21-TA-1613: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību izbeigšanu " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 14. pantu apstiprinātu Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu (turpmāk - Vienošanās).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ratificēt Vienošanos, kas tiek noslēgta diplomātisko notu apmaiņas ceļā. 2021. gada 25. novembrī Ārlietu ministrija saņēma Austrijas Republikas Federālās Eiropas un starptautisko lietu ministrijas 2021. gada 19. novembra notu Nr. 2021-0.811.363 ar piedāvājumu par Vienošanās noslēgšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Vienošanās ir tapusi, īstenojot 2019. gada 15. janvārī parakstīto Dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par Eiropas Savienības Tiesas Achmea nolēmuma tiesiskajām sekām un investīciju aizsardzību Eiropas Savienībā un 2019. gada 16. janvārī parakstīto Dalībvalstu valdību pārstāvju deklarāciju par Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma Achmea lietā izpildi un investīciju aizsardzību Eiropas Savienību (turpmāk kopā - deklarācijas). Deklarācijās pausta Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu kopīga izpratne, ka ES tiesības prevalē pār starp ES dalībvalstīm noslēgtajiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem (turpmāk - intra-EU BIT).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) nolēmumā lietā C-284/16 Achmea konstatēts, ka ES dalībvalstu noslēgtajos divpusējos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms starptautiskās arbitrāžas tiesās ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 267. un 344. pantam. Līdz ar to intra-EU BIT paredzētie investora-valsts starptautiskās arbitrāžas mehānismi nav piemērojami, jo tie atrodas ārpus ES tiesu sistēmas. Arbitrāžas tiesai, kas izveidota pēc investora prasības, pamatojoties uz intra-EU BIT, nav jurisdikcijas lietas izskatīšanai, jo nav spēkā esošas ES dalībvalsts piekrišanas pakļaut sevi attiecīgajam strīdu izsķiršanas mehānismam. Divpusējo investīciju izsardzības šķīrējtiesas klauzulas zaudē spēku, jo ir nesaderīgas ar ES tiesībām no brīža, kad abas līgumslēdzējas puses kļūst par ES dalībvalstīm. Tiesiskās noteiktības un skaidrības dēļ ES dalībvalstīm intra-EU BIT darbība ir jāizbeidz.
Risinājuma apraksts
Visas dalībvalstis deklarācijās pauda apņemšanos izbeigt starp tām noslēgtos investīciju aizsardzības līgumus. Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksermburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija nolēma izbeigt to intra-EU BIT, parakstot daudzpusējo nolīgumu, kas izstrādāts Eiropas Komisijas koordinētā procesā. Savukārt Zviedrija, Somija, Apvienotā Karaliste un Austrija nolēma intra-EU BIT izbeigt divpusēju vienošanās ceļā.
Vienošanās paredz:
1) denonsēt Līgumu starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību;
2) izbeigt turpināmības klauzulu ('sunset clause'), kas ietverta Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību 11. panta trešajā daļā un pagarina pirms tā izbeigšanas veikto ieguldījumu aizsardzību vēl uz desmit gadiem.
Vienošanās stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad tiek saņemts pēdējais no paziņojumiem par iekšējo procedūru izpildi, kas ir nepieciešamas, lai Vienošanās stātos spēkā.
Līdz ar Vienošanās spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" (Latvijas Vēstnesis, 154, 06.10.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 07.12.1995.).
Vienošanās paredz:
1) denonsēt Līgumu starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību;
2) izbeigt turpināmības klauzulu ('sunset clause'), kas ietverta Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību 11. panta trešajā daļā un pagarina pirms tā izbeigšanas veikto ieguldījumu aizsardzību vēl uz desmit gadiem.
Vienošanās stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad tiek saņemts pēdējais no paziņojumiem par iekšējo procedūru izpildi, kas ir nepieciešamas, lai Vienošanās stātos spēkā.
Līdz ar Vienošanās spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" (Latvijas Vēstnesis, 154, 06.10.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 07.12.1995.).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Vienošanās ietekmē Latvijas investorus, kuri veic ieguldījumus Austrijā, un Austrijas investorus, kuri iegulda Latvijā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Vienošanās ietekmē Latvijas investorus, kuri veic ieguldījumus Austrijā, un Austrijas investorus, kuri iegulda Latvijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Eiropas Komisija (turpmāk - Komisija) 2018. gada 19. jūlija komunikācijā Eiropas Parlamentam un padomei par ES iekšējo ieguldījumu aizsardzību norādīja, ka ES tiesības, jo īpaši pamatlīgumos noteiktās četras pamatbrīvības un aizliegums diskriminēt pēc valstspiederības, sniedz pietiekamu tiesisko aizsardzību pārrobežu investoriem. Šo tiesību aizsardzībai ir pieejama ES tiesu sistēma - ES dalībvalstu nacionālās tiesas un pamatlīgumos noteiktajos gadījumos EST. Komisija apņemas turpināt stingri uzraudzīt, lai dalībvalstis rīkotos saskaņā ar ES politikas un tiesību aktu mērķiem, un nepieciešamības gadījumā uzsākt pārkāpuma procedūras.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1994.gada 17.novembra Līgums starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
2018. gada 6. martā EST pasludināja nolēmumu lietā C-284/16 "Slovākijas Republika pret Achmea BV". Tiesa secināja, ka starptautiskas šķīrējtiesas, pamatojoties uz intra-EU BIT, nevar iztiesāt strīdu starp ES dalībvalsts investoru un ES dalībvalsti, kurā veikts ieguldījums. EST ieskatā tas ir pretrunā ES tiesu sistēmas autonomijai. Proti, šķīrējtiesu nevar pielīdzināt dalībvalsts tiesai LESD 267. panta izpratnē, kurai ir tiesības vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par ES tiesību interpretāciju. Noslēgdamas intra-EU BIT, dalībvalstis ir izveidojušas strīdu noregulēšanas mehānismu starp investoru un dalībvalsti, kas izslēdz EST ekskluzīvās tiesības attiecībā uz ES tiesību interpretāciju un piemērošanu, tādējādi apdraudot šo tiesību pilnīgi efektivitāti.
Komisija pastāvīgi ir uzskatījusi, ka intra-EU BIT nav saderīgi ar ES tiesībām. 2015. gadā Komisija uzsākuma pārkāpuma procedūras pirmo posmu pret Austriju, Nīderlandi, Rumāniju, Slovākiju un Zviedriju, nosūtot oficiālu pieprasījumu izbeigt to intra-EU BIT darbību.
Komisija pastāvīgi ir uzskatījusi, ka intra-EU BIT nav saderīgi ar ES tiesībām. 2015. gadā Komisija uzsākuma pārkāpuma procedūras pirmo posmu pret Austriju, Nīderlandi, Rumāniju, Slovākiju un Zviedriju, nosūtot oficiālu pieprasījumu izbeigt to intra-EU BIT darbību.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1994.gada 17.novembra Līgums starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Vienošanās ir tapusi, lai izpildītu EST nolēmumu.
6.4. Cita informācija
Achmea nolēmumam un tā juridiskajām sekām attiecībā uz intra-EU BIT ir veltītas daudzas publikācijas ne tikai uzņēmējiem un juristiem, bet arī plašākai sabiedrībai domātajos izdevumos gan ārvalstīs, gan Latvijā. Latvijā par Achmea nolēmumu tika rakstīts gan izdevumā “Jurista Vārds”[1], gan žurnālā “IR”[2], kā arī tas tika analizēts vairāku juridisko biroju mājaslapās publicētos rakstos.
2019. gada 8. janvāra valdības sēdē tika izskatīts Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums “Latvijas Republikas nostāja par Deklarāciju par ES Tiesas “Achmea” sprieduma juridiskajām sekām un ieguldījumu aizsardzību ES un tās parakstīšanu”. Aģentūras LETA par ziņojumu sagatavotā informācija tika pārpublicēta arī vairākos Latvijas ziņu portālos, piemēram, TVnet.lv[3]. Savukārt 2019. gada 3. aprīlī “Dienas Bizness” publicēja Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Jura Štālmeistara rakstu “Eiropas Savienības dalībvalstis izbeigs savstarpēji noslēgtos ieguldījumu līgumus” [4].
Eiropas Savienības līmenī 2018. gada 17. decembrī un 2019. gada 3. decembrī Eiropas Komisija rīkoja seminārus ieinteresētajām pusēm par pārrobežu investīcijām pēc Achmea nolēmuma, spēku zaudējot intra-EU BIT[5]. Semināros pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma piedalījās gan visas Eiropas, gan atsevišķu dalībvalstu uzņēmēju uz juristu asociāciju pārstāvji (tajā skaitā Eiropas Advokātu kolēģiju un juristu biedrību padome, Eiropas vairumtirgotāju un mazumtirgotāju asociācija EuroCommerce, Eiropas uzņēmēju asociācija BusinessEurope (kuras biedrs ir Latvijas Darba devēju konfederācija), Eiropas Banku federācija, Eiropas fondu un aktīvu pārvaldības asociācija, Francijas lielo kompāniju asociācija, Austrijas Federālā ekonomikas kamera, Vācijas Industrijas un tirdzniecības kamera).
[1] Krūmiņš T., Eiropas Savienības Tiesas spriedums Achmea lietā, 13.03.2018. Jurista Vārds. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/272383-eiropas-savienibas-tiesas-spriedums-achmea-lieta
[2] Zivtiņa D., Investīciju strīdi pārmaiņu virpulī, 30.05.2018. Ir. Pieejams: https://ir.lv/2018/05/30/investiciju-stridi-parmainu-virpuli/
[3] Rinkēvičs: Starp ES dalībvalstīm noslēgto divpusējo investīciju aizsardzības līgumu atcelšanai jānotiek centralizētā un kontrolētā veidā, 08.01.2019. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6494491/rinkevics-starp-es-dalibvalstim-noslegto-divpusejo-investiciju-aizsardzibas-ligumu-atcelsanai-janotiek-centralizeta-un-kontroleta-veida
[4] Štālmeistars J., Eiropas Savienības dalībvalstis izbeigs savstarpēji noslēgtos ieguldījumu līgumus, 03.04.2019. Dienas Bizness. Pieejams: http://news.lv/Dienas_Bizness/2019/04/03/eiropas-savienibas-dalibvalstis-izbeigs-savstarpeji-noslegtos-ieguldijumu-ligumus
[5] 17.02.2018. Preses relīze. Pieejama: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/events/documents/finance-events-181217-programme_en.pdf; 02.12.2019. Preses relīze. Pieejama: https://ec.europa.eu/info/files/finance-events-191203-programme_en
2019. gada 8. janvāra valdības sēdē tika izskatīts Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums “Latvijas Republikas nostāja par Deklarāciju par ES Tiesas “Achmea” sprieduma juridiskajām sekām un ieguldījumu aizsardzību ES un tās parakstīšanu”. Aģentūras LETA par ziņojumu sagatavotā informācija tika pārpublicēta arī vairākos Latvijas ziņu portālos, piemēram, TVnet.lv[3]. Savukārt 2019. gada 3. aprīlī “Dienas Bizness” publicēja Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja Jura Štālmeistara rakstu “Eiropas Savienības dalībvalstis izbeigs savstarpēji noslēgtos ieguldījumu līgumus” [4].
Eiropas Savienības līmenī 2018. gada 17. decembrī un 2019. gada 3. decembrī Eiropas Komisija rīkoja seminārus ieinteresētajām pusēm par pārrobežu investīcijām pēc Achmea nolēmuma, spēku zaudējot intra-EU BIT[5]. Semināros pēc Eiropas Komisijas uzaicinājuma piedalījās gan visas Eiropas, gan atsevišķu dalībvalstu uzņēmēju uz juristu asociāciju pārstāvji (tajā skaitā Eiropas Advokātu kolēģiju un juristu biedrību padome, Eiropas vairumtirgotāju un mazumtirgotāju asociācija EuroCommerce, Eiropas uzņēmēju asociācija BusinessEurope (kuras biedrs ir Latvijas Darba devēju konfederācija), Eiropas Banku federācija, Eiropas fondu un aktīvu pārvaldības asociācija, Francijas lielo kompāniju asociācija, Austrijas Federālā ekonomikas kamera, Vācijas Industrijas un tirdzniecības kamera).
[1] Krūmiņš T., Eiropas Savienības Tiesas spriedums Achmea lietā, 13.03.2018. Jurista Vārds. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/272383-eiropas-savienibas-tiesas-spriedums-achmea-lieta
[2] Zivtiņa D., Investīciju strīdi pārmaiņu virpulī, 30.05.2018. Ir. Pieejams: https://ir.lv/2018/05/30/investiciju-stridi-parmainu-virpuli/
[3] Rinkēvičs: Starp ES dalībvalstīm noslēgto divpusējo investīciju aizsardzības līgumu atcelšanai jānotiek centralizētā un kontrolētā veidā, 08.01.2019. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6494491/rinkevics-starp-es-dalibvalstim-noslegto-divpusejo-investiciju-aizsardzibas-ligumu-atcelsanai-janotiek-centralizeta-un-kontroleta-veida
[4] Štālmeistars J., Eiropas Savienības dalībvalstis izbeigs savstarpēji noslēgtos ieguldījumu līgumus, 03.04.2019. Dienas Bizness. Pieejams: http://news.lv/Dienas_Bizness/2019/04/03/eiropas-savienibas-dalibvalstis-izbeigs-savstarpeji-noslegtos-ieguldijumu-ligumus
[5] 17.02.2018. Preses relīze. Pieejama: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/events/documents/finance-events-181217-programme_en.pdf; 02.12.2019. Preses relīze. Pieejama: https://ec.europa.eu/info/files/finance-events-191203-programme_en
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi