22-TA-591: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
2022.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk- BTAL) 26.pantā, nosakot, ka, novērtējot ieguldījumu un vairojot prestižu sabiedrībā, kā arī lai veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) nodrošina valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu. Minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā goda ģimenes apliecības piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai, nosaka Ministru kabinets.
Vienlaikus BTAL tika papildināts ar pārejas noteikumu 46. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.352)atbilstoši grozījumiem šā likuma 26. panta sestajā daļā. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam, piemērojami MK noteikumi Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Vienlaikus BTAL tika papildināts ar pārejas noteikumu 46. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumos Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.352)atbilstoši grozījumiem šā likuma 26. panta sestajā daļā. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam, piemērojami MK noteikumi Nr. 352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 1.jūnija noteikumos Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība"" (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts, ņemot vērā grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - BTAL) 26.panta sestajā daļā; pārejas noteikumu 46.punkts (stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Skat. sadaļu "Problēmas un risinājumi".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021.gada 1.jūnijā tika pieņemti MK noteikumi Nr. 352, kas nosaka Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā Latvijas Goda ģimenes apliecības (turpmāk – apliecība) piešķiršanas un izmantošanas kārtību, kā arī apliecības anulēšanas gadījumus un kārtību.
Šo noteikumu 6.1.2., 10.8. un 14.3.apakšpunkts, 16.punkts, 23.3. un 35.4. apakšpunkts , kas noteica apliecību piešķiršanu tām ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa) zaudēja spēku 2021. gada 31. decembrī. Tas saistīts ar BTAL pārejas noteikumu 44. punktā noteikto, kas paredz to, ka šā likuma 26. panta septītā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. maijā un ir spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim.
Savukārt ar grozījumiem BTAL 26.pantā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī, tika noteikts, ka arī pēc 2021.gada 31.decembra apliecību ir tiesības saņemt ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem BTAL ir paplašināts Ministru kabinetam šā likuma 26.panta sestajā daļā dotā pilnvarojuma tvērums – proti, noteikt arī apliecības izsniegšanas kārtību, kā arī ierobežojumus tās saņemšanai (šā likuma 26.panta sestā daļa).
Šo noteikumu 6.1.2., 10.8. un 14.3.apakšpunkts, 16.punkts, 23.3. un 35.4. apakšpunkts , kas noteica apliecību piešķiršanu tām ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa) zaudēja spēku 2021. gada 31. decembrī. Tas saistīts ar BTAL pārejas noteikumu 44. punktā noteikto, kas paredz to, ka šā likuma 26. panta septītā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. maijā un ir spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim.
Savukārt ar grozījumiem BTAL 26.pantā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī, tika noteikts, ka arī pēc 2021.gada 31.decembra apliecību ir tiesības saņemt ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem BTAL ir paplašināts Ministru kabinetam šā likuma 26.panta sestajā daļā dotā pilnvarojuma tvērums – proti, noteikt arī apliecības izsniegšanas kārtību, kā arī ierobežojumus tās saņemšanai (šā likuma 26.panta sestā daļa).
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekts paredz MK noteikumi Nr.352 1.punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas (turpmāk – programma) īstenošanas kārtību, tai skaitā apliecības piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai.
Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz:
1)izdarīt grozījumus MK noteikumos Nr.352 attiecība uz termiņu no kāda SIF sāk izsniegt apliecību digitālā formātā, proti, šo termiņu nosakot ar 2022.gada 1.decembri;
2)papildināt MK noteikumus Nr.352 ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā apliecību piešķir un izsniedz tām ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Proti, nosakot, ka :
-SIF pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu, ja personas aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (6.1.3. apakšpunkts);
- persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, un kura vēlas saņemt apliecību, SIF, iesniedzot iesniegumu, ir jānorāda ziņas par bērna invaliditāti vai pilngadīgas personas invaliditāti, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un tā nav sasniegusi 24 gadu vecumu (10.9.apakšpunkts);
-Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc SIF pieprasījuma saņemšanas Fizisko personu reģistrā pārbauda un sniedz SIF informāciju par to, vai personai vienai vai kopā ar laulāto esošajam bērnam vai pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un par kuru pieprasījumā izdarīta atzīme par invaliditāti, nav reģistrēts miršanas fakts un personas statuss ir aktīvs, un norāda personas kodu, vārdu un uzvārdu (14.3. apakšpunkts);
lai pārbaudītu, vai bērnam ir noteikta invaliditāte un vai pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, SIF tiešsaistes režīmā saņem minēto informāciju un noteiktās invaliditātes beigu datumu no Invaliditātes informatīvās sistēmas (16.1punkts) ;
- SIF apliecību izsniedz uz bērnam noteikto invaliditātes termiņu vai uz pilngadīgai personai noteikto I vai II invaliditātes grupas invaliditātes termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona viena pati vai kopā ar laulāto aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (23.4.apakšpunkts). Ievērojot šādu apliecības izsniegšanas termiņu, tiks nodrošināts, ka personām, kurām ir tiesības uz apliecību, nebūs atkārtoti jāvēršas SIF apliecības saņemšanai, kā arī apliecība netiks izsniegta uz nepamatoti garu termiņu. Nepamatoti garš termiņš var veidoties situācijā, ja, piemēram, apliecību automātiski visos gadījumos izsniegtu uz vienu gadu, ņemot vērā, ka gada ietvaros personai var mainīties gan noteiktais invaliditātes statuss, gan pilngadīgā persona ar I vai II invaliditātes grupu sasniedz 24 gadu vecumu, kas nozīmē, ka ne pašai personai, ne tās ģimenes locekļiem vairs nav tiesības izmantot atvieglojumus, ko sniedz apliecība. Piemēram, bērnam invaliditāti atkārtoti nenosaka, vai personai ar II invaliditātes grupu atkārtotas invaliditātes ekspertīzes rezultātā nosaka III invaliditātes grupu, vai 23 gadus un 4 mēnešus vecs jaunietis ar II invaliditātes grupu pēc nepilna gada sasniegs vecumu, kā rezultātā šajos gadījumos zūd tiesības apliecības saņemšanai.
-gadījumā, ja personas aprūpē vienlaicīgi ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, un pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību Latvijas Republikā vai ārvalstī Aattiecīgi paredzēts, ka SIF apliecību pilngadīgajai personai, kura iegūst izglītību, piešķir uz gadu ( šāds maksimālais termiņš tiek noteikts, lai SIF gada ietvaros varētu pēcpārbaudžu rezultātā pārbaudīt, vai persona joprojām apgūst izglītību un tai ir tiesības apliecību saņemt) vai šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minēto termiņu, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kad tiek sasniegts 24 gadu vecums.Tā, piemēram,
1) ģimenē ir brālis/māsa ar invaliditāti, kuram ir 17 gadi un 4 mēneši - pilngadīgajam brālis/māsa, kuram/ai nav noteikta invaliditāti un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību neizsniedz uz 1 gadu, bet gan uz brāļa/māsas invaliditātes termiņu;
2) ģimenē ir bērns ar invaliditāti, kuram ir 16 gadi (invaliditāte ir noteikta līdz 18 g.v.) - pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību piešķir uz 1 gadu, neskatoties uz to, ka pašam brālim/māsai un vecākiem tiesības uz apliecību ir uz diviem gadiem. Persona atkārtotai apliecības saņemšanai varēs pretendēt pēc šī gada, ja saglabāsies nosacījumi apliecības saņemšanai;
3)ģimenē ir pilngadīga persona, kurai ir 21 gads un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (invaliditāte noteikta līdz 24 gadu vecumam) – šīs personas pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību izsniedz uz 1 gadu, neskatoties uz to, ka pašam brālim/māsai un vecākiem tiesības uz apliecību ir uz trīs gadiem (līdz jaunieša ar invaliditāti 24 g.v.). Persona atkārtotai apliecības saņemšanai varēs pretendēt pēc šī gada, ja saglabāsies nosacījumi apliecības saņemšanai;
4)ģimenē ir pilngadīga persona, kurai ir 23 gadi un 6 mēneši un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (invaliditāte noteikta uz mūžu) - šīs personas pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību izsniedz uz 6 mēnešiem tāpat kā brālim/māsai ar invaliditāti un viņa vecākiem.
Tādējādi tiktu piemērota tāda pati pieeja kā šobrīd attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm - apliecību izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz statusa, kura dēļ ir tiesības uz apliecību, termiņu. Tā, piemēram, atbilstoši pašreizējam regulējumam daudzbērnu ģimenes gadījumā, piemēram, ja 3 bērnu ģimenē, viens no pilngadīgajiem bērniem, piemēram, ir vecumā 23 gadi un 3 mēneši, tad šim pilngadīgajam bērnam Apliecību izsniedz līdz brīdim, kad viņš sasniedz 24 gadu vecumu, proti, uz 9 mēnešiem. un tā ir arī pārējiem ģimenes locekļiem; savukārt, ja viņš ir viens no 4 bērniem, tad uz 9 mēnešiem apliecību izsniedz tikai viņam (MK noteikumu Nr.352 23.2.2. apakšpunkts).
Attiecībā uz BTAL 26.panta sestajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikt ierobežojumus apliecības saņemšanai, jānorāda, ka pēc būtības MK Noteikumi Nr.352 jau šobrīd paredz ierobežojumus goda ģimenes apliecības saņemšanai. Proti :
-apliecība netiek piešķirta personai, kura ir reģistrēta kā parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistrā, izņemot, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti, persona, kura pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem vai persona, kura ir noslēgusi vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par kārtību, kādā tā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, un noslēgto vienošanos pilda (šo noteikumu 6.4.apakšpunkts);
- bērnu skaitā neieskaita bērnus, par kuriem personai ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības (šo noteikumu 7.punkts);
- vecumu, no kura bērnam tiek izsniegta apliecība, t.i., no sešu gadu vecuma (šo noteikumu 9.2.apakšpunkts);
- prasību par deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu Latvijas Republikā, izņemot gadījumu, ja bērns vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, izglītību iegūst ārvalsts izglītības iestādē un viņas pagaidu dzīvesvieta ir ārvalstī (šo noteikumu 6.2.apakšpunkts).
Minētais regulējums attiecībā uz ierobežojumiem netiek mainīts.
Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz:
1)izdarīt grozījumus MK noteikumos Nr.352 attiecība uz termiņu no kāda SIF sāk izsniegt apliecību digitālā formātā, proti, šo termiņu nosakot ar 2022.gada 1.decembri;
2)papildināt MK noteikumus Nr.352 ar regulējumu, kas paredz kārtību, kādā apliecību piešķir un izsniedz tām ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Proti, nosakot, ka :
-SIF pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu, ja personas aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (6.1.3. apakšpunkts);
- persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, un kura vēlas saņemt apliecību, SIF, iesniedzot iesniegumu, ir jānorāda ziņas par bērna invaliditāti vai pilngadīgas personas invaliditāti, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un tā nav sasniegusi 24 gadu vecumu (10.9.apakšpunkts);
-Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pēc SIF pieprasījuma saņemšanas Fizisko personu reģistrā pārbauda un sniedz SIF informāciju par to, vai personai vienai vai kopā ar laulāto esošajam bērnam vai pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un par kuru pieprasījumā izdarīta atzīme par invaliditāti, nav reģistrēts miršanas fakts un personas statuss ir aktīvs, un norāda personas kodu, vārdu un uzvārdu (14.3. apakšpunkts);
lai pārbaudītu, vai bērnam ir noteikta invaliditāte un vai pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, SIF tiešsaistes režīmā saņem minēto informāciju un noteiktās invaliditātes beigu datumu no Invaliditātes informatīvās sistēmas (16.1punkts) ;
- SIF apliecību izsniedz uz bērnam noteikto invaliditātes termiņu vai uz pilngadīgai personai noteikto I vai II invaliditātes grupas invaliditātes termiņu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja persona viena pati vai kopā ar laulāto aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (23.4.apakšpunkts). Ievērojot šādu apliecības izsniegšanas termiņu, tiks nodrošināts, ka personām, kurām ir tiesības uz apliecību, nebūs atkārtoti jāvēršas SIF apliecības saņemšanai, kā arī apliecība netiks izsniegta uz nepamatoti garu termiņu. Nepamatoti garš termiņš var veidoties situācijā, ja, piemēram, apliecību automātiski visos gadījumos izsniegtu uz vienu gadu, ņemot vērā, ka gada ietvaros personai var mainīties gan noteiktais invaliditātes statuss, gan pilngadīgā persona ar I vai II invaliditātes grupu sasniedz 24 gadu vecumu, kas nozīmē, ka ne pašai personai, ne tās ģimenes locekļiem vairs nav tiesības izmantot atvieglojumus, ko sniedz apliecība. Piemēram, bērnam invaliditāti atkārtoti nenosaka, vai personai ar II invaliditātes grupu atkārtotas invaliditātes ekspertīzes rezultātā nosaka III invaliditātes grupu, vai 23 gadus un 4 mēnešus vecs jaunietis ar II invaliditātes grupu pēc nepilna gada sasniegs vecumu, kā rezultātā šajos gadījumos zūd tiesības apliecības saņemšanai.
-gadījumā, ja personas aprūpē vienlaicīgi ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, un pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību Latvijas Republikā vai ārvalstī Aattiecīgi paredzēts, ka SIF apliecību pilngadīgajai personai, kura iegūst izglītību, piešķir uz gadu ( šāds maksimālais termiņš tiek noteikts, lai SIF gada ietvaros varētu pēcpārbaudžu rezultātā pārbaudīt, vai persona joprojām apgūst izglītību un tai ir tiesības apliecību saņemt) vai šo noteikumu 23.4. apakšpunktā minēto termiņu, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kad tiek sasniegts 24 gadu vecums.Tā, piemēram,
1) ģimenē ir brālis/māsa ar invaliditāti, kuram ir 17 gadi un 4 mēneši - pilngadīgajam brālis/māsa, kuram/ai nav noteikta invaliditāti un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību neizsniedz uz 1 gadu, bet gan uz brāļa/māsas invaliditātes termiņu;
2) ģimenē ir bērns ar invaliditāti, kuram ir 16 gadi (invaliditāte ir noteikta līdz 18 g.v.) - pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību piešķir uz 1 gadu, neskatoties uz to, ka pašam brālim/māsai un vecākiem tiesības uz apliecību ir uz diviem gadiem. Persona atkārtotai apliecības saņemšanai varēs pretendēt pēc šī gada, ja saglabāsies nosacījumi apliecības saņemšanai;
3)ģimenē ir pilngadīga persona, kurai ir 21 gads un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (invaliditāte noteikta līdz 24 gadu vecumam) – šīs personas pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību izsniedz uz 1 gadu, neskatoties uz to, ka pašam brālim/māsai un vecākiem tiesības uz apliecību ir uz trīs gadiem (līdz jaunieša ar invaliditāti 24 g.v.). Persona atkārtotai apliecības saņemšanai varēs pretendēt pēc šī gada, ja saglabāsies nosacījumi apliecības saņemšanai;
4)ģimenē ir pilngadīga persona, kurai ir 23 gadi un 6 mēneši un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa (invaliditāte noteikta uz mūžu) - šīs personas pilngadīgajam brālim/māsai, kuram/ai nav noteikta invaliditāte un kuram/ai ir 19 gadi, apliecību izsniedz uz 6 mēnešiem tāpat kā brālim/māsai ar invaliditāti un viņa vecākiem.
Tādējādi tiktu piemērota tāda pati pieeja kā šobrīd attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm - apliecību izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz statusa, kura dēļ ir tiesības uz apliecību, termiņu. Tā, piemēram, atbilstoši pašreizējam regulējumam daudzbērnu ģimenes gadījumā, piemēram, ja 3 bērnu ģimenē, viens no pilngadīgajiem bērniem, piemēram, ir vecumā 23 gadi un 3 mēneši, tad šim pilngadīgajam bērnam Apliecību izsniedz līdz brīdim, kad viņš sasniedz 24 gadu vecumu, proti, uz 9 mēnešiem. un tā ir arī pārējiem ģimenes locekļiem; savukārt, ja viņš ir viens no 4 bērniem, tad uz 9 mēnešiem apliecību izsniedz tikai viņam (MK noteikumu Nr.352 23.2.2. apakšpunkts).
Attiecībā uz BTAL 26.panta sestajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikt ierobežojumus apliecības saņemšanai, jānorāda, ka pēc būtības MK Noteikumi Nr.352 jau šobrīd paredz ierobežojumus goda ģimenes apliecības saņemšanai. Proti :
-apliecība netiek piešķirta personai, kura ir reģistrēta kā parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas iesniedzēju un parādnieku reģistrā, izņemot, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti, persona, kura pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem vai persona, kura ir noslēgusi vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju par kārtību, kādā tā veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, un noslēgto vienošanos pilda (šo noteikumu 6.4.apakšpunkts);
- bērnu skaitā neieskaita bērnus, par kuriem personai ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības (šo noteikumu 7.punkts);
- vecumu, no kura bērnam tiek izsniegta apliecība, t.i., no sešu gadu vecuma (šo noteikumu 9.2.apakšpunkts);
- prasību par deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu Latvijas Republikā, izņemot gadījumu, ja bērns vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, izglītību iegūst ārvalsts izglītības iestādē un viņas pagaidu dzīvesvieta ir ārvalstī (šo noteikumu 6.2.apakšpunkts).
Minētais regulējums attiecībā uz ierobežojumiem netiek mainīts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- skolēni
- ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- Valsts institūcijas un pašvaldības, komersanti un citas personas, kas brīvprātīgi iesaistās atbalsta sniegšanā.
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Sabiedrības integrācijas fondsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/14c3cc89-91ac-4845-864f-4bdb53cd7712
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi, priekšlikumi par Noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrības integrācijas fonds
- Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi