26-TA-1224: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - IZM) finansējumu 455 555 euro apmērā
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nepieciešami biedrībām:
Latvijas Olimpiskā komiteja un vēl 23 Latvijā atzītajām sporta federācijām, to kopskaitā 36 tautas sporta pasākumiem.
Latvijas Olimpiskā komiteja un vēl 23 Latvijā atzītajām sporta federācijām, to kopskaitā 36 tautas sporta pasākumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nepieciešams nodrošināt divus būtiskus Latvijas delegācijas sagatavošanās un dalības posmus Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiādē (EYOF) Brašovā (Rumānija) 2027: pirmkārt, drošību Latvijas jaunatnes izlases dalībniekiem sacensību norises vietā Brašovā (Rumānijā), kā arī visu potenciālo dalībnieku savlaicīgu un padziļinātu klīnisko, kardioloģisko un funkcionālo slodzes ekspertīzi SIA „Latvijas Olimpiskā vienība” (LOV).
Apzinot biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" (turpmāk - LOK) īstenojamo jaunatnes mērķprogrammu faktisko norisi un analizējot Latvijas Jaunatnes Olimpiādes (LJO) Valmierā 2026. gadā reģistrācijas posma rezultātus, ir aktualizējusies pamatota nepieciešamība veikt organizatorisko, reprezentatīvo un medicīnisko procesu kvalitatīvu pilnveidi, lai nodrošinātu pasākumu norisi atbilstoši augstākajiem nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem.
Tautas sporta segmentu Latvijā ir sarežģīti precīzi nodalīt no citiem klasificētiem sporta virzieniem – jo īpaši no bērnu, jauniešu un skolu sporta, kur aktivitātes bieži pārklājas. Tomēr, veicot indikatīvus aprēķinus un analizējot budžeta struktūru, secināms, ka tautas sporta pasākumiem un iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai atvēlētais valsts finansējums 2025. gadā bija vien 1–2% robežās no kopējā sporta nozares budžeta. Šāds finansējuma līmenis ir uzskatāms par kritiski zemu un neatbilst sporta nozares stratēģiskajiem mērķiem.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādātajās Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam noteikts, ka tautas sports ir viens no galvenajiem sporta politikas virzieniem līdzās bērnu un jauniešu sportam un augstu sasniegumu sportam. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība veicināt visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti, sekmēt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) veselīgs un aktīvs dzīvesveids ir noteikta kā viena no cilvēkkapitāla attīstības prioritātēm, un sporta politika tiek sasaistīta ar - sabiedrības veselību, dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību. Sociālais līdzdalības aspekts ir svarīgs, jo saistīts arī garīgo pašsajūtu un mentālo veselību. Ministru kabineta apstiprinātajā un Saeimas otrajā lasījumā esošais jaunais Sporta likuma projekts paredz, ka “tautas sporta loma” tiek nostiprināta kā sporta nozares pamats. Spēkā esošais Sporta likums nosaka, ka valstij jāveicina sporta attīstība un iedzīvotāju iesaiste fiziskajās aktivitātēs; pašvaldībām jāatbalsta sporta pasākumi un sportošanas iespējas sabiedrībai; sportam ir sabiedrības veselības un integrācijas funkcija. Eiropas mērogā tautas sportam tiek piešķirta liela nozīmē, jo tiek saistīts ar iedzīvotāju veselības, pašsajūtas rādītājiem. Eiropas sporta modelī tautas sportam ir skaidri noteikta ļoti nozīmīga loma. Eiropas sporta modelis, ko izmanto Eiropas Savienība un Eiropas Padome, balstās uz principu, ka sports nav tikai profesionāla nodarbošanās, bet plaša sabiedrības aktivitāte. Tajā ir vairāki pamatprincipi: 1) sports visiem – galvenā ideja ir nodrošināt, ka sporto pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, ne tikai elites sportisti; 2) tautas sports kā pamats sistēmai – tieši no masu sporta rodas gan veselības ieguvumi, gan nākotnes sportisti; 3) Sabiedriskā labuma pieeja – sports tiek uzskatīts par veselības, izglītības un sociālās iekļaušanas instrumentu, ne tikai ekonomisku nozari. Eiropas Komisijas dokumentos par sporta politiku (piemēram, “EU Work Plan for Sport”) tautas sports tiek uzsvērts kā prioritāte veselīga dzīvesveida veicināšanai un sociālajai saliedētībai.
Apzinot biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" (turpmāk - LOK) īstenojamo jaunatnes mērķprogrammu faktisko norisi un analizējot Latvijas Jaunatnes Olimpiādes (LJO) Valmierā 2026. gadā reģistrācijas posma rezultātus, ir aktualizējusies pamatota nepieciešamība veikt organizatorisko, reprezentatīvo un medicīnisko procesu kvalitatīvu pilnveidi, lai nodrošinātu pasākumu norisi atbilstoši augstākajiem nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem.
Tautas sporta segmentu Latvijā ir sarežģīti precīzi nodalīt no citiem klasificētiem sporta virzieniem – jo īpaši no bērnu, jauniešu un skolu sporta, kur aktivitātes bieži pārklājas. Tomēr, veicot indikatīvus aprēķinus un analizējot budžeta struktūru, secināms, ka tautas sporta pasākumiem un iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai atvēlētais valsts finansējums 2025. gadā bija vien 1–2% robežās no kopējā sporta nozares budžeta. Šāds finansējuma līmenis ir uzskatāms par kritiski zemu un neatbilst sporta nozares stratēģiskajiem mērķiem.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādātajās Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam noteikts, ka tautas sports ir viens no galvenajiem sporta politikas virzieniem līdzās bērnu un jauniešu sportam un augstu sasniegumu sportam. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība veicināt visu iedzīvotāju fizisko aktivitāti, sekmēt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) veselīgs un aktīvs dzīvesveids ir noteikta kā viena no cilvēkkapitāla attīstības prioritātēm, un sporta politika tiek sasaistīta ar - sabiedrības veselību, dzīves kvalitāti, sociālo līdzdalību. Sociālais līdzdalības aspekts ir svarīgs, jo saistīts arī garīgo pašsajūtu un mentālo veselību. Ministru kabineta apstiprinātajā un Saeimas otrajā lasījumā esošais jaunais Sporta likuma projekts paredz, ka “tautas sporta loma” tiek nostiprināta kā sporta nozares pamats. Spēkā esošais Sporta likums nosaka, ka valstij jāveicina sporta attīstība un iedzīvotāju iesaiste fiziskajās aktivitātēs; pašvaldībām jāatbalsta sporta pasākumi un sportošanas iespējas sabiedrībai; sportam ir sabiedrības veselības un integrācijas funkcija. Eiropas mērogā tautas sportam tiek piešķirta liela nozīmē, jo tiek saistīts ar iedzīvotāju veselības, pašsajūtas rādītājiem. Eiropas sporta modelī tautas sportam ir skaidri noteikta ļoti nozīmīga loma. Eiropas sporta modelis, ko izmanto Eiropas Savienība un Eiropas Padome, balstās uz principu, ka sports nav tikai profesionāla nodarbošanās, bet plaša sabiedrības aktivitāte. Tajā ir vairāki pamatprincipi: 1) sports visiem – galvenā ideja ir nodrošināt, ka sporto pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, ne tikai elites sportisti; 2) tautas sports kā pamats sistēmai – tieši no masu sporta rodas gan veselības ieguvumi, gan nākotnes sportisti; 3) Sabiedriskā labuma pieeja – sports tiek uzskatīts par veselības, izglītības un sociālās iekļaušanas instrumentu, ne tikai ekonomisku nozari. Eiropas Komisijas dokumentos par sporta politiku (piemēram, “EU Work Plan for Sport”) tautas sports tiek uzsvērts kā prioritāte veselīga dzīvesveida veicināšanai un sociālajai saliedētībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas jaunatnes izlases dalībai Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiāde (EYOF) Brašovā (Rumānija) 2027 nepieciešamie pasākumi:
1) Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nepilngadīgu sportistu drošības nodrošināšana ir prioritāte. Atbilstoši drošības pasākumi ir prioritāri un atbilst iepriekš ieviestajai labajai praksei.
2) Jaunatnes izlases dalībnieku padziļinātās klīniskās, kardioloģiskās un funkcionālās slodzes ekspertīzes specializētajā iestādē SIA „Latvijas Olimpiskā vienība” (LOV). Pasākums ir obligāts, lai gūtu medicīnisku pārliecību par jauno sportistu organismu gatavību un saderību ar ekstrēmām fiziskajām slodzēm, izslēdzot pēkšņas iepriekš nediagnosticētas veselības pasliktināšanās un saistītos apdraudējuma riskus sacensību laikā.
Latvijas Jaunatnes Olimpiādes (LJO) Valmierā 2026. gadā reģistrētais jauno sportistu – dalībnieku skaits ir 3 600 (kas par 20% pārsniedz optimistiskāko sākotnēji plānoto dalībnieku skaitu) apliecina nepieredzēti augstu jaunatnes un pašvaldību ieinteresētību, mērķtiecīgi sekmējot jauniešu fizisko aktivitāti un masveida iesaisti sporta kustībā. Vienlaikus, lai pilnvērtīgi garantētu nepilngadīgu personu veselības aizsardzību starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošinātu loģistikas drošību, dalībnieku tiesisko un saimniecisko atbalstu un pasākumu augstvērtīgu informatīvo nodrošinājumu, ir apzināti papildu izdevumi, kurus nebija iespējams pilnībā nosegt ikgadējā budžeta ietvaros, sākotnēji nepietiekama šo programmu pozīcijām piešķirto finanšu līdzekļu apjoma ietekmē.
LJO norisei nepieciešamie papildu uzdevumi:
1) Vienota dizaina un augstas redzamības ekipējuma nodrošināšanai tiesnešiem, atbalsta personālam un brīvprātīgajiem. Ņemot vērā sacensību izteikto mērogu un norises ģeogrāfisko izkliedētību dažādās administratīvajās teritorijās un specializētajās sporta bāzēs (tostarp ārpus Valmieras pilsētas izvietotajos reģionālajos centros), personāla tūlītēja vizuālā identificējamība ir kritisks priekšnosacījums operatīvai cilvēku plūsmu kontrolei, vienotas sacensību kultūras un piederības sajūtas veidošanai, kā arī operatīvai organizatoriskajai koordinācijai. Atbilstošs vienots ekipējums sekmē brīvprātīgā darba prestižu un kalpo kā būtisks jaunatnes saliedēšanas rīks.
2) Organizatoriskajam, tiesiskajam un saimnieciskajam atbalstam, kas tieši saistīts ar sacensību mēroga un dalībnieku skaita būtisko pieaugumu. Šī pozīcija ietver apbalvošanas materiālu (medaļu un diplomu) izgatavošanu, pieteikto jauno sportistu numuru un centralizētās identificēšanas un apliecinājumu (akreditācijas) sistēmas materiālu (karšu) nodrošināšanu gan sportistiem, gan piesaistītajam personālam, vispārējo sacensību apdrošināšanu, kā arī nepieciešamos maksājumus par autoru un izpildītāju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (biedrību „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) un „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LAIPA)) licencēm muzikālo darbu publiskam izpildījumam sacensību norises vietās un svinīgajos pasākumos. Tā kā visu šo materiālu un licenču apjoms ir tieši atkarīgs no kopējā reģistrēto 3 600 dalībnieku, piesaistītā personāla, kā arī daudzo un decentralizēto sacensību norises vietu skaita, sākotnēji šim mērķim finanšu līdzekļi netika piešķirti pietiekamā apjomā.
3) Pasākuma vispārējam informatīvajam nodrošinājumam un vizuālās identitātes elementu izvietošanai. Šie līdzekļi ir nepieciešami informatīvā un vizuālā noformējuma izveidei un izvietošanai uzņemošo pašvaldību pilsētvidē, kā arī lielformāta sacensību programmu, norāžu un rezultātu stendu nodrošināšanai fiziskajās sacensību vietās, digitālā satura radīšanai, administrēšanai un tiešsaistes izplatīšanas nodrošināšanai sacensību norises laikā. Nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem tieši nosaka sacensību mēroga paplašināšanās un norises vietu skaita pieaugums izkliedētajā infrastruktūrā gan Valmierā, gan ārpus tās teritorijas, kas prasa apjomīgāku fizisko informatīvo materiālu pavairošanu un plašāku digitālā satura aptveri, lai nodrošinātu vienotu, iedvesmojošu un organizētu gaisotni visiem 3 600 jaunajiem sportistiem un to atbalstītājiem, vienlaikus veicinot fiziski aktīva dzīvesveida popularizēšanu plašākā sabiedrībā.
Lai atbalstītu tautas sporta pasākumus, IZM 2026.gada 30. martā izsludināja konkursu saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 27 „Sporta organizāciju finansēšanas kārtība” 8. punktā noteikto. Valsts līdzfinansējumam varēja pieteikties atzītās sporta federācijas, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Paralimpiskā komiteja. Konkurss paredz, ka vienam pasākumam pieejamais līdzfinansējums ir līdz 40 000 eiro un tas var segt līdz 50% no kopējām pasākuma izmaksām. Finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektus un to kvalitāti. Ministrijas 2026. gada 21. janvāra rīkojuma Nr. 1-2e/26/16 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas 2026. gada valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves” un apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” līdzekļu sadalījumu” 2. punkta “apakšprogramma 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” tabulas 1. punktā noteikts kopējais piešķiramā finansējuma apmērs tautas sporta pasākumiem 500 000 euro.
Konkursā pieteicās 32 atzītās sporta federācijas un arī Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome ar kopskaitā 63 pasākumu pieteikumiem, pieprasot atbalstu no IZM kopsummā 1 691 401 euro apmērā. Veicot konkursa pieteikumu izvērtējumu, ministrija konstatēja, ka atbilstoši konkursa noteikumiem spēj finansiāli līdzdalībā atbalstīt tikai mazāk kā trešdaļu no pieteiktajiem pasākumiem.
Piešķiramā finansējuma apmērs liecinātu par zemu nozares prioritāti un nepietiekamu atbalsta līmeni, kā arī mazinātu organizāciju motivāciju un entuziasmu rīkot pasākumus nākotnē. Papildu līdzekļu piešķiršana konkursa pasākumu atbalstam nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto mērķu izpildi attiecībā uz atbalsta sniegšanu tautas sportam, kā arī novērstu minētās negatīvās sekas un sekmētu nozares attīstību.
1) Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nepilngadīgu sportistu drošības nodrošināšana ir prioritāte. Atbilstoši drošības pasākumi ir prioritāri un atbilst iepriekš ieviestajai labajai praksei.
2) Jaunatnes izlases dalībnieku padziļinātās klīniskās, kardioloģiskās un funkcionālās slodzes ekspertīzes specializētajā iestādē SIA „Latvijas Olimpiskā vienība” (LOV). Pasākums ir obligāts, lai gūtu medicīnisku pārliecību par jauno sportistu organismu gatavību un saderību ar ekstrēmām fiziskajām slodzēm, izslēdzot pēkšņas iepriekš nediagnosticētas veselības pasliktināšanās un saistītos apdraudējuma riskus sacensību laikā.
Latvijas Jaunatnes Olimpiādes (LJO) Valmierā 2026. gadā reģistrētais jauno sportistu – dalībnieku skaits ir 3 600 (kas par 20% pārsniedz optimistiskāko sākotnēji plānoto dalībnieku skaitu) apliecina nepieredzēti augstu jaunatnes un pašvaldību ieinteresētību, mērķtiecīgi sekmējot jauniešu fizisko aktivitāti un masveida iesaisti sporta kustībā. Vienlaikus, lai pilnvērtīgi garantētu nepilngadīgu personu veselības aizsardzību starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošinātu loģistikas drošību, dalībnieku tiesisko un saimniecisko atbalstu un pasākumu augstvērtīgu informatīvo nodrošinājumu, ir apzināti papildu izdevumi, kurus nebija iespējams pilnībā nosegt ikgadējā budžeta ietvaros, sākotnēji nepietiekama šo programmu pozīcijām piešķirto finanšu līdzekļu apjoma ietekmē.
LJO norisei nepieciešamie papildu uzdevumi:
1) Vienota dizaina un augstas redzamības ekipējuma nodrošināšanai tiesnešiem, atbalsta personālam un brīvprātīgajiem. Ņemot vērā sacensību izteikto mērogu un norises ģeogrāfisko izkliedētību dažādās administratīvajās teritorijās un specializētajās sporta bāzēs (tostarp ārpus Valmieras pilsētas izvietotajos reģionālajos centros), personāla tūlītēja vizuālā identificējamība ir kritisks priekšnosacījums operatīvai cilvēku plūsmu kontrolei, vienotas sacensību kultūras un piederības sajūtas veidošanai, kā arī operatīvai organizatoriskajai koordinācijai. Atbilstošs vienots ekipējums sekmē brīvprātīgā darba prestižu un kalpo kā būtisks jaunatnes saliedēšanas rīks.
2) Organizatoriskajam, tiesiskajam un saimnieciskajam atbalstam, kas tieši saistīts ar sacensību mēroga un dalībnieku skaita būtisko pieaugumu. Šī pozīcija ietver apbalvošanas materiālu (medaļu un diplomu) izgatavošanu, pieteikto jauno sportistu numuru un centralizētās identificēšanas un apliecinājumu (akreditācijas) sistēmas materiālu (karšu) nodrošināšanu gan sportistiem, gan piesaistītajam personālam, vispārējo sacensību apdrošināšanu, kā arī nepieciešamos maksājumus par autoru un izpildītāju mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (biedrību „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) un „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LAIPA)) licencēm muzikālo darbu publiskam izpildījumam sacensību norises vietās un svinīgajos pasākumos. Tā kā visu šo materiālu un licenču apjoms ir tieši atkarīgs no kopējā reģistrēto 3 600 dalībnieku, piesaistītā personāla, kā arī daudzo un decentralizēto sacensību norises vietu skaita, sākotnēji šim mērķim finanšu līdzekļi netika piešķirti pietiekamā apjomā.
3) Pasākuma vispārējam informatīvajam nodrošinājumam un vizuālās identitātes elementu izvietošanai. Šie līdzekļi ir nepieciešami informatīvā un vizuālā noformējuma izveidei un izvietošanai uzņemošo pašvaldību pilsētvidē, kā arī lielformāta sacensību programmu, norāžu un rezultātu stendu nodrošināšanai fiziskajās sacensību vietās, digitālā satura radīšanai, administrēšanai un tiešsaistes izplatīšanas nodrošināšanai sacensību norises laikā. Nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem tieši nosaka sacensību mēroga paplašināšanās un norises vietu skaita pieaugums izkliedētajā infrastruktūrā gan Valmierā, gan ārpus tās teritorijas, kas prasa apjomīgāku fizisko informatīvo materiālu pavairošanu un plašāku digitālā satura aptveri, lai nodrošinātu vienotu, iedvesmojošu un organizētu gaisotni visiem 3 600 jaunajiem sportistiem un to atbalstītājiem, vienlaikus veicinot fiziski aktīva dzīvesveida popularizēšanu plašākā sabiedrībā.
Lai atbalstītu tautas sporta pasākumus, IZM 2026.gada 30. martā izsludināja konkursu saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 27 „Sporta organizāciju finansēšanas kārtība” 8. punktā noteikto. Valsts līdzfinansējumam varēja pieteikties atzītās sporta federācijas, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Paralimpiskā komiteja. Konkurss paredz, ka vienam pasākumam pieejamais līdzfinansējums ir līdz 40 000 eiro un tas var segt līdz 50% no kopējām pasākuma izmaksām. Finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektus un to kvalitāti. Ministrijas 2026. gada 21. janvāra rīkojuma Nr. 1-2e/26/16 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas 2026. gada valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammas 09.04.00 “Sporta būves” un apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” līdzekļu sadalījumu” 2. punkta “apakšprogramma 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” tabulas 1. punktā noteikts kopējais piešķiramā finansējuma apmērs tautas sporta pasākumiem 500 000 euro.
Konkursā pieteicās 32 atzītās sporta federācijas un arī Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome ar kopskaitā 63 pasākumu pieteikumiem, pieprasot atbalstu no IZM kopsummā 1 691 401 euro apmērā. Veicot konkursa pieteikumu izvērtējumu, ministrija konstatēja, ka atbilstoši konkursa noteikumiem spēj finansiāli līdzdalībā atbalstīt tikai mazāk kā trešdaļu no pieteiktajiem pasākumiem.
Piešķiramā finansējuma apmērs liecinātu par zemu nozares prioritāti un nepietiekamu atbalsta līmeni, kā arī mazinātu organizāciju motivāciju un entuziasmu rīkot pasākumus nākotnē. Papildu līdzekļu piešķiršana konkursa pasākumu atbalstam nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto mērķu izpildi attiecībā uz atbalsta sniegšanu tautas sportam, kā arī novērstu minētās negatīvās sekas un sekmētu nozares attīstību.
Risinājuma apraksts
IZM sagatavojusi MK rīkojuma projektu, kurš paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu 455 555 euro no kuriem:
Biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja" Latvijas jaunatnes izlases dalībai Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiāde (EYOF) Brašovā (Rumānija) 2027 un Latvijas Jaunatnes Olimpiāde (LJO) Valmierā 2026 organizēšanai;
Kā arī sekojošām biedrībām tautas sporta pasākumu atbalstam:
Latvijas Basketbola savienība;
Latvijas Orientēšanas federācija;
Latvijas Šaha federācija;
Latvijas Vieglatlētikas savienība;
Latvijas Sporta deju federācija;
Latvijas Riteņbraukšanas Federācija;
Latvijas Peldēšanas federācija;
Latvijas Volejbola federācija;
Latvijas Galda hokeja federācija;
Latvijas Golfa federācija;
Latvijas Futbola Federācija;
Latvijas Triatlona federācija;
Latvijas Jātnieku federācija;
Latvijas Dambretes federācija;
Latvijas Florbola savienība;
Latvijas Disku sportu savienība;
Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācija;
Latvijas Motosporta federācija;
Latvijas Tautas sporta asociācija;
Latvijas Galda tenisa federācija;
Latvijas Slēpošanas federācija;
Latvijas Augstskolu sporta savienība;
- 36 pasākumiem kopsummā 338 985 euro apmērā.
Biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja" Latvijas jaunatnes izlases dalībai Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiāde (EYOF) Brašovā (Rumānija) 2027 un Latvijas Jaunatnes Olimpiāde (LJO) Valmierā 2026 organizēšanai;
Kā arī sekojošām biedrībām tautas sporta pasākumu atbalstam:
Latvijas Basketbola savienība;
Latvijas Orientēšanas federācija;
Latvijas Šaha federācija;
Latvijas Vieglatlētikas savienība;
Latvijas Sporta deju federācija;
Latvijas Riteņbraukšanas Federācija;
Latvijas Peldēšanas federācija;
Latvijas Volejbola federācija;
Latvijas Galda hokeja federācija;
Latvijas Golfa federācija;
Latvijas Futbola Federācija;
Latvijas Triatlona federācija;
Latvijas Jātnieku federācija;
Latvijas Dambretes federācija;
Latvijas Florbola savienība;
Latvijas Disku sportu savienība;
Latvijas Bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa federācija;
Latvijas Motosporta federācija;
Latvijas Tautas sporta asociācija;
Latvijas Galda tenisa federācija;
Latvijas Slēpošanas federācija;
Latvijas Augstskolu sporta savienība;
- 36 pasākumiem kopsummā 338 985 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. punktu līdzekļus no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem. Līdzekļu piešķiršanu valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem paredz arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 12. panta pirmā daļa.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā tautas sporta konkursa pasākumi, kas konkursa rezultātā ieguvuši visaugstākos komisijas vērtējumus atbilstoši konkursa nolikumam, uzskatāmi par valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, jo to nozīmīgums tiek regulāri akcentēts Eiropas mērogā iedzīvotāju veselības un labbūtības, kontekstā, kā arī valsts finansējums tautas sporta pasākumiem vērtējams, kā kritiski zems. Tādēļ līdzekļu piešķiršana minētajiem mērķiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir atbilstoša tiesiskajam regulējumam.
Tomēr galīgo lēmumu par to var pieņemt tikai Ministru kabinets.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
IZM ieskatā šie valstiski nozimīgie pasākumi neietekmē tirdzniecību un nekropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, bet paredzēta tikai un vienīgi nācijas līmeņa tautas pasākumu atbalstam, kas mērķēti uz pēc iespējas plašākas mērķauditorijas iedzīvotāju sportiskuma un veselības paradumu sekmēšanu.
IZM ieskatā dalība Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiādē un Latvijas Jaunatnes Olimpiāde uzskatāmi par valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, tādēļ līdzekļu piešķiršana minētam mērķim no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir atbilstoša tiesiskajam regulējumam.
Attiecībā uz publiskā finansējuma piešķiršanu rīkojuma projektā minēto sporta sacensību organizēšanai vai dalībai starptautiskās sacensībās ir secināms, ka konkrēto sporta sacensību rīkošanas tiesības rīkojumā minētajiem subjektiem konkursa kārtībā ir piešķīrusi neatkarīga trešā puse, kā rezultātā citas valstis, kuras nav ieguvušas šādas tiesības, nevar organizēt šīs sporta sacensības. Vienlaikus finansējums ir paredzēts tādu sacensību organizēšanai, kuru ietvaros savstarpēji sacenšas valstis, nevis profesionāli sporta klubi.
Attiecībā uz publiskā finansējuma piešķiršanu rīkojuma projektā minētajām sporta organizācijām ar rīkojuma projektu netiek piešķirts publiskais finansējums saimnieciskajai darbībai, jo tas ir saistīts ar finansējuma piešķiršanu valsts izlašu sportistu dalībai oficiālās valsts izlašu sacensībās, nevis finansējums tiks sniegts profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam) dalībai komerciāla rakstura sacensībās, kas tiktu rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus.
Līdz ar to ir secināms, ka rīkojuma projektā paredzētā publiskā finansējuma piešķiršana vienlaikus neatbilst visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm un rīkojuma projektā minēto izdevumu segšana nerada konkurences kropļojumu Eiropas Savienības līmenī un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Tāpat uzsverams fakts, ka nevalstiskās sporta organizācijas (biedrības) darbojas to statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu (konkrētā sporta veida attīstības veicināšana Latvijā) sasniegšanai un to darbībai pamatā ir vietēja ietekme, proti, to pamata mērķauditorija ir attiecīgā sporta veida bērnu un jaunatnes un tautas sporta attīstīšana vietējā līmenī un tikai salīdzinoši neliela daļa augstas klases sportistu (Latvijas izlases sportistu) darbība ir saistīta ar sporta attīstību starptautiskā līmenī. Sporta federāciju biedri ir tikai Latvijā reģistrētas juridiskas personas (sporta klubi), kas apvieno Latvijas iedzīvotājus, vai arī Latvijā reģistrētas sporta izglītības iestādes. No Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzētām atbalstāmām aktivitātēm (finansējuma piešķiršanas mērķa) neizriet atbalsts saimnieciskajai darbībai, jo ir saistīts ar atbalstu valsts izlašu sporta sacensību organizēšanai, dalības nodrošināšanu, kā arī tautas sporta pasākumu organizēšanu. Tāpat skaidrojam, ka atbalsts federācijām nav saistīts ar atbalstu profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam). Tāpat apliecinām, ka atbalsts netiks sniegts profesionālajiem sporta klubiem (profesionālajam sportam) dalībai komercsacensībās, kas rīkotas ar mērķi sportistiem vai sporta klubiem gūt ienākumus. Papildus akcentējams, ka atbalsta sniegšana nevalstisko sporta organizāciju darbībai, sporta sacensību organizēšanai, kā arī sportistu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sporta sacensībās tiešā veidā ir saistīta ar valsts politikas īstenošanu sporta nozarē.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
455 555
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
455 555
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-455 555
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-455 555
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-455 555
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Biedrību iesniegtās pasākumu izdevumu pieprasījumu tāmes ir anotācijas pielikumos. Tāmes tiks precizēts uz līguma slēgšanas brīdi atbilstoši rīkojumā norādītajām summām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Olimpiskā komitejaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi