25-TA-2295: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma Nr.34 25. § 1.1. punktā dotā uzdevuma Aizsardzības ministrijai sagatavot grozījumus nozares normatīvajos aktos, ietverot turpmāk minēto:
1.1.1. militārpersonām (izņemot militārpersonas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.1.2. militārpersonām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.1.1. punktā minētajam:
1.1.2.1. izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.1.2.2. militārpersonu aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteikto maksimālo vecumu palielināt par pieciem gadiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu dienesta pakāpju specifiku;
1.1.3. militārpersonām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.1.1. punktā un 1.1.2. punktā minētajam:
1.1.3.1. izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.1.3.2. minimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 5-10 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar dienesta pakāpju hierarhiju un dienesta specifiku;
1.1.4. militārpersonām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.1.1. punktā, 1.1.2. punktā un 1.1.3. punktā minētajam:
1.1.4.1. izdienas stāžā var iekļaut pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža;
1.1.4.2. izdienas pensija tiek maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiek izbeigta un persona saņem vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām;
1.1.4.3. izvērtēt iespēju izslēgt no izdienas subjektu loka amatus un profesijas, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu.
1.1.1. militārpersonām (izņemot militārpersonas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.1.2. militārpersonām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.1.1. punktā minētajam:
1.1.2.1. izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.1.2.2. militārpersonu aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteikto maksimālo vecumu palielināt par pieciem gadiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar atsevišķu amatu dienesta pakāpju specifiku;
1.1.3. militārpersonām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.1.1. punktā un 1.1.2. punktā minētajam:
1.1.3.1. izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.1.3.2. minimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 5-10 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, vienlaikus izvērtējot minētās izmaiņas kontekstā ar dienesta pakāpju hierarhiju un dienesta specifiku;
1.1.4. militārpersonām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.1.1. punktā, 1.1.2. punktā un 1.1.3. punktā minētajam:
1.1.4.1. izdienas stāžā var iekļaut pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža;
1.1.4.2. izdienas pensija tiek maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiek izbeigta un persona saņem vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām;
1.1.4.3. izvērtēt iespēju izslēgt no izdienas subjektu loka amatus un profesijas, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā, lai risinātu identificētos izdienas pensiju pārnozaru segmentācijas, pieaugošās attālināšanās no valsts vecuma pensijas sistēmas, strauji augošo valsts budžeta izdevumu un izdienas subjektu nodarbinātības riskus, kā arī tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Spēkā stāšanās termiņš norādīts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam spēkā stāšanās termiņam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta bija paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, tomēr pakāpeniski personu loks tika paplašināts un patlaban izdienas pensiju sistēmu regulē 9 likumi un vairāki saistītie normatīvie akti, aptverot plašu profesiju loku. Izdienas pensijas lielākoties piešķir, pamatojoties uz personas nostrādāto laiku konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laiku un personas sasniegto vecumu. Tomēr pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi ir pievienoti situatīvi, ar konkrētu nozarisko motivāciju, kas ir segmentējis izdienas pensiju normatīvo ietvaru, radot būtiskas atšķirības un nevienlīdzības gan izdienas pensiju piešķiršanā, gan aprēķināšanā starp resoriem, kā arī tās nav pārskatītas mainoties apstākļiem nozarēs un kopējā darba tirgū Latvijā. Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
- pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
- minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
- profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
- vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
- atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādejādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz militārpersonām pakāpeniski atkarībā no militārajā dienestā nodienētā laika, savukārt viss jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz militārpersonām, kuras uzsāks dienestu pēc 2027. gada 1. janvāra. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka militārpersonas, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka izdienas pensijas saņemšanai minimāli nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot militārpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai. Proti, reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas profesijās no 2027.gada.1.janvāra:
- piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz militārpersonām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
- militārpersonām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuras būs nodienējušas vairāk nekā 15 gadus aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
- militārpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs nodienējušas mazāk nekā 15 gadus, papildus iepriekš minētajam, dienesta laiks un izdienas stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem (par sešiem mēnešiem katru gadu);
- militārpersonām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs nodienējušas mazāk nekā 10 gadus, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 5-10 % punktiem;
- militārpersonām, kuras uzsāks dienestu pēc 2027.gada 1.janvāra, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā un publiskajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža, kā arī izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un militārpersona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
- pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
- minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
- profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
- vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
- atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādejādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz militārpersonām pakāpeniski atkarībā no militārajā dienestā nodienētā laika, savukārt viss jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz militārpersonām, kuras uzsāks dienestu pēc 2027. gada 1. janvāra. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka militārpersonas, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka izdienas pensijas saņemšanai minimāli nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot militārpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai. Proti, reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas profesijās no 2027.gada.1.janvāra:
- piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz militārpersonām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
- militārpersonām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuras būs nodienējušas vairāk nekā 15 gadus aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
- militārpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs nodienējušas mazāk nekā 15 gadus, papildus iepriekš minētajam, dienesta laiks un izdienas stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem (par sešiem mēnešiem katru gadu);
- militārpersonām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs nodienējušas mazāk nekā 10 gadus, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 5-10 % punktiem;
- militārpersonām, kuras uzsāks dienestu pēc 2027.gada 1.janvāra, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā un publiskajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža, kā arī izdienas pensija tiks maksāta līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un militārpersona saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēsturiski būtiski ir pārskatīta valsts vecuma pensijas sistēma, ceļot gan minimālajai pensijai nepieciešamo stāžu, gan pensionēšanās vecumu, vienlaikus izdienas pensiju regulējumi ir bijuši stagnējoši un attālinājušies no valsts vecuma pensijas sistēmas.
Militārpersonu izdienas pensiju likuma 2. panta pirmā daļa pašreizējā redakcijā paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir militārpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 3.pantu aprēķinātais izdienas stāžs ir:
1) ne mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadus;
2) mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona dienestu uzsākusi līdz 2004.gada 31.decembrim un nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadus vai ja militārpersona dienestu uzsākusi pēc 2005.gada 1.janvāra un nepārtraukti nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadus un atvaļināta:
a) sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu,
b) slimības vai veselības stāvokļa dēļ,
c) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ,
d) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš.
Militārpersonu izdienas pensiju likuma 2. panta pirmā daļa pašreizējā redakcijā paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir militārpersonai, kurai saskaņā ar šā likuma 3.pantu aprēķinātais izdienas stāžs ir:
1) ne mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadus;
2) mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona dienestu uzsākusi līdz 2004.gada 31.decembrim un nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadus vai ja militārpersona dienestu uzsākusi pēc 2005.gada 1.janvāra un nepārtraukti nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadus un atvaļināta:
a) sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu,
b) slimības vai veselības stāvokļa dēļ,
c) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ,
d) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamais izdienas stāžs un dienesta laiks tiek pakāpeniski palielināts kopumā par pieciem gadiem (par sešiem mēnešiem katru gadu);
Minētais regulējums attieksies uz tām militārpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks nekā 15 gadi.
Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tās militārpersonas, kurām 2027.gada 1.janvārī militārajā dienestā nodienētais būs lielāks nekā 15 gadi, proti, tās militārpersonas, kurām tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem vai pat ātrāk (Militārpersonu personu izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punktā minētajos gadījumos), tādējādi pēc būtības lemjot, ka militārpersonām, kurām izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs.
Jāpiebilst, ka minētām militārpersonām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 5. pantam par dienesta atalgojumu, no kura aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm militārpersonām izdienas pensiju aprēķinās no mēneša dienesta atalgojuma un naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no dienesta.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums paredz, ka tām militārpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī nodienētais laiks būs mazāks nekā 15 gadi, gan nodienētais laiks, gan izdienas stāžs pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz nodienētais laiks sasniegs 20 gadus, bet izdienas stāžs – 25 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot amatpersonu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo dienesta laiku un izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanos, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk, tādējādi darbojoties visas sabiedrības labā, risinot korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.
Minētais regulējums attieksies uz tām militārpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks nekā 15 gadi.
Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ievērojot minēto, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tās militārpersonas, kurām 2027.gada 1.janvārī militārajā dienestā nodienētais būs lielāks nekā 15 gadi, proti, tās militārpersonas, kurām tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem vai pat ātrāk (Militārpersonu personu izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punktā minētajos gadījumos), tādējādi pēc būtības lemjot, ka militārpersonām, kurām izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs.
Jāpiebilst, ka minētām militārpersonām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 5. pantam par dienesta atalgojumu, no kura aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm militārpersonām izdienas pensiju aprēķinās no mēneša dienesta atalgojuma un naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no darba, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no dienesta.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums paredz, ka tām militārpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī nodienētais laiks būs mazāks nekā 15 gadi, gan nodienētais laiks, gan izdienas stāžs pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz nodienētais laiks sasniegs 20 gadus, bet izdienas stāžs – 25 gadus.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot amatpersonu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo dienesta laiku un izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanos, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk, tādējādi darbojoties visas sabiedrības labā, risinot korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī kontrolētu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.
Problēmas apraksts
Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izdienas pensiju aprēķina no militārpersonas mēneša dienesta atalgojuma un piešķirto naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta. Atbilstoši šā likuma 6. pantam izdienas pensiju par 20 izdienas stāža gadiem piešķir 40 procentu apmērā no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma. Izdienas pensiju par 20 izdienas stāža gadiem piešķir 55 procentu apmērā no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma, ja militārpersona atvaļināta:
1) sakarā ar to, ka sasniegts normatīvajos aktos noteiktais maksimālais vecums aktīvajā militārajā dienestā;
2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ;
3) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ;
4) sakarā ar to, ka beidzies aktīvā dienesta līguma termiņš (ja līgumu nepagarina) un nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 25 gadi.
Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma.
Maksimālais izdienas pensijas lielums nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma.
Šajā sakarā jānorāda, ka valstī ļoti strauji aug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011.gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā.
1) sakarā ar to, ka sasniegts normatīvajos aktos noteiktais maksimālais vecums aktīvajā militārajā dienestā;
2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ;
3) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ;
4) sakarā ar to, ka beidzies aktīvā dienesta līguma termiņš (ja līgumu nepagarina) un nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 25 gadi.
Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma.
Maksimālais izdienas pensijas lielums nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma.
Šajā sakarā jānorāda, ka valstī ļoti strauji aug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011.gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā.
Risinājuma apraksts
1. Likumprojekts paredz izmaiņas izdienas pensijas aprēķinā, nosakot, ka izdienas pensija turpmāk tiek aprēķināta, ievērojot saņemto dienesta atalgojumu un naudas balvas 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta).
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no militārpersonas dienesta atalgojuma un naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus.
2. Likumprojekts paredz ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot 5-10 % punktiem.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks būs mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks būs lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 6.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību, secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no militārpersonas dienesta atalgojuma un naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus.
2. Likumprojekts paredz ierobežot izdienas pensijas apmēru, samazinot 5-10 % punktiem.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks būs mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām militārpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri nodienētais laiks būs lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 6.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026.gada 31.decembrī.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību, secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Problēmas apraksts
Militārpersonu izdienas pensiju likuma 6. panta septītajā daļā ir noteikts, ka atvaļinātajām militārpersonām, kurām piešķirta izdienas pensija, pēc likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa piešķir valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensiju. Piešķirto vecuma pensiju izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem. Savukārt atbilstoši šā panta astotajai daļai pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas apmēru samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Tomēr secināts, ka būtisks īpatsvars no izdienas pensijas saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā, tāpat būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas vidēji nesasniedz nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu.
Tomēr secināts, ka būtisks īpatsvars no izdienas pensijas saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā, tāpat būtisks īpatsvars saņem atalgojumu, kas vidēji nesasniedz nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu.
Risinājuma apraksts
Lai motivētu militārpersonas pēc došanās izdienas pensijā turpināt aktīvi iesaistīties darba tirgū, likumprojekts paredz, ka izdienas pensija turpmāk tiks maksāta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, pēc tam izdienas pensijas izmaksa tiks izbeigta un persona saņems valsts vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Ņemot vērā minēto, Militārpersonu izdienas pensiju likuma 6. panta septītā un astotā daļa tiek izslēgta, savukārt 10. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, paredzot, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc ar dienu, kad persona sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto pensionēšanās vecumu, ja personai vecuma pensija nav piešķirta priekšlaicīgi. Ja personai vecuma pensija ir piešķirta priekšlaicīgi, izdienas pensijas izmaksu pārtrauc no priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķiršanas dienas.
Norādāms, ka militārpersonām, turpinot aktīvi iesaistīties darba tirgū, tiks palielināts sociālās apdrošināšanās iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā rezultātā arī potenciāli pašām amatpersonām lielāku vecuma pensiju nākotnē. Šāds regulējums arī kopumā veicinās pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu gaidāmajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Tādējādi kopējais labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms tikai uz tām militārpersonām, kuras uzsāks militāro dienestu pēc 2027. gada 1. janvāra.
Šādā veidā tiks nodrošināts skaidrs un uz nākotni vērsts regulējums, vienlaikus saglabājot esošajām militārpersonām, kuras uzsāks dienestu līdz 2026.gada 31.decembrim, tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tām ar dienu, kad tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa un pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas apmēru samazinās par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Ņemot vērā minēto, Militārpersonu izdienas pensiju likuma 6. panta septītā un astotā daļa tiek izslēgta, savukārt 10. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, paredzot, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc ar dienu, kad persona sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto pensionēšanās vecumu, ja personai vecuma pensija nav piešķirta priekšlaicīgi. Ja personai vecuma pensija ir piešķirta priekšlaicīgi, izdienas pensijas izmaksu pārtrauc no priekšlaicīgās vecuma pensijas piešķiršanas dienas.
Norādāms, ka militārpersonām, turpinot aktīvi iesaistīties darba tirgū, tiks palielināts sociālās apdrošināšanās iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, kā rezultātā arī potenciāli pašām amatpersonām lielāku vecuma pensiju nākotnē. Šāds regulējums arī kopumā veicinās pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu gaidāmajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Tādējādi kopējais labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms tikai uz tām militārpersonām, kuras uzsāks militāro dienestu pēc 2027. gada 1. janvāra.
Šādā veidā tiks nodrošināts skaidrs un uz nākotni vērsts regulējums, vienlaikus saglabājot esošajām militārpersonām, kuras uzsāks dienestu līdz 2026.gada 31.decembrim, tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tām ar dienu, kad tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa un pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas apmēru samazinās par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:
[..]
5) dienesta laiku prokuratūras iestādēs prokuroru un izmeklētāju amatos militārpersonām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās piešķirta jaunākā, trešās, otrās vai pirmās klases jurista, jaunākā tieslietu padomnieka, tieslietu padomnieka, vecākā tieslietu padomnieka vai valsts tieslietu padomnieka dienesta pakāpe un kuras Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadi;
6) apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta militārpersonām, kuras dienestu Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās uzsākušas pirms šā likuma spēkā stāšanās un tajās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadi:
- 80 procentu apjomā,
- 100 procentu apjomā, ja pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta nodienēti ne mazāk kā pieci gadi ārrindas dienestā Zemessardzē.
Minētais var novest pie situācijas, ka, personai dodoties izdienas pensijā, izdienas pensija faktiski tiek maksāta par augstu īpatsvaru vai lielākoties ar izdienu nesaistītu stāžu.
[..]
5) dienesta laiku prokuratūras iestādēs prokuroru un izmeklētāju amatos militārpersonām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās piešķirta jaunākā, trešās, otrās vai pirmās klases jurista, jaunākā tieslietu padomnieka, tieslietu padomnieka, vecākā tieslietu padomnieka vai valsts tieslietu padomnieka dienesta pakāpe un kuras Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadi;
6) apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta militārpersonām, kuras dienestu Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās uzsākušas pirms šā likuma spēkā stāšanās un tajās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 15 gadi:
- 80 procentu apjomā,
- 100 procentu apjomā, ja pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta nodienēti ne mazāk kā pieci gadi ārrindas dienestā Zemessardzē.
Minētais var novest pie situācijas, ka, personai dodoties izdienas pensijā, izdienas pensija faktiski tiek maksāta par augstu īpatsvaru vai lielākoties ar izdienu nesaistītu stāžu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka privātā vai publiskā sektora pieredze var būt būtiska, lai efektīvāk veiktu pienākumus izdienas profesijās, likumprojekts paredz saglabāt iespēju attiecināt ar izdienu nesaistītu stāžu uz izdienas stāžu, vienlaikus saprātīgi ierobežo šāda stāža apmēru, paredzot, ka tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.
Attiecīgi Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 6. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā.
Vienlaikus sakarā ar Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmumā Nr.34 25. § paredzētajām izmaiņām izdienas stāža aprēķināšanā un izdienas pensijas saņēmēju lokā, Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktam zūd aktualitāte.
Būtiski norādīt, ka izmaiņas būs attiecināmas uz tām militārpersonām, kuras militāro dienestu uzsāks pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tiks ņemts vērā citur nostrādātais laiks likumdevēja iepriekš noteiktā apmērā.
Izdienas pensija militārpersonām nodrošina sociālo interešu aizsardzību, kompensējot darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu, dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku darbības stabilitāti un kvalitāti. Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka “izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas” (Satversmes tiesas 2003.gada 4.decembra sprieduma lietā Nr.2003-14-01 7.punkts).
Ievērojot minēto, ir pamatoti un tiesiski, ka tiek samazināts privātajā un publiskajā sektorā nostrādātā laika stāža apmērs, kas tiek ņemts vērā pie izdienas aprēķina apmēra, jo izdienas pensijas mērķis ir kompensēt gan darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu militārpersonām, gan dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt Nacionālo bruņoto spēku kvalitatīvu darbību. Izdienas pensijas mērķis nav kompensēt privātajā vai publiskajā sektorā nostrādāto laiku.
Attiecīgi Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 6. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā.
Vienlaikus sakarā ar Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmumā Nr.34 25. § paredzētajām izmaiņām izdienas stāža aprēķināšanā un izdienas pensijas saņēmēju lokā, Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktam zūd aktualitāte.
Būtiski norādīt, ka izmaiņas būs attiecināmas uz tām militārpersonām, kuras militāro dienestu uzsāks pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tiks ņemts vērā citur nostrādātais laiks likumdevēja iepriekš noteiktā apmērā.
Izdienas pensija militārpersonām nodrošina sociālo interešu aizsardzību, kompensējot darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu, dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku darbības stabilitāti un kvalitāti. Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka “izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas” (Satversmes tiesas 2003.gada 4.decembra sprieduma lietā Nr.2003-14-01 7.punkts).
Ievērojot minēto, ir pamatoti un tiesiski, ka tiek samazināts privātajā un publiskajā sektorā nostrādātā laika stāža apmērs, kas tiek ņemts vērā pie izdienas aprēķina apmēra, jo izdienas pensijas mērķis ir kompensēt gan darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu militārpersonām, gan dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt Nacionālo bruņoto spēku kvalitatīvu darbību. Izdienas pensijas mērķis nav kompensēt privātajā vai publiskajā sektorā nostrādāto laiku.
Problēmas apraksts
Ar Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 30. augusta spriedumu lietā Nr. A420281919, SKA-142/2023 un Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 30. novembra lēmumu administratīvajā lietā tika noteikts, ka Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otrās daļas tiesību normā iekļautais jēdziens „dienests, kas dod tiesības uz izdienas pensiju” ir tulkojams kā dienests, kas ir minēts tikai šā likuma 3. pantā.
Latvijas Republikas Senāta un Administratīvās rajona tiesas piedāvātais Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otrās daļas tiesību normas tulkojums rada atšķirīgu attieksmi pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Proti, atbilstoši tiesas piedāvātajam normu tulkojumam tikai personas, kuras izdienas pensijas saņemšanas laikā no jauna uzsāk dienestu Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. pantā iekļautajos gadījumos, zaudē tiesības saņemt izdienas pensiju, kamēr citos dienestos dienējošās personas ir tiesīgas saglabāt militārpersonas izdienas pensiju. Šādi izveidojas atšķirīga attieksme starp personām, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.
Piedāvātais tiesību normas tulkojums arī izveido situāciju, kurā Militārpersonu izdienas pensiju likumā netiek atrunāta izdienas pensijas izmaksas un/vai tās pārtraukšanas kārtība attiecībā uz citiem dienestiem, kas dod tiesības uz izdienas pensiju) un kas nav iekļauti šā likuma 3. pantā, lai gan minētais būtu pretrunā ar izdienas pensiju piešķiršanas jēgu un mērķi.
Latvijas Republikas Senāta un Administratīvās rajona tiesas piedāvātais Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otrās daļas tiesību normas tulkojums rada atšķirīgu attieksmi pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Proti, atbilstoši tiesas piedāvātajam normu tulkojumam tikai personas, kuras izdienas pensijas saņemšanas laikā no jauna uzsāk dienestu Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. pantā iekļautajos gadījumos, zaudē tiesības saņemt izdienas pensiju, kamēr citos dienestos dienējošās personas ir tiesīgas saglabāt militārpersonas izdienas pensiju. Šādi izveidojas atšķirīga attieksme starp personām, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.
Piedāvātais tiesību normas tulkojums arī izveido situāciju, kurā Militārpersonu izdienas pensiju likumā netiek atrunāta izdienas pensijas izmaksas un/vai tās pārtraukšanas kārtība attiecībā uz citiem dienestiem, kas dod tiesības uz izdienas pensiju) un kas nav iekļauti šā likuma 3. pantā, lai gan minētais būtu pretrunā ar izdienas pensiju piešķiršanas jēgu un mērķi.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību un vienotību, likumprojektā tehniski paredzēts precizēt Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otro daļu, lai precīzi definētu tajā iekļauto jēdzienu „dienests, kas dod tiesības uz izdienas pensiju”, saskaņā ar Nolikuma par izdienas pensijām, kas apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 26. marta lēmumu Nr. 104 „Par izdienas pensijām” 1.7. apakšpunktu, kas nosaka, ka izdienas pensija tiek piešķirta un izmaksāta tikai pēc darbinieka atbrīvošanas no darba profesijās, kuras dod tiesības uz šādu pensiju. Ja persona atgriežas darbā profesijās, kuras dod tiesības uz izdienas pensiju, šīs pensijas izmaksa tiek pārtraukta.
Ņemot vērā minēto tiks noteikts, ka izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta, ja persona no jauna iestājas jebkurā dienestā (darbā, amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Ņemot vērā minēto tiks noteikts, ka izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta, ja persona no jauna iestājas jebkurā dienestā (darbā, amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka darbs pie izmaiņām izdienas pensiju sistēmā aizsākās 2021.gadā un no tā brīža ir nodrošināta plaša ieinteresēto pušu iesaiste, procesā ir analīzēts visaptverošs spektrs ar iespējamiem risinājumiem attiecībā uz sistēmas nākotni kopumā un tādiem tās atsevišķiem elementiem, kā tiesiskā paļāvība, izdienas stāžs un vecums, izdienas pensijas apmērs, izdienas profesijas u.c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts neparedz papildu izmaksas, salīdzinājumā ar esošo situāciju. Stingrākas prasības attiecībā uz personu izdienas stāžu un dienesta laiku ir samērīgas ar ieguvumiem un tautsaimniecības, sociālās drošības sistēmas un valsts pārvaldes vēsturisko attīstību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”
Apraksts
Ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu pēc būtības, tās atbilstību mērķiem, novērtē riskus un valsts uzņemtās ilgtermiņa saistības.
Nosaukums
Saeimas 2019.gada pētījums “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā”
Apraksts
Pētījums analizē speciālo pensiju sistēmas Eiropā.
Nosaukums
Valsts kancelejas informatīvai ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”
Apraksts
Informatīvais ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu Latvijā, tās attīstību, būtiskos datus un riskus un detalizēti pamato likumprojektā iekļauto izmaiņu nepieciešamību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Militārpersonas
Ietekmes apraksts
Atsevišķām militārpersonām tiek noteikti savādāki vai papildu kritēriji izdienas pensijas noteikšanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Paaugstināsies izdienas subjektu motivācija iesaistīties darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
-61 623
0
-123 245
-184 868
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-61 623
0
-123 245
-184 868
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
61 623
0
123 245
184 868
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
61 623
0
123 245
184 868
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
61 623
123 245
184 868
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tiešu fiskālo ietekmi pārejas periodā vismaz tuvāko 5 gadu laikā ir grūti noteikt, jo izdevumu samazinājuma un izdevumu pieaugumu ietekmējošie faktori ir vairāki, kas savstarpēji viens otru kompensē.
Jūtama fiskālā ietekme tuvāko gadu laikā var būt, ja saistībā ar likuma grozījumi palēnināsies karavīru atvaļināšanas no militārā dienesta.
Vidējā dienesta atalgojuma aprēķina izmaiņas, neņemot vērā pēdējos 2 mēnešus, teorētiski varētu radīt kādu pozitīvu finansiālo ietekmi, kura pašlaik nav precīzi identificējama. Proti, līdz šim militārpersonām izdienas aprēķinā netika ņemts vērā tikai pēdējais mēnesis. Vēl viena mēneša ietekme uz vidējā dienesta atalgojuma aprēķinu būs minimāla, bet optimistiskajā scenārijā fiskālais ietaupījums 2027. gadā varētu būt 61623 euro, 2028. gadā - 123245 euro, 2029. gadā - 184868 euro.
Provizoriskais ietaupījums tiks realizēts citu sociālo garantiju nodrošināšanai karavīriem un atvaļinātajiem karavīriem šīs pašas budžeta programmas ietvaros.
Jūtama fiskālā ietekme tuvāko gadu laikā var būt, ja saistībā ar likuma grozījumi palēnināsies karavīru atvaļināšanas no militārā dienesta.
Vidējā dienesta atalgojuma aprēķina izmaiņas, neņemot vērā pēdējos 2 mēnešus, teorētiski varētu radīt kādu pozitīvu finansiālo ietekmi, kura pašlaik nav precīzi identificējama. Proti, līdz šim militārpersonām izdienas aprēķinā netika ņemts vērā tikai pēdējais mēnesis. Vēl viena mēneša ietekme uz vidējā dienesta atalgojuma aprēķinu būs minimāla, bet optimistiskajā scenārijā fiskālais ietaupījums 2027. gadā varētu būt 61623 euro, 2028. gadā - 123245 euro, 2029. gadā - 184868 euro.
Provizoriskais ietaupījums tiks realizēts citu sociālo garantiju nodrošināšanai karavīriem un atvaļinātajiem karavīriem šīs pašas budžeta programmas ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Šie grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā tiks virzīti likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 1998. gada 25. augusta noteikumi Nr.1159 “Militārpersonu izdienas pensijas izmaksas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozīt izdienas pensijas izmaksas kārtību atbilstoši likumprojektam.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Tika organizēts informatīvais seminārs, nevalstiskajām organizācijām tika nosūtīts informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta protokollēmuma projekts viedokļu sniegšanai. Viedokļi tika apkopoti, izvērtēti un pievienoti Ministru kabineta sēdes dokumentu pakotnei.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi