Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar OECD datiem, Latvijā ir otrais zemākais augstākās izglītības absolventu skaits Ziemeļeiropā, savukārt studējošo skaits vecumā no 20 -25 gadiem ir salīdzinoši augsts. Atbiruma rādītāji Latvijā pēc OECD datiem ir virs vidējā rādītāja Ziemeļvalstīs, kas norāda uz salīdzinoši elastīgu piekļuvi augstākajai izglītībai pārejas posmā no vidējās izglītības uz augstāko izglītību, taču nepietiekamu atbalstu studiju procesa laikā. Pašlaik studējošajiem Latvijā ir pieejami šādi atbalsta mehānismi:

- valsts finansētas budžeta vieta, kurās kopumā studē orientējoši 40% no visiem studējošiem, pārējie 60% par maksu;
- valsts budžeta stipendija pēc akadēmiskajiem kritērijiem, kuru saņem konkursa kārtībā orientējoši 5% no studējošiem;
- sociālā stipendija “Studētgods”, kuru saņem visi studējošie, kas atbilst noteiktiem kritērijiem;
- valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamība.

Pašlaik 69% pedagoģijas studējošie studē par maksu un strādā paralēli studijām algotu darbu. Lai segtu studiju maksu, studējošajiem ir iespēja izmantot valsts garantētus studiju un studējošo kredītus.  Studējošajiem ir maza iespēja saņemt valsts budžeta stipendiju, kas tiek piešķirta pēc akadēmiskajiem  kritērijiem, jo lielākā daļa studējošo studē par saviem personīgajiem līdzekļiem. Studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, ar I un II grupas invaliditāti un bez vecāku gādības palikušajiem vai bāreņiem ir iespējams pretendēt uz sociālo stipendiju “Studētgods”, kas ir stipendija, ko piešķir pēc sociāliem, ne akadēmiskajiem kritērijiem. Neviens no iepriekš minētajiem atbalsta mehānismiem nav tieši mērķēts uz topošajiem un jaunajiem pedagogiem.

Igaunijas Republikas Valsts kontrole 2019. gadā veiktajā auditā secināja, ka, statistiski studējošo skaits ir palielinājies gandrīz visās studiju programmās, kurās studējošajiem piešķir tematiskās stipendijas (piemēram, STEM jomas).[1]  Prioritārajās pedagoģijas studiju programmās studējošajiem mērķēts atbalsta mehānisms izvēlēta stipendija. Vienlaicīgi, ņemot vērā aplēses par pretendentu skaitu un provizoriski pieejamo finansējuma apmēru programmas uzsākšanai, ministrija izvirza prioritātes un kritērijus pretendentiem, kuru loks nākotnē var tikt paplašināts.


[1] Simson, P. (2019, October 23). National Audit Office: Outcomes of reform for transition to free higher education are patchy. National Audit Office. https://www.riigikontroll.ee/Suhtedavalikkusega/Pressiteated/tabid/168/557GetPage/1/557Year/-1/ItemId/1179/amid/557/language/en-US/Default.aspx

1)  4.²  punkts paredz, ka tematiskās jomas “Pedagogu izglītība un izglītības zinātne” programmu grupas “Pedagogu izglītība” studējošajiem tiks piešķirta stipendija 300 euro apmērā konkursa kārtībā. Finansējums tiks nodrošināts, balstoties uz likumā  “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” apstiprināto prioritāro pasākumu “Augstākā izglītība” (15_37_P) piešķirto papildu finansējumu jauno un topošo pedagogu sagatavošanai.
Kopumā prioritārā pasākuma finansējuma izlietojums ir plānots sekojošs:
 
 
2023.gads/ euro
2024.gads/ euro
Paskaidrojumi

"Augstākā izglītība” (15_37_P), no tā:
10 000 000
15 000 000
 

Papildus snieguma finansējums augstākās izglītības iestādēm
6 726 352
6 726 352
 

Akreditācijas procesa nodrošināšanai
273 648
273 648
 

Tenūras profesūras fonds
2 000 000
3 000 000
Jaunie snieguma kritēriji tiek virzīti ar grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos  Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (23-TA-1760).

Topošo pedagogu atbalsta pasākumi
Pieejams 2023. gadā 1 000 000,
no tā stipendijām:
582 000;
citiem pasākumiem
418 000
(studiju vietu izmaksu aktualizācija, programmu kvalitātes monitorings, komunikācija u.c.).
Pieejams 2023. gadā 5 000 000,
no tā stipendijām:
1 455 000;
citiem pasākumiem
3 545 000
Pasākuma sadale 2024.gadam tiks precizēta, ņemot vērā 2023.gada rudens atbalsta mehānismu ieviešanas pieredzi.

2) Apstiprinātais prioritārais pasākums paredz novirzīt 2023. gadā topošo pedagogu atbalstam   1 000 000 milj. euro, savukārt 2024. gadā, 2025. gadā un turpmāk novirzīt papildu 5 milj. euro.  Tiesību akta ieviešanai 2023. gada rudenī tematiskajām stipendijām tiks novirzīti 582 000 euro, savukārt, sākot no  2024. gada un turpmāk tiks novirzīti 1 455 000 euro, stipendiju nodrošinot 485 jaunajiem pedagogiem, kas studē pedagoģijas studiju programmās, kurās prioritāri apgūst STEM, valodu mācību priekšmetus un pedagoģiju darbam ar skolēniem ar īpašām vajadzībām.
Sākotnēji prioritāra pasākuma provizoriskais aprēķins paredzēja 280 euro stipendiju, taču kopš prioritāra pasākuma sagatavošanas bija vērojama būtiska inflācija, kā arī tiek celtas minimālās pedagogu atlīdzības likmes. Ņemot vērā, ka stipendijai indikatīvi ir jākorelē ar pedagogu darba samaksu par pusslodzi (pēc nodokļu nomaksas), stipendijas apmērs tiek noteikts 300 euro apmērā.
 
Specializācija
(budžeta vietās pilna laika klātienē studējošo studiju joma)
2023. g. rudens (4 mēneši)
2024.g.
(10 mēneši)

STEM priekšmetu skolotāji
276 000
690 000

Valodu jomas skolotāji
198 000
495 000

Speciālās izglītības skolotāji
108 000
270 000

Kopā:
582 000
1 455 000

4.² punkts paredz noteikt nosacījumus stipendiju pretendentiem konkursam uz paaugstinātās stipendijas saņemšanu.
3) 4.²1 punkts paredz noteikt kritērijus stipendijas saņemšanai, ieviešot mehānismu, kas stipendijas saņēmējiem nodrošinātu uz pedagoģiskā darba pieredzi orientētu studiju pieredzi. 4.²2. punkts paredz stipendijas saņēmējam, kurš piesakās stipendijai pirmajā studiju gadā, prasību pirmajā studiju gadā nestrādāt algotu darbu, savukārt sākot ar otro studiju gadu strādāt par pedagogu vai pedagoga palīgu izglītības iestādē, nepārsniedzot pusi no pedagogam noteiktās darba slodzes, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, neveicot blakus darbu. 4.²3.  punkts paredz stipendijas saņēmējam prasību sākot ar otro studiju gadu strādāt par pedagogu vai pedagoga palīgu izglītības iestādē, nepārsniedzot pusi no pedagogam noteiktās darba slodzes, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, neveicot blakus darbu. 4.²4. punkts paredz  stipendijas pretendentam prasību ar trešo semestri – noslēgt rakstveida vienošanās ar izglītības iestādi vai pašvaldību par nodarbinātību izglītības iestādē, kurā paredzēts strādāt vismaz trīs gadus pēc skolotāja profesionālās kvalifikācijas iegūšanas. 4.² 5. punkts paredz stipendijas pretendentam prasību pēc pirmā studiju gada iziet praksi izglītības iestādē, par ko  augstskola ir saņēmusi pozitīvu prakses vadītāja un iestādes rakstveida atsauksmi par studējošā profesionālo piemērotību skolotāja profesijai. 4.² 6. punkts paredz, ka studējošais nesaņem citu valsts budžeta finansēto stipendiju, izņemot sociālo stipendiju “Studētgods”. Studējošais vienlaicīgi ar šo stipendiju var saņemt gan pašvaldības, gan mecenātu stipendijas.
Vērtējot nodarbinātības kritēriju, tiek ņemts vērā tekošais studiju semestris. Nosacījums par nodarbinātību neattiecās uz nodarbinātību pirms tekošā semestra studijām.
4) Lai pārliecinātos par stipendijas pretendenta atbilstību kritērijiem, 4.³ punkts paredz prasību stipendijas pretendentam iesniegt augstskolu stipendiju komisijai  darba līguma ar izglītības iestādi vai 4.²4. apakšpunktā minētās vienošanās kopijas.
5) 6.5. punkts paredz augstākās izglītības iestādēm izveidot stipendiju fondu, pamatojoties uz finansējumu stipendiju nodrošināšanai starp augstskolu un Izglītības un zinātnes ministriju noslēgtajā līgumā par noteiktu speciālistu sagatavošanu, kas minēts Augstskolu likuma 78.panta ceturtajā daļā.
6) 11. ³ punkts un 11.³1., 11.³2. ,11.³3. punkti paredz tiesības augstskolas stipendiju komisijai, pieņemot lēmumu par 4.² punktā minētās stipendijas piešķiršanu, vispirms to piešķirt stipendijas pretendentiem ar augstākiem mācību rezultātiem. Pirmajā semestrī paredzēts izvērtēt uzņemšanas rezultātus, ieskaitot centralizēto eksāmenu rezultātus, savukārt otrajā un turpmākajos semestros izvērtēt vidējo svērto atzīmi iepriekšējā semestrī vai vidējo svērto atzīmi iepriekšējā studiju gada (kursa) posmā no visiem semestrī vai studiju gadā (kursā) paredzētajiem kursiem. Augstskolas stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķir studējošajam, kurš studē kādā no skolotāju sagatavošanas studiju programmām šādās mācību jomās: dabaszinātnes, tehnoloģijas un matemātika, valodas (EEZ valodas), speciālā izglītība. Ja pēc stipendiju piešķiršanas šo prioritāro priekšmetu pedagogiem vēl ir pieejams šo stipendiju finansējums, to var saņemt arī citu priekšmetu topošie pedagogi, konkursa kārtībā pēc sekmēm.

Noteikumu 30.¹ 4.apakšpunkta kritērijs rada zināmas problēmas, proti, studējošais, kurš atbilst visiem pārējiem stipendijas saņemšanas kritērijiem, var stipendiju nesaņemt, jo studējošā vecākam ir izveidojies uzturlīdzekļu parāds. Ņemot vērā, ka stipendijas “Studētgods” sociālais raksturs nozīmē tieši, ka stipendijas saņēmēji ir sociālā nodrošinājuma ziņā apgrūtinātā situācijā (viena studējošā vecāka vai paša studējošā apgādībā 3 vai vairāk bērni), šāds ierobežojums var liegt vajadzīgos iztikas līdzekļus kvalitatīvai studiju turpināšanai. Pie tam, izvērtējot jau 4 pieteikumu kārtas, neatbilstība šim kritērijam bija tikai vienā gadījumā, starp vairāk nekā 2000 stipendiātu uz šo brīdi, līdz ar to datu apmaiņa un kritērija izvērtēšana tūkstošiem pretendentu par tik mazu neatbilstošu gadījumu skaitu ir nelietderīgs administratīvais slogs. Taču šīs kritērijs paliek spēkā attiecībā uz gadījumu, kad studējošajam- pretendentam uz stipendiju pašam, piesakoties saskaņā ar 30.¹ 3.1. apakšpunktu, jo lai saņemtu atbalstu no valsts, būtu nepieciešams, lai nebūtu neizpildīto saistību pret valsti.

30.¹ 4.apakšpunkta izteikšana jaunā redakcijā, paredzot, ka uzturlīdzekļu parāda neesamība paliek kā kritērijs tikai pašiem studējošajiem, kuriem ir bērni, nevis studējošajiem, kuri ir bērni daudzbērnu ģimenē, atbilstoši 30.¹ 3.1. apakšpunktam.

Noteikumu regulējums 30.¹ 5. un 30.¹ 9. apakšpunktos neatbilst Augstskolu likuma regulējumam par studijās iegūstamajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pēc attiecīga cikla augstākās izglītības programmas apguves.

Grozījumi 30.¹ 5. un 30.¹ 9. apakšpunktos, mainot terminoloģiju atbilstoši Augstskolu likuma regulējumam par studijās iegūstamajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.

2022.gada 5. jūlijā tika pieņemti un 2022.gada 1.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību", kuru 10.2. apakšpunkts paredz, ka mācību priekšmetā, kuru iespējams kārtot vairākos mācību satura apguves līmeņos, attiecīgajā mācību gadā drīkst kārtot vienā līmenī – vispārīgajā, optimālajā vai augstākajā. Iepriekšējais normatīvais regulējums attiecas uz optimālo līmeni, attiecīgi, augstākajā līmenī eksāmenus kārtojošajiem šīs robežas būtu:  22 % matemātikā un 30 % latviešu valodā un vispārīgajā līmenī matemātikā 45%.

Izteikt 30.¹ 10. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka centralizēto eksāmenu rezultātu sliekšņi attiecināmi uz optimālo līmeni. Pielīdzinot pārējo līmeņu centralizēto eksāmenu rezultātus optimālajam līmenim, sliekšņi ir šādi: augstākajā līmenī 22% matemātikā un 30% latviešu valodā; vispārīgajā līmenī 45% matemātikā.

Ar Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojumu Nr. 657 apstiprināts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam”. Tajā noteikts, ka 2023. gadā minimālais slieksnis vienai personai ir 122 euro, bet katrai nākamajai – 85 euro. 2024. gadā plānots pirmajai personai – 127 euro, katrai nākamajai – 89 euro. Savukārt minimālā alga 2023.gadā tika noteikta 620 euro apmērā. Lai aktualizētu sociālās stipendijas “Studētgods” apmēru un tuvinātu to dzīvošanas izmaksām, esošā finansējuma ietvaros tiek palielināts stipendijas apmērs. Kopš stipendijas ieviešanas 2021.gadā ir bijusi būtiska inflācija.

Grozījumi noteikumu 30.⁴ punktā, aizstājot skaitli “160” ar skaitli “175”.

Latvijas Goda ģimenes un invaliditātes apliecības numura norādīšanai stipendijas piešķiršanas procesā nav praktiskas nozīmes, jo dati par atbilstību noteikumu 30.¹ 3.1., 30.¹ 3.2. un 30.¹ 3.3.  apakšpunktā  noteiktajiem kritērijiem ir pieejami datu apmaiņas rezultātā starp valsts reģistriem, līdz ar to atsevišķa šādu datu pieprasīšana ir nelietderīgs administratīvs slogs pieteikšanās procesā.

Noteikumu 30.⁵ 2.apakšpunkta svītrošana.

Studējošajam piesakoties stipendijas saņemšanai, pieteikuma anketā, lai varētu apkopot visus nepieciešamos datus, būtu nepieciešams norādīt, pie kurām sociālās stipendijas saņēmēju grupām studējošais pieder, ņemot vērā, ka var būt situācijas, kad studējošais pieder pie vairākām, katrai no kurām pārbaudei nepieciešami cita veida dati.

Noteikumu papildināšana ar 30.⁵ 9.apakšpunktu, kas kā pieteikumā norādāmo informāciju nosaka arī piederību kādai no sociālās stipendijas saņēmēju grupām, kas noteiktas noteikumu 30.¹ 3.apakšpunktā.

Individuālos gadījumos noteikt atbilstību sociālās stipendijas saņemšanas kritērijiem un mērķiem pēc automātiskas datu apmaiņas nav iespējams (piemēram, citi (pieaugušie) bērni vairs nav piesaistīti vecākiem PLMP datu bāzē, tādēļ studējošais, lai gan pēc fakta atbilst kritērijiem, pēc sistēmas datiem neatbilst kritērijiem), tāpēc ir nepieciešams regulējums par to, ka lēmums tiek pieņemts par atbilstību kritērijiem, nevis tikai un vienīgi automātiskās datu apmaiņas rezultātā.

Grozījumi 30.⁸ punktā, papildinot to ar piebildi, ka lēmumu par sociālās stipendijas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem, balstoties uz personas atbilstību stipendijas saņemšanas kritērijiem, tādējādi uz šīs normas pamata ļaujot lēmuma pieņēmējam pieprasīt no iestādēm un personām informāciju šī noteikuma izpildei.

Praksē var rasties gadījumi, kuros persona ļaunprātīgi izmanto regulējumu, izmantojot savas sekmes pirms imatrikulācijas augstākās izglītības iestādē, un atbilstot citiem kritērijiem, iegūstot stipendiju, bez nodoma iegūt augstāko izglītību un pabeigt studijas augstākās izglītības iestādē, bet gan tikai saņemt stipendiju mantkārīgā nolūkā, tikt eksmatrikulētam pēc paša vēlēšanās pirms semestra beigām, lai nevarētu konstatēt vidējo svērto atzīmi, un imatrikulēties citā studiju programmā, cikliski atkārtojot darbības.

Grozīt Noteikumu 30.⁸ punkta redakciju, papildinot to ar norādi, ka augstākās izglītības iestādei ir tiesības atteikt stipendiju saņemt pretendentam, kurš iepriekš sociālo stipendiju ir saņēmi, bet ir ticis eksmatrikulēts divas vai vairāk reizes bez diploma saņemšanas no programmas vai programmām

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" 4.1 punktu Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - ministrija) primārā funkcija ir politikas veidošana, un posmā, kad jaunais stipendiju fonds ir ieviests un kopumā veiksmīgi funkcionē, Ministrija var nodot administrēšanas funkcijas Valsts izglītības attīstības aģentūrai.

Grozījumi noteikumu 30.¹¹ punktā, Izglītības un zinātnes ministrijas vietā norādot Valsts izglītības attīstības aģentūru kā vienošanās slēdzēju ar augstākās izglītības iestādi par finansējuma piešķiršanu sociālo stipendiju izmaksai. Lai iepriekš noslēgtie līgumi līdz ar noteikumu grozījumu pieņemšanu un spēkā stāšanos vispārējā kārtībā uzreiz nezaudētu spēku un šajā gadā varētu efektīvi piešķirt finansējumu sociālās stipendijas izmaksāšanai, nepieciešams pārejas laiks, noteikumos paredzēts punkta jaunās redakcijas spēkā stāšanās laiks – 2023.gada 30.septembris.

Noteikumu 38.punkts nosaka, ka sociālo stipendiju "Studētgods" sāk piešķirt 2021. gada rudens pirmajā semestrī vai pirmajā studiju gadā (kursā) imatrikulētiem studējošiem vai tiem studējošajiem, kuri atsākuši studijas pirmajā studiju gadā (kursā) 2021./2022. mācību gadā neatkarīgi no imatrikulācijas datuma, pirmā līmeņa profesionālā studiju programmā, otrā līmeņa profesionālā studiju programmā ar piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo bakalaura grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai akadēmiskā bakalaura studiju programmā pēc vidējās izglītības vai pēc pirmā līmeņa profesionālās izglītības iegūšanas turpmākā līmeņa studijām. Turpmākajos gados sociālo stipendiju "Studētgods" sāk piešķirt attiecīgā gada rudens pirmajā semestrī vai pirmajā studiju gadā (kursā) imatrikulētiem studējošiem vai tiem studējošajiem, kuri atjaunojās studijās attiecīgajā studiju gadā (kursā) neatkarīgi no imatrikulācijas datuma.
Šī pārejas norma bija paredzēta atbilstoši finansējuma apmēram, kas tika piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijai  (turpmāk - Ministrija) šī stipendiju fonda ieviešanai. No 2023.gada rudens Ministrija var nodrošināt stipendijas visu kursu studējošiem, kas atbilst kritērijiem, pieejamā finansējuma ietvaros.

Svītrot Noteikumu 38.punktu.