23-TA-153: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts pēc Valsts robežsardzes (turpmāk - VRS) iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi papildināt Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību" (turpmāk - MK noteikumu Nr. 55) 2. punktā uzskaitīto speciālo līdzekļu veidus, kurus robežsargam, policijas darbiniekam, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonai atļauts lietot dienesta pienākumu izpildē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] Sakarā ar tālvadības vai autonomas vadības ierīču ražošanas nozares straujo attīstību un produkcijas pieejamību jebkurai fiziskai personai, ir būtiski palielinājusies bezpilota gaisa kuģu nesankcionēta izmantošana gan veicot lidojumus pāri valsts robežai, gan novērojot VRS amatpersonu darbību, kuri nodrošina robežapsardzības pasākumus. Bezpilota gaisa kuģi ir aprīkoti ar elektrooptiskajām kamerām (sensoriem), kuri nodrošina kvalitatīvu foto/video attēla uzņemšanu līdz viena kilometra attālumam dienas gaišajā un tumšajā laikā. Novērojot robežsargus, VRS infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu, tiek fiksēta informācija no kuras satura tiek analizēta dienesta taktikas informācija, pieejamie resursi un iespējami meklētas vajās vietas robežapsardzības pasākumu kompleksā. Valsts robežsardzes likuma, kurš stājās spēkā 2020. gada 1. decembrī, 16. panta pirmās daļas 7. punktā un 17. panta otrās daļas 8. punktā jau tikusi noteikta robežsarga tiesība, pildot dienesta pienākumus lietot speciālos līdzekļus vai ieroci, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā apdraud vai traucē VRS uzdevumu izpildi vai ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai vai nelikumīgai personas vai preces pārvietošanai pāri valsts robežai. Ņemot vērā drošības un starptautisko tiesību prasības, pielietot šaujamieroči pret bezpilota gaisa kuģi nav pietiekoša pamata un ir nepieciešama speciālo līdzekļu pielietošana, kuri nerada draudus personu īpašumam, dzīvībai, kā arī neveido apstākļus dažādiem robežincidentiem. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 429 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” 4. punkta prasībām, VRS amatpersona ir tiesīga pieprasīt personai pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tai ir pamatotas šaubas par lidojuma tiesiskumu, bet ņemot vērā to, ka bezpilota gaisa kuģa operators var atrasties 3-5 km attālumā no vizuāli konstatēta lidojuša bezpilota gaisa kuģa, nav iespējams konstatēt vai fiksēt šāda operatora klātbūtni un veikt jebkādu apstākļu noskaidrošanu vai brīdināt pirms šāviena veikšanas, ja tas paredzēts. VRS līdzšinējie meklēšanas pasākumu rezultāti pierāda, ka bezpilota gaisa kuģa operatoru nav iespējams notvert vai aizturēt, jo tas izmanto iespējas operatīvi atgriezt bezpilota gaisa kuģi un aizbraukt pa pieguļošo autoceļu tīklu, neatstājot iespējas turpināt meklēšanas pasākumus, īpaši gadījumos, kad ierīces vadība notiek no kaimiņvalsts teritorijas. Robežapsardzības sistēmas pasākumu nodrošināšanai uz ārējās robežas VRS saskaņā ar valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” administratīvo aktu gar ārējo valsts robežu izveidoja ierobežoto lidojumu zonu (2-7 km platumā un 2500 pēdu augstumā) “EVR -17” (BORDER EAST), kā arī atsevišķa lidlauka gaisa satiksmes zonu ap Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes tehniskās bāzes izvietojumu (LUDZA AVP ATZ zona). Periodiski tiek konstatēti gadījumi, kad minētajās zonās, neievērojot Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 429 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” noteiktās prasības un Latvijas Republikas Aeronavigācijas Informācijas Publikācijā (AIP) esošo informāciju, bez saskaņošanas ar Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldi, tiek veikti bezpilota gaisa kuģu lidojumi, kuru īpašniekus vai operatorus pēc meklēšanas pasākumu īstenošanas neizdodas identificēt.
[2] Ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas vai mēģinājumu gadījumu skaita straujo pieaugumu, prognozējams, ka pie Latvijas Republikas valsts robežas un robežšķērsošanas vietām turpinās veidoties un uzturēties cilvēku grupējumi, kuru mērķis būs izraisīt masu nekārtības, veikt bojājumus valsts robežas nostiprinājuma būvēm ar mērķi nelikumīgi iekļūt valsts teritorijā. Tā, piemēram, 2021. gada 8. novembrī Baltkrievijā liela migrantu grupa, ar vairāk nekā 1000 cilvēku, bija sapulcējusies pie Polijas robežas, nolūkā iekļūt Eiropas Savienībā. Migranti, mēģinot šķērsot robežu pie Kužnicas–Bruzgi robežšķērsošanas vietas, kas ir pa ceļam uz Bjalistokas pilsētu, bet Polijas robežsardzei un armijai ar lielām pūlēm, izmantojot dažāda veida speciālos līdzekļus izdevās apturēt migrantu centienus iekļūt Polijas teritorijā. Vēlāk cilvēku grupa palielinājās līdz 2000 cilvēkiem, kas radīja izaicinājumu Polijas valsts varas iestādēm kontrolēt izveidojošos situāciju. Lai nepieļautu tādu situāciju, kad VRS nevarēs laicīgi reaģēt uz migrantu agresīviem centieniem masveidā iekļūt Latvijas Republikā vai veikt valsts robežas nostiprinājuma būvju iznīcināšanu, nepieciešams noteikt tiesības pielietot psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīci arī VRS. Psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīcei ir neletāls pielietošanas princips, tā veido lielu skaņas troksni noteiktā virzienā, kas rada lielu diskomfortu un psiholoģisku ietekmi uz personu. Parastā režīmā ierīces funkcija ir veikt skaidri uztveramu balss reprodukciju (80 dB) attālumā līdz 800 metriem, ko izmanto speciālisti, kuri specializējušies veikt psiholoģiskās pārrunas ar draudus radošām vai agresīvām personām.
[3] Valsts robežsardzes likuma 15. panta ceturtajā daļā noteikts, lai īstenotu VRS funkcijas un izpildītu tai noteiktos uzdevumus, robežsargam ir tiesības vajāt, apturēt, pārbaudīt un aizturēt kuģošanas līdzekļus Latvijas Republikas ūdeņos un — saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 111. pantu — arī ārpus Latvijas Republikas ūdeņiem. Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumu Nr. 744 “Kuģošanas līdzekļa vajāšanas, apturēšanas, pārbaudes un aizturēšanas kārtība un nosacījumi” 2. punktā noteikts, ka veicot kuģošanas līdzekļa vajāšanu, apturēšanu, pārbaudi un aizturēšanu, VRS pēc iespējas rīkojas tādā veidā, lai neradītu apdraudējumu kuģošanas drošībai un videi. Lai pēc iespējas minimizētu patērējamos resursus un maksimāli mazinātu iespējamo apdraudējumu kuģošanas līdzekļa vajāšanas procesā, nolūkā apturēt bēgošo kuģošanas līdzekli, nepieciešams noteikt tiesības VRS pielietot arī kuģošanas līdzekļa apturēšanai paredzētos speciālos līdzekļus.
[4] Valsts policijai nepieciešams noteikt atļauju lietot kuģošanas līdzekļa piespiedu apstādināšanas līdzekli un ierīci, kas paredzēta tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, lai izpildītu likuma “Par policiju” 3. pantā noteiktos uzdevumus - novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklātu noziedzīgus nodarījumus, meklētu, kā arī aizturētu personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.
Lai nodrošinātu jaunu speciālo līdzekļu leģitīmu izmantošanu VRS, Valsts policijas, kā arī Valsts drošības dienesta darbā, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 55 saturā.
[2] Ņemot vērā konstatēto Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas vai mēģinājumu gadījumu skaita straujo pieaugumu, prognozējams, ka pie Latvijas Republikas valsts robežas un robežšķērsošanas vietām turpinās veidoties un uzturēties cilvēku grupējumi, kuru mērķis būs izraisīt masu nekārtības, veikt bojājumus valsts robežas nostiprinājuma būvēm ar mērķi nelikumīgi iekļūt valsts teritorijā. Tā, piemēram, 2021. gada 8. novembrī Baltkrievijā liela migrantu grupa, ar vairāk nekā 1000 cilvēku, bija sapulcējusies pie Polijas robežas, nolūkā iekļūt Eiropas Savienībā. Migranti, mēģinot šķērsot robežu pie Kužnicas–Bruzgi robežšķērsošanas vietas, kas ir pa ceļam uz Bjalistokas pilsētu, bet Polijas robežsardzei un armijai ar lielām pūlēm, izmantojot dažāda veida speciālos līdzekļus izdevās apturēt migrantu centienus iekļūt Polijas teritorijā. Vēlāk cilvēku grupa palielinājās līdz 2000 cilvēkiem, kas radīja izaicinājumu Polijas valsts varas iestādēm kontrolēt izveidojošos situāciju. Lai nepieļautu tādu situāciju, kad VRS nevarēs laicīgi reaģēt uz migrantu agresīviem centieniem masveidā iekļūt Latvijas Republikā vai veikt valsts robežas nostiprinājuma būvju iznīcināšanu, nepieciešams noteikt tiesības pielietot psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīci arī VRS. Psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīcei ir neletāls pielietošanas princips, tā veido lielu skaņas troksni noteiktā virzienā, kas rada lielu diskomfortu un psiholoģisku ietekmi uz personu. Parastā režīmā ierīces funkcija ir veikt skaidri uztveramu balss reprodukciju (80 dB) attālumā līdz 800 metriem, ko izmanto speciālisti, kuri specializējušies veikt psiholoģiskās pārrunas ar draudus radošām vai agresīvām personām.
[3] Valsts robežsardzes likuma 15. panta ceturtajā daļā noteikts, lai īstenotu VRS funkcijas un izpildītu tai noteiktos uzdevumus, robežsargam ir tiesības vajāt, apturēt, pārbaudīt un aizturēt kuģošanas līdzekļus Latvijas Republikas ūdeņos un — saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 111. pantu — arī ārpus Latvijas Republikas ūdeņiem. Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumu Nr. 744 “Kuģošanas līdzekļa vajāšanas, apturēšanas, pārbaudes un aizturēšanas kārtība un nosacījumi” 2. punktā noteikts, ka veicot kuģošanas līdzekļa vajāšanu, apturēšanu, pārbaudi un aizturēšanu, VRS pēc iespējas rīkojas tādā veidā, lai neradītu apdraudējumu kuģošanas drošībai un videi. Lai pēc iespējas minimizētu patērējamos resursus un maksimāli mazinātu iespējamo apdraudējumu kuģošanas līdzekļa vajāšanas procesā, nolūkā apturēt bēgošo kuģošanas līdzekli, nepieciešams noteikt tiesības VRS pielietot arī kuģošanas līdzekļa apturēšanai paredzētos speciālos līdzekļus.
[4] Valsts policijai nepieciešams noteikt atļauju lietot kuģošanas līdzekļa piespiedu apstādināšanas līdzekli un ierīci, kas paredzēta tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, lai izpildītu likuma “Par policiju” 3. pantā noteiktos uzdevumus - novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklātu noziedzīgus nodarījumus, meklētu, kā arī aizturētu personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.
Lai nodrošinātu jaunu speciālo līdzekļu leģitīmu izmantošanu VRS, Valsts policijas, kā arī Valsts drošības dienesta darbā, ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 55 saturā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Ņemot vērā starptautiskās drošības situāciju, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas hibrīdapdraudējuma realizāciju pret Latvijas Republiku un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī to, ka Krievijas Federācijas dienesti var izvērst savas aktivitātes arī Latvijas Republikas pierobežā veicot gan izlūkdarbības, gan realizējot citas aktivitātes, cenšoties iegūt informāciju par uz valsts robežas vai pierobežā notiekošiem procesiem un problēmām, VRS Valsts robežsardzes likumā noteikto uzdevumu un funkciju īstenošanas nolūkā nepieciešams leģitimēt ierīču, kas paredzētas tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, lietošanu.
Nesankcionēta bezpilota gaisa kuģu izmantošanas intensitāte pakāpeniski pieaug, kas rada objektīvus apdraudējumus robežapsardzības sistēmas pasākumu nodrošināšanai. Veidojoties liela skaita migrantu grupām gar valsts robežu, VRS rīcībā nav efektīvu neletālās darbības principa speciālo ierīču šādu migrantu grupu darbības atturēšanai.
Lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzību un kontroli gar ārējo robežu, kā arī, lai nodrošinātu VRS uzdevumu izpildi un nepieļautu apdraudējumu robežsarga vai citas personas dzīvībai vai veselībai, kā arī lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu vai personu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, izmantojot bezpilota lidaparātus v/a „Civilās aviācijas aģentūra” un VAS „Latvijas gaisa satiksme” gar ārējo robežu ir izveidojusi lidojumiem aizliegto zonu (2 - 7 km platumā un 2500 pēdu augstumā) – „EVR17” (BORDER EAST), kurā citu gaisa kuģu lidojumi notiek tikai noteiktā kārtībā, proti, informējot 24 stundas pirms paredzētā lidojuma Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldi.
2021. gadā un 2022. gadā VRS ir konstatējusi 30 gadījumus, kad nelikumīgi tika izmantoti bezpilota gaisa kuģi lidojumu aizliegtajā zonā „EVR17” (BORDER EAST), no tiem 2021. gadā seši gadījumi, bet 2022. gadā 24 gadījumi.
Neskatoties uz to, ka gar ārējo robežu ir izveidota lidojumiem aizliegtā zona „EVR17” (BORDER EAST), bezpilota gaisa kuģi tiek izmantoti, lai pārvietotu kontrabandas preces/ narkotiskās vielas pāri valsts robežai, kā arī, lai iegūtu informāciju par robežnorīkojumiem uz valsts robežas, par robežuzraudzības tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī tiek izmantoti, organizējot nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri valsts robežai.
Šobrīd Valsts robežsardzes likuma 17. panta otrās daļas 8. punktā noteikts, ka robežsargam ir tiesības pielietot dienesta ieroci, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā apdraud vai traucē VRS uzdevumu izpildi vai tiek apdraudēta robežsarga vai citas personas dzīvība vai veselība, vai ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota valsts robežas nelikumīgai šķērsošanai vai personas vai preces nelikumīgai pārvietošanai pāri valsts robežai.
Dienesta ieroča pielietošana ir galējs līdzeklis, bezpilota gaisa kuģis tiek iznīcināts, pie tam notriecot bezpilota gaisa kuģi var rasties problēmas ar tā vraka atrašanu un pierādījumu iegūšanu. Dienesta ieroča izmantošana nolūkā notvert tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nosēdināt vai iznīcināt rada potenciālus draudus citiem gaisa satiksmes dalībniekiem vai tuvumā esošiem objektiem, trešo personu īpašumam.
Ierīču, kas paredzētas tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai pielietošana VRS darbā ir nepieciešama, jo mūsdienās, attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, palielinās arī, piemēram, izlūkinformācijas iegūšanas veidi ar bezpilota gaisa kuģu iesaisti, kā arī preču nelikumīgas pārvietošanas pāri valsts robežai, iespējas, proti, palielinās to iespēju klāsts, kādos var izdarīt pārkāpumus. Piemēram, bezpilota gaisa kuģi var tikt izmantoti, lai pa gaisu pārvadātu preces un pat personas, kā arī var tikt veikta videofiksācija par valsts robežas joslu, tai tuvumā esošu objektu jeb aizsegu esamību, robežsargu patrulēšanas laiku, tādējādi mudinot robežpārkāpējus izvēlēties taktiski izdevīgas pārkāpuma veikšanas vietas. Pārkāpumi var tik izdarīti arī, izmantojot citas tālvadības vai autonomās vadības ierīces, kuras pārvietojas atšķirīgos veidos, piemēram, pa sauszemi un ūdeni.
Valsts robežsardzes likuma 16. panta pirmās daļas 7. punktā robežsargam, pildot dienesta pienākumus, noteiktas tiesības lietot speciālos līdzekļus, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā apdraud vai traucē VRS uzdevumu izpildi vai ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai vai nelikumīgai personas vai preces pārvietošanai pāri valsts robežai.
Likuma “Par aviāciju” 3. panta saturā noteikts, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.
[2] Tā kā psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīcei ir neletāls pielietošanas princips, jo tā veido lielu skaņas troksni noteiktā virzienā, kas rada lielu diskomfortu un psiholoģisku ietekmi uz personu, šādu speciālo līdzekļu izmantošana ir stratēģiski svarīga, lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmas pasākumus. Lietošana būtu pieļaujama arī gadījumos, lai reaģētu uz visiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, gadījumos, kad valsts robežu nelegāli šķērsojušās vai šādas darbības mēģinošas personas traucēs VRS uzdevumu izpildi, kā arī, ņemot vērā risku izvērtējumu, šādu ierīču lietošana konkrētā situācijā ir atzīta par efektīvu pretdarbības veidu.
[3] Speciālo līdzekļu pielietošana nolūkā apturēt kuģošanas līdzekli nepieciešama gadījumā, kad kuģošanas līdzeklis nepakļaujas rīkojumam apstāties un nepieciešams uzsākt vajāšanu. Šobrīd VRS ir tiesīga veikt darbības, kuru īstenošanai nepieciešama attiecīgo speciālo līdzekļu iegāde un pielietošanas tiesību noteikšana, kas vienlaikus sekmēs citu resursu ekonomiju, kas šobrīd tiek patērēti gadījumā, kad nepieciešams veikt šādas vajāšanas procesu. Kā piemērs minama šī brīža situācija, kad VRS kuģošanas līdzeklis ir spiests sekot ilgstoši tādam kuģošanas līdzeklim, kura vadītājs atsakās to apturēt, kā rezultātā veidojas nesamērīgs degvielas patēriņš, kaitējums videi un iespējamība potenciālajam noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma veicējam pabeigt uzsāktās darbības. Ņemot vērā VRS noteiktās funkcijas un uzdevumus, nolūkā efektīvi veikt darbības un mazinot kopējās izmaksas, nepieciešams noteikt kuģošanas līdzekļu apturēšanai paredzēto speciālo līdzekļu pielietošanas tiesības.
Nesankcionēta bezpilota gaisa kuģu izmantošanas intensitāte pakāpeniski pieaug, kas rada objektīvus apdraudējumus robežapsardzības sistēmas pasākumu nodrošināšanai. Veidojoties liela skaita migrantu grupām gar valsts robežu, VRS rīcībā nav efektīvu neletālās darbības principa speciālo ierīču šādu migrantu grupu darbības atturēšanai.
Lai nodrošinātu gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzību un kontroli gar ārējo robežu, kā arī, lai nodrošinātu VRS uzdevumu izpildi un nepieļautu apdraudējumu robežsarga vai citas personas dzīvībai vai veselībai, kā arī lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu vai personu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, izmantojot bezpilota lidaparātus v/a „Civilās aviācijas aģentūra” un VAS „Latvijas gaisa satiksme” gar ārējo robežu ir izveidojusi lidojumiem aizliegto zonu (2 - 7 km platumā un 2500 pēdu augstumā) – „EVR17” (BORDER EAST), kurā citu gaisa kuģu lidojumi notiek tikai noteiktā kārtībā, proti, informējot 24 stundas pirms paredzētā lidojuma Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldi.
2021. gadā un 2022. gadā VRS ir konstatējusi 30 gadījumus, kad nelikumīgi tika izmantoti bezpilota gaisa kuģi lidojumu aizliegtajā zonā „EVR17” (BORDER EAST), no tiem 2021. gadā seši gadījumi, bet 2022. gadā 24 gadījumi.
Neskatoties uz to, ka gar ārējo robežu ir izveidota lidojumiem aizliegtā zona „EVR17” (BORDER EAST), bezpilota gaisa kuģi tiek izmantoti, lai pārvietotu kontrabandas preces/ narkotiskās vielas pāri valsts robežai, kā arī, lai iegūtu informāciju par robežnorīkojumiem uz valsts robežas, par robežuzraudzības tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī tiek izmantoti, organizējot nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri valsts robežai.
Šobrīd Valsts robežsardzes likuma 17. panta otrās daļas 8. punktā noteikts, ka robežsargam ir tiesības pielietot dienesta ieroci, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā apdraud vai traucē VRS uzdevumu izpildi vai tiek apdraudēta robežsarga vai citas personas dzīvība vai veselība, vai ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota valsts robežas nelikumīgai šķērsošanai vai personas vai preces nelikumīgai pārvietošanai pāri valsts robežai.
Dienesta ieroča pielietošana ir galējs līdzeklis, bezpilota gaisa kuģis tiek iznīcināts, pie tam notriecot bezpilota gaisa kuģi var rasties problēmas ar tā vraka atrašanu un pierādījumu iegūšanu. Dienesta ieroča izmantošana nolūkā notvert tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nosēdināt vai iznīcināt rada potenciālus draudus citiem gaisa satiksmes dalībniekiem vai tuvumā esošiem objektiem, trešo personu īpašumam.
Ierīču, kas paredzētas tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai pielietošana VRS darbā ir nepieciešama, jo mūsdienās, attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, palielinās arī, piemēram, izlūkinformācijas iegūšanas veidi ar bezpilota gaisa kuģu iesaisti, kā arī preču nelikumīgas pārvietošanas pāri valsts robežai, iespējas, proti, palielinās to iespēju klāsts, kādos var izdarīt pārkāpumus. Piemēram, bezpilota gaisa kuģi var tikt izmantoti, lai pa gaisu pārvadātu preces un pat personas, kā arī var tikt veikta videofiksācija par valsts robežas joslu, tai tuvumā esošu objektu jeb aizsegu esamību, robežsargu patrulēšanas laiku, tādējādi mudinot robežpārkāpējus izvēlēties taktiski izdevīgas pārkāpuma veikšanas vietas. Pārkāpumi var tik izdarīti arī, izmantojot citas tālvadības vai autonomās vadības ierīces, kuras pārvietojas atšķirīgos veidos, piemēram, pa sauszemi un ūdeni.
Valsts robežsardzes likuma 16. panta pirmās daļas 7. punktā robežsargam, pildot dienesta pienākumus, noteiktas tiesības lietot speciālos līdzekļus, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā apdraud vai traucē VRS uzdevumu izpildi vai ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai vai nelikumīgai personas vai preces pārvietošanai pāri valsts robežai.
Likuma “Par aviāciju” 3. panta saturā noteikts, ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.
[2] Tā kā psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīcei ir neletāls pielietošanas princips, jo tā veido lielu skaņas troksni noteiktā virzienā, kas rada lielu diskomfortu un psiholoģisku ietekmi uz personu, šādu speciālo līdzekļu izmantošana ir stratēģiski svarīga, lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmas pasākumus. Lietošana būtu pieļaujama arī gadījumos, lai reaģētu uz visiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, gadījumos, kad valsts robežu nelegāli šķērsojušās vai šādas darbības mēģinošas personas traucēs VRS uzdevumu izpildi, kā arī, ņemot vērā risku izvērtējumu, šādu ierīču lietošana konkrētā situācijā ir atzīta par efektīvu pretdarbības veidu.
[3] Speciālo līdzekļu pielietošana nolūkā apturēt kuģošanas līdzekli nepieciešama gadījumā, kad kuģošanas līdzeklis nepakļaujas rīkojumam apstāties un nepieciešams uzsākt vajāšanu. Šobrīd VRS ir tiesīga veikt darbības, kuru īstenošanai nepieciešama attiecīgo speciālo līdzekļu iegāde un pielietošanas tiesību noteikšana, kas vienlaikus sekmēs citu resursu ekonomiju, kas šobrīd tiek patērēti gadījumā, kad nepieciešams veikt šādas vajāšanas procesu. Kā piemērs minama šī brīža situācija, kad VRS kuģošanas līdzeklis ir spiests sekot ilgstoši tādam kuģošanas līdzeklim, kura vadītājs atsakās to apturēt, kā rezultātā veidojas nesamērīgs degvielas patēriņš, kaitējums videi un iespējamība potenciālajam noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma veicējam pabeigt uzsāktās darbības. Ņemot vērā VRS noteiktās funkcijas un uzdevumus, nolūkā efektīvi veikt darbības un mazinot kopējās izmaksas, nepieciešams noteikt kuģošanas līdzekļu apturēšanai paredzēto speciālo līdzekļu pielietošanas tiesības.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams pārskatīt MK noteikumos Nr. 55 uzskaitīto speciālo līdzekļu veidus un papildināt tos ar jauniem, tehniskajai attīstībai atbilstošiem inženiertehnisko ierīču jeb speciālo līdzekļu veidiem, kuru pielietošanas tiesības un iegāde nepieciešama VRS, Valsts policijas, kā arī Valsts drošības dienesta noteikto uzdevumu izpildei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums tieši ietekmēs robežsargus, policijas darbiniekus, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonas, kas veiks darbības ar speciālajiem līdzekļiem un fiziskas personas, pret kurām tiks pielietoti projektā minētie speciālie līdzekļi.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) apakšprogrammai 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” piešķirts finansējums bruņojumam, speciālajiem līdzekļiem un munīcijai.
MK noteikumu Nr. 55 2. punktā (2.1.-2.23. apakšpunkti) uzskaitīto speciālo līdzekļu veidus, kurus robežsargam atļauts lietot dienesta pienākumu izpildē, kā arī kuģošanas līdzekļa piespiedu apstādināšanas līdzekļu iegādi (papildus 2.24. apakšpunkts) VRS plāno īstenot no apakšprogrammas 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” bruņojumam, speciālajiem līdzekļiem un munīcijai piešķirtā finansējuma.
Ierīces iegādi, kas paredzēta tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, 1 647 620 euro apmērā (MK noteikumu Nr. 55 2.25. apakšpunkts) VRS plāno segt no Eiropas Integrētās robežu pārvaldības fonda īstenojamā projekta BMVI/2021/SA/1.5.8 “Darbības plāns Latvijas-Baltkrievijas robežas pārvaldībai” finansējuma.
Šobrīd Valsts policijā nav plānota speciālo līdzekļu iegāde, kā arī turpmākajos gados tiks rasts risinājums speciālo līdzekļu iegādei, piesaistot Eiropas Savienības fondu un citu finanšu atbalsta instrumentu finansējumu.
Arī Valsts drošības dienestam nav nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.
Līdz ar to projektam nav ietekme uz valsts budžetu.
MK noteikumu Nr. 55 2. punktā (2.1.-2.23. apakšpunkti) uzskaitīto speciālo līdzekļu veidus, kurus robežsargam atļauts lietot dienesta pienākumu izpildē, kā arī kuģošanas līdzekļa piespiedu apstādināšanas līdzekļu iegādi (papildus 2.24. apakšpunkts) VRS plāno īstenot no apakšprogrammas 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” bruņojumam, speciālajiem līdzekļiem un munīcijai piešķirtā finansējuma.
Ierīces iegādi, kas paredzēta tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, 1 647 620 euro apmērā (MK noteikumu Nr. 55 2.25. apakšpunkts) VRS plāno segt no Eiropas Integrētās robežu pārvaldības fonda īstenojamā projekta BMVI/2021/SA/1.5.8 “Darbības plāns Latvijas-Baltkrievijas robežas pārvaldībai” finansējuma.
Šobrīd Valsts policijā nav plānota speciālo līdzekļu iegāde, kā arī turpmākajos gados tiks rasts risinājums speciālo līdzekļu iegādei, piesaistot Eiropas Savienības fondu un citu finanšu atbalsta instrumentu finansējumu.
Arī Valsts drošības dienestam nav nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.
Līdz ar to projektam nav ietekme uz valsts budžetu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Valsts policija
- Valsts drošības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi