Anotācija

Projekts paredz atļaut Kultūras ministrijai 2026. gadā uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu 2026. gadā Latvijas iemaksu Ukrainas kultūras mantojuma fondā (turpmāk – Fonds) un tādējādi veicinātu Ukrainas kultūras mantojuma un identitātes noturību un saglabāšanu Krievijas pilna mēroga iebrukuma laikā.

Vispārējā kārtība

Fonds ir Beļģijā reģistrēta bezpeļņas asociācija (ASBL), kas veltīta kultūras mantojuma aizsardzībai, atjaunošanai un kultūras attīstībai Ukrainā. Ukrainas valdību fonda izveidē pārstāvēja Ukrainas Kultūras un stratēģiskās komunikācijas ministrija. Fonda izveide tika noteikta ar 2025. gada februāra Užhorodas deklarāciju par kultūras sektora noturības stiprināšanu Ukrainā, ko apstiprināja 31 valsts, tostarp arī Latvija. Fonds tika oficiāli atklāts 2025. gada jūlijā Romā, Itālijā notikušās Ukrainas atjaunošanas konferences laikā kā daļa no Kultūras noturības alianses mehānisma. Latvija ir kļuvusi par Kultūras noturības alianses dalībvalsti 2025. gada 23. oktobrī. 2025. gada oktobrī Fonds tika reģistrēts Briselē, Beļģijā, kā bezpeļņas organizācija, savukārt 2026. gada maijā iecelta rīkotājdirektore un uzsākti pirmie projekti.

Fonds mobilizē starptautiskos un nacionālos resursus, lai aizsargātu un atjaunotu kara laikā cietušo Ukrainas kultūras mantojumu un attīstītu Ukrainas kultūru. Fonda līdzekļus veido valstu un indivīdu brīvprātīgās iemaksas un ziedojumi. Fonda valdē pārstāvēts arī ALIPH fonds (International Alliance for the Protection of Heritage), kas ir starptautiski atzīta organizācija kultūras mantojuma aizsardzībā krīzes situācijās, līdz ar citiem valdes locekļiem nodrošinot pārredzamu un atbildīgu uzraudzību un sniedzot tā darbībai praktisku ekspertīzi.

Līdz šim Fondā ir veiktas iemaksas no Dānijas – 10 miljoni DKK, Polijas – 500 000 euro, Igaunijas – 20 000 euro, Nīderlandes – 1 miljons euro, Spānijas – 500 000 euro un Luksemburgas – 350 000 euro. 2026. gada jūnijā Serbijas un Grieķijas valdības paziņoja par aptuveni 200 000 euro iemaksām Fondā, kas motivētas ar Krievijas neseno uzbrukumu Kijivas Pečeru klosterim.

Fonds šobrīd īsteno piecus projektus:
1) Primačenko muzeja atjaunošana;
2) Černihivas jaunatnes bibliotēkas atjaunošana;
3) Liela mēroga uzglabāšanas telpu izveide kustamo kultūras objektu uzglabāšanai;
4) steidzama atbalsta granti ar kopējo apjomu 200 000 euro un viena projekta apjomu 30 000 euro;
5) Digitālais muzeju reģistrs ar 10 000 digitalizētajām vienībām līdz gada beigām.

Nē

-