23-TA-198: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību"" (turpmāk – Noteikumu projekts) nepieciešams sakarā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kopumu, kas nodrošina procesu elektroniskā vidē īstenošanu un šajos procesos apstrādājamo datu (elektroniski radītu datu vai dokumentu, vai elektroniskā formātā pārvērstu papīra formāta dokumentu) pieejamību izveidi (turpmāk – e-lieta), jo juridiskās palīdzības sniedzējam ir iespēja iepazīties ar lietas materiāliem elektroniski (nevis tikai tiesā klātienē), elektronisko paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu izveidi civillietās, administratīvajās lietās un Satversmes tiesas lietās, kā arī nepieciešamību regulēt gadījumu, kad juridiskās palīdzības sniedzējs saņem atlīdzību par konsultācijas sniegšanu ieslodzījuma vietā esošai personai telefoniski, neapmeklējot ieslodzījuma vietu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noregulēt gadījumus, kad juridiskās palīdzības sniedzējs iesniedz paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu elektroniski Juridiskās palīdzības administrācijas elektroniskās sadarbības tīmekļa vietnē tiešsaistes veidā. Kā arī izslēgt nepieciešamību lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim, tiesas darbiniekam vai tiesas priekšsēdētāja norīkotam darbiniekam apliecināt juridiskās palīdzības sniedzēja iepazīšanos ar lietas materiāliem elektroniski Tiesu informatīvajā sistēmā (turpmāk – TIS).
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Sakarā ar Juridiskās palīdzības administrācijas elektroniskajā tīmekļa vietnē civillietās, administratīvajās lietās un Satversmes tiesas lietās elektroniskās sadarbības tīmekļa vietnē ieviesto iespēju juridiskās palīdzības sniedzējam paziņojumus par sniegto juridisko palīdzību iesniegt tiešsaistes veidā, ir nepieciešams noregulēt elektroniskā paziņojuma iesniegšanas nosacījumus. Ņemot vērā e-lietas ieviešanu, kā arī to, ka ar Noteikumu projektu paredzēts mainīt kārtību, kādā veidā tiek apstiprināts juridiskā palīdzības sniedzēja paziņojums, gadījumos, kad iepazīšanās ar lietas materiāliem notikusi elektroniski, ir nepieciešams noteikt konkrētu kārtību, kā juridiskās palīdzības sniedzējam jārīkojas šādā situācijā, lai neapgrūtinātu tiesu darbu, kā arī, lai Juridiskās palīdzības administrācijai nerastos atlīdzības par iepazīšanos ar lietas materiāliem izmaksas problēmas.
Papildus nepieciešams noteikt, ka juridiskās palīdzības sniedzējs saņem atlīdzību par konsultācijas sniegšanu ieslodzījuma vietā esošai personai telefoniski, neapmeklējot ieslodzījuma vietu.
Papildus nepieciešams noteikt, ka juridiskās palīdzības sniedzējs saņem atlīdzību par konsultācijas sniegšanu ieslodzījuma vietā esošai personai telefoniski, neapmeklējot ieslodzījuma vietu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu juridiskās palīdzības sniedzējam samaksu par iepazīšanos ar lietas materiāliem, kas noteikta Noteikumu projektā ir precizējami nosacījumi, kuri apliecina, ka juridiskās palīdzības sniedzējs iepazinies ar lietas materiāliem.
Līdz ar e-lietas ieviešanu 2021. gada 1.decembrī palielinājās to juridiskās palīdzības sniedzēju skaits, kas ar lietas materiāliem iepazīstas tiešsaistē. Šādos gadījumos nav pamatoti lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim, attiecīgajam iestādes darbiniekam vai lietas izskatīšanā iesaistītās tiesas priekšsēdētāja norīkotam darbiniekam pārliecināties un apliecināt paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu faktu, kas saistīts ar iepazīšanos ar lietu elektroniski, jo šāda fakta apstiprināšana nav iespējama, ņemot vērā, ka iepazīšanās ir notikusi elektroniski ārpus tiesas.
Atbilstoši Augstākās tiesas Plēnuma 2021.gada 9.decembra lēmumam lietas materiāli paralēli tiek vesti gan papīra formā, gan elektroniski, līdz ar ko juridiskās palīdzības sniedzējam šobrīd ir iespējas izvēlēties sev ērtāko variantu, kā iepazīties ar lietas materiāliem, tostarp tiesā klātienē.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz gadījumus, kad iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek tikai klātienē tiesā, līdz ar ko ir nepieciešams veikt grozījumus, kas paredzētu juridiskās palīdzības sniedzējam saņemt atlīdzību par iepazīšanos ar lietas materiāliem arī situācijā, kad iepazīšanās ar tiem ir notikusi attālināti elektroniskajā vidē vai arī ārpus tiesas, kā arī nepieciešams izslēgt tiesas pārstāvja apliecinājuma nepieciešamību šādos gadījumos.
Līdz ar to Noteikumu projekts noteic, ka ja juridiskās palīdzības sniedzējs ar lietas materiāliem iepazīstas klātienē tiesā, pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem juridiskās palīdzības sniedzējs lietas materiālu uzziņas lapā norāda, kad iepazinies ar lietas materiāliem. Attiecīgi šajā gadījumā, kad iepazīšanās ar lietas materiāliem notikusi klātienē tiesā, izskatīšanā iesaistītais tiesnesis, attiecīgās tiesas darbinieks vai tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu apliecina, ka šāda iepazīšanās ar lietas materiāliem notikusi. Šāda kārtība netiek noteikta gadījumos, kad juridiskās palīdzības sniedzējs paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu iesniegs elektroniski Juridiskās palīdzības administrācijas tīmekļa vietnē.
Savukārt, ja juridiskās palīdzības sniedzējs ar lietas materiāliem iepazīstas elektroniskajā vidē, juridiskās palīdzības sniegšanas paziņojumā norāda datumu, kad elektroniski iepazinies ar lietas materiāliem un sējumu skaitu. Par vienu sējumu atzīstamas 250 lapas. Ja sējumu skaitu lietā nav iespējams noteikt, juridiskās palīdzības sniedzējs sazinās ar Tiesu administrāciju, norādot konkrēto lietu un lūdzot noteikt konkrētu sējumu skaitu (lapu skaitu) lietā. Tiesu administrācija TIS veic lietas apskati un norāda, kāds ir sējumu skaits (lapu skaits) lietā. Lai šādos gadījumos tiktu nodrošināta kontrole par sniegto datu pareizību, Noteikumu projekts paredz, ka ja juridiskās palīdzības sniegšanas paziņojumā norādītais lietas materiālu apjoms ir divi vai vairāk sējumi, tad Juridiskās palīdzības administrācija vēršas pie TIS pārziņa, kas ir Tiesu administrācija ar pieprasījumu, kurā lūdz apstiprināt, ka norādītais sējumu skaits atbilst paziņojumā norādītajam. Tiesu administrācija sniedz atbildi Juridiskās palīdzības administrācijai par sējumu skaitu konkrētā lietā vienas instances ietvaros.
Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības šaubu un sūdzību gadījumos pieprasīt papildu informāciju tiesai (piemēram, precizēt tiesas sēdes ilgumu) vai Tiesu administrācijai par lietas materiālu apskati sistēmā.
Līdz ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pieņemšanu tika ieviesta iespēja juridiskās palīdzības sniedzējam ieslodzījuma vietās noteikto karantīnu laikā, kā arī citos gadījumos, kad ieslodzījuma vietā tiek maksimāli ierobežota personu, tostarp advokātu, kustība, juridiskās palīdzības sniedzējam nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanu (konsultāciju) aizstāvamajam telefoniski, neapmeklējot ieslodzījuma vietu. Tas nozīmēja, ka ieslodzījuma vietā esošā persona ar savu juridiskās palīdzības sniedzēju (zvērinātu advokātu) var sazināties, izmantojot ieslodzījuma vietā esošos taksofonus, kas ir paaugstinātas maksas telefonkomunikāciju pakalpojums. Ņemot vērā, ka minētā prakse ar atzvana iespēju ir veiksmīgi pierādījusi savu darbotiesspēju Covid -19 izplatības laikā, saskatāms par iespējamu šo ieviest arī pamatregulējumā. Šāda pieeja būtiski nereti atvieglo arī juridiskās palīdzības sniedzēja darbu un operatīvi ļauj nodrošināt juridisko palīdzību (konsultāciju) ieslodzījuma vietā esošai personai. Līdz ar to gadījumos, ja juridiskās palīdzības sniedzējs juridisko konsultāciju sniedz ieslodzījuma vietā esošai personai, izmantojot ieslodzījuma vietā esoša taksofona atzvana iespēju, maksai par juridisko konsultāciju pieskaitāma samaksa piecu euro apmērā par paaugstinātas maksas telekomunikāciju pakalpojuma izmantošanu.
Šobrīd juridiskās palīdzības sniegšanu lietā apliecina paziņojums. Paziņojumu noteiktos gadījumos apstiprina lietas izskatīšanā iesaistītais tiesnesis, attiecīgās tiesas darbinieks vai tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks un tie tiek nodoti papīra formā Juridiskās palīdzības administrācijai tālāko darbību veikšanai. Juridiskās palīdzības administrācija ir izstrādājusi elektroniskās sadarbības tīmekļa vietni (ārējā portālā) tiešsaistes veidā. Līdz ar tīmekļa vietnes veiktajiem uzlabojumiem paziņojumi par juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās un Satversmes tiesas procesā būs iesniedzami tikai elektroniskā formā. Elektronisko paziņojumu iesniegšanas gadījumā vairs nebūs nepieciešami apliecinājumi no lietas izskatīšanā iesaistītā tiesneša, attiecīgās tiesas darbinieka, tiesas priekšsēdētāja norīkotā darbinieka, vai Satversmes tiesas procesa gadījumā tiesas sēžu sekretāra attiecīgajā Satversmes tiesas lietā.
Šobrīd paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās un pārrobežu strīdu lietās juridiskās palīdzības sniedzējs iesniedz apstiprināšanai un pirms tiesas nolēmuma taisīšanas civillietās un pārrobežu strīdu lietās ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu aprēķināšanai attiecīgās lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim vai attiecīgās iestādes norīkotam darbiniekam. Līdz ar elektronisko paziņojumu ieviešanu šāda iespēja iesniegt paziņojumu lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim pirms tiesas nolēmuma taisīšanas nebūs iespējama. Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu par pēdējo tiesas sēdi civillietās un pārrobežu strīdu lietās juridiskās palīdzības sniedzējs, informējot par to tiesu, ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā. Lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim ir tiesības neskaidrību gadījumā vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā.
Līdz ar e-lietas ieviešanu 2021. gada 1.decembrī palielinājās to juridiskās palīdzības sniedzēju skaits, kas ar lietas materiāliem iepazīstas tiešsaistē. Šādos gadījumos nav pamatoti lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim, attiecīgajam iestādes darbiniekam vai lietas izskatīšanā iesaistītās tiesas priekšsēdētāja norīkotam darbiniekam pārliecināties un apliecināt paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu faktu, kas saistīts ar iepazīšanos ar lietu elektroniski, jo šāda fakta apstiprināšana nav iespējama, ņemot vērā, ka iepazīšanās ir notikusi elektroniski ārpus tiesas.
Atbilstoši Augstākās tiesas Plēnuma 2021.gada 9.decembra lēmumam lietas materiāli paralēli tiek vesti gan papīra formā, gan elektroniski, līdz ar ko juridiskās palīdzības sniedzējam šobrīd ir iespējas izvēlēties sev ērtāko variantu, kā iepazīties ar lietas materiāliem, tostarp tiesā klātienē.
Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz gadījumus, kad iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek tikai klātienē tiesā, līdz ar ko ir nepieciešams veikt grozījumus, kas paredzētu juridiskās palīdzības sniedzējam saņemt atlīdzību par iepazīšanos ar lietas materiāliem arī situācijā, kad iepazīšanās ar tiem ir notikusi attālināti elektroniskajā vidē vai arī ārpus tiesas, kā arī nepieciešams izslēgt tiesas pārstāvja apliecinājuma nepieciešamību šādos gadījumos.
Līdz ar to Noteikumu projekts noteic, ka ja juridiskās palīdzības sniedzējs ar lietas materiāliem iepazīstas klātienē tiesā, pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem juridiskās palīdzības sniedzējs lietas materiālu uzziņas lapā norāda, kad iepazinies ar lietas materiāliem. Attiecīgi šajā gadījumā, kad iepazīšanās ar lietas materiāliem notikusi klātienē tiesā, izskatīšanā iesaistītais tiesnesis, attiecīgās tiesas darbinieks vai tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu apliecina, ka šāda iepazīšanās ar lietas materiāliem notikusi. Šāda kārtība netiek noteikta gadījumos, kad juridiskās palīdzības sniedzējs paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu iesniegs elektroniski Juridiskās palīdzības administrācijas tīmekļa vietnē.
Savukārt, ja juridiskās palīdzības sniedzējs ar lietas materiāliem iepazīstas elektroniskajā vidē, juridiskās palīdzības sniegšanas paziņojumā norāda datumu, kad elektroniski iepazinies ar lietas materiāliem un sējumu skaitu. Par vienu sējumu atzīstamas 250 lapas. Ja sējumu skaitu lietā nav iespējams noteikt, juridiskās palīdzības sniedzējs sazinās ar Tiesu administrāciju, norādot konkrēto lietu un lūdzot noteikt konkrētu sējumu skaitu (lapu skaitu) lietā. Tiesu administrācija TIS veic lietas apskati un norāda, kāds ir sējumu skaits (lapu skaits) lietā. Lai šādos gadījumos tiktu nodrošināta kontrole par sniegto datu pareizību, Noteikumu projekts paredz, ka ja juridiskās palīdzības sniegšanas paziņojumā norādītais lietas materiālu apjoms ir divi vai vairāk sējumi, tad Juridiskās palīdzības administrācija vēršas pie TIS pārziņa, kas ir Tiesu administrācija ar pieprasījumu, kurā lūdz apstiprināt, ka norādītais sējumu skaits atbilst paziņojumā norādītajam. Tiesu administrācija sniedz atbildi Juridiskās palīdzības administrācijai par sējumu skaitu konkrētā lietā vienas instances ietvaros.
Juridiskās palīdzības administrācijai ir tiesības šaubu un sūdzību gadījumos pieprasīt papildu informāciju tiesai (piemēram, precizēt tiesas sēdes ilgumu) vai Tiesu administrācijai par lietas materiālu apskati sistēmā.
Līdz ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pieņemšanu tika ieviesta iespēja juridiskās palīdzības sniedzējam ieslodzījuma vietās noteikto karantīnu laikā, kā arī citos gadījumos, kad ieslodzījuma vietā tiek maksimāli ierobežota personu, tostarp advokātu, kustība, juridiskās palīdzības sniedzējam nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanu (konsultāciju) aizstāvamajam telefoniski, neapmeklējot ieslodzījuma vietu. Tas nozīmēja, ka ieslodzījuma vietā esošā persona ar savu juridiskās palīdzības sniedzēju (zvērinātu advokātu) var sazināties, izmantojot ieslodzījuma vietā esošos taksofonus, kas ir paaugstinātas maksas telefonkomunikāciju pakalpojums. Ņemot vērā, ka minētā prakse ar atzvana iespēju ir veiksmīgi pierādījusi savu darbotiesspēju Covid -19 izplatības laikā, saskatāms par iespējamu šo ieviest arī pamatregulējumā. Šāda pieeja būtiski nereti atvieglo arī juridiskās palīdzības sniedzēja darbu un operatīvi ļauj nodrošināt juridisko palīdzību (konsultāciju) ieslodzījuma vietā esošai personai. Līdz ar to gadījumos, ja juridiskās palīdzības sniedzējs juridisko konsultāciju sniedz ieslodzījuma vietā esošai personai, izmantojot ieslodzījuma vietā esoša taksofona atzvana iespēju, maksai par juridisko konsultāciju pieskaitāma samaksa piecu euro apmērā par paaugstinātas maksas telekomunikāciju pakalpojuma izmantošanu.
Šobrīd juridiskās palīdzības sniegšanu lietā apliecina paziņojums. Paziņojumu noteiktos gadījumos apstiprina lietas izskatīšanā iesaistītais tiesnesis, attiecīgās tiesas darbinieks vai tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks un tie tiek nodoti papīra formā Juridiskās palīdzības administrācijai tālāko darbību veikšanai. Juridiskās palīdzības administrācija ir izstrādājusi elektroniskās sadarbības tīmekļa vietni (ārējā portālā) tiešsaistes veidā. Līdz ar tīmekļa vietnes veiktajiem uzlabojumiem paziņojumi par juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās un Satversmes tiesas procesā būs iesniedzami tikai elektroniskā formā. Elektronisko paziņojumu iesniegšanas gadījumā vairs nebūs nepieciešami apliecinājumi no lietas izskatīšanā iesaistītā tiesneša, attiecīgās tiesas darbinieka, tiesas priekšsēdētāja norīkotā darbinieka, vai Satversmes tiesas procesa gadījumā tiesas sēžu sekretāra attiecīgajā Satversmes tiesas lietā.
Šobrīd paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās un pārrobežu strīdu lietās juridiskās palīdzības sniedzējs iesniedz apstiprināšanai un pirms tiesas nolēmuma taisīšanas civillietās un pārrobežu strīdu lietās ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu aprēķināšanai attiecīgās lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim vai attiecīgās iestādes norīkotam darbiniekam. Līdz ar elektronisko paziņojumu ieviešanu šāda iespēja iesniegt paziņojumu lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim pirms tiesas nolēmuma taisīšanas nebūs iespējama. Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu par pēdējo tiesas sēdi civillietās un pārrobežu strīdu lietās juridiskās palīdzības sniedzējs, informējot par to tiesu, ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā. Lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim ir tiesības neskaidrību gadījumā vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi šobrīd regulē vispārēju kārtību, ka iepazīšanās ar lietas materiāliem var notikt tikai tiesā. Ņemot vērā e-lietas ieviešanu ir nepieciešams noteikt, ka iepazīšanās ar lietas materiāliem var notikt gan tiesā klātienē, gan elektroniskā vidē. Noteikumos līdz šim nav ticis regulēts, ar kādu apjomu ir saprotams jēdziens “viens sējums”.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus ar 9.8. un 28.10. punktiem, nosakot, ka par vienu sējumu ir uzskatāmas 250 lapas. Papildus svītrojot vārdu “tiesā”, proti, paredzot gadījumus, kad iepazīšanās ar lietas materiāliem var notikt elektroniskā vidē, ne tikai tiesā.
Problēmas apraksts
Reaģējot uz ierobežojumiem Covid -19 pandēmijas izplatības laikā un samērojot ieslodzījuma vietā esošu personu tiesības uz advokātu (juridiskās palīdzības sniegšanu), Covid -19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā tika ietverta iespēja ieslodzījuma vietās noteikto karantīnu laikā, kā arī citos gadījumos, kad ieslodzījuma vietā tiek maksimāli ierobežota personu, tostarp advokātu, kustība, juridiskās palīdzības sniedzējam nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanu (konsultāciju) aizstāvamajam telefoniski, neapmeklējot ieslodzījuma vietu. Tas nozīmēja, ka ieslodzījuma vietā esošā persona ar savu juridiskās palīdzības sniedzēju (zvērinātu advokātu) var sazināties, izmantojot ieslodzījuma vietā esošos taksofonus, kas ir paaugstinātas maksas telefonkomunikāciju pakalpojums. Tā kā ieslodzījuma vietā esošajām personām nereti nav līdzekļu, lai varētu izmantot šo pakalpojumu, bet ir nodrošināta iezvana iespēja, kas attiecīgi nozīmē, ka zvērināts advokāts atzvanot uz taksofonu izmanto šo paaugstinātas maksas pakalpojumu par saviem līdzekļiem. Šo pakalpojumu ieslodzījuma vietā nodrošina komersants SIA “CSC Telekom” un izejošās vienas minūtes cena no ieslodzījuma vietas ir 0,12 eiro, bet ienākošās vienas minūtes cena ir 0,12 eiro plus attiecīgā operatora noteiktais izcenojums, no kura tiek zvanīts vai atzvanīts uz ieslodzījuma vietā esošo taksofonu. Situācijā, kad tiek sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” nav paredzēta iespēja atlīdzināt zvērinātam advokātam šādus izdevumus. Ņemot vērā, ka minētā prakse ar atzvana iespēju ir veiksmīgi pierādījusi savu darbotiespēju Covid -19 izplatības laikā, saskatāms par iespējamu šo ieviest arī pamatregulējumā. Šāda pieeja būtiski nereti atvieglo arī juridiskās palīdzības sniedzēja darbu un operatīvi ļauj nodrošināt juridisko palīdzību (konsultāciju) ieslodzījuma vietā esošai personai.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus ar jauniem 8.6, 10.1, 29.2 punktiem, nosakot, ka gadījumā, ja juridiskās palīdzības sniedzējs juridisko konsultāciju sniedz personai, kura atrodas ieslodzījuma vietā, izmantojot ieslodzījuma vietā esošā taksofona atzvana iespēju, tad maksai par juridisko konsultāciju pieskaitāma samaksa 5 euro apmērā par paaugstinātas maksas telefonkomunikāciju pakalpojuma izmantošanu.
Problēmas apraksts
Līdz ar e-lietas ieviešanu un iespēju iepazīties ar lietas materiāliem elektroniskā formā nepieciešams risināt gadījumus, kad juridiskās palīdzības sniedzējs iepazīstas ar lietas materiāliem elektroniskā vidē. Šobrīd TIS nenodrošina iespēju vienkopus apzināt, cik konkrētajā elektroniskajā lietā ir lapas, kā arī šādi dati vai šo datu pārbaude nav pieejama arī Juridiskās palīdzības administrācijai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus ar 40.2 punktu nosakot, ka, ja paziņojumā norādītais lietas materiālu apjoms ir divi vai vairāk sējumi, tad apliecinājumu par sējumu skaitu konkrētā lietā vienas instances ietvaros sniedz Tiesu informatīvās sistēmas pārzinis. Tas nozīmē, ka Juridiskās palīdzības administrācija vēršas Tiesu administrācijā ar pieprasījumu, kurā lūdz apstiprināt, ka norādītais sējumu skaits atbilst paziņojumā norādītajam. Par vienu sējumu ir atzīstamas 250 lapas. Tiesu administrācija sniedz atbildi par sējumu skaitu konkrētā lietā vienas tiesas instances ietvaros.
Problēmas apraksts
Līdz ar elektronisko paziņojumu ieviešanu nebūs iespējams iesniegt paziņojumu lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim pirms tiesas nolēmuma taisīšanas uz vietas tiesas sēdē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus ar 41. punktu nosakot, ka paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu par pēdējo tiesas sēdi civillietās un pārrobežu strīdu lietās juridiskās palīdzības sniedzējs, informējot par to tiesu ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā. Savukārt, lietas izskatīšanā iesaistītajam tiesnesim ir tiesības neskaidrību gadījumā vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā, piemēram, par aprēķināto samaksas apmēru par pēdējo tiesas sēdi.
Problēmas apraksts
Līdz ar elektroniskā paziņojuma ieviešanu civillietās, administratīvajās lietās un pārrobežu strīdu lietās, kā arī Satversmes tiesas lietā juridiskās palīdzības sniedzējam nebūs iespējams iesniegt paziņojumu, ko apstiprinājis lietas izskatīšanā iesaistītais tiesnesis, attiecīgās iestādes darbinieks vai lietas izskatīšanā iesaistītā tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesas darbinieks, Satversmes tiesas tiesas sēžu sekretārs, jo viņiem fiziski nebūs nodrošināta šāda paziņojuma apstiprināšanas iespēja elektroniski.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto pēc paziņojuma iesniegšanas Juridiskās palīdzības administrācijas tīmekļa vietnē ieviešanas, paredzēts atteikties no tiesneša vai attiecīgās iestādes norīkota darbinieka vai Satversmes tiesas tiesas sēžu sekretāra apstiprinājuma. Līdz ar ko paredzēts papildināt Noteikumus ar jaunu 55.3 punktu, nosakot, ka ja paziņojums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās un pārrobežu strīdu lietās un paziņojums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu Satversmes tiesas procesā tiek iesniegts elektroniski Juridiskās palīdzības administrācijas tīmekļa vietnē, tam nav nepieciešams tiesneša vai attiecīgās iestādes norīkota darbinieka, vai Satversmes tiesas tiesas sēžu sekretāra apstiprinājums. Norādāms, ka atbilsoši 40.2 punktā noteiktajai kārtībai, proti, ka, ja paziņojumā norādītais lietas materiālu apjoms ir divi vai vairāk sējumi, tad Juridiskās palīdzības administrācija vēršas pie TIS pārziņa (Tiesu administrācijas) ar pieprasījumu, kurā lūdz apstiprināt, ka norādītais sējumu skaits atbilst paziņojumā norādītajam. Tiesu administrācija sniedz atbildi par sējumu skaitu konkrētā lietā vienas tiesas instances ietvaros.
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumi neparedz iespēju juridiskās palīdzības sniedzējam 1. un 2. pielikumā norādīt, ka iepazīšanās ar lietas materiāliem notikusi elektroniskā veidā. Kā arī līdz ar elektroniskā paziņojuma ieviešanu paziņojumu civillietās, administratīvās lietās un pārrobežu strīdu lietās to vairs neapstiprinās lietas izskatīšanā iesaistītais tiesnesis, attiecīgās iestādes darbinieks vai lietas izskatīšanā iesaistītā tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesas darbinieks (1.pielikums), un Satversmes tiesas lietās juridiskās palīdzības saņēmējs un tiesas sēžu sekretārs (4.pielikums).
Paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (2.pielikums) šobrīd ailē “ziņas par juridiskās palīdzības sniedzēju un kredītiestādes rekvizīti” piezīmēs tiek norādīts, ka šo aili ir nepieciešams izpildīt, ja paziņojumu Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz pirmo reizi vai ir mainījušās Juridiskās palīdzības administrācijā iesniegtās ziņas.
Paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (2.pielikums) šobrīd ailē “ziņas par juridiskās palīdzības sniedzēju un kredītiestādes rekvizīti” piezīmēs tiek norādīts, ka šo aili ir nepieciešams izpildīt, ja paziņojumu Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz pirmo reizi vai ir mainījušās Juridiskās palīdzības administrācijā iesniegtās ziņas.
Risinājuma apraksts
Veikt izmaiņas paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu veidlapās, papildinot paziņojumus par juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, administratīvajās lietās, pārrobežu strīdu lietās un kriminālprocesā ar papildus norādi, kādā veidā (tiesā klātienē vai elektroniski) juridiskās palīdzības sniedzējs ir iepazinies ar lietas materiāliem (izmaiņas Noteikumu 1. un 2. pielikumā).
Paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (2.pielikums) nepieciešams svītrot tekstu "Aizpilda, ja paziņojumu Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz pirmo reizi vai ir mainījušās Juridiskās palīdzības administrācijā iesniegtās ziņas.” Lai nodrošinātu korektu paziņojuma aizpildīšanu šādas ziņas ir nepieciešams aizpildīt vienmēr.
Tāpat paziņojumi ir papildināmi ar jaunu aili par iespēju atzīmēt, ka konsultācija sniegta, izmantojot ieslodzījuma vietā esoša taksofona atzvana iespēju un nosakot par to maksu 5 euro apmērā.
Paziņojumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā (2.pielikums) nepieciešams svītrot tekstu "Aizpilda, ja paziņojumu Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz pirmo reizi vai ir mainījušās Juridiskās palīdzības administrācijā iesniegtās ziņas.” Lai nodrošinātu korektu paziņojuma aizpildīšanu šādas ziņas ir nepieciešams aizpildīt vienmēr.
Tāpat paziņojumi ir papildināmi ar jaunu aili par iespēju atzīmēt, ka konsultācija sniegta, izmantojot ieslodzījuma vietā esoša taksofona atzvana iespēju un nosakot par to maksu 5 euro apmērā.
Problēmas apraksts
Pārbaudot saņemtos paziņojumus par juridisko palīdzību, kas sniegta saskaņā ar Ārstniecības likumu, konstatēts, ka praksē pastāv problēma saistībā ar divkāršās likmes piemērošanu tiesas sēdē, ja tiesas sēde notiek sestdienā, svētdienā vai svētku dienā. Proti, samaksa saskaņā ar Ārstniecības likuma 68.1 panta pirmo daļu, tiek atlīdzināta atbilstoši regulējumam, kas nosaka samaksas apmēru par valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās. Noteikumu 13.punkts paredz, ka juridiskās palīdzības sniedzējam nosaka samaksu divkāršā stundas likmes apmērā, ievērojot šo noteikumu nosacījumus, ja juridiskās palīdzības sniedzējs pēc Juridiskās palīdzības administrācijas norīkojuma civillietās, administratīvajā lietā, pārrobežu strīdu lietā vai administratīvajā lietā, Imigrācijas vai Patvēruma likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pēc atbildīgās iestādes uzaicinājuma sniedz šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minēto juridisko konsultāciju juridiskās palīdzības saņēmēja dzīvesvietā vai atrašanās vietā (piemēram, ārstniecības iestādē, brīvības atņemšanas iestādē, aizturēto izmitināšanas centrā), ja juridiskās palīdzības saņēmējs no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nespēj ierasties juridiskās palīdzības sniedzēja prakses vietā. Līdz ar to secināms, ka Noteikumi šobrīd neparedz divkāršu samaksu par sniegto juridisko palīdzību tiesas sēdē sestdienā, svētdienā vai svētku dienā. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 68.pantā paredzēto kārtību – ja, sniedzot psihiatrisko palīdzību, ir nepieciešama pacienta stacionēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, psihiatru konsilijs 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas. Ja psihiatru konsilijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu, psihiatriskā ārstniecības iestādē par to rakstveidā 24 stundu laikā informē rajona (pilsētas) tiesu (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai), nosūtot tai lēmuma norakstu un psihiatriskās ārstniecības iestādes rīcībā esošo dokumentu kopijas, kas pamato pacienta ievietošanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Materiālus par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas izskata 72 stundu laikā pēc psihiatru konsilija lēmuma saņemšanas. Tiesnesis pēc sava ieskata vai arī pēc prokurora, pacienta pārstāvja vai advokāta motivēta lūguma lemj par materiālu izskatīšanas atlikšanu uz laiku, kas nav ilgāks par 48 stundām, ja materiālus nav iespējams izskatīt tāpēc, ka nav ieradusies kāda no šā panta astotajā daļā minētajām personām vai nepieciešams iegūt papildu pierādījumus. Tādējādi secināms, lai personu varētu ievietot ārstniecības iestādē bez viņas piekrišanas, tad šāda lēmuma pieņemšanai ir jāiekļaujas Ārstniecības likumā noteiktajos termiņos.
Līdz ar to praksē, ja, piemēram, iekrīt trīs svētku dienas pēc kārtas un klāt vēl brīvdienas (piemēram, Lieldienas, Līgo svētki), var būt situācijas, ka šādā gadījumā juridiskā palīdzība tiesas sēdē jāsniedz sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, par ko attiecīgi būtu veicama samaksa divkāršās likmes apmērā. Līdzīgi kā tas ir par juridisko palīdzību kriminālprocesā, piemēram, saistībā ar drošības līdzekļa piemērošanu, kur arī ir noteikti termiņi lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā minēto, būtu piemērojama analoģija un jāparedz attiecīgs regulējums Noteikumos.
Līdz ar to praksē, ja, piemēram, iekrīt trīs svētku dienas pēc kārtas un klāt vēl brīvdienas (piemēram, Lieldienas, Līgo svētki), var būt situācijas, ka šādā gadījumā juridiskā palīdzība tiesas sēdē jāsniedz sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, par ko attiecīgi būtu veicama samaksa divkāršās likmes apmērā. Līdzīgi kā tas ir par juridisko palīdzību kriminālprocesā, piemēram, saistībā ar drošības līdzekļa piemērošanu, kur arī ir noteikti termiņi lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā minēto, būtu piemērojama analoģija un jāparedz attiecīgs regulējums Noteikumos.
Risinājuma apraksts
Noteikumi papildināti ar 13.1 punktu, paredzot samaksu divkāršas likmes apmērā par sniegto juridisko palīdzību brīvdienās vai svētku dienās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmē valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējus, jo tiek ieviesta iespēja paziņojumus par sniegto juridisko palīdzību civillietās, administratīvajās un Satversmes tiesas lietās iesniegt tiešsaistē Juridiskās palīdzības administrācijas elektroniskajā tīmekļa vietnē, kā arī tiek precizēti nosacījumi un apmaksas kārtība gadījumos, kad iepazīšanās ar lietas materiāliem ir notikusi ārpus tiesas (elektroniski).
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā noteikto normu īstenošana tiks nodrošināta Tieslietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Juridiskās palīdzības administrācija, Tiesu administrācijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Latvijas Zvērinātu advokātu padome6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/50953a71-9916-4ae3-8e9b-459f0b05576a
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav saņemti viedokļi no sabiedrības pārstāvjiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Latvijas Zvērinātu advokātu padome
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiek noteikta elektroniskā paziņojuma iesniegšanas iespējamība Juridiskās palīdzības administrācijas elektroniskajā tīmekļa vietnē.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiek noteikta elektroniskā paziņojuma iesniegšanas iespējamība Juridiskās palīdzības administrācijas elektroniskajā tīmekļa vietnē.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi