Anotācija

Ievērojot līdzšinējo Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 579 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda pasākumam "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana"" īstenošanas pieredzi, kā arī diskusijās ar vietējām rīcības grupām identificētās praktiskās vajadzības, nepieciešams pilnveidot atbalsta nosacījumus.
Praksē secināts, ka atbalsta pretendentiem ar ierobežotām finanšu iespējām būtiskus izaicinājumus rada neliela apjoma būvdarbu projektu īstenošana, jo īpaši gadījumos, kad projektu īstenošanā iespējams izmantot vietējās kopienas resursus, brīvprātīgo iesaisti un pašu ieguldījumu. Vienlaikus spēkā esošais regulējums nenodrošina pietiekami elastīgus nosacījumus, lai pilnvērtīgi izmantotu vietējo kopienu esošo kapacitāti, zināšanas un praktiskās prasmes vietējās infrastruktūras, publiskās ārtelpas un kopienas aktivitāšu vietu uzlabošanā.
Līdz ar to nepieciešams paredzēt nosacījumus neliela apjoma būvdarbu īstenošanai, vienlaikus saglabājot atbalsta izlietojuma caurskatāmību, projekta rezultātu kvalitāti un atbilstību sabiedrības virzītas vietējās attīstības mērķiem. Šādas izmaiņas sekmētu aktīvāku vietējo kopienu iesaisti, efektīvāku pieejamā finansējuma izmantošanu un ilgtspējīgu vietējās teritorijas attīstību.

Ieviesti papildinājumi (19.², 19.³, 61. punkts un 31.21. apakšpunkts), kas paredz iespēju neliela apjoma būvniecības darbu projektu īstenošanā, kuriem nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija, kā projekta līdzfinansējumu piemērot ieguldījumu natūrā – brīvprātīgo darbu vai darbu bez atlīdzības. Ar grozījumiem noteikts, ka kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Veiktās izmaiņas veicinās vienkāršu teritorijas labiekārtošanas projektu īstenošanu, mazinot administratīvo un finanšu slogu atbalsta pretendentiem, kā arī sekmēs vietējo iedzīvotāju iesaisti projektu īstenošanā un kopienu līdzdalību vietējās attīstības procesos, tādējādi stiprinot sociālo kapitālu.
Ieguldījuma natūrā novērtēšanā un piemērošanā tiks izmantota Finanšu ministrijas metodika "Par ieguldījumiem natūrā projektu līdzfinansēšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā".

Konstatēts, ka noteikumu 3.5. apakšpunktā ietverta atsauce uz regulu, kas zaudējusi spēku, tādēļ nepieciešams aktualizēt atsauci atbilstoši spēkā esošajam Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam.

Precizēts noteikumu 3.5. apakšpunkts, aizstājot atsauci uz spēku zaudējušo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ar atsauci uz spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

Līdzšinējā regulējuma piemērošanas praksē konstatēts, ka prasība vērtēt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes rada papildu administratīvo slogu gan atbalsta pretendentiem, gan Lauku atbalsta dienestam. Izvērtējot sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas piemērošanas nosacījumus un attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu, secināts, ka konkrētajā intervencē šādas pārbaudes veikšana nav nepieciešama. Vienlaikus finanšu risku pārvaldība un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošana tiek nodrošināta Lauku atbalsta dienesta veiktajā projektu izvērtēšanā. Līdz ar to nepieciešams precizēt regulējumu, atsakoties no prasības vērtēt grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes.

Svītrots 8.8. apakšpunktā noteiktais nosacījums vērtēt, vai atbalsta pretendentam ir grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes, ņemot vērā, ka intervencei šāda prasība nav noteikta kā obligāta atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam. Vienlaikus Lauku atbalsta dienests vērtē pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu.

Spēkā esošā noteikumu redakcija nepietiekami skaidri nosaka Eiropas Komisijas Regulas (ES) 2022/2473 prasību piemērošanu attiecībā uz atbalsta saņēmēja atbilstību mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusam (MVU). Saskaņā ar regulas 55. pantu MVU statusa prasība ir attiecināma uz komercdarbības atbalsta saņēmējiem, taču tā nav piemērojama sabiedriskā labuma projektiem.
Lai novērstu interpretācijas riskus un nodrošinātu viennozīmīgu regulējuma piemērošanu projektu izvērtēšanā, nepieciešams precizēt noteikumu redakciju, skaidri nodalot prasības, kas attiecas uz komercdarbības atbalsta projektiem, no sabiedriskā labuma projektiem.

Precizēta noteikumu 16.4. apakšpunkta redakcija, skaidri nosakot, ka regulas 2022/2473 prasības nav piemērojamas atbalsta saņēmējiem, kuri īsteno sabiedriskā labuma projektus.

Pastāv ierobežotas iespējas nodrošināt zvejniekiem darba drošībai un atpūtas režīmam atbilstošus apstākļus zvejas vietās. Piekrastes zvejniekiem zvejas vietās nav radīta darba
drošībai un atpūtai piemērota infrastruktūra, tostarp tā sauktās tīklu mājas ar ģērbtuvēm, labierīcībām un iespējām atpūsties, ieturēt maltītes (atjaunot spēkus) starp zvejas reizēm.
Vienlaikus piekrastes zvejniekiem arvien biežāk nākas veikt zveju attālāk no pastāvīgajām bāzes vietām, tostarp pieaugot roņu radītajiem postījumiem piekrastes zvejā un paplašinot zvejas aktivitātes citās piekrastes teritorijās. Tas palielina pārvietošanās laiku un samazina iespējas nodrošināt pilnvērtīgu atpūtu starp zvejas reizēm.
Ņemot vērā zvejniecības nozares specifiku, kā arī darba aizsardzības un atpūtas laika prasības, zvejniekiem ir būtiski nodrošināt minimālos apstākļus atpūtai, aizsardzībai pret laikapstākļiem, higiēnai un ēdienreižu ieturēšanai zvejas vietu tuvumā. 
Līdz ar to nepieciešams radīt elastīgākus nosacījumus, kas ļautu piekrastes zvejniekiem nodrošināt darba drošības un atpūtas vajadzībām pielāgotus risinājumus, tādējādi uzlabojot darba apstākļus, sekmējot veselības aizsardzību un mazinot ar darba vidi saistītos riskus piekrastes zvejniecībā.

Noteikumi papildināti ar 24.11.2¹ apakšpunktu, paredzot, ka dzīvojamo autofurgonu un dzīvojamo piekabju (kempingpiekabju) iegādes izmaksas ir attiecināmas, ja pretendents ir zvejas kuģa īpašnieks vai piekrastes zvejnieku biedrība.

Projektu kārtām, kas ilgst ilgāk par 30 dienām, brīdī, kad iesniegto projektu īstenošanai pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 80 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas tīmekļvietnē tiek publicēts paziņojums par to, ka projektu iesniegumu iesniegšana beigsies pēc 30 dienām, ja līdz izsludinātā iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atlicis vairāk nekā 30 dienu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka ne vienmēr var nofiksēt 80 procentu sasniegšanu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma. Ar pēdējo iesniegto projekta iesniegumu var tikt rezervēts publiskais finansējums 100 procentu apmērā, un tad projektu pieņemšanu nav iespējams pagarināt vēl uz 30 dienām.

Ar grozījumiem tiek precizēta 30. punktā noteiktā projektu pieņemšanas kārtas izsludināšanas kārtība, ja ir nepārtraukta projektu pieņemšanas kārta, kas ir ilgāka par 30 dienām, un ar pēdējo projekta iesniegumu tiek rezervēts publiskais finansējums 100 procentu apmērā. Tad projektu kārta tiek pabeigta un projektu pieņemšana neturpinās vēl 30 dienas. Lai atbalsta pretendenti būtu informēti par publiskā finansējuma atlikumu nepārtrauktās projektu kārtas laikā, noteikumu projekta 39.¹ punktā tiek noteikts, ka vietējā rīcības grupa reizi mēnesī pēc iesniegto projektu izvērtēšanas savā tīmekļvietnē ievieto paziņojumu par konkrētajā kārtā pieejamo publisko finansējumu.

SVVA pasākuma īstenošanas procesā ir konstatēta nepieciešamība pēc vairākiem tehniskiem un redakcionāliem grozījumiem, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, iesniedzamos dokumentus un projekta īstenošanas nosacījumus.

Veikti grozījumi noteikumu 8.7. apakšpunktā, palielinot projekta kopējo attiecināmo izmaksu slieksni no 50 000 euro līdz 70 000 euro, tādējādi atvieglojot atbalsta saņemšanas nosacījumus mazāka apmēra projektiem, kuriem tiek piemērotas prasības par ekonomiskās dzīvotspējas rādītāju nodrošināšanu.

Precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi un precizētas būvniecības darbu attiecināmās un neattiecināmās izmaksas (noteikumu 8.6.1., 18.2., 18.3., 18.3¹ apakšpunkts), nosakot tās vispārīgāk, bet vienlaikus paredzot, ka pēc projekta īstenošanas būvniecības izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē). Grozījumi izdarīti, lai neierobežotu atbalsta pretendentu, izvēloties projektā plānotajām darbībām atbilstošos būvniecības darbus, un to saskaņošanas procesu atbilstoši spēkā esošajam būvniecības regulējumam. Ievērojot minēto, grozījumi skar arī iesniedzamos dokumentus (31.3., 31.7. apakšpunkts un 36., 37. punkts).

Svītrota prasība atbalsta pretendentam projekta iesniegumam pievienot pašnovērtējumu par projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijā konkrētajai rīcībai noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem. Minēto dokumentu vietējā rīcības grupa var noteikt par iesniedzamo dokumentu, izsludinot projektu pieņemšanas kārtu, ja tas ir nepieciešams, lai atvieglotu projekta vērtēšanu, piemēram, pastāvot specifiskiem projektu vērtēšanas kritērijiem, atbalsta pretendents var precīzāk norādīt, kur projekta iesniegumā ir sniegta informācija konkrētā kritērija izvērtēšanai.

Tā kā vietējās rīcības grupas visus ar projektu vērtēšanu saistītos dokumentus Lauku atbalsta dienestam iesniedz Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā elektroniski, ir noteikta prasība visus dokumentus – projektu sarakstu, lēmumus, lēmējinstitūcijas sēdes protokolus, lēmējinstitūcijas pārstāvju un paraksttiesīgās personas interešu deklarācijas, projektu vērtētāju individuālo vērtējumu – sagatavot atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. 

Ievērojot vienkāršo izmaksu specifiku, ka atbalsts tiek piešķirts par projektā sasniegto rezultātu vai starprezultātu, noteikumu 8.¹ punktā minētajā gadījumā atbalsta pretendents projekta uzsākšanu apliecina ar informāciju par projektā īstenotām darbībām.

Noteikumos precizēts projekta īstenošanas nosacījums, ka tad, ja projekta īstenošanai bija nepieciešama Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību veikšanu, atbalsta saņēmējs pēdējo maksājumu saņem pēc atbilstošas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma iegūšanas.