Anotācija (ex-ante)

Transporta infrastruktūra Rīgas valstspilsētā ir ne vien aglomerācijas un pilsētas līmeņa sistēma, bet ir nozīmīga valsts un starptautiskās transporta sistēmas sastāvdaļa, kas iekļauta TEN-T tīklā, un tās kvalitāte un funkcionalitāte ietekmē transporta plūsmu sakārtošanu un efektīvu organizēšanu.

Kā vienas no galvenajām maģistrālajām ielām ir Austrumu maģistrāle, Ziemeļu šķērsojums un Dienvidu tilta šķērsojums, jeb Zemgales maģistrālais transporta mezgls. Šīm maģistrālēm jāakumulē visa caur pilsētas vēsturisko centru ejošā tranzīta plūsma un jāmazina ar transportu saistīto negatīvo efektu apjoms pilsētas centrā.

Jāuzsver, ka Zemgales maģistrālais transporta mezgls ir iztrūkstošais posms, lai pilnībā savienotu Austrumu maģistrāli ar tās pievedceļiem ostai un Latvijas galveno autoceļu tīkla elementiem, kas apkalpo kravu transportu uz un no ostas.

Turpinot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā uzsāktos darbus pie Rīgas valstspilsētas maģistrālo ielu problēmu novēršanas, 3.1.1.4.pasākums paredz sniegts atbalstu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai transporta infrastruktūras izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un uzticamu ostas sasaisti ar TEN-T tīklu un TEN-T tīkla paplašināšanu.

3.1.1.4.pasākuma ietvaros plānots īstenot projektu “Jāņa Čakstes gatves izbūve” (turpmāk – Projekts). Projekta ietvaros ir paredzēt izveidot jaunu Rīgas valstspilsētas infrastruktūras iztrūkstošo TEN-T tīkla posmu, kas vienlaikus veidos jaunu pieslēgumu TEN-T elementam, t.i., Rīgas brīvostai (savienojums ar Jāņa Čakstes gatvi no Ziepniekkalna ielas līdz Vienības gatvei). Projekts ir stratēģiski svarīga, lai pilnībā savienotu Austrumu maģistrāli ar tās pievedceļiem ostai un Latvijas galveno autoceļu tīkla elementiem, kas apkalpo kravu transportu uz un no ostas, tādejādi novēršot infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Projekta īstenošanas rezultātā tiks novērsti transporta infrastruktūras pārrāvumi, t.sk. plānotās darbības nodrošinās alternatīvo maršrutu izveidi TEN-T tīkla tranzīta un kravas transportam, kā arī tiks nodrošināts ceļā pavadītā laika ietaupījums, tā ietekmes teritorijā: vienotā projekta īstenošanas rezultātā veidosies saīsināts maršruta garums.

Latviju šķērso TEN-T Pamattīkla Ziemeļjūras – Baltijas koridors, ietverot visu transporta veidu elementus, tostarp Rīgas pilsētu, kā galvaspilsētu (TEN-T pilsētmezgls).

Eiropas Komisijas Transporta padome TEN-T Regulas pārskatīšanas ietvaros 2022. gada 5. decembrī vienojās par kopējo nostāju (Transport Council for the revision of the TEN-T Regulation on 5 December 2022 (ST 15058/22)), kurā Projekta ietvaros izbūvējamā infrastruktūra/posms (t.sk., Dienvidu tilts) ietverts TEN-T pamattīkla kartē un šķērso Rīgas valstspilsētu.

Projekta ietvaros izbūvējamā infrastruktūra veidos Zemgales virziena maģistrālo transporta mezglu (Dienvidu tilta turpinājums/pagarinājums), kas atradīsies kravas transporta maršrutā, savienojot:
  - Ziemeļu-Dienvidu vai Ziemeļu-Rietumu virzienā Dienvidu tiltu (Austrumu maģistrāles t.sk. Rīgas brīvostas Daugavas labajā pusē sasaistei) ar TEN-T tīkla autoceļu A8, tālākai kravu plūsmai uz/no Jelgavas virzienu vai TEN-T tīkla autoceļu A10 (K.Ulmaņa gatvi);
  -DDA-D vai Dienvidu/Dienvidaustrumu-Rietumu virzienā TEN-T tīkla autoceļu A7 (Ziepniekkalna ielu) ar TEN-T tīkla autoceļu A8 (Vienības gatvi), tālākai kravu plūsmai uz/no Jelgavas virzienu vai uz/no TEN-T tīkla autoceļu A10 (K. Ulmaņa gatvi);
  - Austrumu-Dienvidrietumu vai Ziemeļaustrumu - Dienvidrietumu virzienā Dienvidu tiltu (TEN-T tīkla autoceļu A2 vai A6 vai A4 sasaistei) ar TEN-T tīkla autoceļu A8 vai A10.

Projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu kopsumma ir indikatīvi 125 612 134 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 73 900 000 euro un nacionālais finansējums (pašvaldības līdzfinansējums) indikatīvi 51 712 134 euro apmērā.
Projekta plānotā kopējā attiecināmo izmaksu summa ir norādīta indikatīvi un var tikt precizēts pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas.

Paredzētās investīcijas atbilst:
1) “Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam” rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” 312.uzdevumu “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” izveidošana, integrējot Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību transporta tīklā, veidojot multimodālus transporta un pasažieru pārsēšanās mezglus, veicinot reģionu sasniedzamību, iedzīvotāju mobilitāti un vides pieejamību, turpinot dzelzceļa elektrifikāciju, vienlaikus attīstot drošu autoceļu un ielu infrastruktūru un nodrošinot ērtus savienojumus starp vilcienu un autobusu reisiem, visās darbībās nodrošinot piekļūstamības prasības”;
2) “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” 1. rīcības virziena “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta “mugurkaulu” attīstība” 1.2. uzdevumam “Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem” 1.2.3. pasākumu “Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu”;
3) “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam” transporta politikas mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas Zaļā kursa elementiem – paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti;
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, kurā minēts (233.rindkopā), ka: “Transporta infrastruktūrā uzsvars tiek likts uz pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, tai pašā laikā mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu Rīgā. Stratēģijas īstenošanas laikā nepieciešams pēc iespējas ātrāk pabeigt Dienvidu tilta pieslēgumus un Austrumu maģistrāles neizbūvētos posmus.”;
4) Rīgas attīstības programmai 2022.-2027.gadam;
  a) Projekta ID: 3695 - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1.kārta)
  b) Projekta ID: APS0321.01 - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta);
Rīgas teritorijas plānojumam.
Kā arī Projekta īstenošana ir plānotas ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) “Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā”.

Projekta īstenošanas rezultātā tiek novērsti transporta infrastruktūras pārrāvumi:
  - Plānotās darbības nodrošinās alternatīvo maršrutu izveidi TEN-T tīkla tranzīta un kravas transportam;
  - Projekts nodrošinās ceļā pavadītā laika ietaupījumu un veicinās maģistrālās ielas caurlaides spējas paaugstināšanu tā ietekmes teritorijā;
  - Projekta īstenošanas rezultātā veidosies saīsināts maršruta garums (lai šķērsotu no Slāvu ielas/Krasta ielas (Daugavas labai pusei) līdz valsts galvenajam ceļam A8 (Daugavas krasta kreisajā pusē);

Kā arī projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots labākais risinājums iedzīvotāju un pilsētas vajadzībām, panākot perspektīvai satiksmes intensitātei atbilstošu caurlaides spēju, augstu satiksmes, gājēju un velobraucēju komfortu un drošību, tajā skaitā radot alternatīvus maršrutus tranzīta un kravas transportam, atdalot tos no vietējas nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

3.1.1.4.pasākuma ietvaros plānots sasniegt šādus rādītājus:
  - nacionālais iznākuma rādītājs – TEN-T tīklā rekonstruēto vai izbūvēto maģistrālo ielu, tiltu, pārvadu un tuneļu garums - 3,5 km;
  - nacionālais rezultāta rādītājs – izveidots viens jauns pilsētās infrastruktūras iztrūkstošais TEN-T posms.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas.

3.1.1.4.pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības  transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu.

Ņemot vērā projekta plānoto kopējo attiecināmo finansējumu (indikatīvi 125 612 134 euro), noteikumu projekts paredz, ka maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir līdz 85 procentiem no projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma un 3.1.1.4. pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 86 941 177 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 13 741 015 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 73 900 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms – 11 679 863 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 13 041 177 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 2 061 152 euro).

3.1.1.4. pasākuma pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās par projekta īstenošanu, ir ne mazāks kā 73 200 162 euro, tai skaitā Eiropas Kohēzijas fonda finansējumu 62 220 137 euro un nacionālo finansējumu (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 10 980 025 euro.

Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai, tai skaitā elastības finansējuma priekšfinansēšanai, var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, piemēram, pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē. Līdz ar to paredzot, ka elastības finansējums (ko 3.1.1.4. pasākuma ietvaros iespējams priekšfinansēt) ir novirzāms 3.1.1.4. pasākuma nacionālo iznākuma rādītāju un rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.

Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu nepārsniedzot 3.1.1.4.pasākumam noteikto maksimālo Kohēzijas fonda finansējuma apmēru.

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu”, publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumu.
Līguma cenas indeksācija mērķis ir pārvaldīt un samazināt cenu izmaiņu (inflācijas vai deflācijas) riskus. Attiecīgi izmaksas, kas veidosies indeksācijas nosacījumu izpildes rezultātā, ir ietveramas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas.

Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi[1] 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas). Tās ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācija varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Projekta vadības netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).

Noteikumu projektā noteikti projekta vadības personāla atlīdzības izmaksu pozīciju ierobežojumi. Attiecināmas ir projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā tiesību aktos noteiktās piemaksas un nodokļus, kā arī ņemot vērā, ka tās 1) nepārsniedz 84 787 euro kalendārajā gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir 5 000 000 euro vai lielākas 2) un attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata).

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanā transportbūvju un ielu kompleksam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas. Izmaksas attiecināmas tikai gadījumā, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas, pārbūves vai pārcelšanas, un ieguldījumi inženiertīklu  pārbūvē tiek veikti nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem.
Ņemot vērā, ka projekta īstenošanas rezultātā nebūs iespējams izvairīties no būtiskas inženierkomunikāciju pārbūves, tai skaitā nepieciešams veikt augstsprieguma līnijas pārbūvi – pārcelšanu/pārbīdi u.c. inženierkomunikāciju pārbūves darbus. Jāņem vērā, ka būvniecība/apbūve zem augstsprieguma līnijām (robežu līniju zonā) ir aizliegta, lai nerastos situācijas, kas saistītas ar elektrību vadošu objektu uzlādēšanās efektiem un to iespējamu nelabvēlīgu iedarbību.

Projekta mērķis, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas (un to ierobežojumi) ir noteiktas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES noteiktajiem mērķiem attiecībā uz nepieciešamajiem ieguldījumiem Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras attīstībā un nodrošinātu Rīgas valstspilsētas transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību. Līdz ar to, prioritāri atbalsts ir sniedzams transporta pamatinfrastruktūras attīstībai, nodrošinot 3.1.1.4.pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanu.

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi.

Projekta ietvaros, veicot iepirkuma procedūru, atbalstāma ir  vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos - zaļais publiskais iepirkums. Finansējuma saņēmējam vienlaikus nepieciešams ievērot obligātos kritērijus saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353)  1. pielikumu “Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums”, kur noteiktas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti.

Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50.pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts neapdraud horizontālā principa “Klimatdrošināšana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” noteiktos klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanos klimata pārmaiņām, un vides principus. Projekta ietvaros horizontālais princips “Klimatdrošināšana” un princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Attiecībā uz kritēriju:
1) “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas” izbūvējot/pārbūvējot transporta infrastruktūru, uzlabosies braukšanas apstākļu kvalitāte, satiksmes plūsma būs vienmērīgāka un samazināsies gaidīšanas laiki atsevišķām satiksmes plūsmām. Vienmērīgu braukšanas režīmu raksturo zemāks degvielas patēriņš, kas ir SEG emisiju cēlonis. Blīvi apdzīvotas teritorijas tiks atslogotas no kravas autotransporta, kā rezultātā samazināsies SEG emisiju ietekme;

2) “pielāgošanās klimata pārmaiņām” transporta infrastruktūras izbūve/pārbūve neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos:
  - plānots izbūvēt lietusūdens caurplūdes grāvjus u.tml. ceļa elementus atbilstoši klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam;
  - transporta infrastruktūras izbūves/ pārbūves rezultātā attiecīgajos posmos infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumu, upju un notekgrāvju radīto bojājumu, kā arī karstuma radīto bojājumu iespējas;

3) “ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība” 3.1.1.4.pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo izbūvējot/pārbūvējot transporta infrastruktūru, tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos, tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi:
  - pārbūvējot ceļu infrastruktūru, pamatotos gadījumos tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā;
  - tiks ievēroti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”  nosacījumi un, kur attiecināms, tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un negatīvā ietekme tiks novērsta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

4) “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi” projekta īstenošanā, atbilstoši  plānotajam transporta infrastruktūras izbūves/pārbūves veidam un tā  ietvaros sasniedzamajam rezultātam, kur attiecināms, tiks piemēroti zaļā publiskā iepirkuma principi, un, ja ir attiecināms, tiks nodrošināta MK noteikumu Nr. 353 noteikto obligāto prasību izpilde attiecībā uz apgaismojumu un satiksmes signāliem, piemērojot ciktāl tas ir racionāli un iespējami ceļu būvdarbos otrreizējo izejvielu izmantošanu jaunu resursu vietā. Ja attiecināms, būvniecības laikā būvdarbu veicēji tiks aicināti ierobežot atkritumu rašanos saskaņā ar Eiropas Savienības būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemt vērā pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī atvieglot atkalizmantošanu un pārstrādi, kas panākams ar būvgružu šķirošanai paredzēto, pieejamo sistēmu palīdzību selektīvi izņemot materiālus;

5) “piesārņojuma novēršana un kontrole” plānojot transporta infrastruktūras izbūvi /  pārbūvi, nav paredzama būtiska ietekme uz vides piesārņojumu, jo īstermiņā projekta īstenošanas – būvniecības procesā ietekme tiks mazināta, kur attiecināms, zaļā publiskā iepirkuma piemērošana paredzēta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353, tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi. Transporta infrastruktūras izbūves/pārbūves pasākuma ietvaros, atsevišķās vietās tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības

6) “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” plānotas investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli

3.1.1.4. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju -  objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība. Nepieciešamības gadījumā, ja tiks īstenoti specifiski vides un informācijas risinājumi, piemēram, papildu būvnormatīvos noteiktajam Projekta ietvaros var tikt veiktas konsultācijas ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju ekspertiem, modernizējot transporta infrastruktūru tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT, attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs īstenojot projektu izstrādā iekšējās kontroles sistēmu, ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu.

Finansējuma saņēmējs īstenojot Projektu nodrošinās Projekta atbalstāmo darbību sinerģiju, papildinātību ar Eiropas Savienības un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršana gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.

Projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra būs tāda, kas kvalificējas kā publiski pieejama infrastruktūra, tādējādi publisko līdzekļu piešķīrums finansējuma saņēmējam nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts.


[1] Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām ir vienkāršoto izmaksu vienoto likmju veids, kas 3.1.1.4.pasākumā ir plānots atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 54.panta b) apakšpunktam, neveicot aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai.