Anotācija (ex-ante)

Komisijas 2025. gada 18. jūnijā sēdē tika izskatīts jautājums par Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 890/Lp14) un valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" (turpmāk - programma) apliecības saņemšanas ilguma pagarināšana līdz jaunākā bērna pilngadības sasniegšanai vai 24 gadu vecumam.
Sēdes laikā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka: [..likumdevējs tiesības paplašināt programmas mērķa grupu ir deleģējis Ministru kabinetam un piedāvātie grozījumi, kas ir pietiekami tehniski, ir izdarāmi Ministru kabineta noteikuma līmenī, nevis likumā.].

Komisija 2025.gada 1.jūlijā nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam (Nr.142.1.9/4-16-14/25), kurā rosināts noteikt, ka Latvijas Goda ģimenes apliecību (turpmāk - Apliecība) un tās piešķirtos atvieglojumus varētu izmantot līdz brīdim, kamēr daudzbērnu ģimenes jaunākais bērns sasniedz 18 gadu vecumu vai 24 gadu vecumu, ja ģimene kvalificējas  MK noteikumu Nr. 598 noteiktajiem kritērijiem. 
Komisija norāda, ka pagarinot Apliecības izsniegšanas termiņu, būtu iespējams uzlabot programmas efektivitāti un veicināt daudzbērnu ģimeņu labklājību.
Patlaban saskaņā ar MK noteikumu Nr. 598  regulējumu (4.1.1. apakšpunkts), Sabiedrības integrācijas fonds Apliecību piešķir, ja personas aprūpē vai ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu,  tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras:
-nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;
-nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, – 24 gadu vecumu un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē; 
- nav sasniegušas 24 gadu vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus.
 

Ņemot vērā augstāk minēto ir  izstrādāts grozījums  MK noteikumos Nr. 598, kas paredz papildināt šos noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka personai ir tiesības turpināt izmantot izsniegto Apliecību un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt jaunu Apliecību (ja izsniegtajai Apliecībai beidzies derīguma termiņš) līdz brīdim, kad personas aprūpē vai ģimenē esošais jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu, ja:
     - viens vai vairāki personas aprūpē vai ģimenē esoši bērni sasniedz pilngadību vai šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā minētās pilngadīgās personas sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu un šā iemesla dēļ persona neatbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem Apliecības piešķiršanai;
     - personas aprūpē vai ģimenē esošais bērns ir miris pirms pilngadības sasniegšanas vai šo noteikumu 4.1.1.apakšpunktā minētā pilngadīgā persona ir mirusi, nesasniedzot attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu, un šā iemesla dēļ persona vairs neatbilst šo noteikumu 4.1.1.apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem Apliecības piešķiršanai.
Tas nozīmē, ka ģimenei, lai pirmreizēji saņemtu Apliecību ir  jāatbilst 4.1.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt pēc Apliecības saņemšanas tai ir tiesības turpināt izmantot izsniegto Apliecību līdz dienai, kad ģimenē jaunākais bērns sasniedz pilngadību, vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu. Minētās tiesības turpināt izmantot izsniegto Apliecību attiecas uz tām ģimenēm, kurām šobrīd ir piešķirta Apliecība un tām, kuras tai kvalificēsies nākotnē.
Lai persona pirmreizēji pretendētu uz Apliecības piešķiršanu vai tās termiņa pagarināšanu (ja Apliecībai ir beidzies termiņš) kārtība saglabājas nemainīga —personai ir jāvēršas ar iesniegumu Sabiedrības integrācijas fondā atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai.
Arī turpmāk tiek saglabāta nemainīga kārtība attiecībā uz kritērijiem,  kuriem ir jāatbilst, lai persona varētu kvalificēties un saņemt šo Apliecību, t.i.,  iesnieguma iesniegšanas brīdī:
- personas aprūpē vai ģimene ir trīs vai vairāk bērni (MK noteikumu Nr. 598 4.punkts) un pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu un  iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu.
Proti, tiek ņemts vērā ne tikai aprūpē esošo bērnu skaits, bet arī tas, vai bērni ir noteiktā vecumā un ģimenē esošie pilngadību sasniegušie bērni turpina izglītības ieguvi vai arī pilda valsts aizsardzības dienestu.

Turpmākā bērnu vecuma dinamika (piemēram, ja viens no bērniem pēc Apliecības izsniegšanas sasniedz 18, 21 vai 24 gadu vecumu) neietekmē ģimenes tiesības saglabāt Apliecību līdz noteiktā termiņa beigām, jo noteicošais ir statuss izsniegšanas brīdī, nevis situācijas izmaiņas nākotnē, pārējiem bērniem pārsniedzot noteikto vecuma slieksni.
Vienlaikus jānorāda, ka tiesības uz Apliecības derīguma termiņa pagarinājumu attiecas tikai uz tiem bērniem, kuri termiņa pagarinājuma piemērošanas brīdī atrodas vecuma grupā līdz 18, 21 vai 24 gadiem (atkarībā no izglītības ieguves).
Bērniem, kuri jau ir sasnieguši vai pārsnieguši attiecīgo vecuma slieksni, tiesības uz Apliecības termiņa pagarinājumu nesaglabājas, tādējādi novēršot risku, ka termiņa pagarinājuma regulējums tiktu interpretēts kā attiecināms uz visiem bērniem neatkarīgi no vecuma, un nodrošina tiesību normas skaidru piemērošanu praktiski un administratīvi.

Tā, piemēram:
Ģimenē ir 3 nepilngadīgi bērni – 17, 14 un 10 gadi.
Apliecības izsniegšanas brīdī ģimene atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem daudzbērnu ģimenes statusa kritērijiem.
Apliecība tiek izsniegta un attiecīgi vecāks saglabā tiesības izmantot izsniegto Apliecību un saņemt jaunu Apliecību, kā arī pieprasīt jaunu Apliecību abiem nepilngadīgajiem bērniem, kamēr aprūpē vai ģimenē esošais jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai ģimenē esošā jaunākā pilngadīgā persona, kura atbilst šo noteikumu 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, sasniedz attiecīgi 21 vai 24 gadu vecumu.
2) Ģimenē ir 3 pilngadību sasniegušas personas – 19, 21 un 23 gadi.
Apliecības izsniegšanas brīdī ģimene atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem daudzbērnu ģimenes statusa kritērijiem. Brīdī, kad kāda no minētajām personām pārsniedz 24 gadu vecumu, šī persona vairs nevar turpināt izmantot Apliecību, tomēr vecāks (aizbildnis, audžuvecāks) var turpināt izmantot izsniegto Apliecību un pretendēt uz tās pagarinājumu, kamēr ģimenē saglabājas pārējie kvalificējošie nosacījumi.
3) Ģimenē ir 3 pilngadīgas personas – 18, 21 un 27 gadi.
Tā kā viens no bērniem jau ir pārsniedzis 24 gadu vecumu, ģimene neatbilst 4.1.1. apakšpunkta kritērijiem, līdz ar to Apliecība netiek izsniegta un nav piemērojams arī derīguma termiņa pagarinājums.

Grozījumos noteiktā kārtība nav diskriminējoša attiecībā uz ģimenēm, kurās viens vai vairāki bērni ir pārsnieguši attiecīgo vecuma slieksni (18, 21 vai 24 gadi), jo tiesības uz goda ģimenes Apliecības derīguma termiņa pagarinājumu iestājas tikai tad, ja ģimene Apliecības pirmreizējās izsniegšanas brīdī atbilst MK noteikumu Nr. 598 4.1.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Izmaiņas paredz saglabāt  Apliecību esošajiem turētājiem līdz jaunākā bērna pilngadībai un tas balstās uz tiesiskās paļāvības principu, atšķirīgu situāciju objektīvu izvērtējumu, pārejas regulējuma praksi un sociāli taisnīgu pieeju. Diskriminācija nozīmē nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret personām vienādās situācijās. Šajā gadījumā situācijas nav vienādas:
 -viena grupa jau ir tiesiskajās attiecībās (Apliecības turētāji);
 -otra grupa nav tiesiskajās attiecībās (Apliecības zaudējušie vai neieguvušie).
Ģimenes, kurām Apliecība ir piešķirta un ir spēkā, neatrodas salīdzināmā tiesiskajā situācijā ar ģimenēm, kurām Apliecības darbība ir beigusies, jo pirmās ir izpildījušas normatīvajos aktos noteiktās prasības Apliecības piešķiršanas brīdī un šis statuss tām ir saglabāts.  Ģimenes, kuras  šobrīd neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem Apliecības saņemšanas kritērijiem, neatrodas salīdzināmos apstākļos ar ģimenēm, kurām  Apliecība jau ir piešķirta, jo tās neizpilda noteiktās prasības šobrīd, tādēļ atšķirīga attieksme pret šīm personu grupām nepārkāpj vienlīdzības principu un ir objektīvi pamatota. 

Vienlaikus jānorāda, ka arī turpmāk tiek saglabāts Sabiedrības integrācijas fondam noteiktais pienākums ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt Apliecības saņēmēju atbilstību attiecīgajiem kritērijiem (tostarp, vai personai un tās laulātajam nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības; vai persona vai tās laulātais nav reģistrēts parādnieka statusā Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā; par to, vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību).
Papildus jānorāda, ka daudzbērnu ģimenes statuss un goda ģimenes statuss nav identiski jēdzieni. Daudzbērnu ģimenes statuss ir šaurāks jēdziens, jo Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē tas paredz, ka personai ir vismaz trīs bērni, ievērojot likumā noteiktos vecuma un izglītības kritērijus.
Savukārt goda ģimenes statuss ir uzlūkojams plašāk. Goda ģimenes statusa piešķiršanā tiek vērtēta ģimene kā kopums, un tajā bērni var tikt skaitīti kopā laulātajiem, neatkarīgi no tā, vai visiem bērniem ir viens bioloģiskais vecāks. Līdz ar to goda ģimenes statusam var kvalificēties arī tādas ģimenes, kurās katram no laulātajiem individuāli nav vismaz trīs bērnu, bet ģimene kopumā atbilst noteiktajiem kritērijiem.
Tādējādi goda ģimenes statuss aptver plašāku ģimeņu loku nekā daudzbērnu ģimeņu statuss un nav reducējams tikai uz daudzbērnu ģimenes definīciju. Šis jēdzienu nošķīrums ir būtisks, lemjot par valsts atbalsta pasākumu subjektu loku. Goda ģimenes statuss ir veidots kā plašāks atbalsta un atzinības mehānisms, kas aptver lielāku ģimeņu loku nekā daudzbērnu ģimenes statuss, un tā piemērošana nedrīkst nepamatoti tikt sašaurināta, pielīdzinot to tikai daudzbērnu ģimenes definīcijai.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu pietiekamu pārejas periodu SIF informācijas sistēmu pielāgošanai. Šobrīd SIF ne manuāli, ne automatizēti nav iespējams identificēt tās goda ģimenes, kurām saglabājas tiesības uz statusa termiņa pagarinājumu gadījumos, kad kāds no bērniem ir pārsniedzis 24 gadu vecumu. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ģimene šādās situācijās zaudē goda ģimenes statusu, un attiecīgi informācijas sistēmā par šīm ģimenēm dati netiek uzkrāti. Lai nodrošinātu korektu un vienlīdzīgu jauno tiesību normu piemērošanu, ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas datu uzkrāšanas un apstrādes risinājumos, tādēļ grozījumu spēkā stāšanās ar 2027. gada 1. janvāri ir uzskatāma par samērīgu un pamatotu.