22-TA-2489: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 4., 8. un 12. punkts un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8. panta desmitā daļa.
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulas (EK) Nr. 2160/2003 salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (turpmāk – regula Nr. 2160/2003) 1. panta 4. punkts.
Eiropas Komisijas 2011. gada 25. maija Regulas (ES) Nr.517/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010 (turpmāk – regula Nr. 517/2011) 1. panta 2.punkts un pielikuma 2.2. apakšpunkts.
Eiropas Komisijas 2012. gada 8. marta Regulas (ES) Nr. 200/2012 par Savienības mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium broileru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (turpmāk – regula Nr. 200/2012) 1. panta 2.punkts un pielikuma 2.2.1. apakšpunkts.
Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1190/2012 par Savienības uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium tītaru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (turpmāk – regula Nr. 1190/2012) 1. panta 2.punkts un pielikuma 2.2.1. apakšpunkts.
Eiropas Komisijas 2011. gada 25. maija Regulas (ES) Nr.517/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010 (turpmāk – regula Nr. 517/2011) 1. panta 2.punkts un pielikuma 2.2. apakšpunkts.
Eiropas Komisijas 2012. gada 8. marta Regulas (ES) Nr. 200/2012 par Savienības mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium broileru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (turpmāk – regula Nr. 200/2012) 1. panta 2.punkts un pielikuma 2.2.1. apakšpunkts.
Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1190/2012 par Savienības uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium tītaru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (turpmāk – regula Nr. 1190/2012) 1. panta 2.punkts un pielikuma 2.2.1. apakšpunkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai:
1) precizētu tiesību normas par salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību kontroli un apkarošanu mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam (turpmāk – mājputnu ganāmpulks);
2) noteiktu jaunas prasības par personu apmācību paškontroles paraugu ņemšanā un kārtību, kādā izsniedz un aptur sertifikātu par apmācību, kā arī reģistrē apmācītās personas.
1) precizētu tiesību normas par salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību kontroli un apkarošanu mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam (turpmāk – mājputnu ganāmpulks);
2) noteiktu jaunas prasības par personu apmācību paškontroles paraugu ņemšanā un kārtību, kādā izsniedz un aptur sertifikātu par apmācību, kā arī reģistrē apmācītās personas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patlaban spēkā ir Ministru kabineta 2007. gada 6. novembra noteikumi Nr. 741 „Kārtība, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam” (turpmāk – noteikumi Nr. 741).
1. Salmoneloze ir viena no biežāk ziņotajām infekcijas slimībām, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki (turpmāk – zoonoze) Eiropas Savienībā. Cilvēkiem salmoneloze raksturojas ar akūtu diareju (caureju), ko pavada drudzis. Retos gadījumos, ja ir smagas komplikācijas, novēro letālu iznākumu. Slimība parasti pāriet hroniskā formā, ko pavada dažādas komplikācijas (kuņģa, zarnu un aknu darbības traucējumi, dehidratācijas (atūdeņošanās) rezultātā radušās komplikācijas – nieru funkciju traucējumi).
Salmonelozi izraisa salmonellu baktēriju grupa, kurā ir apmēram 2000 salmonellu serotipu. Visizplatītākie salmonelozes ierosinātāji Eiropas Savienībā, kā arī Latvijā ir Salmonella enteritidis (turpmāk – S.enteritidis), Salmonella typhimurium (turpmāk – S.typhimurium), ieskaitot monofāzisko Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:- (turpmāk – monofāze), kas izraisa zoonozi (turpmāk – zoonotiskā salmoneloze). Savukārt mājputniem visbīstamākie salmonelozes ierosinātāji, ar kuriem neslimo cilvēki ir Salmonella pullorum (turpmāk – S.pullorum), kas izraisa pulorozi, kā arī Salmonella gallinarum (turpmāk – S.gallinarum), kas izraisa putnu tīfu. Lielākais salmonelozes infekcijas slimības avots cilvēkiem ir kontaminētie pārtikas produkti, īpaši dzīvnieku izcelsmes – mājputnu gaļa, cūkgaļa, olas, piens. Gallus gallus sugas dējējvistas, vaislas vistas un citu sugu mājputni var nodot salmonellas infekciju saviem pēcnācējiem.
Salmonelozes uzraudzība Latvijā tiek veikta saskaņā ar regulas Nr. 517/2011 prasībām dējējvistu saimēs, saskaņā ar regulas Nr. 200/2012 prasībām broileru saimēs un saskaņā ar regulas Nr. 1190/2012 prasībām tītaru saimēs, kā arī ar noteikumiem Nr. 741. Salmonelozes uzraudzības pamatā ir mājputnu novietņu vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu laboratoriskā kontrole uz salmonelozes ierosinātāju klātbūtni.
Pašlaik noteikumi Nr. 741 salmonelozes diagnozes noskaidrošanai nosaka paraugus laboratoriski izmeklēt uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S.enteritidis, S.typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S.infantis, S.hadar un S.virchow, S.pullorum un S.gallinarum.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) informācijas zoonotiskās salmonelozes ierosinātāji 2021. gadā konstatēti astoņos mājputnu ganāmpulkos, 2020. gadā – 20, 2019. gadā – 15, 2018. gadā – 17, 2017. gadā – 10 un 2016. gadā - septiņos. Latvijā no 2015. gada nav konstatēts neviens salmonelozes ierosinātāju S.pullorum un S.gallinarum izraisīts saslimšanas gadījums mājputnu ganāmpulkos.
Pēc valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk – institūts “BIOR”) informācijas Latvijā kopš 2015. gada biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi dzīvniekiem vai to izcelsmes pārtikas produktos ir S.enteritidis, S.typhimurium, tai skaitā monofāzes.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC) 2021. gada 12. novembrī sniedza atzinumu “The European Union One Health 2020 Zoonoses Report” (https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2021.6971 ) (turpmāk – atzinums), kurā ir norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs 2020. gadā konstatēti 3 686 saslimšanas uzliesmojumi ar 52 702 cilvēku saslimšanas gadījumiem, 2019. gadā – 10 240 saslimšanas uzliesmojumi ar 87 908 cilvēku saslimšanas gadījumiem, 2018. gadā – 11 631 saslimšanas uzliesmojumi ar 91 858 cilvēku saslimšanas gadījumiem. EFSA un ECDC atzinumā ir norādīts, ka 2020. gadā Latvijā uz 100 tūkstošiem cilvēku populācijas konstatēti 296 cilvēku saslimšanas gadījumi, 2019. gadā – 438, 2018. gadā – 409 un 2017.gadā - 225.
Savukārt pēc Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) informācijas:
1) 2021. gadā konstatēti 239 zoonotiskās salmonelozes saslimšanas gadījumi cilvēkiem, 2020. gadā – 278, 2019. gadā – 464, 2018. gadā – 440 un 2017. gadā – 234;
2) biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi cilvēkiem ir S.enteritidis un S.typhimurium.
2. Tuberkuloze ir zoonoze, kura ir hroniska infekcijas slimība, kas raksturojas ar specifisku mezgliņu – tuberkulu veidošanos limfmezglos un dažādos orgānos, piemēram, plaušās, balsenē, locītavās, kaulos, nierēs, dzimumorgānos, ādā un acīs. Putniem tuberkulozi izraisa galvenokārt Mycobacterium avium (turpmāk – M.avium), kas ar kuru vēl slimo cilvēki, cūkas, govis un aitas. Ar tuberkulozi cilvēki var inficēties lietojot uzturā no slima dzīvnieka iegūtus produktus.
Pašlaik noteikumi Nr. 741 tuberkulozes diagnozes noskaidrošanai nosaka, ka tuberkulozes kontroles pasākumos ietilpst mājputnu saimēs esošo dējējvistu izmeklēšana uz M.avium ar tuberkulīna raudzi reizi gadā.
Pēc dienesta sniegtās informācijas tuberkulozes ierosinātājs 2020. gada janvārī tika konstatēts vienā mājputnu ganāmpulkā, bet līdz tam Latvijā netika konstatēts neviens tuberkulozes saslimšanas gadījums mājputnu ganāmpulkos.
Pēc SPKC informācijas Latvijā nav konstatēti M.avium izraisīti cilvēku saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi.
3. Mikoplazmoze ir viena no nozīmīgākajām infekcijas slimībām putnkopības nozarē mūsdienu intensīvās ražošanas apstākļos. Putniem mikoplazmozi izraisa galvenokārt Mycoplasma gallisepticum (turpmāk – M.gallisepticum) un Mycoplasma synoviae (turpmāk – M.synoviae), kas nav bīstami cilvēkiem. Mikoplazmoze putniem rada elpošanas ceļu iekaisumu, kas izraisa imunitātes pazemināšanos un veicina gan putnu saslimšanu ar citām bakteriālām un vīrusu izraisītām slimībām, gan olu kvalitātes samazināšanos. Slimības klīniskās pazīmes parādās dažu dienu laikā no brīža, kad ierosinātājs iekļuvis putna organismā. Ierosinātājs no slimā putna ar izdalījumiem no nāsīm tieša kontakta ceļā vai netiešā ceļā - no piesārņotās vides, tiek pārnests uz veselajiem putniem, izraisot respiratorās saslimšanas, kas putniem izpaužas ar klepu, šķaudīšanu, gaisa maisu, deguna dobumu un blakusdobumu iekaisumu, augšanas traucējumiem.
Pašlaik noteikumi Nr. 741 mikoplazmozes diagnozes noskaidrošanai nosaka strausus izmeklēt uz M.gallisepticum un M.synoviae. Mikoplazmozes kontroles pasākumos ietilpst asins paraugu ņemšana un to seroloģiska izmeklēšana 10 % strausu no ganāmpulka un diennakts vecu nobeigušo cāļu bakterioloģiska izmeklēšana.
Pēc dienesta informācijas līdz šim Latvijā nav konstatēts neviens mikoplazmozes saslimšanas gadījums strausu ganāmpulkos.
4. Prasības pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam saskaņā ar regulas Nr. 2160/2003 1. panta 3. punkta „b” apakšpunktu un 1. panta 4. punktu ir jānosaka dalībvalstij. Tāpat dalībvalsts kompetencē ir noteikt mājputnu apjomu novietnē un pārtikas produktu piegādes apjomu.
Kompetentai iestādei ir jānodrošina, ka paraugus ņem personas, kas īpaši apmācītas šim nolūkam saskaņā ar regulas Nr. 517/2011 1. panta 2. punktu un pielikuma 2.2. apakšpunktu, regulas Nr. 200/2012 1. panta 2. punktu un pielikuma 2.2.1. apakšpunktu un regulas Nr. 1190/2012 1. panta 2. punktu un pielikuma 2.2.1. apakšpunktu.
Noteikumu Nr. 741, un regulas Nr. 517/2011, regulas Nr. 200/2012 un regulas Nr. 1190/2012 mērķis ir nodrošināt, lai tiktu veikti atbilstoši un iedarbīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju kontrolei, un ierobežotu zoonožu ierosinātāju izplatību un samazinātu sabiedrības veselības riska faktorus. Noteikto prasību izpildes kontroli organizē dienests kā kompetentā iestāde.
Salmonellas serotipu uzraudzība dējējvistu saimēs ir noteikta saskaņā ar regulas Nr. 517/2011 prasībām, broileru saimēs – saskaņā ar regulas Nr. 200/2012 prasībām, bet tītaru saimēs ir noteikta saskaņā ar regulas Nr. 1190/2012 prasībām.
1. Salmoneloze ir viena no biežāk ziņotajām infekcijas slimībām, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki (turpmāk – zoonoze) Eiropas Savienībā. Cilvēkiem salmoneloze raksturojas ar akūtu diareju (caureju), ko pavada drudzis. Retos gadījumos, ja ir smagas komplikācijas, novēro letālu iznākumu. Slimība parasti pāriet hroniskā formā, ko pavada dažādas komplikācijas (kuņģa, zarnu un aknu darbības traucējumi, dehidratācijas (atūdeņošanās) rezultātā radušās komplikācijas – nieru funkciju traucējumi).
Salmonelozi izraisa salmonellu baktēriju grupa, kurā ir apmēram 2000 salmonellu serotipu. Visizplatītākie salmonelozes ierosinātāji Eiropas Savienībā, kā arī Latvijā ir Salmonella enteritidis (turpmāk – S.enteritidis), Salmonella typhimurium (turpmāk – S.typhimurium), ieskaitot monofāzisko Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:- (turpmāk – monofāze), kas izraisa zoonozi (turpmāk – zoonotiskā salmoneloze). Savukārt mājputniem visbīstamākie salmonelozes ierosinātāji, ar kuriem neslimo cilvēki ir Salmonella pullorum (turpmāk – S.pullorum), kas izraisa pulorozi, kā arī Salmonella gallinarum (turpmāk – S.gallinarum), kas izraisa putnu tīfu. Lielākais salmonelozes infekcijas slimības avots cilvēkiem ir kontaminētie pārtikas produkti, īpaši dzīvnieku izcelsmes – mājputnu gaļa, cūkgaļa, olas, piens. Gallus gallus sugas dējējvistas, vaislas vistas un citu sugu mājputni var nodot salmonellas infekciju saviem pēcnācējiem.
Salmonelozes uzraudzība Latvijā tiek veikta saskaņā ar regulas Nr. 517/2011 prasībām dējējvistu saimēs, saskaņā ar regulas Nr. 200/2012 prasībām broileru saimēs un saskaņā ar regulas Nr. 1190/2012 prasībām tītaru saimēs, kā arī ar noteikumiem Nr. 741. Salmonelozes uzraudzības pamatā ir mājputnu novietņu vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu laboratoriskā kontrole uz salmonelozes ierosinātāju klātbūtni.
Pašlaik noteikumi Nr. 741 salmonelozes diagnozes noskaidrošanai nosaka paraugus laboratoriski izmeklēt uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S.enteritidis, S.typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S.infantis, S.hadar un S.virchow, S.pullorum un S.gallinarum.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) informācijas zoonotiskās salmonelozes ierosinātāji 2021. gadā konstatēti astoņos mājputnu ganāmpulkos, 2020. gadā – 20, 2019. gadā – 15, 2018. gadā – 17, 2017. gadā – 10 un 2016. gadā - septiņos. Latvijā no 2015. gada nav konstatēts neviens salmonelozes ierosinātāju S.pullorum un S.gallinarum izraisīts saslimšanas gadījums mājputnu ganāmpulkos.
Pēc valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk – institūts “BIOR”) informācijas Latvijā kopš 2015. gada biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi dzīvniekiem vai to izcelsmes pārtikas produktos ir S.enteritidis, S.typhimurium, tai skaitā monofāzes.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC) 2021. gada 12. novembrī sniedza atzinumu “The European Union One Health 2020 Zoonoses Report” (https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2021.6971 ) (turpmāk – atzinums), kurā ir norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs 2020. gadā konstatēti 3 686 saslimšanas uzliesmojumi ar 52 702 cilvēku saslimšanas gadījumiem, 2019. gadā – 10 240 saslimšanas uzliesmojumi ar 87 908 cilvēku saslimšanas gadījumiem, 2018. gadā – 11 631 saslimšanas uzliesmojumi ar 91 858 cilvēku saslimšanas gadījumiem. EFSA un ECDC atzinumā ir norādīts, ka 2020. gadā Latvijā uz 100 tūkstošiem cilvēku populācijas konstatēti 296 cilvēku saslimšanas gadījumi, 2019. gadā – 438, 2018. gadā – 409 un 2017.gadā - 225.
Savukārt pēc Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) informācijas:
1) 2021. gadā konstatēti 239 zoonotiskās salmonelozes saslimšanas gadījumi cilvēkiem, 2020. gadā – 278, 2019. gadā – 464, 2018. gadā – 440 un 2017. gadā – 234;
2) biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi cilvēkiem ir S.enteritidis un S.typhimurium.
2. Tuberkuloze ir zoonoze, kura ir hroniska infekcijas slimība, kas raksturojas ar specifisku mezgliņu – tuberkulu veidošanos limfmezglos un dažādos orgānos, piemēram, plaušās, balsenē, locītavās, kaulos, nierēs, dzimumorgānos, ādā un acīs. Putniem tuberkulozi izraisa galvenokārt Mycobacterium avium (turpmāk – M.avium), kas ar kuru vēl slimo cilvēki, cūkas, govis un aitas. Ar tuberkulozi cilvēki var inficēties lietojot uzturā no slima dzīvnieka iegūtus produktus.
Pašlaik noteikumi Nr. 741 tuberkulozes diagnozes noskaidrošanai nosaka, ka tuberkulozes kontroles pasākumos ietilpst mājputnu saimēs esošo dējējvistu izmeklēšana uz M.avium ar tuberkulīna raudzi reizi gadā.
Pēc dienesta sniegtās informācijas tuberkulozes ierosinātājs 2020. gada janvārī tika konstatēts vienā mājputnu ganāmpulkā, bet līdz tam Latvijā netika konstatēts neviens tuberkulozes saslimšanas gadījums mājputnu ganāmpulkos.
Pēc SPKC informācijas Latvijā nav konstatēti M.avium izraisīti cilvēku saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi.
3. Mikoplazmoze ir viena no nozīmīgākajām infekcijas slimībām putnkopības nozarē mūsdienu intensīvās ražošanas apstākļos. Putniem mikoplazmozi izraisa galvenokārt Mycoplasma gallisepticum (turpmāk – M.gallisepticum) un Mycoplasma synoviae (turpmāk – M.synoviae), kas nav bīstami cilvēkiem. Mikoplazmoze putniem rada elpošanas ceļu iekaisumu, kas izraisa imunitātes pazemināšanos un veicina gan putnu saslimšanu ar citām bakteriālām un vīrusu izraisītām slimībām, gan olu kvalitātes samazināšanos. Slimības klīniskās pazīmes parādās dažu dienu laikā no brīža, kad ierosinātājs iekļuvis putna organismā. Ierosinātājs no slimā putna ar izdalījumiem no nāsīm tieša kontakta ceļā vai netiešā ceļā - no piesārņotās vides, tiek pārnests uz veselajiem putniem, izraisot respiratorās saslimšanas, kas putniem izpaužas ar klepu, šķaudīšanu, gaisa maisu, deguna dobumu un blakusdobumu iekaisumu, augšanas traucējumiem.
Pašlaik noteikumi Nr. 741 mikoplazmozes diagnozes noskaidrošanai nosaka strausus izmeklēt uz M.gallisepticum un M.synoviae. Mikoplazmozes kontroles pasākumos ietilpst asins paraugu ņemšana un to seroloģiska izmeklēšana 10 % strausu no ganāmpulka un diennakts vecu nobeigušo cāļu bakterioloģiska izmeklēšana.
Pēc dienesta informācijas līdz šim Latvijā nav konstatēts neviens mikoplazmozes saslimšanas gadījums strausu ganāmpulkos.
4. Prasības pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam saskaņā ar regulas Nr. 2160/2003 1. panta 3. punkta „b” apakšpunktu un 1. panta 4. punktu ir jānosaka dalībvalstij. Tāpat dalībvalsts kompetencē ir noteikt mājputnu apjomu novietnē un pārtikas produktu piegādes apjomu.
Kompetentai iestādei ir jānodrošina, ka paraugus ņem personas, kas īpaši apmācītas šim nolūkam saskaņā ar regulas Nr. 517/2011 1. panta 2. punktu un pielikuma 2.2. apakšpunktu, regulas Nr. 200/2012 1. panta 2. punktu un pielikuma 2.2.1. apakšpunktu un regulas Nr. 1190/2012 1. panta 2. punktu un pielikuma 2.2.1. apakšpunktu.
Noteikumu Nr. 741, un regulas Nr. 517/2011, regulas Nr. 200/2012 un regulas Nr. 1190/2012 mērķis ir nodrošināt, lai tiktu veikti atbilstoši un iedarbīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju kontrolei, un ierobežotu zoonožu ierosinātāju izplatību un samazinātu sabiedrības veselības riska faktorus. Noteikto prasību izpildes kontroli organizē dienests kā kompetentā iestāde.
Salmonellas serotipu uzraudzība dējējvistu saimēs ir noteikta saskaņā ar regulas Nr. 517/2011 prasībām, broileru saimēs – saskaņā ar regulas Nr. 200/2012 prasībām, bet tītaru saimēs ir noteikta saskaņā ar regulas Nr. 1190/2012 prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 741 nosaka, ka:
1) salmonelozes diagnozes noskaidrošanai paraugus laboratoriski izmeklē uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S.enteritidis, S.typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S.infantis, S.hadar un S.virchow, S.pullorum un S.gallinarum. Latvijā kopš 2015. gada biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi dzīvniekiem vai to izcelsmes pārtikas produktos ir S.enteritidis, S.typhimurium, tai skaitā monofāzes. Tāpat S.pullorum un S.gallinarum ierosinātāji neietilpst salmonellu baktēriju grupā, kas izraisa zoonozi;
2) tuberkulozes diagnozes noskaidrošanai kontroles pasākumos ietilpst ar tuberkulīna raudzi izmeklēt reizi gadā mājputnu saimē dējējvistas uz M.avium. Pašlaik noteikumi Nr. 741 nenosaka precīzu kārtību, kādā jānodrošina mājputnu ganāmpulkā tuberkulozes kontrole un gadījumos, ja rodas aizdomas par dējējvistu saslimšanu ar tuberkulozi;
3) mikoplazmozes diagnozes noskaidrošanai strausus izmeklē uz M.gallisepticum un M.synoviae. Latvijā mikoplazmoze nav konstatēta un tā nav zoonoze.
1) salmonelozes diagnozes noskaidrošanai paraugus laboratoriski izmeklē uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S.enteritidis, S.typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S.infantis, S.hadar un S.virchow, S.pullorum un S.gallinarum. Latvijā kopš 2015. gada biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi dzīvniekiem vai to izcelsmes pārtikas produktos ir S.enteritidis, S.typhimurium, tai skaitā monofāzes. Tāpat S.pullorum un S.gallinarum ierosinātāji neietilpst salmonellu baktēriju grupā, kas izraisa zoonozi;
2) tuberkulozes diagnozes noskaidrošanai kontroles pasākumos ietilpst ar tuberkulīna raudzi izmeklēt reizi gadā mājputnu saimē dējējvistas uz M.avium. Pašlaik noteikumi Nr. 741 nenosaka precīzu kārtību, kādā jānodrošina mājputnu ganāmpulkā tuberkulozes kontrole un gadījumos, ja rodas aizdomas par dējējvistu saslimšanu ar tuberkulozi;
3) mikoplazmozes diagnozes noskaidrošanai strausus izmeklē uz M.gallisepticum un M.synoviae. Latvijā mikoplazmoze nav konstatēta un tā nav zoonoze.
Risinājuma apraksts
Salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas pasākumus nepieciešams turpināt, lai nodrošinātu slimības agrīnu atklāšanu mājputnu ganāmpulkos un pasargātu cilvēkus no saslimšanas ar salmonelozi vai tuberkulozi, kuras var izplatīties ar kontaminētiem pārtikas produktiem (svaigu gaļu un olām), bet svītrot mikoplazmozes, putnu tīfa un pulorozes kontroles un apkarošanas pasākumus, jo minētās slimības nav konstatētas un tās nav zoonozes, tādejādi atvieglojot mājputnu īpašnieku vai turētāju no radītā finansiālā sloga.
Tāpat nepieciešams svītrot zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipus kā S. infantis, S. hadar un S. virchow, jo minētie salmonelozes serotipi Latvijā nav izplatīti.
Būtiskākās noteikumu projekta atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā ir:
1) precizētas prasības, kas jāizpilda, lai īstenotu salmonelozes un tuberkulozes kontroli un apkarošanu, un vairs nebūs noteiktas prasības par mikoplazmozes, putnu tīfa un pulorozes kontroli;
2) precizēti izmeklējamo salmonellu serotipi, vairs nenosakot prasības par tādu salmonelozes ierosinātāju serotipu izmeklēšanu kā S. infantis, S. hadar un S. virchow.
Tāpat nepieciešams svītrot zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipus kā S. infantis, S. hadar un S. virchow, jo minētie salmonelozes serotipi Latvijā nav izplatīti.
Būtiskākās noteikumu projekta atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā ir:
1) precizētas prasības, kas jāizpilda, lai īstenotu salmonelozes un tuberkulozes kontroli un apkarošanu, un vairs nebūs noteiktas prasības par mikoplazmozes, putnu tīfa un pulorozes kontroli;
2) precizēti izmeklējamo salmonellu serotipi, vairs nenosakot prasības par tādu salmonelozes ierosinātāju serotipu izmeklēšanu kā S. infantis, S. hadar un S. virchow.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 741 neatkarīgi no putnu sugas ir noteikts ganāmpulka lielums, kas uzskatāms par nelielu olu iegūšanai – 999 putnu (izņemot strausu), svaigas gaļas iegūšanai – ja gadā tiek nokauti ne vairāk kā 10 000 mājputni. Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 235 “Prasības olu apritei nelielā apjomā” (turpmāk – noteikumi Nr. 235) ir noteikts putnu sugas ganāmpulka lielums, no kura iegūstamais olu apjoms uzskatāms par nelielu – 350 dējējvistas.
Risinājuma apraksts
Projektā putnu sugas ganāmpulka lieluma prasības nepieciešams definēt, nosakot:
1) dējējvistu skaita lielumu novietnē saskaņā ar noteikumos Nr. 235 noteikto lielumu – ne vairāk kā 350 dējējvistas, lai putnu apjoms konsekventi atbilstu abos minētajos noteikumos;
2) citu mājputnu ganāmpulku lielumu, jo:
– Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka zoonožu kontroles un apkarošanas prasības citām putnu sugām;
– Latvijā aizvien vairāk turpina attīstīties piemājas saimniecības, kas audzē putnus, kas paredzēti pārtikas produktu (olu, svaigu gaļu) iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Tādējādi nosakot:
a) mājputnu apjoma (tītari, pērļu vistas, zosis, pīles, paipalas, baloži, fazāni, irbes un citi nebrīvē audzēti putni, izņemot strausus un dējējvistas) lielumu novietnē – ne vairāk kā 1000 mājputni;
b) mājputnu produktu apjomu - ne vairāk kā 250 strausu olas realizētas gadā un ne vairāk kā 10 000 realizēti mājputni gadā (vistas, tītari, pērļu vistas, zosis, pīles, paipalas, baloži, fazāni, irbes un citi nebrīvē audzēti putni, izņemot strausus).
1) dējējvistu skaita lielumu novietnē saskaņā ar noteikumos Nr. 235 noteikto lielumu – ne vairāk kā 350 dējējvistas, lai putnu apjoms konsekventi atbilstu abos minētajos noteikumos;
2) citu mājputnu ganāmpulku lielumu, jo:
– Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka zoonožu kontroles un apkarošanas prasības citām putnu sugām;
– Latvijā aizvien vairāk turpina attīstīties piemājas saimniecības, kas audzē putnus, kas paredzēti pārtikas produktu (olu, svaigu gaļu) iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Tādējādi nosakot:
a) mājputnu apjoma (tītari, pērļu vistas, zosis, pīles, paipalas, baloži, fazāni, irbes un citi nebrīvē audzēti putni, izņemot strausus un dējējvistas) lielumu novietnē – ne vairāk kā 1000 mājputni;
b) mājputnu produktu apjomu - ne vairāk kā 250 strausu olas realizētas gadā un ne vairāk kā 10 000 realizēti mājputni gadā (vistas, tītari, pērļu vistas, zosis, pīles, paipalas, baloži, fazāni, irbes un citi nebrīvē audzēti putni, izņemot strausus).
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 741 nav skaidroti lietotie termini, nav noteikta detalizēta salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtība, detalizēti pienākumi personām un institūcijām, mājputnu un to produktu pārvietošanas ierobežojumi, paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi.
Risinājuma apraksts
Projekts precizē salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas prasības, kuros izpildē iesaistās mājputnu īpašnieki vai turētāji, praktizējošie veterinārārsti, dienests un institūts “BIOR”. Tāpat noteikumu projekts nosaka paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumus un precizē salmonelozes kontroles pasākumus, kuros ietilpst paškontroles paraugu (fekāliju vai putekļu kopparaugu, bahilu paraugu, vai paraugu, kas ņemts no inkubatora vai no inkubētajiem vienu dienu veciem cāļu līķiem) ņemšana divas reizes gadā, kuru nodrošina mājputnu īpašnieks vai turētājs, kā arī kontroles paraugu (fekāliju vai putekļu kopparaugu, bahilu paraugu) ņemšana vienu reizi gadā, kuru nodrošina dienests. Savukārt salmonelozes apkarošanas pasākumos ietilpst ārpuskārtas kontroles paraugu (fekāliju vai putekļu kopparaugu, bahilu paraugu, viss dzīvnieku līķis vai paraugs, kas ņemts no mājputna vai tā līķa vai cits paraugs, kuru ņem dienesta inspektors no epidemioloģiskajā izmeklēšanā noteiktās un epidemioloģiski saistītās vietas) ņemšana, kuru nodrošina dienests. Mājputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka paškontroles paraugi tiktu nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai uz institūta “BIOR” vai citu Eiropas Savienības references laboratoriju atbilstošām prasībām.
Būtiskākās noteikumu projekta atšķirības no noteikumos Nr. 741 noteiktās salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtības ir:
1) precizēti termini;
2) noteikti paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi;
3) noteiktas prasības paškontroles parauga nosūtīšanai uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju.
Būtiskākās noteikumu projekta atšķirības no noteikumos Nr. 741 noteiktās salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtības ir:
1) precizēti termini;
2) noteikti paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi;
3) noteiktas prasības paškontroles parauga nosūtīšanai uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju.
Problēmas apraksts
Pašreiz pēc institūta “BIOR” informācijas praktizējošo veterinārārstu, mājputnu īpašnieku un turētāju noņemtie, marķētie un uz institūtu “BIOR” nosūtītie paraugi ne vienmēr ir atbilstoši noņemti, lai tos laboratoriski varētu izmeklēt..
Noteikumu Nr. 741, regulas Nr. 517/2011, regulas Nr. 200/2012 un regulas Nr. 1190/2012 mērķis ir nodrošināt, lai apmācītas personas salmonelozes kontroles vai apkarošanas pasākumu laikā ņemtu atbilstošus paraugus.
Tāpat pašlaik nav noteikts, kura institūcija personas apmācīs paškontroles paraugu ņemšanā un izsniegs sertifikātu par apmācību, kā arī reģistrēs apmācītās personas.
Noteikumu Nr. 741, regulas Nr. 517/2011, regulas Nr. 200/2012 un regulas Nr. 1190/2012 mērķis ir nodrošināt, lai apmācītas personas salmonelozes kontroles vai apkarošanas pasākumu laikā ņemtu atbilstošus paraugus.
Tāpat pašlaik nav noteikts, kura institūcija personas apmācīs paškontroles paraugu ņemšanā un izsniegs sertifikātu par apmācību, kā arī reģistrēs apmācītās personas.
Risinājuma apraksts
Lai izvairītos no neatbilstoša parauga noņemšanas un nosūtīšanas laboratoriskai izmeklēšanai, kā arī izpildītu regulas Nr. 517/2011, regulas Nr. 200/2012 un regulas Nr. 1190/2012 noteiktās prasības par paraugu pareizu noņemšanu, projektā ir jānosaka, ka praktizējošajam veterinārārstam vai mājputnu īpašniekam vai turētājam jāapgūst zināšanas par paraugu ņemšanu, marķēšanu un nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai. Lai praktizējošs veterinārārsts vai mājputnu īpašnieks vai turētājs varētu paspēt apgūt nepieciešamās zināšanas rīkotajās apmācībās un nokārtot gala kvalifikācijas teorētisko un praktisko eksāmenu, ir jānosaka prasība par apmācīto praktizējošo veterinārārstu vai mājputnu īpašnieku vai turētāju stāsies spēkā 2023. gada 1. novembrī.
Lai mājputnu īpašniekam vai turētājam būtu savlaicīga un atvieglota piekļuve nepieciešamajām zināšanām un apmācībām, tad projekts paredz, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – izglītības centrs) organizēs nepieciešamās apmācības un sagatavos apmācības programmu, iesaistot profesionālu konsultantus un ekspertus, kas aptver kompetenču spektru paškontroles paraugu ņemšanas, marķēšanas un transportēšanas prasībās (turpmāk – apmācību programma). Turklāt izglītības centra pakalpojumi ir plaši pieejami Latvijas teritorijā. Faktiski izglītības centrs kalpo kā vienas pieturas aģentūra, kas atrodas tuvu lauku uzņēmējiem un kur tie var vērsties, ja radies kāds jautājums vai vēlme apmācīties.
Projekts paredz, ka izglītības centrs, apmācot personas paškontroles paraugu ņemšanā un tām nokārtojot teorētisko un praktisko eksāmenu, izsniegs kvalifikācijas sertifikātu uz pieciem gadiem un reģistrēs apmācītās personas Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā (turpmāk – datubāze).
Tāpat projekts paredz, ka izglītības centrs varēs kvalifikācijas sertifikātu apturēt gadījumā, ja dienests konstatēs laboratorisko izmeklējumu rezultāta neatbilstību, kas liecinās, ka paškontroles paraugs nav noņemts atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem (lietotas antibiotikas vai antimikrobiālie līdzekļi, vai inhibitori paraugu noņemšanas laikā). Šajā gadījumā apmācītai persona atkārtoti būs jāapgūst apmācību programma, ja tā vēlēsies atjaunot kvalifikācijas sertifikātu.
Projekts nosaka, ja apmācītā persona atkārtoti nebūs apguvusi apmācību programmu vai nebūs atjaunojusi kvalifikācijas sertifikātu, tad izglītības centrs konkrētajai apmācītajai personai anulēs kvalifikācijas sertifikātu.
Lai mājputnu īpašniekiem vai turētājiem būtu pieejama informācija par apmācītajām personām, tad datu centrs savas tīmekļvietnes publiskajā sadaļā uzturēs aktuālu sarakstu par apmācītām personām, kurām izsniegts kvalifikācijas sertifikāts.
Būtiskākās noteikumu projekta atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā ir noteikti nosacījumi, kādā personas apmāca paškontroles paraugu ņemšanā un izsniedz un aptur sertifikātu par apmācību, kā arī reģistrē apmācītās personas.
Lai mājputnu īpašniekam vai turētājam būtu savlaicīga un atvieglota piekļuve nepieciešamajām zināšanām un apmācībām, tad projekts paredz, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – izglītības centrs) organizēs nepieciešamās apmācības un sagatavos apmācības programmu, iesaistot profesionālu konsultantus un ekspertus, kas aptver kompetenču spektru paškontroles paraugu ņemšanas, marķēšanas un transportēšanas prasībās (turpmāk – apmācību programma). Turklāt izglītības centra pakalpojumi ir plaši pieejami Latvijas teritorijā. Faktiski izglītības centrs kalpo kā vienas pieturas aģentūra, kas atrodas tuvu lauku uzņēmējiem un kur tie var vērsties, ja radies kāds jautājums vai vēlme apmācīties.
Projekts paredz, ka izglītības centrs, apmācot personas paškontroles paraugu ņemšanā un tām nokārtojot teorētisko un praktisko eksāmenu, izsniegs kvalifikācijas sertifikātu uz pieciem gadiem un reģistrēs apmācītās personas Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā (turpmāk – datubāze).
Tāpat projekts paredz, ka izglītības centrs varēs kvalifikācijas sertifikātu apturēt gadījumā, ja dienests konstatēs laboratorisko izmeklējumu rezultāta neatbilstību, kas liecinās, ka paškontroles paraugs nav noņemts atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem (lietotas antibiotikas vai antimikrobiālie līdzekļi, vai inhibitori paraugu noņemšanas laikā). Šajā gadījumā apmācītai persona atkārtoti būs jāapgūst apmācību programma, ja tā vēlēsies atjaunot kvalifikācijas sertifikātu.
Projekts nosaka, ja apmācītā persona atkārtoti nebūs apguvusi apmācību programmu vai nebūs atjaunojusi kvalifikācijas sertifikātu, tad izglītības centrs konkrētajai apmācītajai personai anulēs kvalifikācijas sertifikātu.
Lai mājputnu īpašniekiem vai turētājiem būtu pieejama informācija par apmācītajām personām, tad datu centrs savas tīmekļvietnes publiskajā sadaļā uzturēs aktuālu sarakstu par apmācītām personām, kurām izsniegts kvalifikācijas sertifikāts.
Būtiskākās noteikumu projekta atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā ir noteikti nosacījumi, kādā personas apmāca paškontroles paraugu ņemšanā un izsniedz un aptur sertifikātu par apmācību, kā arī reģistrē apmācītās personas.
Problēmas apraksts
Pašreiz nav noteikts, ka salmonelozes profilaktiskajos nolūkos mājputnu īpašnieks vai turētājs var lietot noteiktu mājputniem paredzētu vakcīnu pret salmonelozi.
Risinājuma apraksts
Projekts nosaka, ka ir atļauta mājputnu profilaktiskā vakcinācija pret salmonelozi, izmantojot inaktivētās vai marķētās dzīvo celmu vakcīnas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Tā kā nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu Nr. 741 normu apjoma, ir sagatavots jauns noteikumu projekts.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Praktizējošie veterinārārsti
- Mājputnu īpašnieki vai turētāji
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums attieksies uz:
1) lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, kas audzē un tur mājputnus pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Pēc Lauksaimniecības datu centra datubāzes datiem, Latvijā 2022. gada 15. februārī bija reģistrēti 4 332 mājputnu ganāmpulki, kuros tur līdz 1000 mājputnu, bet pēc dienesta datubāzes datiem, Latvijā 2022. gada 31. janvārī bija reģistrēti 470 mājputnu ganāmpulku, kas piegādā olas un 13 – kas piegādā svaigu gaļu galapatērētājam;
2) 490 praktizējošiem veterinārārstiem, īstenojot infekcijas slimību kontroles pasākumus.
1) lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, kas audzē un tur mājputnus pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Pēc Lauksaimniecības datu centra datubāzes datiem, Latvijā 2022. gada 15. februārī bija reģistrēti 4 332 mājputnu ganāmpulki, kuros tur līdz 1000 mājputnu, bet pēc dienesta datubāzes datiem, Latvijā 2022. gada 31. janvārī bija reģistrēti 470 mājputnu ganāmpulku, kas piegādā olas un 13 – kas piegādā svaigu gaļu galapatērētājam;
2) 490 praktizējošiem veterinārārstiem, īstenojot infekcijas slimību kontroles pasākumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts neparedz ieviest jaunu administratīvo procedūru. Noteikumu projekts sniedz iespēju mājputnu īpašniekiem uzraudzīt salmonelozi un tuberkulozi mājputnu ganāmpulkā un neizplatīt šīs slimības ar olas un svaigas gaļas realizāciju galapatērētājam.
Noteikumu projekts:
1) uzņēmējdarbības vidi skars tikai tad, ja salmoneloze vai tuberkuloze tiks konstatēta mazajā mājputnu ganāmpulkā. Salmonelozes un tuberkulozes gadījumā tiks ierobežota mājputnu un no tiem iegūto produktu izplatīšana un tirdzniecība, tāpat blakusproduktu nozare (dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšana un tirdzniecība), jo mājputnu izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls. Ievērojot minēto, mājputnu izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), (turpmāk – regula Nr.1069/2009) un Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, (turpmāk – regula Nr.142/2011) noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, kas novērš slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju.
2) nenosaka stingrākas prasības salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā, bet nosaka detalizētus pasākumus, kas īstenojami, ja ir aizdomas par inficēšanos ar salmonelozi vai saslimšanu ar salmonelozi vai tuberkulozi vai tiek apstiprināta salmonelozes vai tuberkulozes diagnoze (rīcībai ar dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākumus) un neuzliek lielāku administratīvo slogu komersantiem un privātpersonām.
Savukārt esošajos noteikumos Nr.741, kā arī noteikumu projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz atbilstības izmaksām (naudas izteiksmē), un tas rada atbilstības izmaksas mērķgrupai, ko veido fiziskas personas (mājputnu īpašnieki vai turētāji) un juridiskas personas (praktizējošs veterinārārsts), kas vēlēsies īstenot salmonelozes kontroles un apkarošanas pasākumus un apgūt nepieciešamās zināšanas izglītības centrā par paškontroles paraugu ņemšanu, marķēšanu un nosūtīšanu salmonelozes laboratoriskai izmeklēšanai.
Budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļā norādītais plānotais finansējums salmonelozes uzraudzības programmas īstenošanai ir ieplānots valsts budžeta Zemkopības ministrijas apakšprogrammā 70.06.00 „Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai”.
Tāpat 2022. gadā un turpmākajos gados nepieciešamais finansējums, ja rastos aizdomas par inficēšanos ar salmonelozi vai aizdomas par saslimšanu ar salmonelozi vai tuberkulozi, vai tiktu apstiprināta salmonelozes vai tuberkulozes diagnoze, tostarp par ārpuskārtas kontroles paraugu ņemšanu un izmeklēšanu, tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, izmantojot ārpuskārtas un aizdomu gadījumu izmeklēšanai, tostarp epidemioloģiskai izmeklēšanai, paredzēto finansējumu dzīvnieku infekcijas slimību (epizootiju un zoonožu) epidemioloģiskai izmeklēšanai un laboratoriskai diagnostikai aizdomu gadījumos saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā un Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto.
Aprēķins un atbilstības izmaksu monetārais novērtējums par noteikumos Nr.741 pašlaik noteiktajām prasībām:
1) plānots, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs (izņemot strausa īpašnieki vai turētāji) nodrošina paškontroles paraugu bakterioloģiskos izmeklējumus uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow, S. pullorum un S. gallinarum divas reizes gadā un mājputnu tuberkulinizāciju vienu reizi gadā. Pēc www.pvd.gov.lv datiem 2022. gada 31. janvārī bija reģistrēti 470 mājputnu ganāmpulki (izņemot strausu ganāmpulki), kas piegādā olas un 13 – kas piegādā svaigu gaļu galapatērētājam. Pēc https://bior.lv/lv datiem izmaksas par paškontroles parauga mikrobioloģisko izmeklējumu uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow ir EUR 29,92 un uz S. pullorum un S. gallinarum ir EUR 29,92. Pēc praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļa vietnes datiem vidējā apmaksa praktizējošajam veterinārārstam par paškontroles parauga ņemšanu vai tuberkulinizāciju ir EUR 26,00. Pēc tirdzniecības vietu tīmekļa vietnes datiem tuberkulīna vidējā izmaksa ir EUR 5,68. Ņemot vērā minēto, mājputnu īpašniekam vai turētājam izmaksas par salmonelozes un tuberkulozes kontroles pasākumiem ir šādas:
(EUR 29,92* 4) + (EUR 26,0 * 3) + EUR 5,68 = EUR 119,68 + EUR 78,00 + EUR 5,68 = EUR 203,36.
Kopā valstī salmonelozes un tuberkulozes kontroles pasākumi mājputnu ganāmpulkiem (izņemot strausu ganāmpulkiem) gadā izmaksā EUR 95 579,20 apmērā, t.i., EUR 203,36* 470 gab. = EUR 95 579,20.
2) plānots, ka strausu īpašnieks vai turētājs nodrošina paškontroles paraugu bakterioloģiskos izmeklējumus uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow un S. gallinarum divas reizes gadā, bet seroloģiskos izmeklējumus 10% strausiem no ganāmpulka un bakterioloģiskos izmeklējumus vienu diennakti veciem nobeigušajiem mājputniem uz M. gallisepticum un M. synoviae, kā arī strausu tuberkulinizāciju vienu reizi gadā. Pēc www.ldc.gov.lv datiem 2022. gada 15.februārī ir reģistrēti 253 strausi (Ratitae dzimtas) un pēc www.pvd.gov.lv datiem 2022. gada 31. janvārī reģistrēti 26 strausu ganāmpulki, kas piegādā olas galapatērētājam. Tādejādi vidēji var aprēķināt, ka mājputnu ganāmpulkā tiek turēti 25 strausi un 10% strausu ganāmpulkā būs vidēji 3, tāpat pieņemot, ka gadā būs vidēji nobeigušies 2 vienu diennakti veci strausu cāļi. Pēc https://bior.lv/lv datiem izmaksas par:
a) paškontroles parauga mikrobioloģisko izmeklējumu uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow ir EUR 29,92 un uz S. pullorum un S. gallinarum ir EUR 29,92;
b) stabilizēto asinis parauga seroloģisko izmeklējumu uz antivielām pret mikoplazmozi ar imunofermentatīvo metodi ir EUR 13,09;
c) klīniskā materiāla parauga bakterioloģisko izmeklēšanu uz mikoplazmozes ierosinātāju ar polimerāzes ķēdes reakciju ir EUR 92,81.
Pēc praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļa vietnes datiem vidējā apmaksa praktizējošajam veterinārārstam par paškontroles parauga ņemšanu vai tuberkulinizāciju ir EUR 26,00. Pēc tirdzniecības vietu tīmekļa vietnes datiem tuberkulīna vidējā izmaksa ir EUR 5,68.
Ņemot vērā minēto, strausu īpašniekam vai turētājam izmaksas par salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumiem ir šādas:
(EUR 29,92* 4) + (EUR 13,09* 3) + (EUR 92,81* 2) + (EUR 26,0 * 5) + EUR 5,68 = EUR 119,68 + EUR 39,27 + EUR 185,62 + 130,00 + EUR 5,68 = EUR 480,25.
Kopā valstī salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumi strausu ganāmpulkiem gadā izmaksā EUR 12 486,50 apmērā, t.i., EUR 480,25* 26 gab. = EUR 12 486,50.
Tātad kopā valstī salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumi izmaksā EUR 108 065,70 gadā t.i., EUR 95 579,20 + EUR 12 486,50 = EUR 108 065,70.
Ar projektu plānotais atbilstības izmaksu ietaupījums mājputnu īpašniekiem vai turētājiem būs šādā apmērā: EUR 108 065,70 – EUR 50 572,00 (anotācijas 2.4. punktā veiktais atbilstības izmaksas aprēķins) = EUR 57 493,70.
Ņemot vērā minēto, ar noteikumu projektu plānoto atbilstības izmaksu ietaupījumu mājputnu īapašniekiem vai turētājiem EUR 57 493,70 apmērā novirzīt jaunā regulējuma ieviešanai, jo pašreiz pēc dienesta sniegtās informācijas mājputnu populācijā tiek strauji izplatītas infekcijas slimības ar dzīvajiem putniem un inkubējamām olām, kas tiek pārdotas nelielajos apjomos. Pašreiz nav Eiropas Savienības vai nacionālais noteiktais regulējums šajā jomā, ņemot vērā minēto, lai mājputnu populācijā neizplatītos putnu infekcijas slimības ir nepieciešams noteikt nacionālo regulējumu par putnu infekcijas slimību kontroli un apkarošanu mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti mājputnu un inkubējamo olu iegūšanai nelielā apjomā un izplatīšanai.
Noteikumu projekts:
1) uzņēmējdarbības vidi skars tikai tad, ja salmoneloze vai tuberkuloze tiks konstatēta mazajā mājputnu ganāmpulkā. Salmonelozes un tuberkulozes gadījumā tiks ierobežota mājputnu un no tiem iegūto produktu izplatīšana un tirdzniecība, tāpat blakusproduktu nozare (dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšana un tirdzniecība), jo mājputnu izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls. Ievērojot minēto, mājputnu izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), (turpmāk – regula Nr.1069/2009) un Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, (turpmāk – regula Nr.142/2011) noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, kas novērš slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju.
2) nenosaka stingrākas prasības salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā, bet nosaka detalizētus pasākumus, kas īstenojami, ja ir aizdomas par inficēšanos ar salmonelozi vai saslimšanu ar salmonelozi vai tuberkulozi vai tiek apstiprināta salmonelozes vai tuberkulozes diagnoze (rīcībai ar dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākumus) un neuzliek lielāku administratīvo slogu komersantiem un privātpersonām.
Savukārt esošajos noteikumos Nr.741, kā arī noteikumu projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz atbilstības izmaksām (naudas izteiksmē), un tas rada atbilstības izmaksas mērķgrupai, ko veido fiziskas personas (mājputnu īpašnieki vai turētāji) un juridiskas personas (praktizējošs veterinārārsts), kas vēlēsies īstenot salmonelozes kontroles un apkarošanas pasākumus un apgūt nepieciešamās zināšanas izglītības centrā par paškontroles paraugu ņemšanu, marķēšanu un nosūtīšanu salmonelozes laboratoriskai izmeklēšanai.
Budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļā norādītais plānotais finansējums salmonelozes uzraudzības programmas īstenošanai ir ieplānots valsts budžeta Zemkopības ministrijas apakšprogrammā 70.06.00 „Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai”.
Tāpat 2022. gadā un turpmākajos gados nepieciešamais finansējums, ja rastos aizdomas par inficēšanos ar salmonelozi vai aizdomas par saslimšanu ar salmonelozi vai tuberkulozi, vai tiktu apstiprināta salmonelozes vai tuberkulozes diagnoze, tostarp par ārpuskārtas kontroles paraugu ņemšanu un izmeklēšanu, tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, izmantojot ārpuskārtas un aizdomu gadījumu izmeklēšanai, tostarp epidemioloģiskai izmeklēšanai, paredzēto finansējumu dzīvnieku infekcijas slimību (epizootiju un zoonožu) epidemioloģiskai izmeklēšanai un laboratoriskai diagnostikai aizdomu gadījumos saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā un Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto.
Aprēķins un atbilstības izmaksu monetārais novērtējums par noteikumos Nr.741 pašlaik noteiktajām prasībām:
1) plānots, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs (izņemot strausa īpašnieki vai turētāji) nodrošina paškontroles paraugu bakterioloģiskos izmeklējumus uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow, S. pullorum un S. gallinarum divas reizes gadā un mājputnu tuberkulinizāciju vienu reizi gadā. Pēc www.pvd.gov.lv datiem 2022. gada 31. janvārī bija reģistrēti 470 mājputnu ganāmpulki (izņemot strausu ganāmpulki), kas piegādā olas un 13 – kas piegādā svaigu gaļu galapatērētājam. Pēc https://bior.lv/lv datiem izmaksas par paškontroles parauga mikrobioloģisko izmeklējumu uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow ir EUR 29,92 un uz S. pullorum un S. gallinarum ir EUR 29,92. Pēc praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļa vietnes datiem vidējā apmaksa praktizējošajam veterinārārstam par paškontroles parauga ņemšanu vai tuberkulinizāciju ir EUR 26,00. Pēc tirdzniecības vietu tīmekļa vietnes datiem tuberkulīna vidējā izmaksa ir EUR 5,68. Ņemot vērā minēto, mājputnu īpašniekam vai turētājam izmaksas par salmonelozes un tuberkulozes kontroles pasākumiem ir šādas:
(EUR 29,92* 4) + (EUR 26,0 * 3) + EUR 5,68 = EUR 119,68 + EUR 78,00 + EUR 5,68 = EUR 203,36.
Kopā valstī salmonelozes un tuberkulozes kontroles pasākumi mājputnu ganāmpulkiem (izņemot strausu ganāmpulkiem) gadā izmaksā EUR 95 579,20 apmērā, t.i., EUR 203,36* 470 gab. = EUR 95 579,20.
2) plānots, ka strausu īpašnieks vai turētājs nodrošina paškontroles paraugu bakterioloģiskos izmeklējumus uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow un S. gallinarum divas reizes gadā, bet seroloģiskos izmeklējumus 10% strausiem no ganāmpulka un bakterioloģiskos izmeklējumus vienu diennakti veciem nobeigušajiem mājputniem uz M. gallisepticum un M. synoviae, kā arī strausu tuberkulinizāciju vienu reizi gadā. Pēc www.ldc.gov.lv datiem 2022. gada 15.februārī ir reģistrēti 253 strausi (Ratitae dzimtas) un pēc www.pvd.gov.lv datiem 2022. gada 31. janvārī reģistrēti 26 strausu ganāmpulki, kas piegādā olas galapatērētājam. Tādejādi vidēji var aprēķināt, ka mājputnu ganāmpulkā tiek turēti 25 strausi un 10% strausu ganāmpulkā būs vidēji 3, tāpat pieņemot, ka gadā būs vidēji nobeigušies 2 vienu diennakti veci strausu cāļi. Pēc https://bior.lv/lv datiem izmaksas par:
a) paškontroles parauga mikrobioloģisko izmeklējumu uz S. enteritidis, S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow ir EUR 29,92 un uz S. pullorum un S. gallinarum ir EUR 29,92;
b) stabilizēto asinis parauga seroloģisko izmeklējumu uz antivielām pret mikoplazmozi ar imunofermentatīvo metodi ir EUR 13,09;
c) klīniskā materiāla parauga bakterioloģisko izmeklēšanu uz mikoplazmozes ierosinātāju ar polimerāzes ķēdes reakciju ir EUR 92,81.
Pēc praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļa vietnes datiem vidējā apmaksa praktizējošajam veterinārārstam par paškontroles parauga ņemšanu vai tuberkulinizāciju ir EUR 26,00. Pēc tirdzniecības vietu tīmekļa vietnes datiem tuberkulīna vidējā izmaksa ir EUR 5,68.
Ņemot vērā minēto, strausu īpašniekam vai turētājam izmaksas par salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumiem ir šādas:
(EUR 29,92* 4) + (EUR 13,09* 3) + (EUR 92,81* 2) + (EUR 26,0 * 5) + EUR 5,68 = EUR 119,68 + EUR 39,27 + EUR 185,62 + 130,00 + EUR 5,68 = EUR 480,25.
Kopā valstī salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumi strausu ganāmpulkiem gadā izmaksā EUR 12 486,50 apmērā, t.i., EUR 480,25* 26 gab. = EUR 12 486,50.
Tātad kopā valstī salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumi izmaksā EUR 108 065,70 gadā t.i., EUR 95 579,20 + EUR 12 486,50 = EUR 108 065,70.
Ar projektu plānotais atbilstības izmaksu ietaupījums mājputnu īpašniekiem vai turētājiem būs šādā apmērā: EUR 108 065,70 – EUR 50 572,00 (anotācijas 2.4. punktā veiktais atbilstības izmaksas aprēķins) = EUR 57 493,70.
Ņemot vērā minēto, ar noteikumu projektu plānoto atbilstības izmaksu ietaupījumu mājputnu īapašniekiem vai turētājiem EUR 57 493,70 apmērā novirzīt jaunā regulējuma ieviešanai, jo pašreiz pēc dienesta sniegtās informācijas mājputnu populācijā tiek strauji izplatītas infekcijas slimības ar dzīvajiem putniem un inkubējamām olām, kas tiek pārdotas nelielajos apjomos. Pašreiz nav Eiropas Savienības vai nacionālais noteiktais regulējums šajā jomā, ņemot vērā minēto, lai mājputnu populācijā neizplatītos putnu infekcijas slimības ir nepieciešams noteikt nacionālo regulējumu par putnu infekcijas slimību kontroli un apkarošanu mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti mājputnu un inkubējamo olu iegūšanai nelielā apjomā un izplatīšanai.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
60 372,00
Praktizējošie veterinārārsti
Jā
Vērtības nozīme:
20,00
Pēc izglītības centra sniegtā informācija par paredzamajām izmaksām par apmācības programmas apgūšanu EUR 100 vienu reizi 5 gados:
EUR 100/ 5 gadi = EUR 20/ gadā
490
Pēc www.pvd.gov.lv datiem 2022. gada 31. janvārī bija reģistrēti 490 praktizējošie veterinārārsti.
9 800,00
Aprēķins un monetārais novērtējums atbilstības izmaksām saskaņā ar noteikumu projektā noteiktajām prasībām – plānots, ka praktizējošais veterinārārsts apgūs apmācības programmu vienu reizi piecos gados.
Kopā valstī apmācības programmas apgūšana praktizējošajam veterinārārstam gadā izmaksā EUR 9800,00 apmērā, t.i., EUR 100,00/5 (gads) * 490 gab. = EUR 9800,00.
Mājputnu īpašnieki vai turētāji
Jā
Vērtības nozīme:
107,60
Pēc https://bior.lv/lv datiem izmaksas par paškontroles parauga mikrobioloģisko izmeklējumu uz S.enteritidis, S.typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm ir EUR 29,92. Pēc praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļa vietnes datiem vidējā apmaksa praktizējošajam veterinārārstam par paškontroles parauga ņemšanu vai tuberkulinizāciju ir EUR 26,00. Pēc tirdzniecības vietu tīmekļa vietnes datiem tuberkulīna vidējā izmaksa ir EUR 5,68. Ņemot vērā minēto, mājputnu īpašniekam vai turētājam izmaksas par salmonelozes kontroles pasākumiem, ja paškontroles paraugs būs noņemts atbilstošā posmā un tas nosūtīts uz institūtu “BIOR” un tā pavadrakstā atzīmēta norāde “valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem”, un tuberkulozes kontroles pasākumiem ir šādas:
EUR 29,92 + (EUR 26,0 * 2) + EUR 5,68 = EUR 29, 92 + EUR 52,00 + EUR 5,68 = EUR 87,60.
Pēc izglītības centra sniegtā informācija par paredzamajām izmaksām par apmācības programmas apgūšanu EUR 100 vienu reizi 5 gados:
EUR 100/ 5 (gadi) = EUR 20 gadā
470
Pēc www.pvd.gov.lv datiem 2022. gada 31. janvārī bija reģistrēti 470 mājputnu ganāmpulku, kas piegādā olas un 13 – kas piegādā svaigu gaļu galapatērētājam.
50 572,00
Aprēķins un monetārais novērtējums atbilstības izmaksām saskaņā ar noteikumu projektā noteiktajām prasībām – plānots, ka:
1. mājputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina:
1) paškontroles paraugu bakterioloģiskos izmeklējumus uz S. enteritidis un S. typhimurium, tai skaitā uz monofāzēm, divas reizes gadā vai vienu reizes gadā, ja paškontroles paraugs būs noņemts atbilstošā posmā un tas nosūtīts uz institūtu “BIOR” un tā pavadrakstā atzīmēta norāde “valsts uzraudzība par komersanta līdzekļiem”;
2) mājputnu tuberkulinizāciju vienu reizi gadā.
Kopā valstī salmonelozes un tuberkulozes kontroles pasākumi mājputnu ganāmpulkiem gadā ar apmācības programmas apgūšanu izmaksā EUR 50 572,00 apmērā, t.i., EUR 87,60 + (EUR 100 / 5 (gadi)) *470 gab. = EUR 50 572,00
Kopā
60 372,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32003R2160
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32011R517
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2011. gada 25. maija Regula (ES) Nr. 517/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32012R200
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2012. gada 8. marta Regulas (ES) Nr. 200/2012 par Savienības mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium broileru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32012R1190
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1190/2012 par Savienības uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium tītaru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32009R1069
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav, paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32011R0142
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2160/2003 salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 4. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2011. gada 25. maija Regula (ES) Nr. 517/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Viss regulas teksts
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2012. gada 8. marta Regulas (ES) Nr. 200/2012 par Savienības mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium broileru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Viss regulas teksts
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1190/2012 par Savienības uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium tītaru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Viss regulas teksts
5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav, paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Viss regulas teksts
40.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
ES tiesību akta vienība tiek ieviesta pilnībā. Cilvēku un dzīvnieku veselības, dzīvības un apkārtējās vides piesārņojuma apdraudējuma un jebkuru patogēnu un kaitīgo vielu izkliedes riska novēršana.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Viss regulas teksts
40. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
ES tiesību akta vienība tiek ieviesta pilnībā. Cilvēku un dzīvnieku veselības, dzīvības un apkārtējās vides piesārņojuma apdraudējuma un jebkuru patogēnu un kaitīgo vielu izkliedes riska novēršana.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauksaimniecības datu centrs, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Pārtikas un veterinārais dienests, SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"Nevalstiskās organizācijas
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Tautas putnkopju biedrība, Latvijas šķirnes putnu un sīkdzīvnieku audzētāju biedrība, Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrība "Trusis un citi", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas permakultūras biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta organizētajās klātienes un tiešsaistes sanāksmēs notika diskusijas ar anotācijas 6.1. punktā uzskaitītajām nevalstiskajām organizācijām par noteikumu projektu un elektroniskā sarakstē precizēta projekta redakcija, un nevalstisko organizāciju priekšlikumi tika ņemti vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
- Lauksaimniecības datu centrs
- SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Izglītības centra funkcijas tiks paplašinātas saistībā par apmācības organizēšanu par paškontroles paraugu ņemšanu un ar to saistītās darbības, kā arī izsniedzamo un apturamo apliecinājums un apmācīto personu reģistrāciju.
Lauksaimniecības datu centra funkcijas tiks paplašinātas saistībā par apmācīto personu reģistrēšanas saskarnes izveidi Lauksaimniecības datu bāzē.
Lauksaimniecības datu centra funkcijas tiks paplašinātas saistībā par apmācīto personu reģistrēšanas saskarnes izveidi Lauksaimniecības datu bāzē.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta tiesiskais regulējums attieksies uz:
1) dienestu, īstenojot salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas pasākumus;
2) institūtu “BIOR”, veicot laboratoriskos izmeklējumus salmonelozes un tuberkulozes diagnosticēšanas gadījumā;
3) izglītības centru, organizējot apmācības paškontroles paraugu ņemšanā, marķēšanā un transportēšanā;
4) datu centru, uzturot savā tīmekļvietnes publiskajā sadaļā aktuālu sarakstu par apmācītām personām, kurām būs izsniegts kvalifikācijas sertifikāts.
1) dienestu, īstenojot salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas pasākumus;
2) institūtu “BIOR”, veicot laboratoriskos izmeklējumus salmonelozes un tuberkulozes diagnosticēšanas gadījumā;
3) izglītības centru, organizējot apmācības paškontroles paraugu ņemšanā, marķēšanā un transportēšanā;
4) datu centru, uzturot savā tīmekļvietnes publiskajā sadaļā aktuālu sarakstu par apmācītām personām, kurām būs izsniegts kvalifikācijas sertifikāts.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā noteikti pasākumi, kas veicami, lai kontrolētu un ierobežotu salmonelozes un tuberkulozes infekcijas izplatību cilvēkiem un mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi