Anotācija

Kopš Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā tika novērots, ka gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs, kurām ir sauszemes robeža ar Krievijas Federāciju, pieauga Krievijas Federācijas pilsoņu skaits, kuri vēlējās šķērsot robežu, lai ieceļotu ES. Ņemot vērā, ka liela daļa Krievijas Federācijas iedzīvotāji ilgstoši ir atbalstījuši V. Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu, minētais apstāklis varēja radīt draudus arī Latvijas Republikas iekšējai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības interesēm. Latvijas Republikas dienestu amatpersonas veica un joprojām turpina veikt pastiprinātas ārvalstnieku pārbaudes kā Latvijas Republikas robežkontroles punktos, tā uz autoceļiem, kā arī īsteno citus pasākumus riska personu identificēšanai Latvijas Republikas teritorijā.
No 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 22. septembrim sadarbībā ar citām migrācijas kontrolē un valsts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm veiktas vairāk nekā 21 000 intervijas uz robežas. Pamatojoties uz identificētajiem valsts drošības interešu apdraudējuma riskiem, ieceļošana atteikta vairāk nekā 1500 personām – Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas un citu (Moldovas, Krievijas-Ukrainas, Krievijas-Moldovas dubultās pilsonības turētāji) valstu pilsoņiem.
Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijas izraisītais apdraudējums pret Ukrainu joprojām turpinās, kā arī pastāv apdraudējums arī Latvijas Republikai, šobrīd nav izstrādāts ilgtermiņa risinājums, kas turpinātu Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanas ierobežošanu Latvijas Republikā.
Šāda tiesiska regulējuma trūkums tostarp rada zināmu iekšējās drošības apdraudējumu ne tikai Latvijas Republikai, bet arī citām Šengenas līguma dalībvalstīm.

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs un pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (29 April–7 June and 8 July–9 August 2019) UN Doc A/74/10 141 Pielikums(a)). 
Vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojums ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, jo katrai valstij ir tiesības kontrolēt ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos valstī, turklāt viens no valsts pamatpienākumiem ir nacionālās drošības garantēšana. Tādēļ tiesiskais regulējums imigrācijas jomā ir viens no veidiem, kādos valsts var mazināt drošības riskus un valsts šajā jomā bauda noteiktu rīcības brīvību. 
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk - Vīzu kodekss), neregulē atsevišķu trešās valstu pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu, tāpēc attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem Eiropas Komisija 2022. gada 30. septembrī ir pieņēmusi atsevišķas vadlīnijas par vispārējiem vīzu izsniegšanas noteikumiem attiecībā uz vīzu pieteikumu iesniedzējiem no Krievijas C(2022) 7111 final (turpmāk – Pamatnostādnes), aicinot dalībvalstu konsulātus un robežkontroles iestādes piemērot augstāka līmeņa drošības pārbaudes un rīkoties koordinēti, veicot Krievijas Federācijas pilsoņu vīzas pieteikumu individuālu novērtējumu un kontroli pie ES ārējām robežām. Vienlaikus Pamatnostādnēs uzsvērts, ka vīzu pieteikuma iesniedzējiem, kuri ceļo būtiskos nolūkos, tostarp ES pilsoņu ģimenes locekļiem, disidentiem, neatkarīgiem žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, vajadzētu būt iespējai ieceļot ES. Tā kā Krievijas Federācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulu Nr. 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas, ir to valstu sarakstā, kuras pilsoņiem ieceļošanai ES ir nepieciešamas vīzas, un līdz ar to pārstāvniecībām būtu jānodrošina arī vīzu izsniegšana minēto kategoriju ceļotājiem. Vienlaikus dalībvalstīm ir jāpievērš īpaša uzmanība novērtējumam par to, vai pieteikuma iesniedzējs apdraud dalībvalstu drošību, un jānosaka, vai ieceļošanas nosacījumi ir izpildīti saskaņā ar Vīzu kodeksa 21. pantu. Pamatnostādnēs skaidri noteikts, ka attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu, neatkāpjoties no prasības par pienācīgu un pat padziļinātu vīzu pieteikumu izvērtēšanu, ir pieļaujama procedūru pielāgošana konkrētajai situācijai.
Ņemot vērā Imigrācijas likuma 4. panta divpadsmitajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam, tiesību akta projekts noteiks mehānismu Krievijas Federācijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas Latvijas Republikā ierobežojumiem. 
Noteiktie ieceļošanas ierobežojumi Krievijas Federācijas pilsoņiem pieņemti koordinēti kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju. Šobrīd arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Somijā un Čehijā nacionālā līmenī ir pieņemti normatīvi, kas ierobežo Krievijas Federācijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu. 
Šobrīd ieceļošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabineta rīkojums Nr. 599, savukārt tiesību aktā tiks noteiktas ne tikai tās Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijas, kurām būs iespēja šķērsot Latvijas Republikas ārējo robežu, bet arī tās Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijas, kuru vīzu pieteikumus varēs iesniegt pārstāvniecībās. Tām Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijām, kuras neatbildīs tiesību akta projektā iekļautajām, tiks atteikta Latvijas Republikas ārējās robežas šķērsošana, kā arī netiks pieņemti vīzu pieteikumi. Šādas personas tiks uzskatītas par personām, kas rada apdraudējumu Latvijas politikai un iekšējai drošībai atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punktā un 14. panta 1. punktā noteiktajam. Šengenas Robežu kodekss jau šobrīd paredz regulējumu, kas Valsts robežsardzei piešķir tiesības personai atteikt ieceļošanu Latvijas Republikas teritorijā, ja konkrētā persona neatbilst ieceļošanas noteikumiem.
Latvijas robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām veic katra robežas šķērsotāja individuālu izvērtējumu saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu un katrai personai, ja tiek liegta ieceļošana Latvijas Republikā, tiek izsniegts individuāls lēmums, kuru iespējams apstrīdēt augstākai iestādei.
Tiesību akta projekta 2. punktā uzskaitītas tās Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijas, no kurām pārstāvniecībās tiks pieņemti vīzu pieteikumi.
Savukārt, lai no Krievijas Federācijas pilsoņa pieņemtu vīzas pieteikumu uz tiesību akta projekta 2.4. apakšpunkta pamata, jāizpildās divām pazīmēm, proti, šim pilsonim ir pieškirtas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā un ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza, jo praksē ir gadījumi, kad personai ir beidzies uzturēšanās atļaujas kartītes derīguma termiņš, vai persona to ir nozaudējusi. Lai gan personai šajos apstākļos ir legāls pamats ieceļošanai, tomēr iztrūkst pierādījums par uzturēšanās tiesībām Latvijas Republikā, tāpēc šādos gadījumos būtu jāsaņem arī vīza.
Vienlaikus tiesību akta projekta 3. punkts paredz, ka pārstāvniecībā atsevišķos gadījumos pieņem vīzu pieteikumus no Krievijas Federācijas pilsoņiem, ja tas atbilst Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām saistībām vai valsts nacionālajām interesēm ārpolitikas un attīstības politikas jomā, sabiedrības vai valsts drošības interesēs. Šādi gadījumi ir atzīstami par būtiskiem, ja atbilst ES dalībvalstu interesēm (kravu pārvadājumi un preču piegāde) vai starptautiskajām saistībām (persona tiek nodarbināta starptautiskā organizācijā un vīza izsniedzama uz savstarpēji noslēgtās vienošanās pamata) u.c., piemēram, Imigrācijas likuma 5.¹ pants, Vīzu kodeksa 16. panta 6. punkts.
Savukārt tiesību akta projekta 4. punktā noteiktas tās Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijas, kuras varēs šķērsot Latvijas Republikas ārējo robežu, iepriekš veicot visas nepieciešamās pārbaudes, tostarp valsts drošības iestādēm savas kompetences ietvaros veicot arī papildu pārbaudi atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi". Krievijas Federācijas pilsoņu kategoriju uzskaitījums, kuriem var atļaut šķērsot Latvijas Republikas ārējo robežu, ir līdzīgs Ministru kabineta rīkojumā Nr. 599 noteiktajam. Papildus norādāms, ka tiesību akta projektā nav iekļauti izņēmumi, kas būtu attiecināmi uz personām, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta (FDT) vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) turētāji un kuri dodas no Krievijas Federācijas uz Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ, jo vilciens, kurš tranzītā dodas uz Kaļiņingradu, nešķērso Latvijas Republikas teritoriju. Līdz ar to tas ļautu izslēgt negodprātīgu šādu atļauju izmantošanu Šengenas ārējās robežas šķērsošanā. 
Kopš Ministru kabineta rīkojuma Nr. 599 spēkā stāšanās praksē pierādījies, ka šāds regulējums ir efektīvs. Ierobežojot Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu, tiek nodrošināta valsts iekšējā drošība un sabiedriskā kārtība. Vienlaikus tiek ierobežota ieceļošana ar nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos. Personām, kuras neatbildīs kādai no tiesību akta projektā minētajām kategorijām, ieceļošana Latvijas Republikā tiks atteikta. Tādējādi šādi ierobežojumi saglabās ne tikai valsts drošību, bet arī motivēs starptautisko tiesību pārkāpumu pārtraukšanu no Krievijas Federācijas puses. 
Tiesību akta projekts nosaka, ka pārstāvniecībā tiks pieņemti vīzu pieteikumi no Krievijas Federācijas pilsoņiem:
1) kuri ir Latvijas Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
2) kuri ir ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
3) kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem;
4) kuriem ir piešķirtas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā un ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza;
5) kuri ir Latvijas Republikā akreditētie vai nosūtītie Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi;
6) kuri ir Krievijas Federācijas diplomātiskie kurjeri vai ad hoc diplomātiskie kurjeri, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits;
7) kuri dodas uz Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijas Republikā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai.
Savukārt Valsts robežsardzei tiesību akta projekts dod tiesības atļaut Latvijas Republikā ieceļot, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, Krievijas Federācijas pilsoņiem:
1) ir Latvijas Republikas, ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļaujas turētāji;
2) kuri ir Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētāji;
3) kuriem ir izsniegta vīza saskaņā ar Vīzu kodeksu, un ir: 
   - Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
   - ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
   - transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpe, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;
   - jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā;
   - personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.
4) kuri ir Latvijas Republikā akreditētie vai nosūtītie Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi;
5) kuri ir Krievijas Federācijas diplomātiskie kurjeri vai ad hoc diplomātiskie kurjeri, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits;
6) kuri dodas uz Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijas Republikā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai;
7) kuri ir Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas Federācijas vēstniecību uzņemošajā valstī.   
Tiesību akta projektā atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 5. punkta a) apakšpunktam ir iekļauti uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzas turētāji, jo personām kurām ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ir jāļauj tranzītā ieceļot pārējo dalībvalstu teritorijās, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, ja vien viņi nav iekļauti tādas dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas viņi ir iecerējuši šķērsot, un brīdinājumam nav pievienots norādījums atteikt ieceļošanu vai tranzītu. Savukārt Šengenas Robežu kodekss neuzliek par pienākumu dalībvalstij ļaut ieceļot trešās valsts valstspiederīgajam, kurš ir citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegtas īstermiņa vīzas turētājs.
Savukārt tiesību akta projektā ietverto ES, EEZ vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļu ieceļošana atļauta atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā”.    
Līdzīgi Ministru kabineta rīkojuma Nr. 599 1.3.5. apakšpunktam, tiesību akta projekta 2.3. un 4.3.5. apakšpunkts paredz vīzu pieteikumu pieņemšanu no personām, kuru ieceļošana Latvijas Republikā saistīta ar humāniem apsvērumiem, ko uzskata par svarīgām personīgām interesēm un tiesībām (piemēram, tiesības uz ģimenes dzīvi, personas glābšanās no dzīvības un veselības apdraudējuma). Tie ir izņēmuma gadījumi, rūpīgi vērtējot katru pieteikumu individuāli, jo šādi apstākļi ir īpaši un saistīti ar personas subjektīviem smagiem morāliem pārdzīvojumiem vai lielām fiziskām ciešanām tik lielā mērā, ka to var atzīt par necilvēcīgu apiešanos. Tāpat par humāniem apsvērumiem var atzīt, piemēram, tuva radinieka smagu slimību vai bēres, apdraudējumu personas drošībai, kā arī gadījumus, kad persona ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti ir aicināta piedalīties tiesas sēdē, tādējādi neierobežojot personu tiesības uz aizstāvību. 
Personām, kas neatbildīs, kādai no iepriekš minētajām kategorijām, ieceļošana Latvijas Republikā tiks atteikta, pamatojot to ar apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai. Valsts robežsardzes amatpersona par katru pieņemto lēmumu atteikt ieceļošanu izsniegs personai veidlapu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 14. panta 2. punktu.

A. Lukašenko režīms Baltkrievijas Republikā ir kļuvis par draudu reģionālajai un starptautiskajai drošībai. Režīms kopš 2021. gada aktīvi veicis hibrīduzbrukumus ES dalībvalstīm, instrumentalizējot nelegālo migrāciju un veicinot dezinformācijas kampaņas pret kaimiņvalstīm un Rietumiem.
Kopš 2022. gada 23. februāra Krievijas Federācijas agresijas Ukrainā pirmās dienas A. Lukašenko režīms atklāti atbalstījis Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā. Minētais režīms dažādos veidos sniedzis atbalstu Krievijas Federācijai bruņotajā konfliktā pret Ukrainu, tostarp, ļaujot Krievijas Federācijai šaut ballistiskās raķetes no Baltkrievijas Republikas teritorijas, nodrošinot Krievijas Federācijas militārā personāla un smago ieroču, tanku un militāro transportieru transportēšanu, sniedzot Krievijas Federācijas militārajiem lidaparātiem pieeju Baltkrievijas Republikas gaisa telpai ceļā uz Ukrainu, kā arī uzglabājot Krievijas Federācijas ieročus un militāro ekipējumu Baltkrievijas Republikā un nodrošinot degvielas piegādes.
Tāpat kopš 2023. gada A. Lukašenko arī aktīvi izmanto kodolieroču retoriku pret kaimiņvalstīm, mēģinot eskalēt drošības situāciju reģionā. 2024. gada 25. martā jaunizveidotās Baltkrievijas Vistautas sapulces pirmā sēdē apstiprināta jaunā Baltkrievijas Nacionālā drošības koncepcija un Militārā doktrīna, kas definēja Baltkrievijai naidīgās valstis – to vidū, pirmkārt, kaimiņvalstis, Latviju ieskaitot, kā arī pārējās Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un ES dalībvalstis.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un nepārtraukto mainīgo situāciju Baltkrievijas Republikā un reģionā, kurā tiek apdraudētas starptautiskās tiesības, lai aizsargātu Latvijas iedzīvotāju drošību un ņemot vērā potenciālos riskus un drošības apdraudējumu, nepieciešams noteikt kārtību Baltkrievijas Republikas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanai.
Tiesību akta projekts neparedz Baltkrievijas Republikas pilsoņiem ieceļošanas Latvijas Republikā ierobežojumus, jo tas būtu pretrunā ar ES pozīciju par Baltkrievijas Republikas pilsoņu mobilitāti, ko stingri atbalsta arī Baltkrievijas demokrātiskie spēki.

Šobrīd vairākas valstis tai skaitā Latvija, ir ieviesušas sankcijas, kas ietver ceļošanas aizliegumus attiecībā uz Baltkrievijas politiķiem, uzņēmējiem, diplomātiem un citiem, kas tiek uzskatīti par atbildīgiem par konflikta izraisīšanu un atbalstīšanu Ukrainā, kā arī A. Lukašenko režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šajā sakarā vīzu ierobežošana Baltkrievijas Republikas pilsoņiem palīdzētu vēl vairāk vājināt Latvijas interesēm nevēlamas saites ar Baltkrieviju. Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas specdienesti izmanto iespējas prettiesiski vervēt Latvijas pilsoņus, vīzu ierobežojumi ir būtiski, lai novērstu ar Baltkrievijas specdienestiem saistītu personu ieceļošanu Latvijā.
Baltkrievija ir līdzagresors Krievijas agresijā pret Ukrainu. Vīzu ierobežojumi pret Baltkrievijas pilsoņiem ir veids, ka veicināt režīma atbildību par tās atbalstu Krievijas agresijai.
Saskaņā ar tiesību akta projekta 5. punktu pārstāvniecības pieņem vīzu pieteikumus no Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri iesniedz dokumentus ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai vai kuri iesniedz dokumentus vīzas pieprasīšanai saskaņā ar Vīzu kodeksu, un ir:
1) Latvijas Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
2) ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
3) personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem;
4) Baltkrievijas Republikas valstspiederīgo, kuriem ir derīgas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
5) transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpe, kas ierodas Latvijas Republikā, pildot darba pienākumus;
6) jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā;
Tāpat tiesību akta projekts regulē vīzu pieteikumu pieņemšanu no Latvijas Republikā akreditētiem vai nosūtītiem Baltkrievijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, diplomātiskiem kurjeriem vai ad hoc diplomātiskiem kurjeriem, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits, kā arī ir personām, kuras dodas uz Baltkrievijas Republikas vēstniecību Latvijas Republikā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai.
Līdzīgi gadījumi, kas iekļauti tiesību akta projekta 2.3. apakšpunktā un 3. punktā Krievijas Federācijas pilsoņiem, ir paredzēti arī  Baltkrievijas Republikas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanai pārstāvniecībā.

Šobrīd Ministru kabineta rīkojums Nr. 599 nosaka ieceļošanas ierobežojumu termiņu tikai Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Imigrācijas likuma 4. panta divpadsmitā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros noteikti ne tikai ierobežojumi trešo valstu valstspiederīgajiem ieceļošanai Latvijas Republikā, bet arī ieceļošanas ierobežojumu termiņš. Līdz ar to tiesību akta projektā nosakāms Krievijas Federācijas pilsoņiem ierobežojuma termiņš gan vīzu pieteikumu pieņemšanai, gan ieceļošanai Latvijas Republikā, savukārt Baltkrievijas Republikas pilsoņiem – tikai vīzu pieņemšanas ierobežojuma termiņš, jo tiesību akta projektā ieceļošanas ierobežojumi šīs valsts pilsoņiem netiek noteikti. 

Tiesību akta projekta 8. punktā Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem ierobežojumu termiņš vīzu pieteikumu pieņemšanai un ieceļošanai Latvijas Republikā noteikts līdz 2026. gada 31. decembrim, ņemot vērā ilgstošu militāro konfliktu Ukrainā un ar to saistītajām sekām, neprognozējamo ģeopolitisko situāciju reģionā kopumā, kā arī nepieciešamību stiprināt Latvijas iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību un starptautiskās attiecības.
Savukārt tiesību akta projekta 8. punktā noteikto ierobežojumu termiņu, kas vienlaikus nosaka arī termiņu līdz kuram ir spēkā tiesību akta projekts, var atcelt, pagarināt vai saīsināt, izvērtējot ietekmi uz Latvijas iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, starptautiskajām attiecībām no Krievijas Federācijas un/vai Baltkrievijas Republikas puses. Šādam izvērtējumam būtu ņemama vērā arī politiskā situācija starptautiskajā arēnā kopumā, kā arī kompetento iestāžu sniegtais izvērtējums, kas skar Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību u.c. jautājumus.