Anotācija (ex-ante)

21-TA-1443: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku norises laiku" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Apraksts

Projekts sagatavots, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Projekta mērķis ir noteikt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku norises laiku.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados. Ievērojot svētku norises cikliskumu, kārtējie – XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki (turpmāk – Svētki) notiks 2023.gadā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā.

Izstrādājot Projektu, Kultūras ministrija ņēma vērā, ka Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu, bet, apzinot šā brīža Svētku sagatavošanas komplicēto raksturu un objektīvos apstākļus (epidemioloģisko situāciju), 2021.gada IV ceturksnī ir iespējams noteikt tikai Svētku norises laiku, kas, iespējams, būs jāpārskata 2022.gada II ceturksnī, ņemot vērā vairākus aspektus – valstī esošo epidemioloģisko situāciju, pulcēšanās iespēju un māksliniecisko kolektīvu iespēju kvalitatīvi sagatavot Svētku repertuāru.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs apkopoja dažādu Svētku sagatavošanā un sarīkošanā iesaistīto pušu argumentāciju un viedokļus (māksliniecisko kolektīvu vadītāji, pašvaldības, Svētku pasākumu mākslinieciskās darba grupas, Latvijas Nacionālā kultūras centra konsultatīvās padomes u.c.), lai izvērtētu iespējami labāko Svētku sarīkošanas laiku. Jautājums par to tika aktualizēts Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes 2021.gada 28.septembra sēdē un Dziesmu un deju svētku padomes 2021.gada 14.oktobra sēdē. Dziesmu un deju svētku padome 2021.gada 14.oktobra sēdē nolēma:
1. konceptuāli atbalstīt Projekta sagatavošanu un virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā;
2. nepieciešamības gadījumā, bet ne vēlāk kā līdz 2022.gada 31.maijam, aktualizēt jautājumu par Svētku laika pārcelšanas nepieciešamību, ņemot vērā valsts budžeta izstrādes grafiku.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Izstrādājot Projektu, Kultūras ministrija ņēma vērā, ka Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises laiku un vietu, bet, apzinot šā brīža Svētku sagatavošanas komplicēto raksturu un objektīvos apstākļus (epidemioloģisko situāciju), 2021.gada IV ceturksnī ir iespējams noteikt tikai Svētku norises laiku, kas, iespējams, būs jāpārskata 2022.gada II ceturksnī, ņemot vērā vairākus aspektus – valstī esošo epidemioloģisko situāciju, pulcēšanās iespēju un amatieru kolektīvu iespēju kvalitatīvi sagatavot Svētku repertuāru.

Risinājuma apraksts

Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Svētku sagatavošanā iesaistītajām pusēm (valsts institūcijām, pašvaldībām, Svētku pasākumu darba grupām u.c.) līdz 2022.gadā II ceturksnim plāno sagatavot Svētku pasākumu plānu un māksliniecisko programmu, kā arī izvērtēt Svētku pasākumiem piemērotākās norises vietas. Tā rezultātā Kultūras ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu „Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku norises vietām”. Svētku laiku nepieciešams apstiprināt, lai būtu iespējams savlaicīgi sagatavot Svētkus, tai skaitā izveidot Rīcības komiteju, izveidot Svētku nedēļas pasākumu plānu, nosakot Svētku norises vietas Rīgā un apstiprināt tās ar Ministru kabineta rīkojumu.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

40 tūkstoši Dziesmu un deju svētku dalībnieki

Ietekmes apraksts

Dalība Svētkos, repertuāra apgūšana.

Juridiskās personas

Nē

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

4.2. Cita informācija

Izvērtējot objektīvos apstākļus (epidemioloģisko situāciju), pieņemot lēmumu par Svētku norises laiku 2022.gada II ceturksnī, tiks pieņemts lēmums par Svētku norises vietām. Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku norises vietām” plānots iesniegt Ministru kabinetā 2022.gada III ceturksnī.

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Nevalstiskās organizācijas

Nē

Cits

Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Latvijas Nacionālais kultūras centrs organizēja sanāksmes par Projektā paredzēto tiesisko regulējumu 2021.gada 9.jūnijā – ar Latvijas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas mākslas Konsultatīvo nozaru padomju pārstāvjiem, 2021.gada 15.septembrī – ar Latvijas kultūras centru vadītājiem, 2021.gada 21.septembrī – ar novadu un valstspilsētu deju grupu virsvadītājiem (pārstāvot vairāk nekā 600 Latvijas deju grupas), 2021.gada 23.septembrī – ar novadu un valstspilsētu virsdiriģentiem, 2021.gada 16.oktobrī – ar Latvijas koru diriģentiem (pārstāvot vairāk nekā 380 Latvijas amatierkorus un diasporas korus), savukārt 2021.gada 3.novembrī – ar Latvijas pūtēju orķestru diriģentiem un novadu virsdiriģentiem.

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nozaru sanāksmēs dominējošais viedoklis (tostarp novadu un valsts pilsētu virsdiriģentu un novadu un valstspilsētu deju grupu virsvadītāju) par Svētku rīkošanai atbilstošāko laiku – Svētki jārīko 2023.gada jūlija pirmajā nedēļā, pamatojot to ar māksliniecisko kolektīvu darbības sezonālo raksturu un kolektīvu dalībnieku privātā laika plānošanu. Nozaru pārstāvji un koncertu mākslinieciskie vadītāji ir izteikuši aicinājumu nepieciešamības gadījumā Svētkus pārcelt uz citu laiku, ņemot vērā 2022.gadā valstī esošo epidemioloģisko situāciju un pulcēšanās iespējas, kā arī iespēju kvalitatīvi sagatavot svētku mākslinieciskās programmas. Nozaru sanāksmju dalībnieki atbalsta Svētku norisi no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešās daļas 5.punktu Dziesmu un deju svētku padomē ir Rīgas domes priekšsēdētājs. Dziesmu un deju svētku padomes 2021.gada 14.oktobra sēdē tika pieņemts vienbalsīgs lēmums konceptuāli atbalstīt Projekta sagatavošanu un virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā, nosakot, ka Svētki tiek rīkoti no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā. Tādējādi arī Rīgas pašvaldība ir atbalstījusi Projekta virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Iekšlietu ministrija (saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta ceturto daļu Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību).
Veselības ministrija (saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta piekto daļu Veselības ministrija Dziesmu un deju svētku laikā veic pārraudzību veselības jomā un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem).
Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta devīto daļu sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina).
Attiecīgā kolektīva dibinātājs (saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta trešo un ceturto daļu attiecīgā kolektīva dibinātājs (43 pašvaldības) nodrošina kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku norises laikā, kā arī izvirza un nodrošina Dziesmu un deju svētku koordinatoru darbību).

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Nē

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta sestā daļa nosaka, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Anotācija (ex-ante)

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija