Anotācija

[1] Komisijas  2023. gada 16. marta Īstenošanas regulas (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605 (turpmāk - regula 2023/594) 16. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" apakšpunktā noteikta pastāvīgas uzraudzības kārtība par to kādiem dzīvniekiem un kādā laika periodā nepieciešams veikt Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testus. Izvērtējot noteikumu Nr. 381 13.2. apakšpunktā noteikto Āfrikas cūku mēra paraugu izmeklēšanas kārtību, ir konstatēta neatbilstība nosacījumos par to kādām turētām cūkām un kādā laika periodā nepieciešams noņemt šos paraugus.

[1] Noteikumu projekta 1. punktā jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 381 13.2. apakšpunkts, kurā iekļauta atsauce uz regulas 2023/594 16. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" apakšpunktu, tādējādi precīzi pārņemot regulas 2023/594 normu par kārtību, kādā veic Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testus turēto cūku ganāmpulkos.

[2] Noteikumu Nr. 381 21. punktā noteikti nosacījumi, kas jāizpilda, lai mednieks, saņemot negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu uz Āfrikas cūku mēri medījuma paraugā, I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedīto meža cūku ķermeņus varētu nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes objektu laišanai pārtikas apritē. Viens no nosacījumiem šāda meža cūkas ķermeņa laišanai pārtikas apritē ir pienākums medniekam saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) atļauju par II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedītās meža cūkas ķermeni. Izvērtējot esošo sistēmu, ir secināts, ka šādas atļaujas izsniegšanas process medniekiem un arī dienesta inspektoriem rada nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, jo par nomedīto meža cūkas ķermeni no laboratorijas ir saņemts negatīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts uz Āfrikas cūku mēri un papildu atļauja šajā gadījumā nekādu papildu ieguvumu dzīvnieku izcelsmes produktu (meža cūku gaļas) pārtikas aprites drošībā nedod.
Papildus konstatēts, ka noteikumu Nr. 381 21.2. apakšpunktā ir ietverta nepareiza atsauce uz regulas 2023/594 46. pantu regulas 2023/594 44. panta vietā.

[2] Noteikumu projekta 2. punkts izsaka noteikumu Nr. 381 21. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka turpmāk II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedīto meža cūku ķermeņus ar ādu būs atļauts laist pārtikas apritē saņemot negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu uz Āfrikas cūku mēri, ja medījumu apstrādes objekts, pamatojoties uz objekta operatora iesniegumu, būs dienesta novērtēts atkāpju piemērošanai saskaņā ar regulas 2023/594 44. pantā noteiktajām prasībām.
Vienlaikus noteikumu Nr. 381 22. punkts tiek svītrots, jo tajā noteikta kārtība 21.1. apakšpunktā minētās dienesta atļaujas saņemšanai, kura turpmāk nebūs nepieciešama (noteikumu projekta 3. punkts).

[3] Noteikumu Nr. 381 28. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību nepiemērot atsevišķus aizliegumus un neierobežot cūku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanu, ja pirms blakusproduktu pārvietošanas ir izpildītas noteiktas prasības, kas nodrošina Āfrikas cūku mēra kontroli un izslēdz tā izplatības riskus uz citiem objektiem. Taču noteikumu Nr. 381 28. punktā ir neprecīzi izmantota regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā dalībvalstīm dotā rīcības brīvība nenoteikt regulas 2023/594 11. panta 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ārpus minētajām ierobežojumu zonām.

[3] Noteikumu projekta 4. punktā jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 381 28. punkts nosakot, ka no cūkām, kas turētas ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonām un nokautas kautuvēs, kas atrodas II un III līmeņa ierobežojumu zonās, iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 11. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos, bet no II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 11. panta 3. punktā noteiktajos gadījumos.

[4] Noteikumu Nr. 381 31. punktā izmantota regulas 2023/594 35. panta 3. punktā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punktā un 40. panta 3. punktā dotā rīcības brīvība aizvietot satelīta navigācijas sistēmu, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā, ar transportlīdzekļa individuālu noplombēšanu. Izvērtējot regulas 2023/594 35. panta, 36. panta, 37. panta un 40. panta prasības, konstatēts, ka noteikumos Nr. 381 noteiktais pilnībā neievieš regulas 2023/594 iepriekš minēto pantu prasības, kā arī dublē regulas 2023/594 35. panta 3. punktā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punkta "b" apakšpunktā un 40. panta 3. punktā noteiktās normas. 

[4] Noteikumu projekta 5. punktā jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 381 31. punkts, tādējādi precīzi ieviešot regulas 2023/594 attiecīgās normas par transportlīdzekļu satelīta navigācijas sistēmas aizvietošanu ar transportlīdzekļa individuālu noplombēšanu.

[5] Noteikumu Nr. 381 34. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 51. panta 1. punktā un 52. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij neaizliegt I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās un no minētajām ierobežojumu zonām no meža cūkām iegūtu gaļas produktu sūtījumus pārvietot no objektiem, kas atrodas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās un no meža cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtas, lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus pārvietot I līmeņa ierobežojumu zonā un no tās uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī, ja ir izpildīti attiecīgi nosacījumi. Taču noteikumu Nr. 381 34. punkts nosaka arī atkāpes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvietošanai. Šo produktu pārvietošanas nosacījumus nosaka regulas 2023/594 54. pants, kurš kļūdaini netika iekļauts sākotnējā noteikumu Nr. 381 tekstā.

[5] Noteikumu projekta 6. punkts papildina noteikumu Nr. 381 34. punktu ar atsauci uz regulas 2023/594 54. pantu.

[6] Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011) IV pielikuma II nodaļas 3. iedaļā noteiktas 1. un 2. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes metodes. Pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), 2., 3., 4. vai 5. pārstrādes metodi, kas minēta regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – regula Nr. 1069/2009) 19. panta 1. punkta "e" apakšpunktā dota rīcības brīvība kompetentai iestādei atļaut blakusproduktus aprakt uz vietas, kurā šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir iegūti vai citā vietā, ja transportēšana līdz tuvākajai iekārtai, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai, palielinātu slimību izplatīšanās risku, vai epizootiskas slimības plaša uzliesmojuma dēļ šādām iekārtām varētu pietrūkt jaudas.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - likums) mērķiem, ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums ir procedūra, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā veicama paredzētajai darbībai, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi. Dotā procedūra veicama, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par ietekmes novērtējuma piemērošanu.
Likuma 6. pants nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma un ietekmes sākotnējā izvērtējuma koordināciju un pārraudzību, kuru likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Valsts vides dienests.
Likuma 2. pants nosaka sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtību un to, ka sākotnējo izvērtējumu veic Valsts vides dienests.
Saskaņā ar likuma 13. pantu Valsts vides dienests, ievērojot sākotnējā izvērtējuma rezultātu, pieņem lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu.
Ja Valsts vides dienests pieņem lēmumu nepiemērot paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus attiecībā uz katru konkrēto paredzēto darbību. 
Likuma 14.¹ pants nosaka ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprināšanas kārtību.
Valsts vides dienests lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu rakstveidā paziņo ierosinātājam, ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībai, kuras teritorijā plānota paredzētā darbība, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī ievieto savā tīmekļvietnē paziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu.

Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" noteikta paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtība. Paredzētās darbības ierosinātājs paredzēto darbību piesaka, iesniedzot iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā vai Valsts vides dienestā atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajai kompetencei.

Š.g. 30. augustā Ogres novada Lauberes pagastā, SIA "Baltic pork" turēto cūku objektā ar vairāk nekā 23 000 dzīvnieku tika konstatēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto: "visus skartajā objektā turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus uz vietas objektā iespējami drīz nonāvē tādā veidā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka nonāvēšanas laikā un pēc tās izplatīsies attiecīgais A kategorijas slimības ierosinātājs".
Līdz šim dzīvnieku nogalināšanu skartajā objektā organizēja un veica dienesta inspektori, kuru veikto darbību izmaksas tika segtas no Āfrikas cūku mēra valsts uzraudzības programmai paredzētajiem līdzekļiem. Pēc Āfrikas cūku mēra konstatēšanas SIA "Baltic pork", dienests informēja Zemkopības ministriju par to, ka inficēto dzīvnieku nogalināšanai un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei un likvidēšanai ir nepieciešams noslēgt līgumu ar attiecīga pakalpojuma sniedzēju. Āfrikas cūku mēra perēkļa likvidēšanas procesā dzīvnieku nogalināšanas un dzīvnieku izcelsmes bakusproduktu pārstrādes un likvidēšanas process kavējās pastiprinātās slimo dzīvnieku mirstības dēļ, kā rezultātā dzīvnieku līķus bija nepieciešams aprakt objekta teritorijā. 
Lai neatkārtotos līdzīgas situācijas nākotnē, ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā ārkārtas gadījumā ar Āfrikas cūku mēri inficētos dzīvniekus pēc to nogalināšanas vai nobeigšanās ir iespējams aprakt pēc iespējas tuvāk inficētajai vietai vai vietai, kura pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ir saskaņota ar Valsts vides dienestu.

[6] Noteikumu projekta 7., 8. un 9. punkts:
1) saskaņo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtību, ņemot vērā regulas Nr. 142/2011 un regulas Nr. 1069/2009 nosacījumus;
2) nosaka, ka turpmāk pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus varēs aprakt teritorijā, kurā tie iegūti vai citā vietā, ja izpildās regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunkta nosacījumi, saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 15. panta pirmās daļas "a" apakšpunktā un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļā noteiktajām prasībām, ja dienests ir pieņēmis lēmumu šāda veida dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanai. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus nolemj aprakt, tad aprakšanas vietu operatoram būs nepieciešams saskaņot ar Valsts vides dienestu;
3) svītro noteikumu Nr. 381 35.3. apakšpunktu, jo noteikumu projekta 8. punkts paredz pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blaksuproduktu aprakšanas kārtību.
Attiecībā uz mežacūku līķiem tiks piemērots regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunktā noteiktais -  tādas slimības uzliesmojuma gadījumā, ja transportēšana līdz tuvākajai iekārtai, kura ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai, palielinātu slimību izplatīšanās risku.