Anotācija

26-TA-523: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā" (turpmāk – noteikumu projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru mācību gadu nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra  noteikumiem Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk – Noteikumi Nr.747) un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (turpmāk – Noteikumi Nr.416), un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3  punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru gadu profesionālās vidējās izglītības programmās nosaka vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" (turpmāk – Noteikumi Nr.332).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2026.
Pamatojums
Projekta spēkā stāšanās ir noteikta 2026. gada 1. septembrī, lai tajā paredzētās izmaiņas varētu attiekties uz jauno mācību gadu. Projektu ir nepieciešams pieņemt steidzamības kārtā, lai ievērotu 2026. gada 21. jūlijā apstiprinātā Ministru prezidenta Andra Kulberga valdības rīcības plāna 47.4. prioritāro pasākumu "Uzsākt vispārējās izglītības Skola2030 pārskatīšanu" darbības rezultātam – sakārtota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība – noteikto termiņu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts pārbaudes darbu norises laiki 2025./2026. mācību gadā ir noteikti ar Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumiem Nr. 656 "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā".  Attiecībā uz valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā Ministru kabineta noteikumi nav izdoti. 
2026./2027. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās nosaka Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumi Nr.768 "Noteikumi par 2026./2027. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu un Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu nepieciešams noteikt norises laikus valsts pārbaudes darbiem 2026./2027. mācību gadā tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši Noteikumiem Nr.747, Noteikumiem Nr.416 vai Noteikumiem Nr.332 attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Tāpat arī nepieciešams noteikt valsts pārbaudes darbu norises laikus  izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt  valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā Noteikumu Nr.747 12.3.1. apakšpunktā, 15.1 punktā un 16. punktā,  Noteikumu Nr.416 21. punktā un Noteikumu Nr. 332 10.3., 21.2., 21.3. un 21.4. apakšpunktos paredzētajiem valsts pārbaudes darbiem. Tāpat arī noteikumu projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus  izglītojamiem, kuriem attaisnojošu iemeslu dēļ nebūs iespējams kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Noteikumu Nr.747 12.2.2. un 12.3.1. apakšpunktos noteikts, ka Valsts izglītības satura centrs, kura funkcijas un pārvaldes uzdevumus no 2025. gada 1. janvāra saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" ir pārņēmusi Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA), īsteno monitoringa vērtēšanu, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem, kā arī pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Savukārt Noteikumu Nr.747 15.1 punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka valsts pārbaudes darbus, tajā skaitā monitoringa darbus, Ministru kabineta noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā. Pamatojoties uz minētajām Noteikumu Nr. 747 normām, noteikumu projekta 2. un 3.punktā paredzēts, ka 2026./2027. mācību gadā tiek organizēti monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā 3. un 6. klasē, kā arī par Vienotas skolas ieviešanas rezultātiem 2., 5. un 8. klasē izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz mācībām valsts valodā.
Noteikumu projekta 2. un 3. punktā paredzētie monitoringa darbi tiek organizēti saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 745 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.4. pasākuma "Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai" īstenošanas noteikumi".
Plānotais monitoringa darbu saturs (rēķinpratība, tekstpratība, dabaszinātniskā pratība, pārejas progress uz mācībām tikai valsts valodā izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz Vienoto skolu) tiešā veidā atbalsta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas ir nozīmīgākais vidējā termiņa izglītības attīstības politikas dokuments Latvijā, definētā 2. izglītības attīstības mērķa sasniegšanu un pārraudzīšanu.
Noteikumu projekta 2. un 3. punktā minēto monitoringa darbu norise paredzēta 2027. gada februārī un martā, lai novērstu situāciju, ka monitoringa darbu rezultāti ir pieejami tikai vasarā, kad daļai skolēnu mainās izglītības iestādes un skolotāji. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot monitoringa darbus noteiktajā laikā, izglītības iestādei būs jānodrošina konkrētā monitoringa darba izpilde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc to sākotnējās norises dienas. Monitoringa darbu centralizētu vērtēšanu nodrošinās VIAA.
2025. gada 6. maijā Ministru kabinetā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr.276 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"", tika veikti grozījumi Noteikumu Nr. 747 16.4. apakšpunktā un 27.2 punktā, paredzot, ka no 2026. gada 1. septembra skolēniem, beidzot 9. klasi, ir jākārto valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu mācību jomā. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 6.3. apakšpunktā un 7.5. apakšpunktā ir paredzēti dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darba norises laiki. 
Ņemot vērā Noteikumu Nr.747 15.1 punktā noteikto, noteikumu projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās 9.klases noslēgumā 2026./2027. mācību gadā tiek organizēti kā centralizētie eksāmeni. Savukārt svešvalodas (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles) valsts pārbaudes darbs un latviešu valodas valsts pārbaudes darbs mutvārdos paredzēti kā monitoringa darbi, tādējādi to norisē netiks iesaistīti citu izglītības iestāžu pedagogi.
9. klases monitoringa darbi svešvalodā un latviešu valodā (mutvārdos) notiks 2027.gada aprīlī, lai netraucētu mācību procesu maijā, kad sākas centralizētie eksāmeni par vispārējās izglītības ieguvi. VIAA nodrošinās 9. klases svešvalodu monitoringa darba rakstu daļas centralizētu vērtēšanu, kā arī veiks kontrolvērtējumus monitoringu darbu runāšanas prasmes pārbaudei. Plānots, ka svešvalodas monitoringa darba mutvārdu daļa noritēs laika posmā no monitoringa darba rakstu daļas norises dienas līdz 2027.gada 30. aprīlim pēc skolas izstrādāta grafika un mutvārdu daļā skolēni svešvalodā prezentēs pašu izstrādātu patstāvīgu darbu vai veiks kādu citu VIAA izstrādātu uzdevumu, savukārt latviešu valodas monitoringa darbu (mutvārdos) norise ieplānota no 2027.gada 12.aprīļa līdz 30.aprīlim, kad skolēni atbilstoši monitoringa darba programmai veiks noteiktos uzdevumus. 
Ievērojot, ka 2026. gada 31. maijs 1.-8. klases un 10.-11. klases skolēniem ir pēdējā mācību gada diena, tad tajā nav paredzēta valsts pārbaudes darbu norise.   
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" 10.2.apakšpunktu vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmeni vidējās izglītības pakāpes mācību priekšmetos, kuros ir vairāki  mācību satura apguves līmeņi, notiek vienā dienā.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem.
Tā kā optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmenus pārsvarā izvēlas kārtot 11.klases skolēni, tad to norise  ieplānota pirms mācību gada beigām, proti, līdz 28.maijam, bet svešvalodas optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmens paredzēts jūnija pirmajā nedēļā. 
2027. gada 21.maijā vienlaicīgi paredzēta dabaszinību vispārīgā mācību satura apguves līmeņa centralizētā eksāmena un ķīmijas optimālā un augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu norise, jo nav iespējama situācija, ka skolēns varētu kārtot gan dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) eksāmenu, gan kādu no ķīmijas eksāmeniem. Šos pārbaudījumus nav nepieciešams  izvēlēties kārtot vienai personai (skolēnam jākārto obligāti viens valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu jomas priekšmetā; ja skolēns izvēlējies kārtot ķīmiju (skaitliski vismazāk kārtotāju), tad šim skolēnam nav nepieciešamības kārtot dabaszinību eksāmenu). 
Maija otrajā nedēļā paredzēta to eksāmenu norise, kuros ir vismazākais kārtotāju skaits un darbu izpildē nav nepieciešams noslogot datorklases. 
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to šo eksāmenu mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena.
Noteikumu projekts paredz atsevišķus valsts pārbaudījumu norises laikus (turpmāk –papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbus nevar kārtot noteiktajā laikā.  Tiem vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kuriem papildtermiņā nepieciešams kārtot eksāmenus divās svešvalodās, 2027. gada 17. jūnijā ir paredzēta iespēja kārtot eksāmenu vienā no izglītojamā izvēlētajām svešvalodām, tajā skaitā angļu valodā, bet 2027. gada 6. jūlijā  – otrā no izvēlētajām svešvalodām. Savukārt, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu plānojuma grafikā, eksāmenu, kuros ir rakstiskā un mutvārdu daļa, norise paredzēta vienā dienā. 
Noteikumu projektā paredzēti arī centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši Noteikumu Nr. 332 10.3. apakšpunktam, nosakot to norisi tajos pašos laikos, kad paredzēti attiecīgie eksāmeni vispārējās vidējās izglītības programmās. 
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos valsts pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot valsts pārbaudes darbus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no valsts pārbaudes darbiem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie obligātie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un tās pašas mācību jomas izvēles eksāmeni. 
Ņemot vērā 2026./2027. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, pamatizglītības sertifikātus par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem plānots izsniegt, sākot ar 2027. gada 29. jūniju, un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem plānots izsniegt, sākot ar 2027. gada 2. jūliju. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, pamatizglītības sertifikātus varēs izsniegt, sākot ar 2027. gada 4. jūliju, un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, sākot ar 2027. gada 17. jūliju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
2026. gada februārī izglītības iestāžu pārstāvjiem izvērtēšanai un ieteikumu sniegšanai tika piedāvāti  divi 2026./2027. mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laiku varianti. Aptauju aizpildīja 41 dažāda veida izglītības iestāžu un pašvaldību izglītības pārvaldes pārstāvis. Izstrādājot noteikumu projektu, ir ņemts vērā vairākuma viedoklis – katrs monitoringa darbs notiek savā dienā, 9.klases eksāmeni notiek arī jūnijā, lai mazinātu izglītības iestāžu administratīvo slogu un pēc iespējas mazāk traucētu mācību procesu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Skolēni, pedagogi, izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki.
Ietekmes apraksts
Aptuveni 42 000 izglītojamie. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.  
Izglītojamie 2026./2027. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi. 
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes.
Ietekmes apraksts
Jānodrošina valsts pārbaudes darbu norise. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes.
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e6f16bd1-3657-4801-a471-36f1eea1285d

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Viedokļu pārskats pievienots TA lietas sadaļā "Papildu dokumenti".

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts izglītības attīstības aģentūra
  • izglītības iestādes, pašvaldību izglītības pārvaldes

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta izpildē būs iesaistītas izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas. Noteikumu projekta izpilde neatstās ietekmi uz to institūciju, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ir pilnvērtīgi un vispusīgi izvērtēta un atbilst bērna labākajām interesēm.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi