1.1. Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē „Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai " (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu, kā arī saskaņā ar:
Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu nr. CCI: 2023LV06AFSP001 ar kuru apstiprina Latvijas 2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu attiecībā uz Savienības atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk Īstenošanas lēmums);
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115).
1.2. Mērķis
Ar 2023. gada 1. janvāri stājas spēkā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam (turpmāk - KLP stratēģiskais plāns) un sākas jaunais 2023.-2027.gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai plānošanas periods. Noteikumi nosaka Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību intervencē „Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” vienreizēja maksājuma veidā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Uzsākot jauno, Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP) plānošanas periodu, nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi, jo ir pieņemti jauni Eiropas Savienības normatīvie akti par atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA).
2022. gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto KLP SP 2023.-2027. gadam.
Noteikumu projektā noteiktā intervences „Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai” (turpmāk – atbalsts) mērķis ir atbalstīt gados jaunos lauksaimniekus, lai veicinātu paaudžu nomaiņu un gados jaunu lauksaimnieku ienākšanu nozarē.
Atbalsts sekmēs gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgās lauksaimniecības aktivitātēs un nodrošinās darbaspēka atjaunošanos lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņem esošu saimniecību, veicinot turpmāku saimniecības attīstību. Atbalstam jārada stimuli augstākai izglītības kvalifikācijai un saimniecības stratēģiskai attīstībai.
Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā tikai 16% saimniecību vadītāju ir vecumā līdz 44 gadiem, bet vecumā virs 45 gadiem – 84 %. No kopējā lauku saimniecību vadītāju skaita tikai 30% vadītāju ir iegūta lauksaimnieciskā izglītība (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība).
Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās izglītības līmenis kopš 2001. gada ir pieaudzis. 2020. gadā 50,5 % lauku saimniecību vadītājiem bija lauksaimnieciskā izglītība, kas ir par 20,5 procentpunktiem vairāk nekā 2001. gadā. To iespējams, ir veicinājusi atbalsta pasākumu sasaiste ar iegūtu augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, piem., kā tas bija noteikts normatīvajos aktos par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpēc ir svarīgi saglabāt iepriekšējo pieredzi.
Lai veicinātu saimniecību vadītāju un īpašnieku vecuma struktūras uzlabošanos, nepieciešams motivēt jauniešus pārņemt lauku saimniecību savā īpašumā. Piesaistot personas, kas ir jaunākas par 40 gadiem, veidosies jaunas lauku saimniecības vai pārņemtas jau esošās, tiks piesaistīts lauksaimniecības nozarei nepieciešamais darbaspēks ar jaunām zināšanām un prasmēm. Jauno īpašnieku vadības prasmes sekmēs jaunu ideju izmantošanu, lauku saimniecību efektivitātes un nozares konkurētspējas pieaugumu, kā arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.
Ir nepieciešams atbalstīt jaunu speciālistu piesaistīšanu lauksaimniecības nozarei, jo vitāli svarīgi ir apturēt jaunu cilvēku aizplūšanu no lauku teritorijām uz pilsētām un ārvalstīm, kā arī gados jauni lauksaimnieki ir atvērti jaunām tehnoloģijām un idejām, tā veicinot inovāciju ieviešanu lauksaimniecībā. Atbalstot jaunos lauksaimniekus, tiek radītas jaunas darbavietas, lai pats lauksaimnieks ar savu saimniecisko darbību varētu nodrošināt sev vismaz valsts vidējo mēneša algu (1277 EUR, bruto 2021. gadā). Vidējā alga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2021.gadā bija 994 EUR mēnesī.
Patlaban jaunajiem lauksaimniekiem uzsākt lauksaimniecisko ražošanu ir gandrīz neiespējami trūkstošās pieredzes, un finanšu resursu trūkuma dēļ. Komercbankas šādus saimnieciskās darbības veicējus kreditē ierobežoti, lielai daļai no tiem nav izveidojusies pietiekama kredītvēsture, tie ir darbības sākotnējā posmā, kad nav vēsturisko ienākumu un klientu loka, kā arī pietiekama aizdevuma nodrošinājuma. Viena no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras jaunie lauksaimnieki uzsākot savu saimniecisko darbību, ir nodrošinājums ar galveno ražošanas līdzekli zemi, jo ir nepieciešami ievērojami līdzekļi tās iegādei īpašumā, bet nomas gadījumā pastāv risks, ka reālais zemes īpašnieks var izlemt priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
Lai sekmīgi uzsāktu saimniekošanu un izveidotu konkurētspējīgu uzņēmumu, jaunajam lauksaimniekam, atkarībā no nozares ir nepieciešami vismaz 20 – 100 ha LIZ, kas finansiāli prasa 56 līdz 283 tūkst. EUR.
Ņemot vērā visus, iepriekš minētos apsvērumus, un, izvērtējot pašreizējā LAP īstenošanas rezultātā sasniegtos rādītājus, ka noteiktā summa (40 000 EUR) bija pietiekama, lai piesaistītu pietiekami daudz iesnieguma iesniedzēju, ir nepieciešams piemērot atbalsta summu 40 tūkst. EUR.
Noteikumu projekts nosaka projekta iesniedzējam izvirzāmās prasības, atbalstāmās darbības, publiskā finansējuma veidu un apmēru, pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus. Noteikumu projekts nosaka šādus nosacījumus atbalsta saņemšanai:
1) atbalsta pretendents nav vecāks par 40 gadiem;
2) pirmo reizi dibina, pārņem vai manto saimniecību kā īpašnieks;
3) nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs ilgāk nekā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;
4) iegūta augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība vismaz 320 stundu apjomā (var apgūt 36 mēnešu laikā);
5) gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 EUR;
6) atbalsta pretendents izstrādā darījumdarbības plānu, kuru sagatavo vismaz diviem līdz četriem gadiem, bet ne ilgākam laikposmam, kā līdz 2029. gada 30. jūnijam. Darījumdarbības plānā jāparedz noteikti mērķi, lai sasniegtu apgrozījuma vai saimniecības ekonomiskā lieluma palielinājumu vismaz par 20 %.
Atbalsta apjoms darījumdarbības plāna īstenošanai ir 40 000 EUR, nav nepieciešams līdzfinansējums. Maksājums tiek veikts divās daļās: pirmais maksājums - 80% pēc darījumdarbības plāna apstiprināšanas par ilgtermiņa ieguldījumiem, ko apliecina priekšapmaksas rēķini vai citi darījumus apliecinoši dokumenti; gala maksājums - 20% apmērā tiek veikts pēc darījumdarbības plānā paredzēto aktivitāšu pilnīgas īstenošanas.
Iesniegtie projektu iesniegumi sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši noteikumu projekta pielikumā minētajiem projektu atlases kritēriju punktiem. Prioritāri atbalstu var saņem tādi atbalsta pretendenti, kas ieguvuši augstāku projektu atlases skaitu, un ir atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Augstāks punktu skaits tiek piešķirts kritērijos: saimniecības pamatdarbības nozare ir augļkopība, dārzeņkopība; zems iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju attiecīgajā saimniecības novadā; atbalsta pretendents savā saimniecībā īsteno vides un klimata intervences; augstākā izglītība lauksaimniecībā; īpašumā vairāk nekā 50% zemes; saimniecība strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā un saimniecības dalība kooperatīvā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Kopējais atbalsta pretendentu skaits visā 2023.–2027. gada plānošanas periodā indikatīvi plānots 932 personas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Kopējais finansējums intervencei 43 293 730 EUR apmērā un sadalīts pa gadiem vienādās daļās:
2024.gadā 8 658 746 EUR;
2025.gadā 8 658 746 EUR;
2026.gadā 8 658 746 EUR;
2027.gadā 8 658 746 EUR;
2028.gadā 8 658 746 EUR.
Zemkopības ministrija atbalstu intervences īstenošanai izmaksās no budžeta apakšprogrammas 65.10.00. “Maksājumu iestādes izdevumi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošanai (2023-2027)”.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Regula (ES) 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, ieviešot regulu, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP stratēģiskajā plānā 2023.–2027., un tie ir pamatoti ar visaptverošu SVID analīzi.
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Lauku atbalsta dienests