Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar SPSPL 3.panta septīto daļu bērniem patvēruma meklētājiem ir tiesības saņemt pakalpojumu, ja to pieprasa patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas sniegušas atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību. SPSPL minētais atbalsts vardarbības gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem līdz grozījumiem SPSPL, kas stājās spēkā š.g. 1.aprīlī, nebija pieejams vardarbībā cietušām pilngadīgām personām - ārzemniekiem bez termiņuzturēšanās atļaujas, kam ir neilgu laiku atļauts atrasties Latvijas teritorijā (šobrīd regulējums attiecas arī uz Lielbritānijas pilsoņiem). Saskaņā ar biedrības “Centrs Marta” (turpmāk – Centrs Marta) sniegtajām ziņām, vidēji gadā Centrā Marta vēršas ap 10 vardarbībā cietušo, kuriem nav tiesības saņemt valsts finansēto pakalpojumu un ir ierobežoti līdzekļi pakalpojumu saņemšanai. Lielākā daļā gadījumu vardarbība notiek ģimenē, ģimenē ir bērni, un upuri ir sociāli izolēti, ar ierobežotām iespējām saņemt palīdzību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2012/29/E, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI 8.panta 1.punktu, dalībvalstis nodrošina, lai cietušajiem saskaņā ar viņu vajadzībām pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laikposmu pēc tā, būtu bez maksas pieejami konfidenciāli cietušo atbalsta dienesti, kas rīkojas viņu interesēs. Ģimenes locekļiem ir pieejami cietušo atbalsta dienesti saskaņā ar viņu vajadzībām un kaitējuma apmēru, kas tiem radies pret cietušo vērstā noziedzīgā nodarījuma rezultātā. Saskaņā ar šīs direktīvas 10.apsvērumu dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai šajā direktīvā noteiktās tiesības netiktu piemērotas nosacīti – atkarībā no cietušās personas uzturēšanās statusa attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai no cietušās personas pilsonības vai valstspiederības. Situācija saasinājās Covid -19 pandēmijas ārkārtējās situācija laikā, kad tika konstatēts, ka noteiktas personu grupas, kurām nav iespēju pašām finansēt pakalpojumus, nevar saņemt pakalpojumu, kaut arī ir konstatēta tāda nepieciešamība. Situācija tika risināta ar ārkārtējo situāciju regulējošām normām, tomēr, lai līdzīgās situācijās personas varētu saņemt pakalpojumu vardarbībā cietušam personām, tika virzīti attiecīgi grozījumi SPSPL, paredzot, ka  sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiks nodrošināti esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Grozījumu SPSPL anotācija paredz, ka pēc grozījumu pieņemšanas SPSPL, tiks grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr.790, t.sk. pārskatot pakalpojuma saturu, izmaksas u.c.
 

Projektā iekļauti atbalsta pasākumi, kas vērsti tieši uz pakalpojuma nodrošināšanu ārvalstniekiem, papildinot pakalpojuma saturu ar uzticības personas konsultācijām ikdienas situāciju risināšanai, ārstniecības personas konsultācijām un tulkošanas nodrošināšanas iespējām pakalpojuma sniegšanas laikā.

Sadarbībā ar Centru Marta, citiem pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām tika ierosinātas un darba grupa akceptēti priekšlikumi pakalpojuma satura pilnveidošanai.
 

1.Atsevišķos, sarežģītos vardarbības gadījumos atbilstoši projekta N3.pielikumā iekļautiem kritērijiem, ja personas dzīvībai un veselībai identificēts apdraudējums) pagarināts pakalpojuma ilgums līdz 6 mēnešiem (šobrīd 2 mēneši), kā arī palielināts speciālistu konsultāciju skaits līdz 130 konsultācijām (šobrīd iespējams saņemt 20 konsultācijas).
2.Pakalpojuma saturā iekļauts jauns pakalpojuma veids – krīzes dzīvoklis personām, kuras nevar uzturēties ne krīzes centrā, ne savā dzīvesvietā, indikatīvi šāds pakalpojums nepieciešams 100 personām, no kurām 10 personas uzturētos krīzes dzīvoklī līdz 180 dienām, bet 90 personas – 30 dienas.

2021.gada 12.novembrī ESTAPIKS tika reģistrēts jauns Eiropas Komisijas Formālais paziņojums pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2021/2155 pret Latvijas Republiku saistībā ar Direktīvas ieviešanu.
Eiropas Komisijas ieskatā MK noteikumi Nr.790, kurā noteikts pakalpojuma ilgums, ir pretrunā Direktīvas 24.panta 2.punkta tvērumam. Direktīvā noteikts, ka šādus pakalpojumus sniedz tik ilgi, cik nepieciešams. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka Latvijas tiesību aktos nav nosacījumu, kas nodrošinātu, ka emocionālais un psiholoģiskais atbalsts vai citi atbalsta pakalpojumi ir pieejami tūlīt pēc uzbrukuma. Šo iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka Direktīvas 24. panta 2. punkta transponēšana ir nepareiza.
 

Ņemot vērā Eiropas Komisijas viedokli, projektā tiek iekļauta terorismā cietušās personas kā īpaši atbalstāmā personu grupa, nosakot, ka tās var saņemt pakalpojumu tik ilgi, cik tas nepieciešams, ja persona izteikusi vēlmi turpināt pakalpojuma saņemšanu un nepieciešamība turpināt pakalpojuma saņemšanu saskan pakalpojuma sniedzēja izvērtējumu. Vienlaikus projektā stiprināta pieeja, kurā terorismā cietušas personas pakalpojumu var saņemt nekavējoties.

Saņemts pa.alpojuma sniedzēja priekšlikums mainīt MK noteikumu Nr.790 iekļauto jēdziena "tuvinieks" izpratni.

Ar jēdzienu tuvinieks šo noteikumu kontekstā tiek saprasti laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

Pakalpojuma sniedzēji saskaras ar problēmu, ka vardarbības gadījumi tiek risināti nekoordinēti, nerisinot situāciju ģimenē kopumā. Projektā iekļauta norma par starpinstitūciju sanāksmes izveidi (nepieciešamības gadījumā) un pakalpojumu plānošanu visai ģimenei kompleksi, gadījumā, ja vardarbība konstatēta ģimenē.

-