Anotācija

Pirmās rokas tiesības piemērošana elektroenerģijas ražošanas iekārtas sistēmas pieslēguma nodrošināšanai nenodrošina elektroenerģijas sistēmas efektīvu izmantošanu, jo neņem vērā, ka atjaunīgās enerģijas ražošana ar atkarīga no laika apstākļiem, līdz ar to tā nav vienmērīga, bet mainīga visas diennakts laikā, turklāt laiks, kad iespējam enerģijas ražošana katram atjaunīgo energoresursu (saule, vējš) veidam parasti ir atšķirīgs, un ka šādas elektroenerģijas ražošanas iekārtas reti darbojas ar maksimālo uzstādīto jaudu - saules elektrostacijas efektivitāte ir tikai vidēji 12% gadā, bet vēja stacijas efektivitāte ir līdz 40%. Tādējādi, pašlaik netiek izmantota elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kas izmanto dažādus atjaunīgo energoresursu veidus, vienlaicīgas darbības vai savstarpējas aizstāšanas iespēja. Šādu iespēja būtu izmantojama gan viena pieslēguma ietvaros, gan, ierīkojot pieslēgumus pa elektroenerģijas pārvades līnijām.
Pašreizējas regulējums neparedz elektroenerģijas sistēmas operatoru pienākumu vērtēt dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ražošanas profilu savstarpēju savietojamību, līdz ar to elektroenerģijas pārvades sistēmas jauda elektroenerģijas ražošanai ir pilnībā aizņemta, kaut arī tiek izmantota tikai daļēji.

2024. gada jūlijā Vides pārraudzības valsts birojā bija atvērta 81 ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Ievērojamais ietekmes uz vidi procedūru skaits kavē to ātru pabeigšanu, attiecīgi arī vēja elektrostaciju ieviešanu, jo tām ir jāveic likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktās darbības.

Elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums
Likumprojektā ir noteikts, ka elektroenerģijas ražotājs var saņemt divu veidu pārvades sistēmas pakalpojumi:
 - konstanto pārvades sistēmas pakalpojumu, kas elektroenerģijas ražotājam tiek sniegts nepārtraukti, izņemot, ja pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana tiek veikta elektroenerģijas nozares speciālajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un
- elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, kura sniegšana elektroenerģijas ražotājam var tikt ierobežota 876 stundas viena kalendārā gada ietvaros. Minētajā stundu skaitā netiek ietverts laiks, kad ierobežošana tiek veikta elektroenerģijas nozares speciālajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. 

Kā piemērs elektroenerģijas nozares speciālajos normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem, kad konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros pārvades sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot elektroenerģijas ražotāju, ir minama Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu 13. pantā noteiktā pārdispečēšanas procedūra, kā arī neplānoti, ārēju apstākļu izraisīti sistēmas pakalpojuma pārtraukumi, pārvades sistēmas operatora darbība kuros atrunāta, piemēram, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulā (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā, kā arī Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē.

Elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanā paredzētās 876 stundas viena kalendārā gada ietvaros, kurās elektroenerģijas ražotājam var tikt ierobežota pārvades pakalpojuma sniegšana, ir noteiktas saskaņā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (turpmāk - pārvades sistēmas operators) aprēķiniem, kuros secināts, ka elektroenerģijas ražotāju darbības ierobežošana 10% stundu gadā ir optimālais stundu skaits, lai sistēmas stabilas darbības nodrošināšana nebūtu piemērojama pārdispičēšana, kā arī tas nerada būtisku ietekmi uz elektroenerģijas ražotāju darbību elektroenerģijas tirgū.

Elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ieviešanas mērķis ir izmantot dažādu atjaunīgo energoresursu veidu elektroenerģijas ražošanas iekārtu paralēlās darbības vai aizstāšanas iespēju, vienlaikus ievērojot, ka labvēlīgi laika apstākļi elektroenerģijas ražošanai var būt vienlaicīgi visiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidiem, un šādā gadījumā var tik radīta sistēmas pārslodze, kuras novēršanai pārvades sistēmas operators noteiks elektroenerģijas ražošanas ierobežojumus. 

Kārtību, kādā jāveic pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana, jāuzskaita ierobežošanas laiks, kā arī jāveic elektroenerģijas ražotāja norēķini ar pārvades sistēmas operatoru par ierobežojuma īstenošanu, izstrādās pārvades sistēmas operators un apstiprinās Regulators.

Elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros elektroenerģijas ražotājs, izvēloties šo pakalpojumu, akceptē, ka tā elektrostacija var tik ierobežota 876 stundas gadā, nekompensējot šī ierobežojuma īstenošanu. Minētais risinājums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulas (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu 13. panta 7. punktā noteiktajam. Pēc būtības ierobežojums elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros ir daļa no pārvades sistēmas operatora īstenota pārdispečēšanas procesa, tikai šajā gadījumā finansiālā atbildība (saskaņā ar elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma definīciju) par ierobežotās ģenerācijas aizstāšanu (876 stundas gadā), kas ierobežojuma gadījumā rada sistēmā nebalansu, ir noteikta elektroenerģijas ražotājam. Proti, tā kā elektroenerģijas biržā notikušais darījums vienmēr ir finansiāli izpildāms (ražotājs saņem atlīdzību), taču elektroenerģija pārvades sistēmā ievadīta netiek, ražotājam, kas izvēlējies elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, rodas atbildība par sistēmā radīto nebalansu.
Pašreizējais regulējums paredz, ka sistēmas operators ar tehnisko prasību izsniegšanas brīdi tehniskajās prasībās noteiktajā apmērā rezervē sistēmā jaudu, kas nepieciešama ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai.

Likumprojekts paredz, ka elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai pārvades sistēmas operators, kurš par vienu un to pašu brīvās pārvades sistēmas elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai vairākiem elektroenerģijas ražotājiem, rezervē jaudu elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai brīdī, kad ar elektroenerģijas ražotāju tiek slēgts pieslēguma līgums, tādējādi caur savstarpēju sacensību motivējot elektroenerģijas ražotājus nodrošināt iespējami ātru elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ieceres īstenošanu. Pēc pirmā pieslēguma līguma noslēgšanas pārvades sistēmas operators var turpināt slēgt pieslēguma līgumus ar elektroenerģijas ražotājiem, kuriem izsniegtas tehniskās prasības, ja atlikusī brīvā pārvades sistēmas jauda būs lielāka nekā to tehniskajās prasībās noteiktā. Ja brīvā jauda pēc pieslēguma līguma noslēgšanas un attiecīgās jaudas rezervēšanas ir mazāka nekā tehniskajās prasībās noteiktā jauda elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai elektroenerģijas sistēmai, izsniegtās tehniskās prasības tiks anulētas. Izmaksas, kas  saistītas ar pieslēguma ierīkošanu un radušās līdz tehnisko prasību anulēšanai, segs tikai elektroenerģijas ražotājs.

Pārvades sistēmas operatoram ne visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas saņemt elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu un kuri saņēmuši tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai, būs iespēja rezervēt tehniskajās prasībās noteikto jaudu  elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai. Ievērojot minēto, Likumprojekta noteikts, ka elektroenerģijas ražotājam, kurš  plāno  elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai, nav jāmaksā pārvades sistēmas operatoram maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Palīgpakalpojums - ierobežojuma īstenošana elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros 
Ievērojot, ka saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 36. panta pirmo daļu atbildība par balansēšanu ir noteikta pārvades sistēmas operatoram, nebalansa fiziska novēršana ir tikai un vienīgi pārvades sistēmas operatora kompetence, ko šajā gadījumā pārvades sistēmas operators izpilda elektroenerģijas ražotāja interesēs, nodrošinot, ka tā nesaražoto elektroenerģiju saražo cits elektroenerģijas ražotājs.

Saskaņā ar spēkā esošo Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 22.punktu palīgpakalpojumi ir pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai, tajā skaitā pieprasījuma reakcijas pakalpojums. Ievērojot, ka pārvades sistēmas operators, īstenojot ierobežojumu, nodrošina sistēmas balansētu darbību, ierobežojuma īstenošana, par ko ar pārvades sistēmas operatoru norēķinās elektroenerģijas ražotājs, atbilst palīgpakalpojumu legāldefinīcijai.

Vērtējot palīgpakalpojumu nozīmi plašāk, secināms, ka palīgpakalpojumu definīcija ietverta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvā (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (turpmāk - Direktīva (ES) 2019/944), saskaņā ar kuras 2. panta 48.punktu palīgpakalpojums ir pakalpojums, kas vajadzīgs, lai pārvades vai sadales sistēma darbotos, tostarp balansēšanas pakalpojumi un ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi, bet neietilpst pārslodzes vadība. No definīcijas atkārtoti secināms, ka pārvades sistēmas operatora darbības sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai atbilst palīgpakalpojumu definīcijai. Ņemto vērā iepriekš minētā, Likumprojektā noteikts, ka ierobežojuma īstenošana elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros ir uzskatāms par palīgpakalpojumu.

Sistēmas jaudas pārredzamība
Lai elektroenerģija ražošanas iekārtu ieviesēji varētu pieņemt pārdomātu investīciju lēmumu, ir nepieciešams, lai būtu publiskota atbilstoša informāciju, jo īpaši ziņas par pārvades pakalpojumu veidu izmantojumu un pieejamību.  Tādēļ Likumprojektā noteikts, ka informāciju par brīvo pārvades sistēmas jaudu, kas noteikta ņemot vērā dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ražošanas profilu savstarpēju savietojamību, pārvades sistēmas operatoram jāpublicē savā tīmekļvietnē.

Pārvades sistēmas pakalpojuma maiņa
Ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēju aktivitāti un brīvās jaudas trūkumu elektroenerģijas pārvades sistēmā, Likumprojektā paredzēts, ka līdz 2026. gada 31. martam brīvā pārvades sistēmas jauda tiek piešķirta tikai elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas ierīkošanai esoša pieslēguma ietvaros. 

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 6. panta 2. punktu pārvades var atteikt piekļuvi, ja tam nav vajadzīgās jaudas un tad, ja piekļuvi atsaka,  pārvades sistēmas operators sniedz attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi tīkla nostiprināšanai. Direktīvas (ES) 2019/944 42. panta 1. un 2. punkts noteic, ka pārvades sistēmas operators izstrādā un publicē pārskatāmas un efektīvas procedūras jaunu ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju nediskriminējošai pieslēgšanai pārvades sistēmai un tas nevar atteikties pieslēgt jaunu ražošanas iekārtu vai enerģijas uzkrātuvi, pamatojoties uz iespējamiem tīkla pieejamās jaudas turpmākiem ierobežojumiem, piemēram, pārslodzi pārvades sistēmas tālākajās daļās. Pārvades sistēmas operators sniedz vajadzīgo informāciju. Pirmā daļa neskar pārvades sistēmu operatoru iespēju ierobežot garantēto savienojumu jaudu vai piedāvāt savienojumus, kam piemēroti darbības ierobežojumi, lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti jaunām ražošanas iekārtām vai enerģijas uzkrātuvēm, ar noteikumu, ka šādus ierobežojumus ir apstiprinājusi regulatīvā iestāde. No minētajām normas secināms, ka pamata pārvades sistēmas pakalpojums, kuru sniedz elektroenerģijas ražotājam, ir konstantais pārvades pakalpojums un elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums ir tikai pagaidu risinājums līdz tiek veikti vajadzīgie pasākumi sistēmas nostiprināšanai. Līdz ar to ir jābūt kārtībai, kas nosaka, kādos gadījumos un pie kādiem nosacījumiem elektroenerģijas ražotājs var mainīti pārvades sistēmas pakalpojuma veidu. Likumprojekts paredz, ka noteikumus un kārtību, saskaņā ar kuru elektroenerģijas ražotājs varēs mainīt esošā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma veidu, izstrādās pārvades sistēmas operators un apstiprinās Regulators.

Norēķini par nebalansu
Elektroenerģijas ražotāja, kurš saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, norēķini par nebalansu tiktu veikti, ievērojot pārvades sistēmas operatora izstrādāto ierobežojumu īstenošanas procedūru. Minētajā procedūrā, kur pārvades sistēmas operators šobrīd izstrādā, ir paredzēts, ka par ierobežojumu tiktu informēts gan elektroenerģijas ražotājs, gan tā balansēšanas pakalpojuma sniedzējs. Ievērojot, ka ierobežojumu īstenotu pārvades sistēmas operators, šobrīd plānots veikt nebalansa korekciju balansēšanas pakalpojuma sniedzēja plānā. Savukārt, norēķini par ierobežojuma īstenošanu tiktu veikti sistēmas pakalpojuma līguma ietvaros. Norādāms, ka apstiprinātajā ierobežojumu īstenošanas procedūrā noteiktais var atšķirties no šeit minētā.  

Atteikšanās no rezervētās sistēmas jaudas
Elektroenerģijas ražotāju sniegtā informācija liecina, ka daļa no viņiem ir saņēmusi atļauju jaunas saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai un pārvades sistēmas operatora izsniegtas attiecīgas tehniskās prasības ar nodomu rezervēto sistēmas jaudu izmantot vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, kura nav iespējama bez ietekmes uz vidi novērtējuma. Sekmējot dažādo elektroenerģijas ražošanas veidu ieviesēju vienlīdzīgas iespējas rezervēt pārvades sistēmas jaudu,  Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 821) paredz, ka atļaujā jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai noteiktas elektroenerģijas ražošanas veids nav maināms. 

Saskaņā ar Elektroenerģijas likuma 9. panta 2.⁴ daļu elektroenerģijas ražotājs maksā attiecīgajam sistēmas operatoram maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai vai sadales sistēmai un pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda ir lielāka par 50 kilovatiem un elektroenerģijas ražotājs zaudē maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja tā elektroenerģijas ražošanas iekārta netiek pieslēgta elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to, ja bija plānota saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas aizstāšana ar vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu, elektroenerģijas ražotājs neatgūs maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, kura atkarībā no paredzētas iekārtas jaudas var būt ievērojama - līdz pat miljonam eiro un vairāk.
Lai  atbrīvotu elektroenerģijas sistēmas jaudu, elektroenerģijas ražotājiem, kuri tomēr neplāno ierīkot saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas, būtu jārada iespēja attiekties no pieslēguma ierīkošanas, neciešot finansiālus zaudējumus. Tādēļ Likumprojektā noteikts, ka elektroenerģijas ražotājs, kas veicis maksas par sistēmas jaudas rezervēšanu apmaksu sistēmas operatoram, var līdz 2025. gada 31. janvārim prasīt tās atmaksu, ja ražotājs vēlas pārtraukt pieslēguma ierīkošanu, un sistēmas operators atmaksā elektroenerģijas ražotājam maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu vai paziņo par maksas par sistēmas jaudas rezervēšanu nodrošinājuma (garantijas) atbrīvošanu finanšu pakalpojuma sniedzējam un anulē tehniskās prasības, kuras izsniegtas elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai attiecīgajai sistēmai. Bez tam Likumprojektā ir paredzēta iespēja elektroenerģijas ražotājam samazināt tehniskajās prasībās noteikto jaudu un saņemt maksas par sistēmas jaudas rezervēšanu daļas atmaksu.

Cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešana pieslēgumā
Satversmes 91. pantā ir ietverts tiesiskās vienlīdzības princips, no kura izriet prasība nodrošināt vienādu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās. Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē arī to, ka atšķirīgos apstākļos ir nepieciešama atšķirīga izturēšanās. [Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 18. punkts] Proti, tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. [Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa spriedums lietā Nr. 2000-07-0409].
Kaut arī Likumprojekts nemaina atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai regulējumu, tas ietekmē tiesības, kuras elektroenerģijas ražotājs iegūst, saņemot atļauju. Likumprojektā ietvertais attiecībā uz elastīgā sistēmas pakalpojuma saņemšanu vienmēr negarantēs  pievienojamā elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanu, jo pieslēguma līgums, rezervējot visu brīvo sistēmas jaudu, var tikt noslēgts ar citu ražotāju, kurš ātrāk spēja izpildīt tā noslēgšanai noteiktās prasības. Līdz ar to elektroenerģijas ražotāji, kuri saņēmuši atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai, atrodas citādos apstākļos nekā elektroenerģijas ražotāji, kuri saņems atļauju pēc Likumprojekta spēkā stāšanās. Pirmajiem regulējums paredzēja, ka līdz brīdim, kamēr sistēmas operators nav izsniedzis galīgās ekspluatācijas paziņojumu, tiem ir iespēja brīvi ieviest vēl citu  elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēguma ietvaros. Savukārt otrajiem atbilstoši Likumprojketā noteiktajam, ir jāsacenšas par šādu iespēju. 
Tādējādi, lai ievērotu tiesiskās noteiktības principu, pārejas noteikums paredz kārtību kā tiesiski korekti noteikt brīvo jaudu elastīgajam jaudas produktam. Likumprojekta pārejas noteikumā noteikts, ka elektroenerģijas ražotāji, kas līdz 2025. gada 31. janvārim būs noslēguši pieslēguma līgumu un saņēmuši Būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, no 2025. gada 1. februāra līdz 3. martam varēs informēt pārvades sistēmas operatoru par plānotu cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanu papildus jau pieslēguma ietvaros ieviešamajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam, nepalielinot pieslēguma jaudu un nodrošinot, ka attiecīgajā elektroenerģijas pārvades tīkla segmentā visu papildināmo elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda nepārsniedz 50% no šajā segmentā esošās brīvās jaudas. Brīvās jaudas izmantošanas ierobežojums 50% apmērā nodrošina maksimālu līdzsvaru un konkurenci starp tiem elektrostaciju attīstītājiem, kas savus projektus veido, balstoties jau uz spēkā esošo regulējumu hibrīdprojektu īstenošanai un tiem attīstītājiem, kas elektrostacijas plāno attīstīt tikai balstoties uz Likumprojektā ietverto jauno pieeju elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai. Lai sistēmas jauda šādi tiktu rezervēta saprātīgam laikam, Likumprojektā atkarībā no tā, vai cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanai elektroenerģijas ražotājiem ir veicams ietekmes uz vidi novērtējums vai nav, ir noteikts  termiņš, līdz kuram elektroenerģijas ražotājam ir jāiesniedz  pieteikums tehnisko prasību saņemšanai. Ja cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešanai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, tas faktiski saņemams 9 mēnešu laikā no pieteikšanās perioda beigām, tādējādi regulējums skaidri norāda, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai ir jau jābūt uzsāktai līdz šī Likumprojekta spēkā stāšanās brīdim, jo pretējā gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumu nav iespējams noteiktajos termiņos īstenot. Ja tas noteiktajā termiņā netiek izdarīts, jaudas rezervēšana beidzas un to pārvades sistēmas operators ietver brīvajā pārvades sistēmas jaudā.

Sevišķi svarīgu sabiedrības interešu princips
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 1. panta 7. punktā ietvertais Direktīvas 2018/2001 16.f pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka līdz klimatneitralitātes sasniegšanai atļauju piešķiršanas procedūrā, kad Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punkta un 16. panta 1. punkta c) apakšpunkta, Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 7. punkta un Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā tiek meklēts līdzsvars starp atsevišķu gadījumu juridiskajām interesēm, tiek uzskatīts, ka atjaunojamās enerģijas staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, to pieslēgums tīklam un pats saistītais tīkls un uzkrāšanas aktīvi ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai. Lai pārņemtu minētās Direktīvas prasības, likumprojektā tiek ietverta jauna nodaļa, kurā noteikta atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai nepieciešamo atļauju izsniegšanas īpašā kārtība. Sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principa piemērošana noteikta tikai attiecība uz atjaunīgās elektroenerģijas nozari, kurā vērojams visbūtiskākais atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugums. Paredzēts, ka:
- jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešamās atļaujas atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām tiek izsniegtas prioritari, piemēram, pie liela izsniedzamo atļauju skaita vai citu iemeslu dēļ, kas varētu kavēt atļauju saņemšanu;
- ja atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma rezultātā Valsts vides dienests pieņem lēmumu piemērot plānotajai iekārtai ietekmes uz vidi novērtējumu, bet elektroenerģijas ražotājs iesniedz Valsts vides dienestam informāciju par papildu pasākumiem darbības nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai un pieprasa veikt atkārtotu sākotnējo izvērtējumu, Valsts vides dienests atkārtota sākotnējā izvērtējuma rezultātā lemj par atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas  ietekmes novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu;
- elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesa laikā izdota elektroenerģijas ražotājam labvēlīga administratīvā akta  attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu un elektroenerģijas ražošanas iekārtu būvniecību apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur minētā administratīvā akta darbību.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas Valsts vides dienests (turpmāk - VVD) saskaņā ar  likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - IVN likums) 11. pantā minētajiem kritērijiem konstatē, ka paredzētajai darbībai novērtēta būtiska ietekme uz vidi, VVD pieņem lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) piemērošanu un paredzētajai darbībai attiecīgi nepieciešams veikt IVN procedūru.

Savukārt saskaņā ar IVN likuma 13. panta otro daļu, ja VVD konstatē, ka būtiska ietekme uz vidi nav paredzama, VVD sākotnējā izvērtējuma rezultātā pieņem lēmumu par IVN nepiemērošanu. Ja pieņemts lēmums nepiemērot IVN, VVD izdod tehniskos noteikumus saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumiem Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 30).

Vienlaikus Latvijas Republikas Augstākā Tiesa ir analizējusi to, cik detalizēti sākotnējā izvērtējuma ietvaros ir nepieciešams noteikt un novērtēt katru iespējamo ietekmi: "[..] sākotnējā izvērtējuma mērķis ir tikai noteikt iespējamās ietekmes un to, vai tās varētu būt būtiskas, nevis precīzi dokumentēt ietekmju apjomu un definēt projekta īstenošanas noteikumus" (Senāta 2012. gada 30. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-139 (A42991709) 23. punkts.). "Sākotnējā izvērtējuma mērķis ir noskaidrot, vai būtu auglīga tik detalizēta informācijas iegūšana un analīze un tik plaša sabiedrības iesaistīšana, kāda tā ir ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā. Sākotnējā izvērtējuma iegūtajai informācijai ir jābūt pietiekami plašai, lai varētu pilnvērtīgi izlemt, vai darbības ietekme uz vidi ir pietiekami skaidra. Ja sākotnējais izvērtējums neuzrāda tādus izzināmos ietekmes jautājumus, kuru izpētei nozīmīga būtu pilnā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras veikšana, prasības paredzētajai darbībai ir nosakāmas reģionālās vides pārvaldes izdotajos tehniskajos noteikumos. Tātad vides institūcijas nezaudē iespēju atbilstoši veiktajam izvērtējumam uzstādīt prasības, lai nelabvēlīgā ietekme uz vidi būtu pēc iespējas mazāka un iekļautos normatīvo aktu noteiktajās robežās" (Senāta 2010. gada 23. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1064/2010 (A42991709) 11. un 13. punkts). Tātad, tiesu praksē ir uzsvērts, ka IVN veikšana nav samērīga, ja paredzētās darbības ietekme ir apzināma un novēršama / samazināma citu, mazāk laikietilpīgu un ne tik dārgu procedūru ietvaros (sk. rekomendāciju 3.1.3.1. sadaļu).

Likumprojektā ietvertais risinājums attiecībā uz atjaunīgās elektroenerģija ražošanu noteic, ka gadījumā, ja pēc sākotnējā izvērtējuma VVD pieņem lēmumu par to, ka IVN ir nepieciešams, pēc kā paredzētās darbības ierosinātājs iesniedz VVD informāciju par pasākumiem, kas paredzēti konstatētās negatīvās ietekmes samazināšanai vai novēršanai, VVD veic atkārtotu sākotnējo izvērtējumu un, ja būtiska ietekme uz vidi nav paredzama, pieņem lēmumu par IVN nepiemērošanu un izdod tehniskos noteikumus atbilstoši MK noteikumiem Nr. 30.