25-TA-1899: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Piejūte" Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, valstij piederošās 1/4 domājamās daļas pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa un 14. pants.
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valstij piederošās domājamās daļas Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, kuras nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valstij piederošās domājamās daļas Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, kuras nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās domājamās daļas, kuras nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt ¼ domājamās daļas no nekustamā īpašuma “Piejūte”, Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu.
Ņemot vērā tirgus situāciju, valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt ¼ domājamās daļas no nekustamā īpašuma “Piejūte”, Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5670 001 0316) – zemes vienībām (zemes vienības kadastra apzīmējumi 5670 001 0158 un 5670 001 0316 ) 3,8 ha koplatībā – “Piejūte”, Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Nekustamais īpašums “Piejūte”, Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, (turpmāk – nekustamais īpašums “Piejūte”) ir valsts un fiziskas personas kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Piejūte” nostiprinātas Kūku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000065737:
¼ domājamās daļas apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 28.12.2024.;
¾ domājamās daļas apmērā fiziskai personai, lēmuma datums: 11.11.2013.
Valstij piederošā ¼ domājamā daļa no nekustamā īpašuma “Piejūte” ar 25.09.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.00069/113/2024-AKT kā bezmantinieka manta ir pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 14.1. apakšpunktu.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS ) nekustamais īpašums “Piejūte” sastāv no divām zemes vienībām:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5670 001 0158) 2,9000 ha platībā. Zemes lietošanas mērķis– (0101) “zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” – 2,9000 ha; zemes lietošanas veids: lauksaimniecībā izmantojamās zeme ( t.sk. pļavas- 2,9000 ha platībā).
Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, 0,0492 ha platībā.
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5670 001 0316) 0,9000 ha platībā. Zemes lietošanas mērķis – (0101) “zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” – 0,9000 ha; zemes lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība:0,7000 ha platībā (t.sk. aramzeme – 0,4000 ha; ganības – 0,3000 ha); zeme zem ūdeņiem – 0,1000 ha; zeme zem ēkām – 0,1000 ha.
Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: ceļa servitūta teritorija, 0,0500 ha platībā, tāpat arī Zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 1.iedaļā nostiprināta atzīme – ceļa servitūts, 0,05 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam “Piejūte” noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. noteikta 3265 euro apmērā, tai skaitā valstij piederošās 1/4 domājamās daļas fiskālā kadastrālā vērtība ir 816 euro.
2) universālā kadastrālā vērtība uz 01.02.2025. 12062 euro apmērā, tai skaitā valstij piederošās 1/4 domājamās daļas universālā kadastrālā vērtība ir 3015 euro.
Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvalde ar 16.10.2024. vēstuli Nr. 1-4/24/1762 informē, ka:
1) zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 5670 001 0158 un 5670 001 0316, neatrodas degradētā teritorijā;
2) atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta ceturtajai daļai un 29. panta otrās daļas 5. punktam, Latvijā reģistrētas reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no dienas, kad tās reģistrētas bez pienākuma pārreģistrēties, vai dienas, kad sniegušas paziņojumu reģistra iestādei Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi, izņemot teritorijas, kurās paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ja īpašumā esošā un iegūstamā lauksaimniecības un meža zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz piecus hektārus;
3) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0158 un 5670 001 0316, “Piejūte”, neatbilst nevienam no Publikas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta b) apakšpunktā, minētajiem kritērijiem, līdz ar to nav zemes starpgabali;
4) atbilstoši Krustpils novada domes 17.07.2013. sēdē (protokols Nr. 14, apstiprinātajam Krustpils novada teritorijas plānojumam 2013.–2024. gadam, saistošajiem noteikumiem Nr. 2013/12 “Par Krustpils novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu”:
- nekustamā īpašuma “Piejūte”, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0158 – 2,90 ha platībā atrodas plānotajā (atļautajā) teritorijā - Lauksaimniecības teritorijas (L), kur minimālā platība noteikta 2,0 ha;
- nekustamā īpašuma “Piejūte”, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0316 – 0,90 ha platībā atrodas plānotajā (atļautajā) teritorijā - Lauksaimniecības teritorijas (L1), kur minimālā platība noteikta 5000 m2.
Atbilstoši iepriekš minētajam teritorijas plānojumam Lauksaimniecības teritorijas (L) ir teritorijas, kuru galvenais izmantošanas veids ir lauksaimnieciska izmantošana, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā zemes resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī saglabāt lauku telpas dzīvojamo apbūvi - viensētu apbūvi.
5) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0316, piekļūšana ir nodrošināta no pašvaldības autoceļa (pašvaldības inženierbūve ar kadastra apzīmējumu 5670 004 0943 001 “Ceļš Nr. 6-5 Jaunā muiža – Piejūti”). Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0158, piekļūšana ir nodrošināta pa cita veida ceļu (pašvaldības zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0367, ceļš “Piejūti-Sudrabiņi”).
Saskaņā ar pielikumu 25.09.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.00069/113/2024-AKT: veicot nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 56700010158 un 56700010316) ir lietotas, pienācīgi uzturētas un koptas; uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 56700010316) atrodas pagaidu būves- pārvietojamais vagoniņš un lapene bez pamatiem uz koka konstrukcijas pamatnes, ar orientējošo platību ~ 15 m2.
Valstij piederošās ¼ domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Nekustamajam īpašumam “Piejūte” noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valstij piederošo domājamo daļu iespējamo izmantošanu to atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktais par ceļa servitūtu izmantošanu.
Uz nekustamā īpašuma “Piejūte” atsavināšanu ir attiecināms likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pants, kurā norādīti darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Ievērojot minētā likuma 29. panta otrās daļas 5.punktu, šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Savukārt atbilstoši šā likuma 30.1 panta pirmajai daļai, šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.
Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta trešajai daļai, ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma “Piejūte” ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju, VNĪ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos norādīs, ka nekustamā īpašuma “Piejūte” sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas aptver 3,6000 ha platību (no 3,800 platības), līdz ar to, uz darījuma subjektu attiecas likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantā noteiktie nosacījumi, un darījuma subjektam ir pienākums iesniegt attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu, darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina tā tiesības iegūt minēto lauksaimniecības zemi īpašumā atbilstoši likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam. Papildus izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamajam īpašumam “Piejūte” ir nodibināts braucamā ceļa servitūts, kas atzīmes veidā ierakstīts Kūku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000065737.
Nekustamajam īpašumam “Piejūte” noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valstij piederošo domājamo daļu iespējamo izmantošanu to atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktais par ceļa servitūta izmantošanu.
Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Piejūte”, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekam.
Nekustamā īpašuma “Piejūte”, kopīpašnieks nav iesniedzis VNĪ ierosinājumu par kopīpašuma attiecību izbeigšanu ar publisku personu.
Kopīpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot pirmpirkuma tiesīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Nekustamais īpašums “Piejūte”, Kūku pagastā, Jēkabpils novadā, (turpmāk – nekustamais īpašums “Piejūte”) ir valsts un fiziskas personas kopīpašums.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “Piejūte” nostiprinātas Kūku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000065737:
¼ domājamās daļas apmērā Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums: 28.12.2024.;
¾ domājamās daļas apmērā fiziskai personai, lēmuma datums: 11.11.2013.
Valstij piederošā ¼ domājamā daļa no nekustamā īpašuma “Piejūte” ar 25.09.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.00069/113/2024-AKT kā bezmantinieka manta ir pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 14.1. apakšpunktu.
Atbilstoši informācijai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk- NĪVKIS ) nekustamais īpašums “Piejūte” sastāv no divām zemes vienībām:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5670 001 0158) 2,9000 ha platībā. Zemes lietošanas mērķis– (0101) “zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” – 2,9000 ha; zemes lietošanas veids: lauksaimniecībā izmantojamās zeme ( t.sk. pļavas- 2,9000 ha platībā).
Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, 0,0492 ha platībā.
2) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5670 001 0316) 0,9000 ha platībā. Zemes lietošanas mērķis – (0101) “zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” – 0,9000 ha; zemes lietošanas veidi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība:0,7000 ha platībā (t.sk. aramzeme – 0,4000 ha; ganības – 0,3000 ha); zeme zem ūdeņiem – 0,1000 ha; zeme zem ēkām – 0,1000 ha.
Zemes vienībai uz 01.02.2025. NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: ceļa servitūta teritorija, 0,0500 ha platībā, tāpat arī Zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 1.iedaļā nostiprināta atzīme – ceļa servitūts, 0,05 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam “Piejūte” noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība uz 01.01.2025. noteikta 3265 euro apmērā, tai skaitā valstij piederošās 1/4 domājamās daļas fiskālā kadastrālā vērtība ir 816 euro.
2) universālā kadastrālā vērtība uz 01.02.2025. 12062 euro apmērā, tai skaitā valstij piederošās 1/4 domājamās daļas universālā kadastrālā vērtība ir 3015 euro.
Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvalde ar 16.10.2024. vēstuli Nr. 1-4/24/1762 informē, ka:
1) zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 5670 001 0158 un 5670 001 0316, neatrodas degradētā teritorijā;
2) atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta ceturtajai daļai un 29. panta otrās daļas 5. punktam, Latvijā reģistrētas reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no dienas, kad tās reģistrētas bez pienākuma pārreģistrēties, vai dienas, kad sniegušas paziņojumu reģistra iestādei Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības un meža zemi, izņemot teritorijas, kurās paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ja īpašumā esošā un iegūstamā lauksaimniecības un meža zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz piecus hektārus;
3) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0158 un 5670 001 0316, “Piejūte”, neatbilst nevienam no Publikas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta b) apakšpunktā, minētajiem kritērijiem, līdz ar to nav zemes starpgabali;
4) atbilstoši Krustpils novada domes 17.07.2013. sēdē (protokols Nr. 14, apstiprinātajam Krustpils novada teritorijas plānojumam 2013.–2024. gadam, saistošajiem noteikumiem Nr. 2013/12 “Par Krustpils novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu”:
- nekustamā īpašuma “Piejūte”, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0158 – 2,90 ha platībā atrodas plānotajā (atļautajā) teritorijā - Lauksaimniecības teritorijas (L), kur minimālā platība noteikta 2,0 ha;
- nekustamā īpašuma “Piejūte”, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0316 – 0,90 ha platībā atrodas plānotajā (atļautajā) teritorijā - Lauksaimniecības teritorijas (L1), kur minimālā platība noteikta 5000 m2.
Atbilstoši iepriekš minētajam teritorijas plānojumam Lauksaimniecības teritorijas (L) ir teritorijas, kuru galvenais izmantošanas veids ir lauksaimnieciska izmantošana, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā zemes resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī saglabāt lauku telpas dzīvojamo apbūvi - viensētu apbūvi.
5) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0316, piekļūšana ir nodrošināta no pašvaldības autoceļa (pašvaldības inženierbūve ar kadastra apzīmējumu 5670 004 0943 001 “Ceļš Nr. 6-5 Jaunā muiža – Piejūti”). Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0158, piekļūšana ir nodrošināta pa cita veida ceļu (pašvaldības zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 5670 001 0367, ceļš “Piejūti-Sudrabiņi”).
Saskaņā ar pielikumu 25.09.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.00069/113/2024-AKT: veicot nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, konstatēts, ka zemes vienības (zemes vienību kadastra apzīmējumi 56700010158 un 56700010316) ir lietotas, pienācīgi uzturētas un koptas; uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 56700010316) atrodas pagaidu būves- pārvietojamais vagoniņš un lapene bez pamatiem uz koka konstrukcijas pamatnes, ar orientējošo platību ~ 15 m2.
Valstij piederošās ¼ domājamās daļas no nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Nekustamajam īpašumam “Piejūte” noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valstij piederošo domājamo daļu iespējamo izmantošanu to atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktais par ceļa servitūtu izmantošanu.
Uz nekustamā īpašuma “Piejūte” atsavināšanu ir attiecināms likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pants, kurā norādīti darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti. Ievērojot minētā likuma 29. panta otrās daļas 5.punktu, šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi.
Savukārt atbilstoši šā likuma 30.1 panta pirmajai daļai, šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.1 panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi ir zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.
Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pirmpirkuma tiesības var izmantot šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētā persona, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un zemes nomas līgumu reģistrējusi pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas dienas vai kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.2 panta trešajai daļai, ja zemi nomā vairākas personas, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumam, tās rakstveidā vienojas par pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Ja vienošanās nav panākta, pirmpirkuma tiesības ir šā likuma 28.1 panta pirmajā daļā minētajai personai, kura nomā pārdodamo lauksaimniecības zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā.
Savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ja šā panta otrajā daļā minētās personas nav vai ja zemes nomnieki nav vienojušies par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ievērojot šā panta trešo daļu, vai zemes nomnieks, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrētas zemesgrāmatā, pirmpirkuma tiesības neizmanto, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi var izmantot šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais Latvijas zemes fonda pārvaldītājs.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma “Piejūte” ieguvējam nodrošinātu pilnu informāciju, VNĪ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos norādīs, ka nekustamā īpašuma “Piejūte” sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas aptver 3,6000 ha platību (no 3,800 platības), līdz ar to, uz darījuma subjektu attiecas likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.1 pantā noteiktie nosacījumi, un darījuma subjektam ir pienākums iesniegt attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu, darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina tā tiesības iegūt minēto lauksaimniecības zemi īpašumā atbilstoši likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 30.¹ panta pirmajā daļā noteiktajam. Papildus izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamajam īpašumam “Piejūte” ir nodibināts braucamā ceļa servitūts, kas atzīmes veidā ierakstīts Kūku pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000065737.
Nekustamajam īpašumam “Piejūte” noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valstij piederošo domājamo daļu iespējamo izmantošanu to atsavināšanas gadījumā, vienlaikus nākamajiem nekustamā īpašuma ieguvējiem jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī normatīvajos aktos noteiktais par ceļa servitūta izmantošanu.
Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Piejūte”, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekam.
Nekustamā īpašuma “Piejūte”, kopīpašnieks nav iesniedzis VNĪ ierosinājumu par kopīpašuma attiecību izbeigšanu ar publisku personu.
Kopīpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot pirmpirkuma tiesīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstij piederošā ¼ domājamā daļā no nekustamā īpašuma “Piejūte” nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu, tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamos īpašumus būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Piejūte”.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, nekustamā īpašuma “Piejūte” ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”28. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu, tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, ka arī to, nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamos īpašumus būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot izsolē ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Piejūte”.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, nekustamā īpašuma “Piejūte” ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”28. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valstij piederošo ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Piejūte”- vispirms nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja kopīpašnieks neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
Juridiskās personas
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Attiecībā uz valstij piederošo ¼ domājamo daļu no nekustamā īpašuma “Piejūte”- vispirms nekustamā īpašuma kopīpašnieks. Ja kopīpašnieks neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamos īpašumus.
Juridiskās personas
Juridiskās personas
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi