1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 43. punktā koledžām tika noteikts pārejas periods, nolūkā izstrādāt un apstiprināt jaunu nolikumu atbilstoši grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, un līdz minēto nolikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojams koledžu nolikums, kas izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1 panta pirmo daļu, ciktāl tas nav pretrunā ar Profesionālās izglītības likumu un Augstskolu likumu.
Vienlaikus, ņemot vērā grozījumus Profesionālās izglītības likuma 17. pantā, Noteikumi Nr. 147, līdz šīm esošajā redakcijā, tikai daļēji atbilst minētā pantā ietvertajām prasībām.
Ar 2022.gada 3.marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā tika izslēgtas normas par profesionālās izglītības kompetences centra statusu, tā vietā nosakot profesionālās izglītības iestāžu statusus atbilstoši to īstenojamām izglītības programmām. Ņemot vērā šīs izmaiņas, ar Ministru kabineta 2023.gada 14.februāra rīkojumu Nr.75 „Par koledžas "Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"" nosaukumu” tika noteikts, ka ar 2023. gada 1. maiju koledžas "Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"" nosaukums ir Rīgas Tehniskā koledža, kā arī Ar 2023. gada 1. maiju atzīts par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011.gada 18.augusta rīkojums Nr. 389 "Par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu Rīgas Tehniskajai koledžai".
Pārstrādājot nolikumu, no tā tika svītrotas normas, kas šobrīd dublē Izglītības likumā, Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās normas, ietverot attiecīgas atsauces nolikumā, kā arī pārskatāmības nolūkos nodrošināta nolikuma nodaļu nosaukumu atbilstība Profesionālās izglītības likuma 17.pantā uzskaitītajai obligāti norādāmajai informācijai.
Projektā tiek noteikts koledžas juridiskais statuss, iekļauta koledžas stratēģiskā specializācija, norādot konkrētas izglītības tematiskās jomas, kā arī izglītības programmu grupas, kurās tiek īstenotas izglītības programmas, tādējādi radot sabiedrībai skaidru priekšstatu par koledžas sniegtajiem izglītības pakalpojumiem. Noslēguma jautājumos paredzēts, ka Koledža līdz 2024. gada 30. jūnijam īsteno profesionālās izglītības programmas arī izglītības programmu grupā "Sekretariāta un biroja darbs", tādējādi izglītojamie, kas uzsākuši minētās programmas, tās pabeigs un turpmāk koledža minētās programmas neīstenos.
Projektā aktualizēti arī koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi. Projektā iekļautie darbības pamatvirzieni būs noteicošie koledžas nākotnes mācību un studiju organizācijā, nostiprinot profesionālās izglītības iestādes statusu.
Projektā, ievērojot koledžas vietu izglītības sistēmā, tiek konkretizēts, ka koledža ir augstākās profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās studiju programmas, kas dod iespēju iegūt piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu īstenošana koledžai ir pamata darbība. Vienlaicīgi projektā tiek noteiktas arī citas izglītības programmas, ko koledža īsteno.
Atbilstoši īstenotajām programmām, projektā tiek noteikta izglītības procesa organizēšanas kārtība atbilstoši Profesionālās izglītības likuma prasībām
Projekts paredz iekļaut regulējumu par koledžas pārstāvības, vadības institūciju un lēmējinstitūciju izveidošanu, ievēlēšanu vai iecelšanu un šo institūciju tiesības un pienākumus.
Proti,projekts paredz domes izveidošanu, sastāvu, funkcijām, domes locekļu atsaukšanas kārtību, konventa izveidošanu. Lai nodrošinātu atklātuma, demokrātijas un labas pārvaldības principu ievērošanu, nolikumā iestrādāta norma, ka koledžas vadības un lēmējinstitūcijā – domē ir nodrošināta katras katedras akadēmiskā personāla pārstāvniecība, kas tiek ievēlēta katedras akadēmiskā personāla kopsapulcē atklāti balsojot, kā arī noteikts, ka no vispārējā personāla vidus domē darbojas koledžas finanšu struktūrvienības nodaļas vadītājs, lai nodrošinātu, ka domes pieņemtajiem lēmumiem ir finansiāls segums. Projekts paredz, ka dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajam izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu, kā arī apstiprina uzņemšanas noteikumus koledžā.
Lai nolikums būtu atbilstošs spēkā esošajam Profesionālās izglītības likuma regulējumam, Projektā atšķirībā no Noteikumiem Nr. 147 nav ietvertas koledžas direktora tiesības, pienākumus un atbildība, kas šobrīd ir ietverta Izglītības likumā un citos izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos. Vienlaikus nolikumā ietvertas normas, stiprinot direktora lomu koledžas vidēja termiņa darbības stratēģijas projekta izstrādē, tajā skaitā nosakot rezultatīvos rādītājus un budžetu, kā arī atbildību par gada publiskā pārskata sagatavošanu, tā satura atbilstību normatīvo aktu prasībām, koledžas darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna izpildi.
Projekts paredz iekļaut regulējumu par koleģiālās padomdevējas institūcijas – konventa darbību, kā arī noteikt regulējumu attiecībā uz studējošo pašpārvaldi atbilstoši Profesionālās izglītības likumā iekļautajām normām par studējošo pašpārvaldes tiesībām. Nodrošinot studējošo dalību koledžas pārvaldības procesos, nolikums paredz studējošo pašpārvaldes pārstāvniecību domē ar trijiem studējošo pārstāvjiem, saglabājot pašpārvaldei neatkarību un autonomiju savas struktūras veidošanā un iekšējo lēmumu pieņemšanas kārtības izstrādē.
Atbilstoši Profesionālās izglītības likumā ietvertajām prasībām, projekts paredz noteikt, ka koledžas izglītības procesa organizācija ir darba vidē balstītas studijas un mācību process. Darba vidē balstītas mācības, saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 16.1 panta devīto daļu ir viens no nosacījumiem, kas tiek vērtēts nosakot izglītības iestādes atbilstību koledžas statusam.
Projekts paredz nolikumā arī iekļaut koledžas personāla un izglītojamo pienākumus un tiesības.
Projekts atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 17. panta pirmajai daļai nosaka koledžas iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību, saimniecisko darbību un finasējuma avotus un kārtību, ka arī koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Koledžas personāls, tai skaitā studējošie.
Ar nolikumu tiek noteikti koledžas personāla pienākumi un tiesības, tomēr būtiskas izmaiņas personālu neskar, jo minētie pienākumi un tiesības pēc būtības ir līdzīgi jau esošajiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo paredz noteikt regulējumu atbilstoši citiem spēkā esošiem tiesību aktiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Rīgas Tehniskās koledža