
- ja uz projekta iesniedzēju (to vērtējot uzņēmumu grupas līmenī) tiek attiecināti līdzekļu atgūšanas nosacījumi saskaņā ar iepriekšēju EK lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, tad atbilstoši regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta “a” apakšpunktam atbalsts netiek sniegts. Komercdarbības atbalsta saņēmējs apliecina, ka attiecībā uz to nav iestājusies regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta  “c” apakšpunktā minētā situācija, iesniedzot apliecinājumu par to, ka tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;
- atbalstu nepiešķir grūtībās nonākušam uzņēmumam (turpmāk – GNU), ja īstenojas viena no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētajām situācijām. Vērtējot GNU pazīmes, ir jāiegūst informācija par atbalsta pretendentu un visiem tā saistītajiem uzņēmumiem uzņēmumu grupas līmenī. Uzņēmumu grupu nosaka galvenokārt pēc kontrolējošās attiecības starp uzņēmumiem, kopīgas finanšu un vadības struktūras u.c.

Meža ieaudzēšana, agrotehniskā kopšana un meža ieaudzēšanai nepieciešamās ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmas izbūve, atjaunošana vai pārbūve ir atbalstāma darbība, kuras izmaksas tiek pamatotas ar metodiku un tā ir īstenojama atbilstoši revitalizācijas stratēģijai vai kompetentu ekspertu vai iestāžu sniegtajiem atzinumiem. Šo darbību īstenošanai tiek piemērots regulējums saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/28311) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

Ūdens līmeņa regulācija ietver gan meliorācijas pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu mežsaimniecībai piemērotu augsnes mitruma līmeni, gan arī pasākumus, kas vērsti uz augsnes mitruma līmeņa paaugstināšanu, lai nodrošinātu mitro mežu ieaudzēšanu, piemēram, melnalkšņa audžu veidošanai.

Minimālā meža ieaudzēšanas un ieaudzētā meža agrotehniskās kopšanas platība ir 0,5ha, bet ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmas izbūvei, atjaunošanai vai pārbūvei platība nav mazāka par vienas vienības vērtību, kas noteikta metodikā.

TPF atbalsta likme meža ieaudzēšanai gadījumos, kad tā tiek īstenota, atjaunojot mitrājiem raksturīgu ūdenslīmeni, tostarp izbūvējot, atjaunojot vai pārbūvējot ūdenslīmeņa regulācijas sistēmu, lai nodrošinātu mitrājiem raksturīgus hidroloģiskos apstākļus, ir noteikta 95% apmērā. Minētā atbalsta likme ir piemērojama arī ar meža ieaudzēšanu saistītajai agrotehniskajai kopšanai, kā arī ūdenslīmeņa regulācijas sistēmas izbūvei, atjaunošanai vai pārbūvei. Savukārt gadījumos, kad tiek īstenota meliorācijas sistēmu atjaunošana, izbūve vai pārbūve, kā arī ar to saistīta meža ieaudzēšana un tās agrotehniskā kopšana, maksimālā TPF atbalsta likme noteikta 80 % apmērā.Termins meliorācija lietots saskaņā ar Meliorācijas likumu un ar to saprotams teritorijas aizsardzība pret applūšanu jeb susināšana.

Īstenojot meža ieaudzēšanu platībā, kas lielāka par 2 ha, neveido tīraudzes jeb monoaudzes un jāparedz dažādu koku piemistrojumu. Mežu ieaudzējot jāsaglabā savrup augoši koki, koku grupas, rindas un alejas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) un mikroliegumos meža ieaudzēšanu var veikt tikai saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem vai, ja tādu nav, tad saņemot dabas (sugu un biotopu) ekspertu atzinumu par darbību atbilstošu ietekmi uz ĪADT vai mikroliegumu vai, ja meža ieaudzēšana paredzēta ES nozīmes biotopā vai sugu dzīvotnē saskaņā ar dabas datu portālā “Ozols” sniegto informāciju, jāsaņem dabas (sugu un biotopu) eksperta atzinums par ieaudzēšanas atbilstību. Stādāmajam materiālam jāatbilst normatīvajos aktos ietvertajiem nosacījumiem par meža reproduktīvo materiālu un jāievēro aizsargjoslu likumā ietvertie ierobežojumi.

Projektu iesniedzējam un sadarbības partnerim svarīgi izvēlēties mistraudzi tās sniegto ekosistēmu pakalpojumu dēļ - slapjaiņos, āreņos un kūdreņos priedes iekļaušana egles audžu sastāvā palielina tās vēja noturību. Savukārt bērzu audzēšana starp eglēm samazina egļu sakņu trupes infekcijas izplatīšanos, bet pārmitrās platībās uzlabo tās augšanu. Tādējādi viena koku suga palīdz otrai, veidojot veselīgas un noturīgas audzes.
Bet projektu iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms), lai izvairītos no pelnu izmantošanas, kas varētu saturēt kaitīgas vielas, vēlams veikt pelnu ķīmiskās analīzes vai jāiegādājas pelni no Valsts augu aizsardzības dienesta datu bāzē reģistrēto koksnes pelnu ražotāju sarakstā iekļauta ražotāja.

Atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir, ja projektu iesniedzējs vai sadarbības partneris (ja attiecināms) ir administratīvi sodīts saskaņā ar Meža likuma 51. panta ceturto, piekto, sesto, astoto, 11., 12., 14., 15. vai 16. daļu un sodāmība nav dzēsta, kā arī par Ziemassvētku eglīšu stādījumiem, īscirtmeta un ātraudzīgo koku audzēšanu enerģijai, ne vietējo sugu audzēšanu, mežaudžu veidošanu ar nepietiekamu koku skaitu.
Sodāmības saskaņā ar Meža likumu pārbaudei projektu iesniegumu izvērtēšanas laikā Sadarbības iestāde pieprasa un iegūst informāciju par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem uz projekta iesniegšanas dienu no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, kur tiek uzkrātas ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, un šo informāciju izvērtē kopā ar projekta iesniegumu.

Agrotehnisko kopšanu var veikt tikai projektā ieaudzēta meža kopšanai un to īsteno ne biežāk kā vienu reizi gadā līdz 2030. gada 31. decembrim.

Meža ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmu izbūves vai atjaunošanas gadījumā, ja tā paredzēta riska upju sateces baseinos ir jāparedz videi saudzīgas meliorācijas izveide, kas ir piemēram, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, paplašinājumi, kas kalpo kā sedimentācijas baseini u.c., lai samazinātu suspendēto vielu un barības vielu nokļūšanu tālāk sateces baseinā.
Atbalstu meža ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmu izbūvei, atjaunošanai vai pārbūvei piešķir tikai tādās teritorijās, kur pasākuma attiecīgās kārtas – ceturtās vai piektās  - ietvaros tiek plānota meža ieaudzēšana.

De minimis atbalstu komersantam piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:
- de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000 euro;
- de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus. Ja uzņēmums darbojas gan vienā no nozarēm, kas minētas šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktos, gan vienā vai vairākās citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, vai citās darbības sfērās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbības sfērām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbību nodalīšana vai uzskaites nodalīšana nodrošina, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;
- pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai komersantam minētais atbalsts pēdējo trīs gadu periodā no datuma, kurā pieņemts lēmums par plānotā atbalsta piešķiršanu komersantam, t.i. trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados (piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18. jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms no 2021. gada 18. jūnija), nepalielina saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr. 2023/2831  3. panta 2. punktā  minēto apmēru. 

Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

Lai saņemtu izmaksu par meža ieaudzēšanu, ieaudzētā meža agrotehnisko kopšanu, finansējuma saņēmējs, izmantojot Meža valsts reģistra ģeogrāfisko informācijas sistēmu, Valsts meža dienestā iesniedz informāciju par īstenotajām darbībām, tostarp meža ieaudzēšanas gadījumā par stādāmā materiāla izcelsmi apliecinošus dokumentus, ieaudzētā meža platības skici, nepieciešamos saskaņojumus ar pašvaldību, Dabas aizsardzības pārvaldi un citām institūcijām, kā arī eksperta atzinumu, ja mežs ieaudzēts mikroliegumā. Valsts meža dienests mēneša laikā pārbauda mežaudzes atbilstību, nosaka precīzu platību un pieņem lēmumu par meža ieaudzēšanas atzīšanu, informējot pretendentu un sadarbības iestādi.


Projekta izmaksas attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra, bet projekts nedrīkst būt pabeigts un tā darbības nedrīkst būt pilnībā īstenotas pirms tā iesniegšanas sadarbības iestādē.

Ilggadīgo stādījumu izveides revitalizācijas veids īstenojams pasākuma piektajā atlases kārtā, un tas ietver revitalizācijas stratēģijās vai kompetentu ekspertu vai iestāžu atzinumos ietverto konkrētajai teritorijai atbilstošo ilggadīgo stādījumu ierīkošanu. Tā īstenošanai ir noteiktas atbalstāmās investīciju izmaksas ilggadīgo stādījumu un to audzēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei un faktiskās izmaksas ilggadīgo stādījumu kā, piemēram, krūmmelleņu lielogu dzērveņu u.c. purvam raksturīgo ogu un paludikultūru kā niedru un sfagnu, u.c., izņemot graudzāļu, stādījumu izveidei. Tāpat attiecināmās izmaksas ietver hidrotehnisko un melioratīvo pasākumu īstenošanas izmaksas, lai nodrošinātu atbilstošu hidroloģisko stāvokli, tostarp apūdeņošanas izmaksas, kas saistītas ar apūdeņošanas sistēmu izveidi ilggadīgo stādījumu ierīkošanas vajadzībām.

Ogulāju stādījumu izveidei izmanto tikai sertificētu un pārbaudītu standarta pavairojamo materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ogulāju pavairošanu. Kā arī izstrādā mēslošanas plānu īpaši jutīgajā teritorijāsaskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma.

Atbilstoši MK 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 834 par Prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma 4. punkta nosacījumiem īpašu jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas, izņemot Bauskas novada Valles un Kurmenes pagasta, Siguldas novada Lēdurgas pagasta, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas.
Lai nodrošinātu papildu videi saudzīgu prasību un horizontālā principa (turpmāk – HP) “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) ievērošanu, projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, nosakot mēslojuma devas, ieteicams piemērot līdzsvarotu un videi draudzīgu mēslošanu, kā arī pasākuma īstenošanā ieviest ilgtspējīgu mēslošanas plānu. Šim nolūkam aicinām izmantot Zemkopības ministrijas publicētās “Latvijā audzējamu kultūru audzēšanas vadlīnijas – krūmmellenes, dzērvenes” vai citus līdzvērtīgus materiālus.
Ja iespējams, ieteicams izvēlēties spraudeņstādus bez podiem vai podos, kas ir pārstrādājami, vienlaikus nodrošinot, ka radušies atkritumi tiek pienācīgi savākti un utilizēti. Minētais attiecas arī uz visu ieaudzēšanas procesā izmantoto plastmasu un citiem fosilās izcelsmes materiāliem.
Laistīšanai paredzētajam ūdenim jāveic ķīmiskās analīzes saskaņā ar Zemkopības ministrijas publicētajās “Latvijā audzējamu kultūru audzēšanas vadlīnijās – krūmmellenes, dzērvenes” noteiktajām prasībām.
Teritorijas virsmas planēšana jānodrošina tā, lai virsmas slīpums nepārsniegtu 2%, paredzot līdzenu reljefu ogu audzēšanai un paludikultūras pasākumu īstenošanai.

Minimālā platība, kurā īstenojama ilggadīgo stādījumu izveide nav mazāka par 0,5 ha. Kad stādījumi ir izveidoti to ierīkošanu ilggadīgo ogulāju gadījumā apliecina to reģistrēšana Lauku atbalsta dienesta Lauka bloku kartē, darbu pieņemšanas-nodošanas akts, kurā norādīta ierīkotā stādījumu platība un tās veids ar piesaisti kadastra apzīmējumam vai kadastra numuram vai citi dokumentāri apliecinājumi, kas pamato stādīšanas fakta īstenošanu. Par šādiem pierādījumiem var kalpot, piemēram, fotoattēli pirms darbu uzsākšanas, darbu īstenošanas laikā un pēc to pabeigšanas, kuros no dažādiem rakursiem ir ilustrēts iestādīto rindu skaits, kas ļauj gūt priekšstatu par iestādīto stādu apjomu, kā arī maksājumu apliecinoši dokumenti par materiāltehniskā nodrošinājuma vai pakalpojumu iegādi stādījumu ierīkošanai. Papildus projekta iesniedzējs iesniedz parakstītu apliecinājumu, ka stādījumi ir ierīkoti atbilstoši projektā paredzētajam. Bet tādu paludikultūru stādījumu kā, piemēram, niedru un sfagnu gadījumā to apliecina pieņemšanas-nodošanas akts, kurā norādīta ierīkotā stādījumu platība un tās veids ar piesaisti kadastra apzīmējumam vai kadastra numuram vai citi dokumentāri apliecinājumi, kas pamato stādīšanas fakta īstenošanu, piemēram fotoattēli pirms, īstenošanas laikā, pēc īstenošanas, kas ilustrē iestādīto rindu skaitu no dažādiem rakursiem un ļauj gūt priekšstatu par iestādīto stādu skaitu un maksājumu apliecinoši dokumentāri pierādījumi par materiāltehniskā nodrošinājuma vai pakalpojumu iegādi, lai veiksmīgi īstenotu stādījumu ierīkošanu un projekta iesniedzēja parakstīts apliecinājums, ka stādījumi ierīkoti atbilstoši projektam.

Ilggadīgo stādījumu izveidē, ja teritorija atrodas upju sateces baseinā, kas novērtēts kā riska ūdensobjekti, atbalstu par ūdens līmeņa regulācijas, tostarp meliorācijas sistēmu izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu piešķir tikai par videi saudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi, kas ir, piemēram, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, paplašinājumi, kas kalpo kā sedimentācijas baseini u.c., lai samazinātu suspendēto vielu un barības vielu nokļūšanu tālāk sateces baseinā.

Ievērojot, ka VKIV degradācijas stāvoklis ir atšķirīgs, tāpat arī uz konkrēto vietu attiecināmie biotiskie un abiotiskie faktori, kā arī ņemot vērā šo ilggadīgo stādījumu ieaudzēšanas sarežģītību un to, ka katrā no projekta īstenošanas teritorijām ir jāizstrādā individuāls risinājums un  darbības jāīsteno līdz 2030. gada 31. decembrim, projekta laikā var rasties papildu neparedzētie izdevumi. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji  mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 4% ierobežojums ir optimāls. Neparedzētie izdevumi ir izdevumi tādu papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas kļuvuši nepieciešami, lai varētu izpildīt vienošanos par projekta īstenošanu un izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Neparedzēto izdevumu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu neparedzēto līdzekļu nepieciešamībai, un to nepieciešamību izvērtēs sadarbības iestāde. Tādēļ MK noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izmaksu apjomu 4% apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Pasākuma piektajā atlases kārtā īstenojot ilggadīgo stādījumu ierīkošanu netiek paredzētas netiešās izmaksas. Bet obligāto ar projekta darbībām komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas ir tiešās attiecināmās izmaksas, ko 100% apmērā sedz no TPF finansējuma un tās nedrīkst pārsniegt vienu % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
 
Ilggadīgo stādījumu ierīkošanā atbalsts tiek piešķirts piemērojot komercdarbības regulējumu saskaņā ar regulas Nr. 2022/2472 14. panta 3. punkta “a” un “b” apakšpunktu, ievērojot šādus minētās regulas nosacījumus:
- atbalsts pieejams mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu (regulas Nr. 2022/2472 2. panta 52. apakšpunkts; 1. panta 1. punkta "a". apakšpunkta “i” apakšpunkts);
- atbalsts netiek piemērots gadījumos, kas minēti regulas Nr. 2022/2472 1. panta 3.punkta “c” un “d” apakšpunktā, kuros minētā regula nav piemērojama atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu, tostarp atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīklu izveidi vai darbību, kā arī atbalstam, kas piešķirts ar nosacījumu importētu preču vietā izmantot vietējās preces.
- tāpat atbalsts netiek piemērots saskaņā ar regulas nr. 2022/2472 1. panta 4. punkta “a” apakšpunktu atbalsta shēmām, no kurām nav skaidri izslēgta individuāla atbalsta piešķiršana par labu uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts, ko piešķīrusi tā pati dalībvalsts, ir atzīts par nelikumīgu un ar iekšējo tirgu nesaderīgu.
–atbilstoši  regulas nr. 2022/2472 1. panta  5. punkta nosacījumi par atbalsta nepiešķiršanu, ja uzņēmumam ir spēkā līdzekļu atgūšanas rīkojums, tas ir grūtībās nonācis vai uz to attiecas citi izslēgšanas nosacījumi;
-  projektiem, kuriem nepieciešams ietekmes uz vidi vai sākotnējās ietekmes izvērtējums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, tas jāveic pirms projekta apstiprināšanas un atbalsta piešķiršanas ar regulu Nr. 2022/2472 ( regulas Nr. 2022/2472 14. panta 5. punkts);
 - 14. panta 6.punkta "f" apakšpunkta "iv" apakšpunktā ietvertie nosacījumi, ka ja tiek izveidota apūdeņošanas sistēmā, kura ietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus, kuriem upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānā ar ūdens daudzumu saistītu iemeslu dēļ stāvoklis noteikts sliktāks par labu, jāpanāk faktisks ūdens patēriņa samazinājums, kas palīdz sasniegt un uzturēt labu ūdensobjektu stāvokli. Ūdens patēriņa samazinājuma nosacījums nav attiecināms, ja saņemts hidrologa atzinums, ka apūdeņošanas sistēma neietekmē pazemes vai virszemes ūdensobjektus. Saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un plūdu riska apsaimniekošanas plāniem (Gaujas, Daugavas, Ventas un Lielupes upju baseiniem), kas izstrādāti laika posmam no 2022. līdz 2027. gadam, kas aptver visu Latvijas teritoriju Daugavas, Gaujas, Ventas un Lielupes baseinu apgabalos pazemes ūdeņu kvantitatīvais stāvoklis ir novērtēts kā labs, bet ūdens ņemšana no virszemes ūdeņiem kopumā nerada būtisku slodzi, izņemot Mazo Baltezeru. Tādēļ regulas Nr. 2022/2472 14. panta 6. punkta "f" apakšpunkta “iv” akašpunktā noteiktais faktiska ūdens patēriņa samazinājuma nosacījums nav attiecināms uz pasākuma ceturto un piekto atlases kārtu, kā arī Latviju kopumā, jo ūdens ieguve stādījumu apūdeņošanai no Mazā Baltezera netiks veikta.
Pamatojoties uz Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas upju baseinu apsaimniekošanas plānos un plūdu riska apsaimniekošanas plānos 2022.-2027. gadam izpētīto pieejamo ūdens resursu izmantošanu, var secināt, ka valstij nav nepieciešams lauksaimniecības zemju apūdeņošanā izmantot attīrītus notekūdeņus un sekojoši reciklēts ūdens Latvijā izmantots lauksaimniecībā netiek;
Nr. 2022/2472 14. panta 7., 9. punkts);
- ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1308/2013 ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 noteiktos aizliegumus un ierobežojumus augkopības sektorā (regulas Nr. 2022/2472 14. panta 10. punkts).
Maksimālā TPF finansējuma intensitāte ilggadīgo stādījumu izveidē ir 65%.

Ar ilggadīgo stādījumu izveidi saistītos līgumus slēdz un darbības uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Vienīgie līgumi, kas var būt noslēgti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir saistīti ar būvprojekta izstrādi, ievērojot regulas Nr. 2022/2472 6. panta 2. punkta stimulējošās ietekmes prasību.

Ilggadīgo stādījumu izveides izmaksas ir attiecināmas mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atbilstoši regulas Nr. 2022/2472 14. pantam.

Citi nosacījumi
Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj 6.1.1.1. pasākuma ceturtajā kārtā piesaistītos sadarbības partnerus (ja attiecināms) un piektajā atlases kārtā finansējuma saņēmējus un sadarbības partnerus (ja attiecināms), kas ir fiziskas personas, saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 198. punktu, kurā noteikts, ka ar nodokli apliekamajā ienākumā 2025., 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā neiekļauj likuma pārejas noteikumu 94. punktā noteiktajam ienākumam līdzvērtīgus atbalsta maksājumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vēsturiski degradēto kūdras ieguves vietu revitalizācijai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ņemot vērā, ka 6.1.1.1. pasākuma ceturtā un piektā atlases kārta pēc būtības un mērķa ir līdzvērtīga noteiktajiem iepriekšminētā likuma atbalsta maksājuma veidiem.

Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā finansējuma saņēmējam pēc vienošanās par projekta īstenošanu vai civiltiesiskā līguma noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu, sagatavo un apstiprina avansa pieprasījumu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 50% no projektam piešķirtā TPF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa starpposma maksājumu kopsummas (līdz 50%) apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināti deklarējamie maksājumi un to, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi un pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā” 16. punktu. Vienlaikus finansējuma saņēmējam tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā. Pašvaldībām avansa maksājumi jāplāno atbilstoši to spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā to, ka VKIV revitalizācija un to ietverošās infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota dabas apsekošana un būvdarbu veikšana ārtelpā, tādēļ nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot informāciju KPVIS un citās informācijas sistēmās, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.

Īstenojot pasākuma ceturto un piekto atlases kārtu, ir jāievēro demarkācija ar Zemkopības ministrijas Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023. – 2027. gadam atbalsta intervencēm "Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai" apakšpasākumā "Ieguldījumi meža ieaudzēšanai, nomaiņai, atjaunošanai un retināšanai" un intervencēm "Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai", LA 4.1.2. “Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem un klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās”, LA 4.5. “Mākslīgo mitrāju izveide” un ES kohēzijas politikas programmas 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai" projektu iesniegumu trešās un ceturtās atlases kārtas.

Tāpat demarkācija papildus jāvērtē atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajai demarkācijas matricai, kas pieejama šeit: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/demarkacija.

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms), kas īsteno darbības saskaņā ar komercdarbības atbalsta regulējumu, projekta izmaksu pieaugumu, kura segšana kvalificētos kā komercdarbības atbalsts, finansē no līdzekļiem, kas nav saistīti ar jebkādu komercdarbības atbalstu.

Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā obligāto komunikācijas un vizuālās identitātes nodrošināšanas pasākumus nodrošina atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021 – 2027.gada plānošanas periodā un ES fondu 2021 – 2027.gada un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Pasākuma piektajā atlases kārtā, ja finansējuma saņēmējs ir fiziska persona, sadarbības iestāde, saņemot projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) apliecinājumu par to, ka ir informēts par projekta raksturojošās informācijas publicēšanu, nodrošina obligāto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021 – 2027.gada plānošanas periodā un ES fondu 2021 – 2027.gada un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Šāda pieeja noteikta, lai mazinātu administratīvo slogu fiziskām personām, jo īpaši gadījumos, kad investīciju rezultāts nav publiski pieejams, jo darbības tiek īstenotas mežā, purvā, ūdenstilpēs u.tmldz., kur tostarp var nemaz nebūt izbūvēta piekļuves infrastruktūra. Minētās prasības finansējuma saņēmēja vietā izpilda sadarbības iestāde.
Lai nodrošinātu obligāto publicitātes prasību izpildi, noteikumu projekts paredz sadarbības iestādei atbilstoši Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. un 50. panta 1. punkta d) apakšpunktam publicēt informāciju par katru īstenoto projektu ES fondu tīmekļvietnē pamatojoties uz projekta iesniedzēja iesniegto projekta pieteikumā sniegto informāciju tiklīdz ir noslēgta civiltiesiskā vienošanās par projekta īstenošanu, kurā norāda kā minimums projekta numuru, nosaukumu, finansējuma saņēmēju, projekta sākuma un beigu datumu, TPF finansējuma apmēru un īsi aprakstot sasniedzamo mērķi uzsverot no TPF saņemto atbalstu.

Savukārt, piektajā atlases kārtā, ja finansējuma saņēmējs ir juridiska persona, tā nodrošina tās oficiālajā tīmekļa vietnē (ka attiecināms) un sociālo mediju vietnēs (ja attiecināms) publicē īsu un ar atbalstu apjomu samērīgu aprakstu par īstenotajām darbībām, mērķiem un rezultātiem, uzsverot no ES saņemto atbalstu. Papildus tam, uzsākot projekta darbības, finansējuma saņēmējs sabiedrībai skaidri redzamā vietā birojā vismaz viena A3 izmēra plakāta izvietošanu. Ja fiziska plakāta izvietošana nav iespējama, tad atkārtoti publicē informāciju par projektu uzņēmuma mājaslapā vai sociālajos mēdijos uzsverot no fondiem saņemto atbalstu.

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas īstenošanai nav ietekmes uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, tāpēc netiek izvirzīti nosacījumi šī principa ievērošanai.

HP “Klimatdrošināšana” (netieša pozitīva ietekme) pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā netiek tieši piemērots, jo atbalstāmo darbību īstenošana jau nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām, samazina klimatiskos riskus un veicina SEG emisiju samazinājumu. Tā kā pasākuma uzraudzības rādītāji ietver tiešu SEG emisiju samazinājuma un ietaupījuma mērīšanu, MK noteikumu projekts neparedz papildu darbības vai izmaksas, jo esošās investīcijas jau nodrošina HP “Klimatdrošināšana” mērķu sasniegšanu.

Papildus MK noteikumu projekts paredz nosacījumus nodrošināt, ka pēc projekta pabeigšanas, projekta īstenošanas teritorijās projekta dzīves ciklā tie uzturēti iegūtie rezultāti un veikta apsaimniekošana saskaņā ar konkrēto revitalizācijas stratēģiju un ekspertu vai iestāžu norādījumiem, kā arī atbilstoši ieaudzēto stādījumu vai meža kopšanai, tostarp jānodrošina, ka netiek uzsākta kūdras ieguve. Vienlaikus, īstenojot revitalizāciju, tā ir jāveic atbilstoši teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajam zonējumam un prasībām vai arī jāsaņem saskaņojums ar vietējo pašvaldību, ja teritorijas plānošanas dokumentos nav norādīts projekta plānoto darbību atbilstošs zemes izmantošanas veids. Tāpat, ja tiek īstenota zemes lietojuma veida maiņa vai nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņa, tai jānotiek saskaņā ar šo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Īstenojot darbības, jānodrošina, ka tās tiek īstenotas, ievērojot normatīvo aktu prasības par ietekmes uz vidi, sākotnējā ietekmes izvērtējuma, kā arī tehnisko noteikumu saņemšanas prasības.

HP NBK pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā (tieša ietekme) iekļauts prasībās par projekta darbību īstenošanu nodrošinot, ka būvniecības procesa laikā un īstenojot ieaudzētā meža agrotehniskās kopšanas darbības tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, kas ir atbilstoši MK 2012. gada 2. maija noteikumos nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” noteiktajam termiņam vai arī, ja teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai izstrādāti individuālie aizsardzības noteikumi, kas nosaka stingrāku mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu, tad jāsniedz apliecinājums, ka tiks ievērots tajos noteiktais mežsaimnieciskās darbības – koku ciršanas un agrotehniskās kopšanas aizlieguma periods, un piemērotas prasības par videi saudzīgu meliorācijas elementu izveidi projekta īstenošanas teritorijās, ja tās  atrodas riska ūdensobjektu sateces baseinos. Ar informāciju par videi saudzīgu meliorācijas sistēmu elementiem var iepazīties, piemēram, projekta “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014) projekta ietvaros sagatavotajā ziņojumā “Tehniskās rekomendācijas video draudzīgu meliorācijas elementu izveidošanai meža zemē”, (pieejams https://goodwater.lv/wp-content/uploads/2023/01/13_lekcija_Mez%CC%8Ca_meliora%CC%84ciju_siste%CC%84mu_renova%CC%84cija_un_videi_draudzi%CC%84gi_meliora%CC%84cijas_siste%CC%84mu_elementi_mez%CC%8Ca_ekosiste%CC%84ma%CC%84s.pptx.pdf).
Kā arī HP NBK tiek ievērots, nosakot prasību darbības īstenot ĪADT, mikroliegumos un ES nozīmes biotopos un sugu dzīvotnēs saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem un ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, bet ja tādu nav, tad saskaņā ar saņemto sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinumu par īstenoto darbību atbilstību biotopu un ekosistēmu kvalitātes uzlabošanai. Ja darbības paredz hidroloģiskā režīma izmaiņas ĪADT, papildus jāsaņem hidrologa atzinums, kurā tiek aprakstītas plānotās izmaiņas un to ietekme uz blakus teritorijām, kurās netiek īstenotas projekta aktivitātes.
Papildus MK noteikumu projektā noteiktajām prasībām NBK ievērošanai aicinām projektu iesniedzējus un finansējumu saņēmējus 6.1.1.1. pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā neievākt donormateriālu aizsargājamās dabas teritorijās un jau rekultivētās, revitalizētās vietās, lai nenodarītu tām kaitējumu. Ieteicams materiālu iegūt no vietām, kurās drīzumā tiek plānota kūdras ieguve.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) noteikts, ka pasākuma ceturtajai un piektajai atlases kārtai nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska, būvniecības, zemes lietošanas veida maiņas rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā ir jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība. Savukārt, saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādātajām HP VINPI piemērošanas vadlīnijām, ja pasākumam nav tiešas ietekmes un tā saturs neparedz publicitātes aktivitātes, projekta ietvaros iepirkumu veikšanu, personāla piesaisti vai publiskus pasākumus, HP VINPI darbības nav piemērojamas. Pasākuma ceturtajā un piektajā atlases kārtā šie nosacījumi ir izpildīti — nav paredzēta personāla piesaiste, netiek veikti izsekojami iepirkumi, un publicitāte tiek īstenota tikai obligātajā apmērā. Tā kā izmaksas tiek segtas, izmantojot vienkāršoto izmaksu metodiku, faktiski nav darbību, kurām varētu piemērot HP VINPI prasības.

MK noteikumu projekta VII nodaļa nosaka prasības attiecībā uz komercdarbības un de minimis atbalsta dokumentācijas glabāšanu, pārredzamības nodrošināšanu un nelikumīga atbalsta atgūšanu. Finansējuma saņēmējam ir pienākums glabāt ar komercdarbības un de minimis atbalstu saistīto projekta dokumentāciju 10 gadus no dienas, kad piešķirts atbalsts. Sadarbības iestāde savukārt glabā informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto atbalstu 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas, kā arī nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi saskaņā ar EK regulām Nr. 651/2014, Nr. 2022/2472 un normatīvajiem aktiem par publisko informācijas pieejamību. Ja tiek konstatēti regulās noteikto nosacījumu pārkāpumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt nelikumīgi saņemto komercdarbības atbalstu ar procentiem, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļā noteikto kārtību.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritēriji veidoti atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" izstrādātajiem emisiju faktoriem SEG emisiju aprēķinu veikšanai, izvērtējot darbības, kas būtiskāk veicina emisiju samazināšanu atbilstoši aprēķinātajiem faktoriem. Tāpat vērā ņemti Vidzemes plānošanas reģiona pasākuma pirmajā atlases kārtā īstenotā projekta ietvaros apkopotie dati par privātpersonu un juridisku personu īpašumā esošām VKIV un to platībām, prioritizējot statistiskos reģionus ar lielākām kopējām platībām, lai veicinātu piektajā atlases kārtā noteikto rādītāju vērtības sasniegšanu.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas
Par pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pilda sadarbības iestādes funkcijas.

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji izskatīti 2025. gada 18. decembra ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda sestā prioritārā virziena apakškomitejas sēdē un drīz tiks tiks izskatīti Uzraudzības komitejā.

Projekta iesniegums, tā vērtēšana un atlases process
Pasākumā ceturtajā un piektajā atlases kārtā vienā projektā iekļauj vienu vai vairākas pasākuma īstenošanas teritorijas un projekta iesniedzējs iesniedz vairākus projekta iesniegumus, vienlaikus nodrošina regulas Nr. 2022/2472 nosacījumus, ka, īstenojot ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, atbalsta summa vienam uzņēmumam vienā projektā nepārsniedz 600 000 euro.

Pasākuma ceturtās un piektās atlases kārtas ietvaros sadarbības iestāde lēmumu par ES fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ES fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

Īstenošana un uzraudzība
Projekta uzraudzību nodrošina sadarbības iestāde.