Anotācija

Pēdējos gados būvniecības nozarē tiek novērotas strukturālās problēmas. Lai gan būvniecības nozare COVID19 pandēmijas laikā bija viena no vismazāk skartajām nozarēm, tās darbība tika traucēta dēļ globālām pandēmijas sekām - būvizstrādājumu un resursu sadārdzinājuma un piegāžu problēmām. Lielu negatīvu ietekmi uz būvniecības nozari atstāja Krievijas militārā agresija Ukrainā, kas vēl vairāk palielināja inflāciju un būvizstrādājumu nepieejamību, kas, savukārt, rezultējās straujā apjomu kritumā divus gadus pēc kārtas. Samazinoties būvniecības nozares apgrozījumam un palielinoties resursu cenām, tiek negatīvi ietekmēti nozares finanšu rādītāji. Slikti nozares finanšu rādītāji kopsummā ar pārmērīgiem iepriekš līgumos pieprasītiem līgumsaistību nodrošinājumiem traucē būvkomersantiem piekļūt pie finanšu resursiem, kā arī apgrūtina iespēju uzņemties jaunas līgumsaistību garantijas. Būvniecības nozares problēmas citā starpā tika diskutētas  2023.gada 25. maija Finanšu sektora attīstības padomē, Ministru prezidenta vadībā, izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku. Padomes lēmumā ir ietverts uzdevums Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar finanšu nozares asociācijas pārstāvjiem izstrādāt priekšlikumus būvniecības nozares aktuālo jautājumu risināšanai, lai veicinātu uzsākto būvniecības projektu tālāku attīstību un finansēšanu, kā arī sekmētu kredīta apjoma pieaugumu būvniecības nozarē.

Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācija savā vēstulē Ekonomikas ministrijai vērsa uzmanību uz būvniecības nozares problēmām un traucējošiem faktoriem iegādāties tai nepieciešamos apdrošināšanas produktus. Sanāksmē ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvjiem tika secināts, ka praksē joprojām tiek prasīti pārmērīgi līgumsaistību nodrošinājumu. Ir identificēti divi aspekti, kas ir steidzami risināmi normatīvajā regulējumā - avansa nodrošinājums un līgumsaistību nodrošinājums apvienotajos projektēšanos un būvdarbu līgumos.

Ekonomikas ministrijā ir griezušās arī būvniecības nozares profesionālās organizācijas, lūdzot veicināt finanšu pieejamību būvniecības nozarē, norādot, ka iepriekš pārmērīgas līgumsaistību izpildes nodrošinājuma piemērošanas dēļ arvien lielākā daļa būvkomersantu saskaras ar problēmām iegūt jaunus līgumsaistību izpildes vai garantijas saistību izpildes nodrošinājumus, kas ir priekšnosacījums jaunu saistību uzņemšanai publiskos infrastruktūras projektos. Šāda situācija negatīvi ietekme konkurenci publiskajos būvdarbu iepirkumos, kā arī kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz publisko infrastruktūras projektu īstenošanu. 

Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumi Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.419) paredz noteikumus attiecībā uz līgumsaistību izpildes nodrošinājumiem un garantijas saistību izpildes nodrošinājumiem. Regulējums tika izstrādāts, ņemot vērā biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju apvienība" (iepriekš "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība") pētījumā Par nodrošinājumiem publiskajos būvdarbu iepirkumos (pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/media/1169/download) ietvertos secinājumus un priekšlikumiem nepieciešamajiem uzlabojumiem. Jāņem vērā, ka pētījums ir tapis pirms Covid19 pandēmijas un tajā nav atspoguļotas pēdējā laika tendences, kas kļuva par iemeslu strukturālām problēmām būvniecības nozarē.

Sadarbībā ar nozares profesionālām organizācijām, Finanšu nozares asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju tika novērtēti MK noteikumu Nr. 419 praktiskās piemērošanas aspekti un to piemērotība nozarē pastāvošo problēmu risināšanai, piedāvājot pilnveidot regulējumu šādos virzienos: 
1) avansa saistību nodrošinājuma apjoma samazinājums proporcionāli izpildītajiem un no pasūtītāja puses apmaksātajiem būvdarbiem;
2) līguma saistību izpildes nodrošinājuma prasības apvienotajos publiskajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumiem;
3) līguma saistību nodrošinājuma apjoma proporcionāls samazinājums par izpildītajiem un no pasūtītāja puses apmaksātajiem darbiem. 

1. Avansa saistību nodrošinājums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 419  20.punktu, ja līgumā tiek paredzēta iespēja būvdarbu veicējam saņemt avansu, līgumā iekļauj noteikumu, ka avansu izmaksā 20 darbdienu laikā no dienas, kad pasūtītājs ir saņēmis būvdarbu veicēja rēķinu un avansa nodrošinājumu apliecinošo dokumentu, ja līgums paredz piemērot avansa nodrošinājumu. Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr.419 22.4. apakšpunktu gadījumā, ja līgumā paredzēta iespēja būvdarbu veicējam saņemt avansu, no būvdarbu izpildes aktā noteiktās summas par faktiski izpildītajiem būvdarbiem pirms šīs summas izmaksas pasūtītājs ietur avansam atbilstošu procentu no maksājamās summas un proporcionāli dzēš būvdarbu veicējam izmaksāto avansu.

Tātad būvdarbu veicējam nododot būvdarbus pasūtītājam un saņemot par tiem samaksu, faktiski dzēšas saņemtais avanss un būvdarbu gaitā tas paliek arvien mazāks. Vienlaicīgi avansa nodrošinājums visa būvdarbu laikā paliek nemainīgs un tas nosedz pilnu avansa summu no avansa saņemšanas brīža līdz būvdarbu pilnai pabeigšanai. Šāds regulējums nav samērīgs. Jo ilgāks ir būvdarbu veikšanas termiņš, jo lielāks finanšu slogs tiek rādīts būvdarbu veicējam, nosakot tam pienākumu visā līguma darbības laikā uzturēt avansa nodrošinājumu par apjomu, kas pārsniedz būvuzņēmēja rīcībā faktiski esoša avansa apjomu. 

2. Apvienotais projektēšanas un būvdarbu iepirkums. Apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma specifika ir tāda, ka projektēšanas pakalpojumu pasūtītājam sniedz būvdarbu veicējs, kas kopumā uzņemas atbildību par būvniecības ieceres īstenošanu. Šajā gadījumā būvdarbu līgums faktiski tiek slēgts pirms būvprojekta izstrādes un projektēšanas pabeigšanas un aptver abus būvniecības ieceres īstenošanas pamatposmus - projektēšanu un būvdarbu veikšanu. Katram no šiem posmiem ir sava vērtība un līgumcena faktiski sastāv no divām vērtībām - cena par projektēšanu un cena par būvdarbiem.

Praksē pasūtītājs prasa iesniegt līgumsaistību izpildes nodrošinājumu par visu līguma vērtību uzreiz pēc līguma noslēgšanas un pirms līgumsaistību izpildes uzsākšanas. Šāda prakse ir saprotama, jo pasūtītājs vēlas mazināt risku, ka būvkomersants neizpildīs savas saistības pilnā apjomā un pēc projektēšanas pabeigšanas subjektīvu iemeslu dēļ vēlēsies izbeigt līgumu vienpusējā kārtā. Tomēr jāņem vērā, ka projektēšanas process var ilgt vairākus gadus, tas var kavēties no būvkomersanta neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, ja nav iespējams panākt vienošanos ar pasūtītāju par būvprojekta risinājumiem vai saskaņojumu ar trešajām personām normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Tāpat projektēšanas procesu var kavēt sarežģīti tehniskie noteikumi. Līguma saistību nodrošinājuma uzturēšana pilnā apjomā (rēķinot no pilnās līguma cenas) no projektēšanas brīža līdz būvdarbu pabeigšanai rada būvkomersantam būtisku finanšu slogu un šajā gadījumā nav samērīga ar labumu, ko iegūst pasūtītājs, mazinot līguma neizpildes risku.

Samērīgāk būtu nodrošinājumu noteikt atbilstoši līgumsaistību izpildes posmiem, to saturam un vērtībai, proti, projektēšanas darbu izpildes posmā (no līguma noslēgšanas brīža līdz atzīmes izdarīšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi) to aprēķināt no projektēšanas darbu vērtības un būvdarbu posmā (no atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi līdz būves nodošanai ekspluatācijā) no būvdarbu vērtības. Šāda pieeja ir iestrādāta arī esošā MK noteikumu Nr. 419 redakcijā, jo saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu noteikumos paredzētos publiskā būvdarbu līguma noteikumus un to saturu ietver arī apvienotajā publiskajā projektēšanas un būvdarbu līgumā attiecībā uz būvdarbu līgumtiesisko regulējumu. 

Tomēr jāņem vērā, ka pasūtītājs ir ieinteresēts līguma izpildē pilnā apjomā, t.i. pasūtītāja primārā interese ir plānotās būves uzbūvēšana un nodošana ekspluatācijā, būvprojektēšana apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma gadījumā ir obligāts būvdarbu sagatavošanas posms. Tāpat arī būvdarbu veicējs ir ieinteresēts izpildīt līgumu pilnībā, tā primārā interese ir veikt būvdarbus, kas ir būvdarbu veicēja uzņēmējdarbības veids.
Papildus jāņem vērā, ka apvienotajā projektēšanas un būvdarbu iepirkumā būvdarbu veicējam ir iespējama lielākā elastībā, jo tas no paša sākuma piedalās projektēšanas procesā un no savas puses var ieteikt efektīvākus risinājumus piedāvātas līgumcenas ietveros. Turklāt, būvdarbu veicējs pirms piedāvājuma iesniegšanas var noprognozēt līgumsaistību nodrošinājuma cenu un ietvert to savā piedāvājumā. Papildus izmaksas būvdarbu veicējam var rasties gadījumā, ja projektēšanas kavējas pasūtītāja prasību dēļ. 
Lai rastu abām pusēm samērīgu risinājumu, noteikumu projekts ir papildināts ar 29⁵.punktu, kas paredz divus alternatīvus risinājumus - projektēšanas laikā noteikt samazinātu līgumsaistību izpildes nodrošinājumu, nepārsniedzot 2% no kopējās līguma summas, vai noteikt augstāku nodrošinājuma apmēru, vienlaicīgi paredzot pasūtītājam pienākumu kompensēt būvdarbu veicējam saistību nodrošinājuma izmaksas par laiku, par kādu tiek pagarināts būvprojekta izstrādes termiņš. Otrajā gadījumā finanšu slogs būvdarbu veicējam netiek būtiski samazināts, taču tiek kompensētas izmaksas, kas būvdarbu veicējam rodas attiecībā uz līgumsaistību izpildes nodrošinājuma uzturēšanu, ņemot vērā, ka šādas izmaksas būvdarbu veicējs nevarēja prognozēt un tās nav ietvertas piedāvātajā līgumcenā. 

3. Līguma saistību nodrošinājuma apjoms. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 419 29.punktu pasūtītājam ir tiesības pieprasīt būvdarbu veicējam saistību izpildes nodrošinājumu līdz 10% no būvdarbu līgumcenas. Šāds saistību izpildes nodrošinājums tiek uzturēts visu līguma darbības laiku, t.i. līdz pilnīgai līgumsaistību izpildei. Viens no nodrošinājuma mērķiem ir atturēt būvdarbu veicēju no līguma saistību pārkāpšanas, bet, ja pārkāpums ir noticis, nodrošināt iespēju pasūtītājam ātri un viegli saņemt atlīdzinājumu par pārkāpumu (līgumsodu). Nozares organizācijas ir vērsušas Ekonomikas ministrijas uzmanību, ka praksē beznosacījuma līgumsaistību izpildes nodrošinājums bieži tiek izmantots no pasūtītāja puses piemērotā līgumsoda ātrai iekasēšanai, neizmantojot citas iespējas efektīvai līgumsaistību izpildes vadībai, tai skaitā gadījumā, ja būvdarbu veicējs tiesā ir cēlis prasību par nepamatotu līgumsoda piemērošanu. 

Līgumsaistību nodrošinājums ir tikai viens no veidiem, kā veicināt godprātīgu un efektīvu saistību izpildi, un tikai viens no instrumentiem, kā nodrošināt līgumsoda piedziņu no būvdarbu veicēja. Jautājums par līgumsoda iekasēšanu ir risināms vispārējā kārtībā, t.i. pusēm vienojoties un, ja vienošanās nav iespējama, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Neapšaubāmi pasūtītāja interešu aizsardzībai beznosacījumu līgumsaistību izpildes nodrošinājums pirmšķietami ir visizdevīgākais  instruments. Šajā gadījumā pasūtītājam nav nepieciešams pierādīt līgumsoda piemērošanas pamatotību. Pats līgumsoda piemērošanas fakts ir pietiekams pamats līgumsaistību izpildes nodrošinājuma izmantošanai. Tas ir ērts instruments pasūtītājam savu interešu efektīvai aizsardzībai. Vienlaicīgi publisko būvdarbu līgumos, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, līgumsaistību nodrošinājuma uzturēšana pilnā apjomā gadījumā visu līguma darbības laiku, ja būvdarbu veicējs godprātīgi un kvalitatīvi veic līgumsaistību izpildi, rada būvdarbu veicējam nesamērīgu finanšu slogu un ierobežo tā iespējas piedalīties citos publiskās infrastruktūras projektos, šādi mazinot konkurenci publiskajos iepirkumos. 

Jāuzsvēr, ka līgumsaistību izpildes nodrošinājums nevar būt vienīgais vai pamatinstruments pasūtītāja interešu aizsardzībai. Pasūtītāja interese ir pilna līguma apjoma izpilde, t.i. attiecīgās ēkas būvniecība un nodošana ekspluatācijā. Finansiālās sankcijas piemērošana (piemēram, līgumsoda piemērošana, kas tiek izpildīts, izmantojot līgumsaistību izpildes garantiju) daļēji var kompensēt pasūtītāja zaudējumus saistībā ar līgumsaistību pārkāpumiem no būvdarbu veicēja puses, taču tā nenodrošina mērķa sasniegšanu. Atsevišķos gadījumos šāda pieeja var radīt pasūtītājam lielākus zaudējumus, jo būvdarbu veicējs, pastāvot lielam finanšu slogam un ievērojamam sankciju apmēram, var izšķirties par līguma izbeigšanu vienpusējā kārtā. Arī būvdarbu veicēja interese ir izpildīt līgumu pilnā apjomā, t.i. veikt būvdarbus un uzbūvēt ēku un saņemt par to nolīgto samaksu. Taču pārmērīgas finanšu saistības un lielas sankcijas var negatīvi ietekmēt būvdarbu veicēja spējas pildīt Ņemot vērā, ka abu pušu interese ir izpildīt līgumu pilnā apjomā, līguma izbeigšana radīs abām pusēm zaudējumus, tai skaitā pasūtājam.  

Jāuzsver pasūtītāja loma būvniecības procesā, kas ir vēl būtiskākā apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos. Pasūtītāja aktīva un efektīva līguma vadība būtiski samazina līgumsaistību neizpildes risku, kā arī nekvalitatīvās izpildes risku. Lai veicinātu kvalitatīvu un kompetentu būvniecības procesu, Būvniecības likums ir papildināts ar regulējumu attiecībā uz inženierkonsultantu - inženierkonsultanta jēdziena skaidrojumu, tā lomu, tiesībām, pienākumiem un atbildību, kurš, kā pasūtītāja pilnvarotā persona, pārstāv būvniecības procesā pasūtītāju un efektīvi aizstāv tā intereses. 

Ekonomikas ministrija piekrīt, ka pastāv risks, ka līguma izpildes procesā var atklāties apstākļi, kas atstāj ietekmi uz līgumsaistību izpildi un groza tos pieņēmumus un nosacījumus, uz kuriem balstījās būvdarbu veicējs, iesniedzot piedāvājumu publiskajā iepirkumā. Šāda situācija var radīt būvdarbu veicējam grūtības izpildīt uzņemtās saistības līgumā noteiktajā kartībā un termiņā. Līgumsaistību nodrošinājuma esamība arī šajā gadījumā tikai daļēji aizsargā pasūtītāja intereses, daudz efektīvāk būtu ietvert līguma noteikumus un kārtību jaunatklāto apstākļu efektīvai vadībai. 

Tiesību akta projekts paredz:
1) attiecībā uz avansa nodrošinājuma apmēra samazinājumu, papildināt MK noteikumus Nr.419 ar 20.¹ punktu, kas paredz būvdarbu veicējam tiesības samazināt avansa nodrošinājuma apmēru reizi pusgadā, ja būvdarbu līguma termiņš ir vismaz viens gads. Šāds priekšlikums nemazina pasūtītāja aizsardzības līmeni, jo nodrošinājums tiek samazināts proporcionāli būvdarbu veicēja izpildītajiem un pasūtītāja puses apmaksātajiem būvdarbiem. Nodrošinājums paliek spēkā apjomā, kas atbilst būvdarbu veicēja rīcībā esošajam avansa finansējumam. 

2) attiecībā uz saistību nodrošinājuma apmēru un darbības termiņu apvienotajā projektēšanas un būvdarbu iepirkumā, MK noteikumi Nr.419 tiek papildināti ar 29.⁵ punktu, kas nosaka līgumsaistību izpildes nodrošinājuma apmēra ierobežojumu būvprojekta izstrādes posmam, nodalot līgumsaistību nodrošinājumu būvprojektēšanas posmam un būvdarbu veikšanas posmam. Regulējums paredz pasūtītājam iespēju izvēlēties noteikt:
a) samazināto līgumsaistību nodrošinājuma apmēru projektēšanas posmam, nosakot to līdz 2% no kopējās līguma cenas. Samazinātais līgumsaistību nodrošinājuma apmērs piemērojams par laika posmu no līguma no līgumsaistību izpildes uzsākšanas līdz atzīmes izdarīšanai būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vai paskaidrojuma raksta akceptēšanai. Savukārt, pēc projektēšanas pabeigšanas pasūtītājam ir tiesības prasīt palielināt līgumsaistību nodrošinājumu līdz 10% no kopējās līguma cenas;
b) vienoto līgumsaistību nodrošinājuma apmēru, nosakot to lielāko par 2% no kopējās līguma cenas, bet nepārsniedzot 10%. Šajā gadījumā līgumā ir jāietver pienākums pasūtītājam atlīdzināt būvdarbu veicējam līgumsaistību nodrošinājuma uzturēšanas izmaksas, ja puses vienojas pagarināt būvprojekta izstrādes termiņu pasūtītāja rīcības/papildu prasību dēļ. 
Izmaksas par līgumsaistību nodrošinājumu tiek iekļautas būvdarbu veicēja finanšu piedāvājumā, kas, savukārt, tiek aprēķināts, balstoties uz publiskā būvdarbu iepirkuma nolikuma un līguma projekta prasībām, t.sk. ņemot vērā būvprojektēšanas paredzēto laiku un plānoto termiņu būvdarbu uzsākšanai. Ja būvprojekta izstrādes laikā pasūtītāja papildus prasību vai citas rīcības dēļ, puses vienojas pagarināt būvprojekta izstrādes termiņu, būvdarbu veicējam rodas papildus izdevumi, tai skaitā līgumsaistību nodrošinājuma uzturēšanai, kas iepriekš nebija plānoti.  Šāds slogs nav būtisks, ja līgumsaistību nodrošinājums projektēšanas laikā ir noteikts līdz 2% no līguma summas. Savukārt, nosakot to 10% apmērā no kopējās līguma summas, izmaksas šāda nodrošinājuma iegādei vai uzturēšanai ir ievērojamas. Jāņem vērā, ka būvprojekta izstrādes laikā naudas plūsma ir ierobežota, jo projektēšanas vērtība veido parasti līdz 10% no kopējās līguma summas un samaksa par būvprojekta izstrādi parasti netiek sadalīta daļās. Pusēm, vienojoties par būvprojektēšanas termiņa pagarinājumu, ir jāvienojas arī par izmaksu kompensēšanu būvdarbu veicējam par tam papildus radītām izmaksām, tai skaitā par līgumsaistību garantiju uzturēšanu par laiku, par kādu tiek pagarināta būvprojekta izstrāde. Ar pasūtītāja rīcību tiek saprasts, piemēram, pasūtītāja kavējums pieņemt ar būvniecības ieceres īstenošanu saistītus lēmumus, kas kavē projektēšanu, vai papildus izvirzītas prasības, kas nebija ietvertas tehniskajā specifikācijā un kādēļ būvprojektēšanai ir nepieciešams papildu laiks. Jebkurā gadījumā pusēm par projektēšanas termiņa pagarināšanu ir jāvienojas atsevišķi un tad arī jāvienojas par zaudējumu segšanu. 

Piemērojot MK noteikumus Nr. 419 praksē, ir konstatētas nepilnības atsevišķos regulējuma aspektus. Piemēram, MK noteikumi Nr. 419 ir veidoti tā, ka liela nozīme līgumsaistību kvalitatīvai izpildei ir būvuzraugam. Ja būvniecības ieceres īstenošanā pasūtītājs neiesaista būvuzraugu, MK noteikumos Nr. 419 paredzēto būvdarbu pieņemšanu un strīdu risināšanu nav iespējams izpildīt. Jāņem vērā, ka speciālie būvnoteikumi paredz gadījumus, kad būvuzraudzība nav obligāta, pamatā tie ir maznozīmīgi būvdarbi, kas satur mazu risku gan pasūtītāja interesēm, gan sabiedrības interesēm kopumā. 

Sabiedrības līdzdalības ietvaros ir saņemts biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" viedoklis par regulējuma nepilnībām MK noteikumu Nr. 419 5.punktā, kurš kopsakarībā ar šo noteikumu 14.punktu faktiski piešķir būvuzraugam tiesības noteikt termiņu apakšuzņēmējam defektu novēršanai tā veiktajos būvdarbos. Šāds būvuzraugam noteiktais pienākums neatbilst būvuzraudzības mērķim, kas ir noteikts Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - VBN), kā arī pārsniedz būvuzraugam noteikto pienākumu tvērumu. Būvuzraudzības mērķis saskaņā ar VBN 117.punktu ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja tiesības un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, nepieļaut būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus un atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām. Turklāt ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja attiecības ir privāttiesiskā rakstura, tās balstās līgumslēdzēju pušu gribas autonomijas principā. 

Tāpat konstatēts, ka noteikumu redakcija neparedz risinājumu garantijas saistību nodrošinājuma iesniegšanai līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, izņemot, ja garantijas saistību nodrošinājums ir ieturējuma veidā. Lai gan noteikumu projekts ierobežo pušu gribas autonomijas principu tikai attiecībā uz atsevišķiem aspektiem un pārējais līgumtiesiskais regulējums paliek abu līgumslēdzējpušu ziņā, saistību nodrošinājumu jautājumi tiek kompleksi risināti MK noteikumos Nr. 419, tādējādi kāda jautājuma nenorēgulēšana var radīt maldīgu priekšstatu. Skaidrības labad noteikumi būtu papildināmi ar regulējumu attiecībā uz garantijas saistību nodrošinājuma iesniegšanas kārtību līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā. 

MK noteikumu Nr. 419 4.punkta regulējums ir pilnveidots, skaidri norādot, ka regulējums ir piemērojams tādiem būvdarbiem, kuriem ir obligāta būvuzraudzība. Veikti arī redakcionāli precizējumi citos MK noteikumu Nr.419 punktos. 

MK noteikumu Nr. 419 5.punkta redakcija ir pilnveidota, nosakot, ka līgumtiesiskajās attiecībās starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju piemēro MK noteikumu Nr. 419 14.punktā nostiprināto kārtību tiktāl, ciktāl tas neattiecas uz būvuzrauga pienākumu noteikt apakšuzņēmēja darbos pieļauto defektu novēršanas termiņus.  

Precizēts noteikumu 26.punkts, paredzot, ka rēķinam par faktiski izpildītiem un no pasūtītāja puses pieņemtajiem darbiem pievieno arī garantijas saistību nodrošinājumu par šiem darbiem. Līguma pirmstermiņa izbeigšana pēc būtības neietekmē būvdarbu veicēja saistības nodrošināt garantiju tā izpildītajiem darbiem, proti ja būvdarbus veic vairāki būvdarbu veicēji, attiecībā uz katru no būvdarbu veicējiem ir attiecināms normatīvajos aktos un/vai līgumā paredzētais garantijas termiņš un pienākums nodrošināt pieļauto defektu novēršanu. Būvdarbu veicējam nemainīgs paliek pienākums iesniegt garantijas saistību izpildes nodrošinājumu pirms galīgā norēķina par faktiski izpildītiem un no pasūtītāja puses pieņemtajiem darbiem. 
 

MK noteikumu Nr. 419 15.punkts nosaka pasūtītājam pienākumu pieņemt tos būvdarbus, kuros defekti nav konstatēti. Lai gan regulējuma mērķis ir samazināt risku, ka atsevišķu defektu dēļ, pasūtītājs var atteikt arī tādu būvdarbu pieņemšanu, kuros defekti nav konstatēti, gramatiski tulkojot, regulējums var tikt saprast tādā veidā, ka tas liedz pasūtītājam pieņemt būvdarbus, kuros ir konstatēti defekti, arī nebūtiski un maznozīmīgi defekti, kas neietekmē būvdarbu kvalitāti un būves atbilstību normatīvo aktu prasībām. 

Saskaņā MK noteikumu Nr. 419 2.4. punktu defekts ir ikviens būvdarbu kvalitātes trūkums, kas radies būvdarbu laikā vai garantijas termiņa laikā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā vai atbilstoši publiskā būvdarbu līguma noteikumiem ir būvdarbu veicēja atbildība. Šo noteikumos ietvertais jēdziena "defekts" skaidrojums ir plašs un aptver ikvienu trūkumu būvdarbos, defekts var būt būtisks, piemēram, ja būvdarbi, kas ir veikti ar atkāpi no būvprojektēšanas dokumentācijas, neatbilstošo būvizstrādājumu lietošana. Defekti var būt nebūtiski, piemēram, defekti ir konstatēti daļā no darbiem, kas ir nesaraujami saistīti ar citiem apjomīgiem darbiem. 

Praksē tika konstatēti gadījumi, kad izpildītajos būvdarbos tiek konstatēti maznozīmīgi defekti, taču ņemot vērā, ka tie ir nesaraujami saistīti ar citiem darbiem, no pasūtītāja puses netiek pieņemts viss izpildīto būvdarbu apjoms. Piemēram, ir veikta starpsienu izbūve un apdare. Apdares darbos, veicot sienu krāsošanu ir izmantota neatbilstoša krāsa vai krāsošanas tehnoloģija, kā rezultātā krāsojums nav vienmērīgs. Ņemot vērā, ka spēkā esošā MK noteikumu Nr.419 15.punkta regulējums nosaka, ka pasūtītājs pieņem tos būvdarbus, kuru izpildē defekti nav konstatēti, pasūtītājs, tulkojot regulējumu gramatiski, var nepieņemt visus starpsienas izbūves darbus. Šāds regulējuma tulkojums nav samērīgs, jo apjomīgie un finanšu resursu ietilpīgi darbi netiek pieņemti un netiek apmaksāti dēļ trūkumiem, kuru finanšu vērtība ir daudz mazāka. Nenorēķināšanās vai kavēšanās norēķinos traucē finanšu plūsmu, ģenerāluzņēmējam var rasties grūtības nerēķināties ar apakšuzņēmējiem, tas savukārt var ietekmēt būvdarbu izpildes tempu un kvalitāti. 

Turklāt, aizliegums pieņemt būvdarbus arī ar maznozīmīgiem defektiem, varētu nesamērīgi kavēt būvniecības ieceres pabeigšanu un būves nodošanu ekspluatācijā. Tas var radīt pasūtītājam arī finansiālos zaudējumus, tai skaitā Eiropas Savienības vai citas ārvalstu palīdzības līdzfinansētajos projektos. Pasūtītājam būtu jāatstāj rīcības brīvība lemt par optimālo risinājumu būvdarbu pieņemšanai un defektu novēršanas kārtībai. 

Normatīvajā regulējumā būtu jāparedz pasūtītājam tiesības lemt par šādu darbu pieņemšanu, tomēr tas nevar būt pienākums. Pasūtītājam saskaņā ar Civillikuma regulējumu ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, pasūtītājs publiskajā iepirkumā, rīkojoties ar publisko finansējumu, uzņemas atbildību par savas rīcības efektivitāti. Normatīvajā regulējumā paredzētais pienākums pieņemt būvdarbus, neskatoties uz konstatētiem defektiem, būtu pārmērīga iejaukšanās pušu gribas autonomijas principā. 
 

Noteikumu projektā tiek precizēta 15.punkta redakcija, kā arī noteikumi tiek papildināti ar jaunu 15¹.punktu, kas piešķir pasūtītājam tiesības lemt par tādu būvdarbu pieņemšanu un apmaksāšanu, kuros tiek konstatēti maznozīmīgi vai nebūtiski defekti. 
Tiek skaidrots jēdziena "nebūtiski defekti" tvērums - par nebūtiskiem defektiem ir uzskatāmi tādi defekti, kas neietekmē būves konstrukciju atbilstību normatīvo aktu prasībām un būvprojektam, netraucē turpmāko būvdarbu veikšanu, neierobežo būves lietošanu, kā arī neietekmē citu būvdarbu kvalitāti. Šādas pasūtītāja tiesības būtu attiecināmas gan uz ikmēneša būvdarbu pieņemšanu, gan uz visu būvdarbu pieņemšanu. Būvdarbu pieņemšanā pasūtītājam ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam un katrā konkrētā gadījumā jāizvēlas optimālais risinājums, kas visefektīvāk nodrošina pasūtītāja interešu aizsardzību. 

Noteikumu 15.punkts tiek papildināts ar regulējumu, kas paredz tiesības pasūtītājam lūgt būvdarbu veicējam precizēt būvdarbu izpildes aktu, no tā svītrojot būvdarbus, kuros konstatēti defekti. Pēc defektu novēršanas izpildītos būvdarbus ietver nākamā mēneša būvdarbu izpildes aktā.