24-TA-1786: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai paplašinātu personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju. Ar likumprojektu paredzēts, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības un kuru rezultātā iestājušās kādas no likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 3. panta ceturtajā daļā minētajām sekām, izmaksā valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd tiesības uz valsts kompensāciju ir fiziskajai personai, kura ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, tai radīts kaitējums tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā un iestājušās kādas no likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 3. panta ceturtajā daļā minētajām sekām. Savukārt valsts kompensācija nav izmaksājama, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts aiz neuzmanības.
Tai pat laikā sekas, kas radušās cietušajam aiz neuzmanības izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā (piemēram, vidēja smaguma miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi, personas nāve) ir tādas pašas kā noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti tīši. Ņemot vērā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (rīcības virziena uzdevums Nr. 429) un Valdības rīcības plānā noteikto (pasākums Nr. 20.7.), nepieciešams paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, izmaksājot valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).
Tai pat laikā sekas, kas radušās cietušajam aiz neuzmanības izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā (piemēram, vidēja smaguma miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi, personas nāve) ir tādas pašas kā noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti tīši. Ņemot vērā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (rīcības virziena uzdevums Nr. 429) un Valdības rīcības plānā noteikto (pasākums Nr. 20.7.), nepieciešams paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, izmaksājot valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2006. gadā Latvija ir pieņēmusi likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem", tādā veidā izpildot Eiropas Padomes direktīvas 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem prasību par valsts kompensācijas cietušajiem sistēmas izveidi tīšos noziedzīgos nodarījumos. Tomēr, vērtējot faktisko situāciju valstī, ir nepieciešams paredzēt kompensāciju izmaksu noziedzīgiem nodarījumiem arī aiz neuzmanības, jo bieži vien sekas (vidēja smaguma miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi, personas nāve) ir tādas pašas kā noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti tīši. Līdz ar to būtiskākais, kas ir jāvērtē izmaksājot kompensāciju ir noziedzīgā nodarījuma rezultātā radušos kaitējumu, nevis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vainas formu.
Nereti Tiesu administrācijā vēršas cietušās personas sakarā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificējami pēc Krimināllikuma 146. panta pazīmēm, proti, par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu. Gadījumos, kad procesa virzītāja izziņās noziedzīga nodarījuma vainas forma norādīta kā tīšs noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā iestājusies personas nāve, iegūti smagi miesas bojājumi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, valsts kompensācija tiek izmaksāta, bet gadījumos, kad nav noskaidrota vainas forma vai arī noziedzīgs nodarījums veikts aiz neuzmanības, tiek pieņemts lēmums atteikt izmaksāt valsts kompensāciju, jo valsts kompensācija izmaksājama tikai par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu pirmstiesas kriminālprocesā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju nosaka procesa virzītājs, tostarp noskaidro noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vainas formu, līdz ar to, izvērtējot valsts kompensācijas izmaksas pamatotību, Tiesu administrācija vadās no procesa virzītāja sniegtajām ziņām. Ja procesa virzītāja sniegtās ziņas par noziedzīga nodarījuma izdarītāja vainas formu liecina, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums nav tīšs, Tiesu administrācija nav tiesīga pieņemt cietušajam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru nolemts izmaksāt valsts kompensāciju.
Dānija, Somija, Francija, Lielbritānija, Īrija un Zviedrija aptver gan tīšus, gan aiz neuzmanības izdarītus noziegumus valsts kompensāciju jomā. Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"" veiktajā pētījumā norādīts, ka valsts kompensācija vardarbīgos noziegumos cietušajiem šobrīd pieejama tikai tīšu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, lai arī cietušajam sekas situācijā, kad noziegums izdarīts aiz neuzmanības, nemainās.
Tiesu administrācija 2019. gadā rīkoja ekspertu diskusiju, kurā tostarp tika diskutēts par valsts kompensācijas izmaksu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības. Ekspertu diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, cietušajiem ir izmaksājama valsts kompensācija.
Arī 2019. gada pētījumā "Noziegumos cietušo tiesību attīstība Eiropā: Latvija" secināts, ka nepieciešams pilnveidot valsts kompensāciju mehānismu noziegumos cietušajiem, tai skaitā palielinot personu loku, kam šī kompensācija izmaksājama.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, izmaksājot valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).
Nereti Tiesu administrācijā vēršas cietušās personas sakarā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificējami pēc Krimināllikuma 146. panta pazīmēm, proti, par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu. Gadījumos, kad procesa virzītāja izziņās noziedzīga nodarījuma vainas forma norādīta kā tīšs noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā iestājusies personas nāve, iegūti smagi miesas bojājumi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, valsts kompensācija tiek izmaksāta, bet gadījumos, kad nav noskaidrota vainas forma vai arī noziedzīgs nodarījums veikts aiz neuzmanības, tiek pieņemts lēmums atteikt izmaksāt valsts kompensāciju, jo valsts kompensācija izmaksājama tikai par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu pirmstiesas kriminālprocesā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju nosaka procesa virzītājs, tostarp noskaidro noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vainas formu, līdz ar to, izvērtējot valsts kompensācijas izmaksas pamatotību, Tiesu administrācija vadās no procesa virzītāja sniegtajām ziņām. Ja procesa virzītāja sniegtās ziņas par noziedzīga nodarījuma izdarītāja vainas formu liecina, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums nav tīšs, Tiesu administrācija nav tiesīga pieņemt cietušajam labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru nolemts izmaksāt valsts kompensāciju.
Dānija, Somija, Francija, Lielbritānija, Īrija un Zviedrija aptver gan tīšus, gan aiz neuzmanības izdarītus noziegumus valsts kompensāciju jomā. Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"" veiktajā pētījumā norādīts, ka valsts kompensācija vardarbīgos noziegumos cietušajiem šobrīd pieejama tikai tīšu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, lai arī cietušajam sekas situācijā, kad noziegums izdarīts aiz neuzmanības, nemainās.
Tiesu administrācija 2019. gadā rīkoja ekspertu diskusiju, kurā tostarp tika diskutēts par valsts kompensācijas izmaksu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības. Ekspertu diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, cietušajiem ir izmaksājama valsts kompensācija.
Arī 2019. gada pētījumā "Noziegumos cietušo tiesību attīstība Eiropā: Latvija" secināts, ka nepieciešams pilnveidot valsts kompensāciju mehānismu noziegumos cietušajiem, tai skaitā palielinot personu loku, kam šī kompensācija izmaksājama.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, izmaksājot valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu tiks izdarīti grozījumi likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 1. pantā un 3. panta ceturtās daļas ievaddaļā, izslēdzot no šiem pantiem vārdu "tīša", tādā veidā paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par noziedzīgajiem nodarījumiem, jo tiks iekļautas arī tās personas, kuras cietušas noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīti aiz neuzmanības. Paplašinot kompensācijas saņēmēju loku, tiks atzīta un novērtēta arī neuzmanības dēļ nodarīto noziedzīgo nodarījumu izraisītā kaitējuma nozīme un ietekme uz cietušajiem. Šie grozījumi veicinās lielāku sociālo taisnīgumu un nodrošinās valsts atbalstu visiem cietušajiem, tādējādi mazinot nevienlīdzību un veicinot sabiedrības uzticību tiesībaizsardzības sistēmai un valsts institūcijām kopumā.
Ņemot vērā, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri, ir nepieciešams noteikt pārejas noteikumu, nosakot, ka Tiesu administrācija līdz 2024. gada 31. decembrim izskata kompensācijas pieprasījumus un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" regulējumam, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. Proti, līdz 2024. gada 31. decembrim tiesības saņemt valsts kompensāciju būs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā par cietušo atzītajai personai par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Taču sākot ar 2025. gada 1. janvāri tiesības saņemt valsts kompensāciju būs arī tādām personām, kurām kaitējums radies no noziedzīgā nodarījuma, kas izdarīts aiz neuzmanības.
Ņemot vērā, ka grozījumi stāsies spēkā ar 2025. gada 1. janvāri, ir nepieciešams noteikt pārejas noteikumu, nosakot, ka Tiesu administrācija līdz 2024. gada 31. decembrim izskata kompensācijas pieprasījumus un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" regulējumam, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. Proti, līdz 2024. gada 31. decembrim tiesības saņemt valsts kompensāciju būs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā par cietušo atzītajai personai par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Taču sākot ar 2025. gada 1. janvāri tiesības saņemt valsts kompensāciju būs arī tādām personām, kurām kaitējums radies no noziedzīgā nodarījuma, kas izdarīts aiz neuzmanības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
2013. gada pētījums „Noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību nodrošinājums: atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā”
Apraksts
Pētījumā norādīts, ka “valsts kompensācija vardarbīgos noziegumos cietušajiem šobrīd pieejama tikai tīšu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, lai arī cietušajam sekas situācijā, kad noziegums izdarīts tīši vai aiz neuzmanības, nemainās. Situācijā, kad cietušajam ir minimāla iespēja saņemt kompensācijas no vainīgā, vismaz pārskatāmā nākotnē būtu jāizvērtē simboliska valsts kompensācija”.
Pētījums pieejams šeit: https://www.jpa.gov.lv/lv/media/188/download?attachment
Pētījums pieejams šeit: https://www.jpa.gov.lv/lv/media/188/download?attachment
Nosaukums
2019. gada pētījums "Noziegumos cietušo tiesību attīstība Eiropā: Latvija"
Apraksts
Arī šajā pētījumā ir secināts, ka valsts kompensāciju mehānisms noziegumos cietušajiem ir pilnveidojams, tai skaitā palielinot personu loku, kam šī kompensācija izmaksājama, kā arī regulāri izvērtējot un pilnveidojot kompensācijas apjomu, atbilstoši cietušo reālajām vajadzībām.
Pētījums pieejams šeit: https://www.jpa.gov.lv/lv/media/182/download?attachment
Pētījums pieejams šeit: https://www.jpa.gov.lv/lv/media/182/download?attachment
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras ir atzītas par cietušajiem noziedzīgajos nodarījumos, kas izdarīti aiz neuzmanības.
Ietekmes apraksts
Palielināsies to personu skaits, kurām atbilstoši likumam "Par valsts kompensāciju cietušajiem" ir tiesības uz valsts kompensāciju.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
171 383
0
171 383
171 383
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
171 383
0
171 383
171 383
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-171 383
0
-171 383
-171 383
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-171 383
0
-171 383
-171 383
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
171 383
0
171 383
171 383
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumprojekta grozījumi, kas paredz paplašināt personu loku, izmaksājot valsts kompensāciju cietušajiem par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, kā rezultātā cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi vai iestājusies personas nāve Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.03.00. "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" papildus nepieciešams finansējums 171 383 euro apmērā (izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām).
Vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.
Valsts kompensācijas apmērs noziedzīgajiem nodarījumiem aiz neuzmanības:
ja iestājusies personas nāve – 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 100 % = 3 500 euro;
ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi – 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 90 %= 3 150 euro;
ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi - 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 70 %= 2 450 euro;
ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi – 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 50 % = 1 750 euro.
Papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins valsts kompensāciju izmaksai par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības:
• Krimināllikuma 123. panta noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – personas nāve 3 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 3 500 euro vidējais kompensācijas apmērs = 10 500 euro;
• Krimināllikuma 131. panta noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – smagi miesas bojājumi, vidēja smaguma miesas bojājumi pilngadīgām un nepilngadīgām personām 30 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 2 450 euro vidējais kompensācijas apmērs = 73 500 euro;
• Krimināllikuma 146. panta pirmās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – smagi miesas bojājumi, vidēja smaguma miesas bojājumi, viegli miesas bojājumi – 19 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 1 633,33 euro vidējais kompensācijas apmērs = 31 033 euro;
• Krimināllikuma 146. panta otrās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums - smagi miesas bojājumi, personas nāve 7 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 3 325 euro vidējais kompensācijas apmērs = 23 275 euro;
• Krimināllikuma 186. panta otrās un trešās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – personas nāve, smagi miesas bojājumi, vidēja smaguma miesas bojājumi pilngadīgām un nepilngadīgām personām 6 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 2 712,50 euro vidējais kompensācijas apmērs = 16 275 euro;
• Krimināllikuma 230.1 panta pirmās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – vidēja smaguma miesas bojājumi - 12 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 1 400 euro vidējais kompensācijas apmērs = 16 800 euro.
Vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits norādīts atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kriminālstatistikas sniegtajiem datiem.
Vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.
Valsts kompensācijas apmērs noziedzīgajiem nodarījumiem aiz neuzmanības:
ja iestājusies personas nāve – 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 100 % = 3 500 euro;
ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi – 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 90 %= 3 150 euro;
ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi - 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 70 %= 2 450 euro;
ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi – 5 (minimālās mēneša darba algas) x 700 euro (minimālās mēneša darba algas apmērs) x 50 % = 1 750 euro.
Papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins valsts kompensāciju izmaksai par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības:
• Krimināllikuma 123. panta noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – personas nāve 3 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 3 500 euro vidējais kompensācijas apmērs = 10 500 euro;
• Krimināllikuma 131. panta noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – smagi miesas bojājumi, vidēja smaguma miesas bojājumi pilngadīgām un nepilngadīgām personām 30 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 2 450 euro vidējais kompensācijas apmērs = 73 500 euro;
• Krimināllikuma 146. panta pirmās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – smagi miesas bojājumi, vidēja smaguma miesas bojājumi, viegli miesas bojājumi – 19 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 1 633,33 euro vidējais kompensācijas apmērs = 31 033 euro;
• Krimināllikuma 146. panta otrās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums - smagi miesas bojājumi, personas nāve 7 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 3 325 euro vidējais kompensācijas apmērs = 23 275 euro;
• Krimināllikuma 186. panta otrās un trešās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – personas nāve, smagi miesas bojājumi, vidēja smaguma miesas bojājumi pilngadīgām un nepilngadīgām personām 6 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 2 712,50 euro vidējais kompensācijas apmērs = 16 275 euro;
• Krimināllikuma 230.1 panta pirmās daļas noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītais kaitējums – vidēja smaguma miesas bojājumi - 12 (vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits) x 1 400 euro vidējais kompensācijas apmērs = 16 800 euro.
Vidējais noziedzīgo nodarījumu skaits norādīts atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kriminālstatistikas sniegtajiem datiem.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumu fiskāli neitrāliem pasākumiem iekļaušanai ikgadējā izdevumu pārskatīšanas informatīvajā ziņojumā un protokollēmumā paredzot atbalstīt budžeta apakšprogrammā 03.08.00 “Uzturlīdzekļu garantiju fonds” samazināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 2025. gadā un turpmāk ik gadu 171 383 euro apmērā un attiecīgi palielināt budžeta apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām, lai nodrošinātu valsts kompensāciju izmaksu par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Publiskā apspriede
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesu administrācijai papildu administratīvais slogs neradīsies.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts palīdz īstenot Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.–2027. gadam prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” rīcības virziena “Tiesiskums un pārvaldība” uzdevumu Nr. 429, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības sistēmai.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts nodrošinās visu noziedzīgu nodarījumu cietušo personu aizsardzību un vienlīdzīgu iespēju saņemt valsts kompensāciju neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma vainas formas.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts nodrošinās taisnīgāku un pieejamāku kompensāciju sistēmu, kas veicinās iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei. Paplašinot to personu loku, kas var saņemt valsts kompensāciju, tiks uzlabota iedzīvotāju sociālā situācija un veicināta pilsoniskās sabiedrības attīstība, nodrošinot plašāku piekļuvi nepieciešamajam atbalstam un palīdzībai.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi