Anotācija (ex-ante)

Joprojām nepietiekamā apjomā ir pieejamas programmas un pasākumi bērniem un jauniešiem, kas paredz attīstīt dzīves prasmes un stiprināt kritisko domāšanu, kā arī spēju pateikt nē. Saskaņā ar pētījumiem, tieši jauniešiem (pusaudžiem) vecuma grupā no 11 līdz 18 gadiem zinātniski pamatotas ir dzīves prasmju attīstīšanas programmas, pamatojoties uz personīgajām un sociālajām prasmēm un sociālo ietekmi.[1]
Vienlaikus attiecībā uz vecāku izglītošanas nepieciešamību, jāvērš uzmanība, ka atkarību profilakses ietvarā liela nozīme ir ģimenei un videi, kurā bērns aug un attīstās. Ģimenes attiecības, emocionālā saikne ģimenē, vecāku ieinteresētība par bērna dzīvi, spēja komunicēt, kā arī vecāku kā pozitīva piemēra esamība un citas audzināšanas prasmes ir daži no faktoriem, kas mazina iespēju, ka pusaudzis pamēģinās un lietos apreibinošās vielas.
Tāpat joprojām nepietiekamā apjomā ir pieejamas programmas un pasākumi pusaudžiem, jauniešiem, kuri sniedz zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Tieši atbilstošu pasākumu un informācijas sniegšana minētajai mērķagrupai, veicinot izpratni par seksualitāti, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu, var sniegt pusaudžiem, jauniešiem nepieciešamās prasmes un zināšanas, kas palīdz novērst nedrošu seksuālo attiecību uzsākšanu, novērst neplānotu grūtniecību un infcēšanos ar seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI), cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV).
Vienlaikus attiecībā uz vecāku izglītošanas nepieciešamību, jāvērš uzmanība, ka ģimenei un videi, kurā bērns aug un attīstās ir arī ietekme uz viņa seksuālo un reproduktīvo veselību,  attiecīgi vecākiem ir jābūt zinošiem un prasmīgiem komunikācijā un sarunu vadīšanā ar pusaudžiem par seksuālo un reproduktīvo veselību, tādējādi sniedzot pusaudžiem, jauniešiem nepieciešamās prasmes un zināšanas  gan par attiecību veidošanu, gan arī novērstu neplānotu grūtniecību, kā arī inficēšanos ar HIV un citām STI.

Iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu plānošanas 2014.-2020. gada periodā apgūtais finansējums deva iespēju īstenot nacionāla mēroga aktivitātes iedzīvotāju veselības uzlabošanai un slimību profilaksei, tādējādi sasniedzot gan mērķa grupas, gan veselības aprūpes un citus profesionāļus, kā arī aktualizējot sabiedrībai nozīmīgus un aktuālus veselības tematus, piemēram, par vakcināciju, veselīgu uzturu, fiziskajām aktivitātēm, traumatismu, atkarību profilaksi u.tml. Nacionāla mēroga veselības veicināšanas pasākumos piedalījušies 17 001 īpaši atbalstāmo mērķa grupu iedzīvotāju un slimību profilakses pasākumos - 1 247 īpaši atbalstāmo mērķa grupu iedzīvotāju [2], realitātē īstenotajos pasākumos sasniegts un iesaistīts krietni apjomīgāks dalībnieku kopskaits, gūstot atsaucību, interesi un augstu novērtējumu no iesaistīto mērķa grupas pārstāvju puses.
Slimību profilakses pasākumu ietvaros īstenoti trīs pilotprojekti – Smēķēšanas atmešanas pilotprojekts, psihiskās veselības veicināšanas programma un pilotprojekts sirds un asinsvadu slimību riska faktoru noteikšanai un mazināšanai bērniem. Minētajos pilotprojektos kopā piedalījušies vairāk kā 2400 dalībnieki. Pilotprojektu ietvaros veiktās aktivitātes guvušas atsaucību un dalībnieku atkārtotu interesi. Tāpat izstrādātā apjomīgā informatīvo materiālu un ieteikumu bāze visu trīs aktivitāšu ietvaros, kalpos kā noderīgs informācijas avots plānojot un atkārtoti ieviešot jau izpilotētās aktivitātes. Piemēram, smēķēšanas atmešanas pilotprojekta ietvaros materiālos ir sniegta informācija un metodika, kā palīdzēt pacientiem atmest smēķēšanu. Tajā ir gan instrumenti nikotīna atkarīgu pacientu diagnosticēšanai, gan vairākas metodes, kā motivēt smēķējošu pacientu pārtraukt šo veselībai kaitīgo ieradumu.[3]
Lai saslimstības un mirstības rādītāji Latvijā uzlabotos un vismaz tuvinātos ES vidējiem rādītājiem, lai Latvijas iedzīvotāji būtu veselībpratīgāki un domājošāki par savām veselīgajām izvēlēm un lai nodrošinātu līdzšinējo ieguldījumu pēctecību un vairotu ieguvumus ir jāturpina regulāri, mērķtiecīgi un visaptveroši veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (turpmāk – NAP) 2021. – 2027. gadam ir norādīts, ka “Visaptverošas, efektīvas slimību profilakses trūkums uzskatāms par vienu no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ NAP2020 mērķi veselības jomā netiek sasniegti. Eksperti norāda, ka efektīva slimību profilakse un veselības veicināšana neaprobežojas tikai ar sabiedrības veselības kampaņu īstenošanu, bet paredz uz pierādījumiem balstītu pasākumu īstenošanu veselību ietekmējošo riska faktoru mazināšanai, mazinot alkohola un tabakas lietošanu sabiedrībā, kā arī atbalstot fiziskās aktivitātes un veselīgus uztura paradumus prioritāri tajās iedzīvotāju grupās, kuras visvairāk pakļautas mazkustīga dzīvesveida un neveselīga uztura radītajiem riskiem.[4]

[1] https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15461/download
[2] Dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas https://projekti.cfla.gov.lv/Login/Index?ReturnUrl=/
[3] https://esparveselibu.lv/nosledzies-pilotprojekts-kas-palidzeja-iedzivotajiem-atmest-smekesanu
[4] https://likumi.lv/wwwraksti/LIKUMI/NAP/NAP2027.PDF

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam noteiktas septiņas sabiedrības veselības prioritārās jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe un medicīniskā rehabilitācija.6
Mērķtiecīgiem veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem ir būtiska loma sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanā, kas ir svarīgs faktors veselības aprūpes sistēmas noslodzes mazināšanā. Pierādīts, ka, investējot veselības veicināšanā un hronisku neinfekcijas slimību profilaksē (mazinot riska faktoru izplatību), var samazināt priekšlaicīgu mirstību, invaliditāti, saglabāt darbspējas un dzīves kvalitāti, tādejādi veicinot iedzīvotāju darba spēju saglabāšanu un mazinot arī nabadzības risku. [1]
Īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kas izglīto iedzīvotājus par iespējām saglabāt veselību, tiktu nodrošināti priekšnoteikumi veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī minēto rādītāju būtiskai mazināšanai nākotnē. Tādējādi tiktu ne tikai mazināta veselības nevienlīdzība (health inequality), bet arī palielināta darbaspējīgo iedzīvotāju daļa, paaugstinot nodarbinātību un veicinot ekonomikas attīstību, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju dzīves ilguma pietuvināšanos vidējam ES rādītājam, kas ļautu nodrošināt arī ekonomiskās izaugsmes un labklājības līmeņa tuvināšanos ES vidējiem rādītājiem.

Lai uzlabotu situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus, ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam, kuru izstrādē veikta esošā veselības aprūpes sistēmas analīze. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus:
1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids;
2) Infekcijas izplatības mazināšana;
3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles);
4) Cilvēkresursi;
5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.
Pamatnostādņu virziena "Veselīgs un aktīvs dzīvesveids" sasniegšanai Veselības ministrija īsteno nacionālā līmeņa pasākumus (4.1.2. SAM 4.1.2.1. pasākums “Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”), savukārt 4.1.2. SAM 4.1.2.2. pasākuma "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai" ietvaros pašvaldības nodrošinās vietējās veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus vietējā sabiedrībā. Finanšu ministrijas 4.1.2. SAM 4.1.2.3. pasākuma "Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem" ietvaros tiks veikti pētījumi, pamatojoties uz kuru rezultātiem tiks veiktas izmaiņas normatīvo regulējumu saturā. Iekšlietu ministrijas īstenotā 4.1.2.4. pasākuma “Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana” ietvaros notiks pierādījumos balstītas programmas “Labas uzvedības spēle” (angl. Good Behaviour game[2]) pilotprojekta ieviešana Latvijā, apmācību organizēšana atkarību izraisošu vielu lietošanas profilaksē iesaistītajiem speciālistiem un pētījumu veikšana par atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses aktivitātēm Latvijā un profilakses standartu izmantošanu.

Kopā ar 4.1.2.1., 4.1.2.2., 4.1.2.3. un 4.1.2.4. pasākumu ietvaros īstenotajām darbībām 4.1.2.8. pasākuma "Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā" (turpmāk - 4.1.2.8. pasākums) ietvaros īstenotās darbības radīs ietekmi uz Sabiedrības veselības plānā noteiktajiem mērķiem un rādītājiem, piemēram, tiks uzlabots rādītājs "potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotājiem līdz 69 gadu vecumam (vīriešiem/sievietēm)" un rādītājs "veselīgi nodzīvotie mūža gadi vīriešiem un sievietēm", pagarinot veselīgi nodzīvotos dzīves gadus par diviem gadiem un samazinot potenciāli zaudētos mūža gadus uz 100 000 iedzīvotājiem no 6 762 (2019. gadā) līdz 5 700 (2027. gadā) jeb par 15,7%.Tas attiecīgi palīdzēs uzlabot iedzīvotāju veselību, sekmēs savlaicīgu slimību risku mazināšanu, darbspēju saglabāšanu, tādejādi pagarinot veselīgo mūža ilgumu un nākotnē atslogojot ārstniecības iestāžu darbu.

4.1.2.8. pasākuma mērķis ir uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, nodrošinot vietēja mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.

4.1.2.8. pašakuma mērķa grupa ir Latvijas iedzīvotāji – bērni, jaunieši un vecāki. 

4.1.2.8. pasākums sekmēs SAM 4.1.2. rezultāta rādītāja “Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ Eiropas Sociālā fonda Plus veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim sasniegts rādītājs – 50 000 iedzīvotāju.” sasniegšanu.

4.1.2.8. pasākumu paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Sadarbības iestāde (CFLA) atklātu projektu iesniegumu atlasi organizē, atlases termiņus saskaņojot ar atbildīgo iestādi.

4.1.2.8. pasākuma ietvaros kā finansējuma saņēmēji noteikti biedrības vai nodibinājumi, kas saskaņā ar to statūtiem īsteno veselības veicināšanas un/vai slimību profilakses pasākumus, jo:
1) Sabiedrības informēšana un izglītošana par atkarību profilaksi un seksuālo un reproduktīvo veselību ir specifiska, minētas tēmas ir sensitīvas un  mērķgrupu uzrunāšanai nepieciešams meklēt īpašu pieeju, tāpēc pasākuma īstenošanā tiek paredzēts iesaistīt nevalstiskās organizācijas (turpmāk – NVO), lai sniegtu nepieciešamo informāciju, zināšanas, prasmes un veicinātu izpratni konkrētām sabiedrības grupām, tādējādi motivējot ilgtermiņā mainīt paradumus. Tieši NVO iesaiste sabiedrības un specifisku mērķa grupu (jaunieši, vecāki) izglītošanā un izpratnes veicināšanā par seksuālās un reproduktīvās veselības un atkarību profilakses jautājumiem ir būtiska, jo NVO ir pieejami labāk zināmi veidi, kā uzrunāt un sasniegt mērķgrupas, kuri bieži vien nav pieejami valsts iestādēm.
2) Pēc iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu plānošanas 2014.-2020. gada perioda pasākumu ieviešanas secināms, ka pašvaldības biežāk izvēlas tādas tēmas kā uzturs un fiziskās aktivitātes, bet retāk vai reti tādas kā atkarību profilakse vai seksuālā un reproduktīvā veselība, tādēļ NVO iesaiste ir ļoti būtiska.
3) Viens no veiksmīgas valsts ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumiem ir aktīva pilsoniskā sabiedrība. 2022. gada sākumā Latvijā Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā kopumā bija reģistrētas 25 048 biedrības un nodibinājumi, tomēr pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jomā darbojas aptuveni 1 000 biedrību un nodibinājumu.  Lai novērstu finansējuma samazināšanos biedrībām un nodibinājumiem, kas novājina pilsonisko sabiedrību, nepieciešams nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību pilsoniskās sabiedrības attīstībai dažādām sabiedrības grupām, kas sasniedzams, ieviešot sabiedrības drošumspējas jeb “no apakšas uz augšu” iniciatīvu, lai uzlabotu sociālo situāciju, stiprinātu cilvēkkapitālu un veicinātu tautsaimniecības attīstību. Ņemot vērā minēto, kā finansējuma saņēmēji 4.1.2.8. pasākumā tiek noteiktas biedrības un nodibinājumi, kuri īsteno veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. Biedrību un nodibinājumu atbilstība iepriekš minētajam nosacījumam tiks vērtēta pret to statūtos norādītā darbības mērķa.

Pasākuma plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 3 000 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums – 2 550 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 450 000 euro.

Projekta pieteikuma iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz par katru tēmu atsevišķi, un projekta iesniegumu var iesniegt par pasākumu nodrošināšanu visos Latvijas reģionos (Rīga, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, Latgale) vai kādā (kādos) atsevišķā reģionā (atsevišķos reģionos). Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma par pasākumu īstenošanu vienā jomā ir 300 000 euro, ja pasākumi tiek īstenoti vienā Latvijas reģionā. Projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 1 500 000 euro, ja  pasākumi tiek īstenoti vienā no šo noteikumu 17. punktā norādītajām jomām visos šo noteikumu 18. punktā norādītajos Latvijas plānošanas reģionos.
Projektiem, kuru kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN)) ir mazākas par 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), PVN izmaksas ir attiecināmas, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

4.1.2.8. pasākumā ir paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
1. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana;
2. veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi (intervences) mērķa grupām;
3. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

4.1.2.8. pasākuma ietvaros atbalstāmas sekojošas darbības atkarību mazināšanas un profilakses jomā:
1) dažādiem vecumposmiem atbilstošas (bērniem, jauniešiem) intervences (pasākumi) dzīves prasmju attīstīšanai.
Izglītojoši pasākumi un jauniešiem (piemēram, nodarbību cikli, intervijas, video sociālās platformās un tīklos u.c.) par atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekmi uz veselību un ar to saistītājiem riskiem. Pasākumi, kas  attīsta bērnu/jauniešu prasmes un kompetences, personiskajā pašaprūpē, veselīgu paradumu izveidošanā un uzturēšanā, emociju pašregulācijā, veicinot prasmes tikt galā ar pozitīvām un negatīvām emocijām veselīgā veidā, tai skaitā stresu; savstarpējā komunikācijā, attīstot prasmes starppersonisko attiecību izveidošanā ar ģimenes locekļiem, draugiem, pieaugušajiem; kritiskā domāšanā, veicinot indivīda prasmes objektīvā informācijas izvērtēšanā, problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā, nodrošinot pasākuma pēctecību un cikliskumu, kā arī bērniem un jauniešiem piemērotus komunikācijas kanālus un  inovatīvas metodes mērķgrupas sasniegšanai;
 
2) Intervences (pasākumi) ģimenēm (vecāku, aizbildņu, audžuģimeņu, bērnu aprūpes iestāžu darbinieku) prasmju attīstīšanai  un agrīna preventīva atbalsta  nodrošināšanai.
2.1. Izglītojoši pasākumi (piemēram, lekciju cikli, semināru cikli, tiešsaistes semināru cikli, regulāras komunikācijas aktivitātes un  publikācijas) ģimenēm (topošajiem un esošajiem vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm.t.sk. bērnu aprūpes iestādē), kas sekmē pozitīvu bērna attīstību un veselīgu paradumu veidošanos, lai mazinātu atkarības izraisošo vielu un procesu lietošanas riska faktoru izplatību ģimenēs, sniedzot informāciju par bērnu un pusaudžu atkarību raisošu vielu lietošanas un procesu atkarības pazīmju agrīnu atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām, sarunu vadīšanu ar pusaudžiem, sirsnīgā bērnu audzināšanā, noteikumu izvirzīšanā par to, kas ir pieņemama rīcība, bērnu uzraudzīšanā, kontrolējot ar ko bērni nodarbojas brīvajā laikā un ar ko viņi draudzējas; pozitīvas un vecumam atbilstošas disciplīnas veicināšanā; piedalīšanās bērna mācību un izglītošanas procesā; pašu vecāku kļūšana par piemēru bērniem, t.sk. izmantojot jau valsts iestāžu (SPKC, VM) izstrādātos informatīvos materiālus un programmas  atkarību profilakses jomā.
2.2.  Veselības aprūpes jomas un citu speciālistu nodrošināts jauno ģimeņu  mentorings, sniedzot individualizētu atbalstu - informāciju un praktisku palīdzību gan grūtniecības laikā  un  uzsākot vecāku pienākumu pildīšanu.  Mentoringa un atbalsta pasākumi pirmreizējiem topošiem un jaunajiem vecākiem (primāri grūtniecēm), kuri ir pakļauti ekonomiskiem un/vai sociāliem nevienlīdzības riskiem, piemēram, grūtniecēm ar zemu ienākumu līmeni vai/un maznodrošinātas personas statusu, grūtniecēm ar invaliditātes statusu, psihiskas veselības vai atkarību problēmām, gados jaunām grūtniecēm.  Intervenču īstenošanas, kas paredz pasākumus informācijas sniegšanā par veiksmīgas grūtniecības un dzemdību priekšnosacījumiem, attīstīta vecākiem jaundzimušā/zīdaiņa/bērna aprūpes prasmes, sniedz rekomendācijas dzīves vietas piemērotības un tās pielāgošanai zīdainim drošu apstākļu radīšanā, sniedz atbalstu piemērotas dzīves vietas meklēšanā, kā arī sniedz atbalstu jaunās māmiņas/vecāku izglītības/nodarbinātības iespēju apzināšanā, prasmju un kompetenču pilnveidošanā.

3) Atkarību profilakse un kaitējuma mazināšana izklaides vietās.
Pasākumi (intervences) izklaides vietu (bāru, klubu, koncertu un festivālu) apmeklētājiem, atkarību izraisošu vielu lietotājiem, izklaides vietu īpašniekiem un personālam, lai mazinātu kaitējoši pārmērīgu atkarību izraisošu vielu lietošanu izklaides vietās un vielu lietošanas potenciāli radītos riskus, radot drošu vidi visiem izklaides vietu apmeklētājiem, ierobežojot psihoaktīvo vielu ienešanu, izplatīšanu un lietošanu izklaides vietās un izklaides pasākumos, kā arī samazinot psihoaktīvo vielu lietošanas rezultātā izraisītos veselības traucējumus un negadījumu risku. Intervenču īstenošanā var tikt izstrādāti un izmantoti dažādi informatīvi un izglītojoši resursi drukātā vai/un digitālā formātā vai izmantoti jau pieejami resurs. Tāpat intervences var tikt koordinētas, iesaistot kopienas ieinteresētās personas, palīdzības dienestus, regulējošās un tiesībsargājošās iestādes. Kā arī var tikt paredzētas izklaides vietu personāla (bārmeņu, apsargu, īpašnieku) apmācības, kā arī profilakses un kaitējuma mazināšanas informācijas nodrošināšana, t.sk. informācijas izvietošana ar izklaides vietas politiku un iekšējās kārtības noteikumiem izklaides vietās apmeklētājiem un personālam redzamā vietā.

Darbību īstenošanas rezultātā plānots, ka tiks:
1. sniegtas papildus zināšanas bērniem un jauniešiem par atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas kaitīgo ietekmi un attīstītas prasmes  kritiskajā domāšanā, pašaprūpē, emociju regulēšanā, savstarpējā komunikācijā, problēmu risināšanā, kopumā mainot bērnu un jauniešu attieksmi pret atkarību izraisošo vielu lietošanu. Īstenotā pasākuma noslēgumā veikts dalībnieku novērtējums par pasākuma lietderību un pasākuma ietekmi uz mērķa grupu paradumu maiņu ilgtermiņā.
2. sniegtas papildus zināšanas un prasmes, un veicinātu vecāku izpratni par atkarību izraisošajiem riska faktoriem, agrīnu atkarību atpazīšanu, sarunu vadīšanu par atkarību profilakses jautājumiem, pozitīvas un vecumam atbilstošas disciplīnas veicināšanā, kā par palīdzības saņemšanas iespējām. Īstenotā pasākuma noslēgumā veikts dalībnieku novērtējums par pasākuma lietderību un pasākuma ietekmi uz mērķa grupu paradumu maiņu ilgtermiņā.
3. nodrošināti pasākumi izklaides vietu apmeklētājiem, atkarību izraisošu vielu lietotājiem, izklaides vietu īpašniekiem un personālam, lai  mazinātu kaitējoši pārmērīgu atkarību izraisošu vielu lietošanu izklaides vietās un vielu lietošanas potenciāli radītos riskus.
 
4.1.2.8. pasākuma ietvaros atbalstāmas sekojošas darbības seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana jomā:
1) dažādiem vecumposmiem (bērni, pusaudži, jaunieši; jaunieši ar psihiskās veselības traucējumiem, intelektuālās attīstības vai citiem funkcionāliem traucējumiem) atbilstoši informēšanas pasākumi par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem.
Izglītojoši pasākumi bērniem un jauniešiem (nodarbību cikli, raidieraksti (podkāsti), intervijas, proaktīvas aktivitātes un video sociālās platformās un tīklos u.c.). Pasākumi, kuri palielina izpratni par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un iekļauj šādas tēmas ( pubertāte, ķermeņa pārmaiņas, t.sk. psiholoģiskie aspekti, attiecību veidošana un seksuālo attiecību uzsākšana; drošas attiecības internetā - sekstings; grūmings; kontracepcijas metodes un seksuāli transmisīvo infekciju profilakse, nevēlama grūtniecība; u.c.), izmantojot pierādījumos balstītus  un jau izstrādātus, ieviestus (piem., SPKC, VM) materiālus un programmas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, nodrošinot pasākuma pēctecību un cikliskumu, kā arī bērniem un jauniešiem piemērotu komunikācijas kanālu un inovatīvu metožu izmantošanu.
2) informēšanas pasākumi ģimenēm (vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm, personām bērnu aprūpes iestādēs) par seksuāli reproduktīvās veselības jautājumiem, t.sk.   sarunu vadīšanu ar bērnu par attiecīgajiem jautājumiem.
Izglītojoši pasākumi (semināri, tiešsaistes semināri, lekciju cikli, regulāras komunikācijas aktivitātes  u.c.) vecākiem, kas palīdz uzlabot komunikācijas un sarunu vadīšanas prasmes ar pusaudžiem par seksuālo un reproduktīvo veselību, t.sk. sniedz informāciju par dažādos vecumposmos aktuāliem seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, par bērnu un pusaudžu uztveres un attīstības īpatnībām, kā arī atvērtas komunikācijas un sarunas veidošanas pamatprincipiem, izmantojot jau izstrādātus, ieviestus (piem., SPKC, VM) materiālus un programmas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
 
Darbību īstenošanas rezultātā plānots, ka tiks:
1) sniegtas papildus zināšanas un prasmes bērniem un jauniešiem, un veicināta izpratne par seksuālo un reproduktīvo veselību, par seksualitāti, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu, kā arī kliedēti izplatītākie mīti. Īstenotā pasākuma noslēgumā veikts dalībnieku novērtējums par pasākuma lietderību un pasākuma ietekmi uz mērķa grupu paradumu maiņu ilgtermiņā.
2) sniegtas papildus zināšanas un prasmes vecākiem un veicināta izpratne par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, par sarunu vadīšanu un komunikāciju ar bērnu vai pusaudzi par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, seksualitāti, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu. Īstenotā pasākuma noslēgumā veikts dalībnieku novērtējums par pasākuma lietderību un pasākuma ietekmi uz mērķa grupu paradumu maiņu ilgtermiņā.
 
Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” [3] (turpmāk – SPKC nolikums) noteikts, ka SPKC darbības mērķis ir īstenot valstī sabiedrības veselības politiku epidemioloģiskās drošības un slimību profilakses apakšjomās un veselības aprūpes politiku veselības aprūpes kvalitātes apakšjomā, kā arī nodrošināt veselības veicināšanas politikas īstenošanu un koordināciju. Atbilstoši SPKC nolikumā noteiktajam SPKC:
1) valsts un reģionālā līmenī koordinē veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu (4.1. punkts);
2) sagatavo informāciju, izstrādā metodiskos ieteikumus un sniedz metodisko atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, ārstniecības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskām un fiziskām personām jautājumos, kas saistīti ar epidemioloģisko drošību, slimību profilaksi un veselības veicināšanu (4.4. punkts).
Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu kvalitāti un atbilstību projekta sasniedzamajiem mērķiem,  SPKC veiks  NVO īstenojamo pasākumu uzraudzību. Tās nodrošināšanai finansējuma saņēmējam būs pienākums informāciju par plānoto pasākumu saturu, t.sk. izstrādātiem informatīvajiem materiāliem un norises laiku/vietu iesniegt SPKC.
Vienlaikus, lai nodrošinātu pasākumu kvalitāti un atbilstību mērķim plānots izstrādāt ieteikumus NVO atbalstāmajām un pierādījumos balstītajām iniciatīvām (pasākumiem) dažādām mērķa grupām katrā no jomām, lai nodrošinātu projekta iesniedzēju un ieviesēju izpratni par pasākumu saturu, kas būtu atbalstāms noteiktā jomā.
 
4.1.2.8. pasākuma ietvaros paredzētas šādas attiecināmās izmaksas:
1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai pēc Latvijas Republikas CSP datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, noslēdzot darba līgumu starp darba devēju un darbinieku un noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu. Minētais nozīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver arī finansējuma saņēmēja uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma (t.i. ārpakalpojumā) piesaistīta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.[4] Tādējādi biedrība vai nodibinājums var piesaistīt ārpakalpojumā personālu atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai 4.1.2.8. pasākuma ietvaros. Vienlaikus uzņēmuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja finansējuma saņēmējs (t.i. biedrība vai nodibinājums) ārpakalpojuma līgumā ar personālu uztic ārējam pasniedzējam iekšējo mācību sesiju vadīšanu, dažādie izmaksu veidi ir jānorāda rēķinā. Pasniedzēja alga tiks uzskatīta par ārēja personāla izmaksām. Ja personāla izmaksas par pasniedzēja darbu nav identificējamas kā kategorija, kas atšķiras no tādām citām izmaksu kategorijām kā, piemēram, mācību materiālu nodrošināšana, tās nevar izmantot par pamatu vienotajām likmēm, piemēram, vienotajai likmei 40 % apmērā;

2. pārējās attiecināmās izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.[5] Tās būs izmaksas, kas nepieciešamas projekta darbību īstenošanai, piemēram, pasākuma sniegšanai nepieciešamo palīgmateriālu, kancelejas preču, telpu nomas, horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas (t.sk. pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai), kā arī netiešās attiecināmās izmaksas u.c. izmaksas.

Ņemot vērā, ka 4.1.2.8. pasākumā tiek piemērota 40 procentu vienotā likme, lai segtu parējās projekta izmaksas, tad saskaņā ar Regula (ES) 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, bāzes izmaksas, no kurām rēķina vienoto likmi var būt kā faktiskās izmaksas.

Attiecībā uz citu vienkāršoto izmaksu piemērošanu 4.1.2.8. pasākumā papildus TA projektā noteiktajam, jāatzīmē, ka šobrīd tās nav iespējams piemērot. Vienas vienības izmaksas personāla atlīdzībai nav iespējams noteikt, ņemot vērā, ka nav zināmas biedrības un nodibinājumi, kas iesniegs projektus finansējuma saņemšanai pasākuma ietvaros, tāpat nav zināms, kādus tieši veselības veicināšanas un/vai slimību profilakses  pasākumus tās īstenos. Projektu īstenošanas laikā uzkrājot projektu datus, atbildīgā iestāde izvērtēs iespēju izstrādāt vienoto likmi un tās piemērošanas metodiku personāla atlīdzības izmaksām.

Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 punktā Nr. 18 noteikts  “Ja finansējuma saņēmējs ir biedrība vai nodibinājums, tad avansa un starpposma maksājuma kopsumma var būt līdz 95 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja šāda avansa un starpposma maksājumu kopsumma ir paredzēta normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, kā arī sadarbības iestāde saskaņā ar šo noteikumu 9. punktā noteikto kārtību ir atzinusi avansa pieprasījumu par pamatotu.” Tāpēc, lai atbalstītu biedrību un nodibinājumu apstiprināto projektu sekmīgu īstenošanu, tiek paredzēts, ka projekta atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksu veikšanai sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var veikt avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 95 procentus no projekta apstiprinātā kopējā attiecināmā finansējuma. Vienlaikus konkrētajam avansa maksājuma pieprasījumam ir jābūt pamatotam, jo CFLA vērtēs tā pieprasīšanai iesniegtos pamatojošos dokumentus un citus ar pamatotību saistītos riskus, tai skaitā finansējuma saņēmēja spēju izlietot avansu pieprasītajā apmērā.

Atbilstoši ES Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.8. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
1) intervences kategorijā “Intervences laukums” Nr. 147 “Pasākumi, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas” – ESF+ finansējums 2 550 000 euro;
2) intervences kategorijā “Finansējuma veids” Nr. 1 “Dotācija” - ESF+ finansējums 2 550 000 euro;
3) intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi” Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF+ finansējums 2 550 000 euro;
4) intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas” Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF+ finansējums 2 550 000 euro;
5) intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība” Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF+ finansējums 2 550 000 euro.

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 18. un 86. pantā noteikto SAM 4.1.2. elastības finansējums tiek noteikts 4.1.2.1. pasākuma “Nacionālā mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk - 4.1.2.1. pasākums) un 4.1.2.6. “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” (turpmāk – 4.1.2.6. pasākums) ietvaros. Attiecīgi 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam ir noteikts pieejamais un plānotais finansējums. Atbildīgā iestāde, pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskata, var ierosināt palielināt 4.1.2.1. un 4.1.2.6. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums  (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.2.1.	Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi	11 207 658	7 199 882
4.1.2.2.	Veselības veicināšana un slimību profilakse pašvaldībās	12 575 937	12 575 937
4.1.2.3.	Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem (pasākuma ieviesējs – Finanšu ministrija)	961 350	961 350
4.1.2.4.	Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Iekšlietu ministrija)	443 700	443 700
4.1.2.5.	Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros	5 686 755	5 686 755
4.1.2.6.	Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību	14 790 000	10 782 224
4.1.2.7.	Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti	2 588 250	2 588 250
4.1.2.8.	Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā	2 550 000	2 550 000
4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējums		50 803 650	42 788 098

4.1.2.8. pasākumā plānotām atbalstāmām darbībām (t.i. lekcijām, semināriem, tiešsaistes semināriem, nodarbību cikliem, raidierakstiem, intervijām, video sociālās platformās u.c.) nav ekonomisks raksturs. Pat, ja atsevišķu pasākumu nodrošināšana varētu tikt uzskatīta par ekonomiska rakstura aktivitātēm, vietējo biedrību un nodibinājumu atbalstam ir maza mēroga ietekme uz ES iekšējo tirgu, jo balstās uz sociālās dimensijas (sociālā kapitāla), nevis ekonomiskas attīstības veicināšanu. Arī potenciālo atbalsta saņēmēju personāla izmaksām ir jāatbilst Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē.

4.1.2.8. pasākumam ir limitēta ietekme uz pārrobežu sadarbību, jo:
1) pasākuma tiešais mērķis nav atbalstīt biedrības un nodibinājumus, kas ietekmētu to izvēli veidot filiāli/struktūrvienību Latvijā, bet gan nodrošināt veselības veicināšanas un/vai slimību profilakses pasākumus;
2) valodas barjeras samazina iespēju, ka citu valstu šāda veida pasākumu sniedzēji būs ieinteresēti sniegt tos Latvijā, jo tie nespēs nodrošināt kvalitatīvus veselības veicināšanas/slimību profilakses pasākumus (t.sk. komunikāciju ar mērķa grupas personām un atbildīgajām iestādēm) bez nepieciešamajām valodas (t.i., latviešu) prasmēm. Savukārt, lai spētu nodrošināt pasākumus latviešu valodā, potenciālajam pakalpojuma sniedzējam no cita tirgus būtu nepieciešams apmācīt esošos darbiniekus vai pieņemt jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām valodas zināšanām, kas rada papildu administratīvo slogu. Pasākumus nodrošinās biedrības un nodibinājumi, kas darbojas tikai ierobežotā lokālā līmenī un tie konkurē tikai vietējā līmenī, kas padara ietekmi uz ES tirgu par marginālu.
Ņemot vērā minēto, 4.1.2.8. pasākums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, tādēļ TA projekts paredz, ka pasākuma ietvaros netiek plānots atbalsts tādām finansējuma saņēmēja darbībām, kurām atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajam būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja finansējuma saņēmējs vienlaikus īsteno pasākuma atbalstāmās darbības un veic saimniecisko darbību, kurai saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu būtu jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi, finansējuma saņēmējs nodrošina šo darbību nodalīšanu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk., tiks nodrošināta PVN dubultā finansējuma riska novēršana. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu (pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/)

[1] PVO “Using economic evidence to help make the case for investing in health promotion and disease prevention”, 2018. https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/331981/Policy-brief-2-1997-8073-2018-eng.pdf?sequence=5&isAllowed=y
[2]https://www.emcdda.europa.eu/best-practice/xchange/good-behaviour-game_enTele
[3] https://likumi.lv/ta/id/246288-slimibu-profilakses-un-kontroles-centra-nolikums
[4] FM izstrādātās vadlīnijas Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā". Pieejamas: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda
[5] Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 56. panta 1.punktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.