Anotācija (ex-ante)

E-katalogs "CI126P Programmatūras pakalpojumi" (turpmāk arī - E-katalogs 126P) ietver programmatūras izstrādi konkrēta pircēja vajadzībām, konkrēta pircēja vajadzībām izstrādātas programmatūras uzturēšanu, pielāgošanu attīstību, uz konkrētām tehnoloģijām bāzētas programmatūras pilnveidošanas, attīstības un uzturēšanas pakalpojumus, kā arī ar minētajām pozīcijām saistītu konsultāciju iegādi. Lielā daļā šo pozīciju konkurence ir ierobežota, jo attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs. Tāpat E-katalogs 126P ļauj pircējiem iegādāties programmēšanas pakalpojumus, atsaucoties uz konkrētu tehnoloģiju, nevērtējot, vai vispār pircēja IT (informācijas tehnoloģijas) sistēmas attīstībai šī tehnoloģija ir nepieciešama un būtiska.
Esošā situācija saistībā ar E-kataloga 126P darbību dod iespēju noslēgt līgumus (darījumus) ar konkrētiem piegādātājiem līdz 1 000 000 euro viena darījuma ietvaros. Veicot šādu darījumu E-katalogā 126P, atsevišķi vairs netiek veikts iepirkums, kura veikšana savukārt varētu nodrošināt izsekojamāku publiskumu, palielināt potenciālās iespējas konkurencei un alternatīvu tehnisko risinājumu piedāvāšanai.
E-kataloga 126P apgrozījums 2026. gadā līdz 8. jūnijam saskaņā ar EIS datiem veido 28 384 384,94 euro (bez PVN), atpaliekot tikai no apgrozījuma e-katalogā "Standarta programmatūra un tās ražotāja atbalsts". E-katalogā 126P 2026. gadā ir noslēgti 352 darījumi un noslēgto individuālo darījumu vidējā vērtība ir 80 637,46 euro (bez PVN), savukārt individuālo darījumu vērtības svārstās no 120 euro (bez PVN) līdz pat 999 975 euro (bez PVN), t.i., formāli ievērojot MKN 816 47.punktā noteikto, ka viena darījuma ierobežojums ir 1 000 000 euro. Vienlaikus vērtējot E-kataloga 126P darījumu datus, secināms, ka tiek slēgti arī secīgi vairāki viena pakalpojuma darījumi.
Vienlaikus būtiski, ka saistībā ar E-kataloga 126P iespēju izmantošanu Eiropas Prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesus, kā arī sabiedrībā plaši aktualizēts jautājums par IT iepirkumu praksi publiskajā sektorā, t.sk. izmaksu neefektivitāti un iepirkumu necaurskatāmību.
Papildus, ņemot vērā minēto un nepieciešamību stiprināt valsts pārvaldes spēju caurskatāmi, ekonomiski pamatoti un profesionāli īstenot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektus, ar Ministru prezidenta 2026. gada 16. jūnija rezolūciju Nr. 2026-1.1.1./39-39, 2026.gada 10.jūlija rezolūciju Nr. 2026-1.1.1./63-63 un 2026.gada 14.augusta rezolūciju Nr. 2026-1.1.1./80-80 visām ministrijām un to padotības iestādēm noteikts līdz 2026. gada 16. augustam apturēt jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes darbu pasūtīšanu, t.sk. pasūtīšanu EIS. Noteikts, ka ministrijām kā kapitāla daļu turētājiem jānodrošina, lai šo ierobežojumu ievēro arī valsts kapitālsabiedrības. Vienlaikus ar 2026. gada 16. jūnija rezolūciju Nr. 2026-1.1.1./43-43 un 2026. gada 16. jūnija Nr. 2026-1.1.1./40-40 noteikti uzdevumi viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministram iesniegt priekšlikumus valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai un EIS izmantošanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu un risinājumu iepirkumos.^[1] 
Lai izpildītu minētajās rezolūcijās dotos uzdevumus par priekšlikumu sniegšanu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai un EIS izmantošanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu un risinājumu iepirkumos, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) virza informatīvo ziņojumu "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām" (ID Nr.26-TA-1866), kurā cita starpā ir paredzēts Finanšu ministrijai virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus MKN 816, nosakot ierobežojumu 140 000 euro apmērā kopējai līgumcenai, par kādu pasūtītājs gada laikā var iegādāties programmatūras izstrādes pakalpojumus EIS e-katalogos. Šāds uzdevums un konceptuālais virziens atbalstīts arī Informācijas sabiedrības padomes sēdē 2026.gada 27.jūlijā. Vienlaikus minētajā informatīvajā ziņojumā un tam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā tiek dots uzdevums VARAM līdz 2026. gada 1. oktobrim sadarbībā ar VDAA un Iepirkumu uzraudzības biroju izvērtēt EIS katalogus, slēgt vai ierobežot attiecīgo katalogu darbību un sagatavot priekšlikumus EIS IKT katalogu darbības pilnveidei.

[1] Detalizētāka informācija par moratoriju un minētajām Ministru prezidenta rezolūcijām skat. Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē: https://www.iub.gov.lv/lv/jaunums/pagarinats-moratorijs-ikt-iepirkumiem-pasutitaji-aicinati-iepazities-ar-ministru-prezidenta-rezoluciju-un-jautajumiem-un-atbildem

EIS E-katalogi ir piemēroti standartizētu preču un pakalpojumu iegādei, kur šo preču vai pakalpojumu pielāgošana specifiskām vajadzībām ir minimāla un vispārīgajā vienošanās ir iespējams konkrēti noteikt noteikumus iegādes cenas noteikšanai. Savukārt intelektuālie pakalpojumi, kas saistīti ar programmatūras izstrādi, tostarp programmēšanas un konsultāciju pakalpojumi, pēc savas būtības parasti ir būtiski pielāgojami atbilstoši pasūtītāja vajadzībām. Šāda pielāgojamība ietekmē gan nepieciešamās darbietilpības novērtējumu, gan pakalpojuma izmaksas.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ar Valdības rīcības plānu jau apstiprināto konceptuālo virzienu, ar grozījumiem MKN 816 paredzēts noteikt papildus ierobežojumu attiecībā uz EIS e-katalogu izmantošanu darījumiem, kas ir saistīti ar programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumiem, lai nodrošinātu pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzturētas vai pārziņā esošas IT sistēmas izstrādi, uzturēšanu vai attīstību. 
Attiecīgi turpmāk programmatūras izstrādes un ar to saistīto konsultāciju pakalpojumu iegāde pamatā būtu veicama, piemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktos iepirkuma procedūru veidus (piemēram, atklātu konkursu), lai nodrošinātu atklātību un konkurences iespēju, savukārt EIS e-katalogu izmantošana būtu saglabājama maza apjoma pasūtījumu veikšanai, t.i., līdz 140 000 euro vienam darījumam vai kopā vairākiem darījumiem kalendāra gada laikā, pieņemot, ka arī neliela apjoma pirkumu gadījumā atsevišķā publiskā iepirkuma procedūrā konkurence varētu būt neliela.
Vienlaikus noteikumu projektā skaidri noteikts, ka šis darījumu veikšanas ierobežojums neattiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras vai vides pārvaldības, kiberdrošības, uzraudzības, rezerves kopēšanas, lietotāju atbalsta, testēšanas, audita, datu analītikas, informācijas tehnoloģiju pārvaldības procesu un atbalsta sistēmu ieviešanas, kā arī standartprogrammatūras ieviešanas un konfigurēšanas pakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšanas ietvaros netiek izstrādāta programmatūra pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām un netiek pielāgota, pilnveidota, attīstīta vai uzturēta šādām vajadzībām izstrādāta programmatūra.
Tādējādi ar noteikumu projektu paredzētā ierobežojuma tvērums šobrīd ir attiecināms tieši uz E-katalogā "CI126P Programmatūras pakalpojumi" ietverto, un šis ierobežojums neaptver, piemēram, tirgū plaši pieejamas standartprogrammatūras licences un, piemēram, EIS e-katalogā "CI126 Standarta programmatūra un tās ražotāja atbalsts" ietverto.
Jāpaskaidro, ka noteikumu projektā attiecībā uz noteikumu 47.¹ punktu lietotais formulējums "atsevišķi vienam darījumam vai kopā vairākiem darījumiem kalendāra gada laikā" nozīmē, ka ar noteikumu projektu paredzētā ierobežojuma kopējā summa 140 000 euro tiek noteikta katram pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uz vienu kalendāra gadu, summējot visus attiecīgos iegādes darījumus konkrētajā kalendāra gadā (no 1.janvāra līdz 31.decembrim), kas saistīti ar programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojumiem neatkarīgi no informācijas sistēmas, kuras vajadzībām iegāde tiek veikta. Proti, ierobežojums netiek skatīts katras vienas informācijas sistēmas ietvaros, bet attiecināms uz visām pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja informācijas sistēmām kopumā. Turklāt formulējums "darījumiem kalendāra gada laikā" nozīmē, ka ierobežojums attiecas uz vienu kalendāra gadu, tādējādi ļaujot ierobežojuma izpildi plānot kontekstā ar pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja budžeta plānošanas procesiem.
Ierobežojuma summa tiek noteikta 140 000 euro, ņemot vērā pašreizējo līgumcenas robežvērtību, kāda atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām ir piemērojama preču un pakalpojumu iepirkumiem. Līdz ar to ierobežojuma summa šobrīd tiek pielīdzināta esošajai Eiropas Savienības noteiktajai robežvērtībai, bet tā netiek sasaistīta ar noteiktiem (vismaz šobrīd) plānotiem pārskatīšanas mehānismiem.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu plānotā ierobežojuma piemērošana praksē nozīmē vismaz sākotnēji pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem veikt noteiktas izmaiņas savos plānotajos iepirkumu procesos, kā arī atsevišķos gadījumos ierobežojuma piemērošana var nozīmēt garākus projektu izpildes termiņus, paredzēts, ka noteikumu projekts stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī. Tādējādi tiek dots saprātīgs pielāgošanās un pārejas laiks, atvieglojot arī noteiktā ierobežojuma piemērošanu. Proti, ierobežojuma limits 140 000 euro attiecas (tiek sākts rēķināt) uz jebkuru attiecīgo darījumu konkrētajā katalogā, sākot ar 2027.gada 1.janvāri. Šajā limitā konkrētais darījums tiek ietverts tad, kad tiek noslēgts (pabeigts) darījums. Ņemot vērā, ka pasūtījumi attiecīgajā katalogā var tikt izveidoti vēl 2026.gadā, bet pabeigti, noslēdzot darījumu, 2027.gadā, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, noteikumu projektā ietverts arī pārejas noteikums, paredzot, ka šo noteikumu 47.¹ un 47.² punktu piemēro darījumiem, kas izveidoti, sākot ar 2027. gada 1. janvāri. Tādējādi ar pārejas noteikumu tiek paredzēts, ka 2026.gadā izveidoti darījumi, kas tiek noslēgti (pabeigti) 2027.gadā, netiek ieskaitīti uz 2027.gadu attiecināmajā limitā.
Tāpat jāatzīmē, ka konceptuāli, kā tas ir norādīts arī iepriekš minētajā VARAM informatīvajā ziņojumā, tālākajā IKT iepirkumu sistēmas attīstībā ir būtiski vērtēt iespējas pakāpeniskai pārejai uz dinamiskajām iepirkumu sistēmām (DIS) kā pamata instrumentu centralizēto iepirkumu īstenošanai, kas varētu veicināt efektīvāku atklātības un konkurences pārvaldību, regulāru piegādātāju loka papildināšanu un cenu aktualizēšanu atbilstoši tirgus situācijai. Līdz ar to, nākotnē īstenojot pāreju uz DIS, to ietvaros ar noteikumu projektu paredzētais ierobežojums nebūtu attiecināms. Tāpat minētajā VARAM informatīvajā ziņojumā ir nostiprināts virziens uz esošo EIS IKT e-katalogu satura pārskatīšanu un pilnveidošanu, tostarp paredzot slēgt tādus e-katalogus (vai to pozīcijas), kuri veicinājuši konkurences ierobežošanu.
Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka uzraudzību par noteiktā limita ievērošanu veic centralizēto iepirkumu institūcija, kura noslēgusi vispārīgo vienošanos, kas faktiski nozīmē, ka šobrīd attiecībā uz E-katalogs 126P uzraudzību nodrošina VDAA. Ar noteikumu projektu nav plānots noteikt konkrētus uzraudzības pasākumu īstenošanas veidus vai citus kritērijus, ievērojot, ka kataloga uzraudzību visefektīvāk iespējams veikt tieši tā izveidotājām, nodrošinot ierobežojuma izpildes ievērošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka jau šobrīd VDAA funkcija cita starpā ir tās noslēgto vispārīgo vienošanos izpildes uzraudzība, kā arī ar Ministru prezidenta 2026.gada 10.jūlija rezolūciju Nr. 2026-1.1.1./63-63 ir nostiprināts, ka e-kataloga izveidotājs ir atbildīgs par katalogā veikto darījumu pieļaujamības kontroli.
Papildus, lai nodrošinātu lielāku atklātību, izmantojot EIS e-katalogus, projekts paredz precizēt MKN 816 regulējumu, nosakot pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pienākumu norādīt datus par informāciju tehnoloģiju sistēmu, kuras darbības nodrošināšanai noteiktā programmatūras, programmatūras tehnoloģiju vai ar tiem saistītiem konsultāciju pakalpojuma iegāde ir plānota. Plānotā noteikumu 47.² punkta tvērums ir skatāms, ievērojot noteikumu 47.¹ punktā noteikto tvērumu, kur skaidri uzskaitīti standarta pakalpojumi, uz kuriem norma neattiecas. Attiecīgi, veicot iegādes, kuras nav noteikumu 47.¹ punkta tvērumā, nav attiecināms arī noteikumu 47.² punktā noteiktais pienākums par informācijas sistēmas norādīšanu. Ievērojot arī potenciālos drošības riskus, nav plānots, ka sniegtā informācija būs publiski pieejama. Gadījumos, kad iegādājamais pakalpojums attiecas uz vairākām informācijas sistēmām, norādāma informācija par visām informācijas sistēmām.