Anotācija (ex-ante)

Biedrību un nodibinājumu klasifikācija.

Biedrības un nodibinājumi aktīvi neizmanto iespēju norādīt savu darbības jomu. 2021. gada 1. novembrī UR ir ierakstītas 23 408
biedrības, no tām savu darbības jomu ir norādījušas tikai 2393, savukārt nodibinājumi reģistrēti 1 563, no kuriem 163 ir norādījuši savu darbības jomu.
"Biedrības un nodibinājumi darbojas dažādās jomās un veic daudzveidīgas aktivitātes. NVO darbība tiek reģistrēta dažādiem nolūkiem, no kuriem trīs būtiskākie ir:
1) organizāciju saimnieciskās darbības reģistrēšana;
2) organizāciju reģistrs pēc to darbības jomas jeb NVO klasificēšanas noteikumi;
3) kā arī uzskaite par tām organizācijām, kas veic sabiedriskā labuma darbu.
Lai arī dažādi klasificēšanas noteikumi eksistē, tie nedod skaidru priekšstatu par NVO, jo nereti organizācijas nespēj identificēt ne savu saimniecisko darbību, ne reģistrē savu darbības jomu UR. Neskaidra kopēja NVO sektora aina rada negatīvas sekas. Bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus. Šī nenoteiktība rada paaugstinātu NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru. NVO sektora uzskaites neskaidrība liedz mērķēti sasniegt noteiktu jomu NVO, kad tas ir nepieciešams, piemēram, lai identificētu potenciālos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai" (skat. Pētījums par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi", 7.lpp., pieejams: https://nvo.lv/uploads/nvo_petijums_2021.pdf).
Tā kā ne visas NVO ir pakļautas augstam terorisma finansēšanas riskam, valstīm ir jāidentificē tās NVO, kuras atbilst Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk – FATF) definīcijai. FATF Starptautisko standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 8. rekomendācijas "Bezpeļņas organizācijas" (turpmāk – FATF 8. rekomendācija) izpratnē NVO ir juridiskās personas, kuras galvenokārt nodarbojas ar līdzekļu piesaistīšanu vai izmaksu tādiem mērķiem kā labdarība, reliģija, kultūra, izglītība, sociālam nolūkam, vai veicot cita veida "labus darbus". FATF 8. rekomendācija attiecas tikai uz tām NVO, kas atbilst FATF definīcijai, nevis uz pilnīgi visām NVO. Valstīm ir jāizmanto visi attiecīgie informācijas avoti, lai atkarībā no NVO darbības veida, identificētu tās NVO, kuras ir pakļautas terorisma finansēšanas riskam (https://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/fatf%20recommendations%202012.pdf).
Ievērojot minēto, nepieciešams noteikt kā obligātu pienākumu visām biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu, tādā veidā padarot NVO sektoru pārskatāmāku un caurspīdīgāku ne tikai attiecībās ar finanšu sektoru, bet kopumā.

Tāpat konkrētas un nepārprotamas darbības jomas reģistrēšana atvieglotu gan finanšu institūciju darbu (piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem nebūtu jātērē resursi, lai noskaidrotu NVO patieso nodarbošanās veidu), gan NVO kontrole un uzraudzība varētu tikt veikta efektīvāk.

Kā ir norādījušas NVO attiecībā uz darbības jomas pieteikšanu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā, ņemot vērā, ka šāds ieraksts nav obligāts, tad NVO nereģistrē darbības jomas, ja vien nav nepieciešamība veikt citus ierakstus UR. Tāpat viens no iemesliem, kāpēc netiek pieteikta darbības jomas ierakstīšana UR, ir tas, ka šis ir maksas pakalpojums. 


 

Līdz šim vislielākais atbalsts no NVO puses ir bijis pārskatīt gada pārskatu veidlapas un tur iekļaut arī citus jautājumus, tai skaitā jomas, ņemot vērā, ka gada pārskata iesniegšana ir obligāta, un tādējādi tiktu iegūta aktuālā informācija par attiecīgo biedrību vai nodibinājumu.
Saskaņā ar projektā ietverto regulējumu, turpmāk visām biedrībām un nodibinājumiem būs obligāts pienākums norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izveidotajai klasifikācijai.
MK noteikumos Nr. 779 ietvertās darbības jomas tiks pārskatītas un reducētas līdz apmēram 20 – 25 lielām darbības jomām, kurās būs ietvertas arī (savstarpēji integrētas) sabiedriskā labuma statusa jomas, kā arī tiks pārskatītas tās darbības jomas, kuras vairs nav aktuālas. Darbības jomu skaitu, kuru varēs norādīt ir plānots ierobežot (piemēram, ne vairāk kā 10 darbības jomas, no kurām viena varētu būt pamatdarbības joma, bet pārējās papilddarbības jomas). Plānotajām darbības jomām būtu jāatbilst arī FATF 8. rekomendācijā norādītajām bezpeļņu organizāciju darbības jomām, piemēram, izglītība, kultūra, sociālā aizsardzība un sociālā labklājība, labdarība un brīvprātīgā darba veicināšana, starptautiskā palīdzība. Tāpat iecerēts, ka varētu norādīt primāro mērķgrupu, ja tāda ir (piemēram, jaunieši, seniori, bērni, mazākumtautības iedzīvotāji utt.) un īpašo organizācijas formu (piemēram, organizāciju apvienība). Šāds regulējums ir izvēlēts, ņemot vērā "Pētījumā par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020-2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi" ieteikto Latvijas NVO klasifikācijas uzlabošanas risinājuma 2. variantu (pieejams: https://nvo.lv/uploads/nvo_petijums_2021.pdf).

Jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot UR pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā.  Savukārt esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS). VID EDS būs nepieciešams integrēt biedrību un nodibinājumu darbības jomas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos ietvertajām darbības jomām. Biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja no piedāvātā saraksta izvēlēties atbilstošu darbības jomu, mērķgrupu, kā arī būtu jāparedz iespēja manuāli ierakstīt papildus informāciju, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat būtu nepieciešams nodrošināt, ka gada pārskats netiek pieņemts VID EDS, kamēr biedrība vai nodibinājums nav norādījis darbības jomu.

Šāda informācijas iesniegšana neradīs biedrībām un nodibinājumiem papildus administratīvo slogu un izmaksas. VID saņemto informāciju nodos UR, kas nodrošinās to publisku pieejamību. Termiņš, kādā VID nodos UR gada pārskatos ietverto informāciju par darbības jomu, tiks iekļauts Ministru kabineta noteikumos saskaņā ar projekta 1. pantā ietverto deleģējumu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt darbības jomas klasifikatora vešanas un uzturēšanas kārtību. 

Katru gadu biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatus, būs iespēja aktualizēt savu darbības jomu, ja tā ir mainījusies. Iecerēts, ka biedrības un nodibinājumi darbības jomu EDS sistēmā varēs mainīt tikai, iesniedzot gada deklarāciju. Savukārt, ārpus gada deklarācijas iesniegšanas, ja biedrībai vai nodibinājumam būs nepieciešams veikt izmaiņas darbības jomā (pieteikt jaunu vai mainīt esošo) to jebkurā brīdī būs iespēja veikt tāpat kā līdz šim, piesakot darbības jomas izmaiņas UR, taču jāņem vērā, ka šādā gadījumā tas būs maksas pakalpojums (valsts nodeva par izmaiņu reģistrēšanu ir 5,69 eur). 

Tāpat ir paredzēts, ka biedrības un nodibinājumi, iesniedzot gada pārskatu, varēs norādīt un/vai mainīt arī NACE kodu.
 

Biedrību attālināto sapulču organizēšana.
Attīstoties interneta tehnoloģijām un personu pārvietošanās brīvībai, arvien biežāk rodas nepieciešamība piedalīties biedru sapulcē attālināti.
Kā tas izriet no Biedrību un nodibinājumu likumā iekļautajām normām, kā arī no biedrības autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām, biedrības biedri statūtu saturu un tajos ietveramo informāciju var noteikt pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā to, ka statūtos iekļautie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar likumu.
Norādāms, ka biedrošanās tiesības ir privāttiesību nozare, kurās darbojas tiesību princips "atļauts viss, kas nav aizliegts", tāpēc apstāklis, ka regulējums par iespēju biedru sapulcē vai valdes sēdē piedalīties attālināti, nav pamats secinājumam, ka šāda iespēja būtu liegta.
Tomēr Biedrību un nodibinājumu likumā nav ietverts skaidrs un nepārprotams regulējums, ka biedrības biedru sapulci var noturēt, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, līdz ar to biedrībām rodas šaubas par šādas iespējas izmantošanu. Tāpat projekts paredz iespēju par biedru sapulcē iekļautajiem darba kārtības jautājumiem balsot rakstveidā pirms biedru sapulces. Šāds regulējums ir pārņemts no Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 37. panta, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas pandēmijas laikā šāda balsošanas iespēja pastāv.

 

Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta 4.¹ daļas 6. punkts noteic, ka biedru sapulces protokolā norāda sapulcē klātesošo biedru (biedru pārstāvju) skaitu, kā arī 38. panta pirmā daļa noteic, ka biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Minēto tiesību normu mērķis ir no protokolā norādītajām ziņām nepārprotami secināt, ka biedru sapulcei ir kvorums un, kāds ir nepieciešamais balsu skaits lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to, ar terminu "klātesošais biedrs" minētās tiesību normas ietvaros tiek saprasts biedrs, kurš piedalās sapulcē. Ja biedrība nodrošina iespēju piedalīties biedru sapulcē attālināti, tad "klātesošais biedrs" ir biedrs, kurš piedalās attālināti.
Projekts paredz iespējas attālinātai dalībai biedru sapulcē:
1) biedrības biedra tiesības balsot pirms biedru sapulces;
2) biedrības biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Atbilstoši projektā ietvertajam regulējumam, biedrība statūtos nosaka kārtību, kādā biedrības biedri īsteno tiesības balsot pirms biedru sapulces. Šajā gadījumā balsojums ir jānosūta vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru sapulces, lai biedrībai ir pietiekams laiks iepazīties ar nodoto balsojumu un attiecīgi sagatavoties biedru sapulcei. Lai biedrības biedrs varētu pārliecināties, ka biedrība viņa balsojumu ir saņēmusi, biedrs var lūgt, lai biedrība apstiprina, ka ir saņēmusi attiecīgo balsojumu. Ja biedrības biedrs ir balsojis pirms biedru sapulces, tas neliedz viņam ierasties uz biedru sapulci klātienē vai piedalīties biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un tādējādi arī piedalīties balsošanā. Šajā gadījumā  iepriekš nodotais balsojums ir anulējams, un vērā tiek ņemts biedru sapulces laikā veiktais balsojums.
Ja biedrs piedalās un balso biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tad šādā gadījumā valde nosaka prasības biedru identifikācijai un kārtību, kādā biedri var izmantot šīs tiesības.

Biedrību un nodibinājumu likvidācija ar UR un VID lēmumu.

FATF 8. rekomendācija paredz valstīm pienākumu pārskatīt to tiesību aktu regulējuma atbilstību attiecībā uz bezpeļņas organizācijām, kuras var tikt ļaunprātīgi izmantotas terorisma finansēšanas nolūkos. Bezpeļņas organizācijas ir īpaši neaizsargātas, un valstu pienākums ir garantēt, ka tās nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Proti, ir jāgarantē, lai organizācijas ļaunprātīgi neizmanto NVO:
1) slēpjot savus patiesos nolūkus likumīgi izveidota subjekta aizsegā;
2) izmantot likumīgu subjektu kā kanālu terorisma finansēšanai, tostarp nolūkā izvairīties no līdzekļu iesaldēšanas pasākumiem; vai
3) slēpt vai maskēt tādu līdzekļu slepenu novirzīšanu, kuri ir paredzēti likumīgiem mērķiem, bet tiek novirzīti terorisma finansēšanas mērķiem (skat. https://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/recommendations/pdfs/fatf%20recommendations%202012.pdf).
Paredzot biedrību un nodibinājumu likvidāciju ar UR un VID lēmumu, tiks nodrošināta lielāka NVO sektora caurskatāmība, ņemot vērā, ka šādas "čaulas juridiskās personas" var tikt izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.
Uz 2021. gada 1. novembri bija 4414 biedrības, kurām nav iesniegts gada pārskats par 2020.,  2019. un 2018. gadu. Savukārt nodibinājumi tādi bija 404. Biedrības kurām nav reģistrēta neviena pārstāvēt tiesīgā persona ir 343, bet nodibinājumi - 21.
 

Projekts paredz tiesības UR un VID vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kuri ir reģistrēti UR, bet praktiski savu darbību ilgstoši neveic un pienākumus nepilda. Ar UR lēmumu biedrības un nodibinājumi tiks izslēgti no biedrību un nodibinājumu reģistra gadījumos, ja biedrības vai nodibinājuma valdei ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas, biedrība vai nodibinājums nav novērsis norādīto trūkumu vai arī biedrība vai nodibinājums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu.
Savukārt, pamatojoties uz VID lēmumu biedrību vai nodibinājumu no biedrību un nodibinājuma reģistra varēs izslēgt, ja biedrība vai nodibinājums trīs mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniedzis gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz divi gadi. Termiņi attiecībā uz gada pārskata neiesniegšanu (2 gadi) un valdes neesamību (2 gadi) ir salāgoti ar termina "ilgstoša bezdarbība" Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijas Nr. CM/Rec (2007) 14 par nevalstisko organizāciju juridisko statusu Eiropā un tā paskaidrojuma rakstā minēto (skat. tālāk skaidrojumu pie prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem).

UR sākotnēji nosūtīs biedrībai vai nodibinājumam brīdinājumu par valdes neesamību vai arī par to, ka biedrība vai nodibinājums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē (piemēram, izmantojot oficiālo elektronisko adresi). Savukārt attiecībā uz gada pārskatu iesniegšanu, norādāms, ka atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 19. pantam par gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.
UR un VID attiecīgais lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 19. pantu, UR valsts notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot UR galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. UR galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā. Savukārt likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22. pants paredz, ka VID ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā. Ieraksts biedrību un nodibinājumu reģistrā tiks izdarīts tikai tad, kad UR vai VID lēmums par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu ir kļuvis neapstrīdams.
Ja biedrības vai nodibinājuma darbība izbeigta, pamatojoties uz UR vai VID, biedrības vai nodibinājuma likvidācijā ieinteresētā persona ir tiesīga pieteikt likvidatoru UR.
Ja neviena biedrības vai nodibinājuma likvidācijā ieinteresētā persona nesniedz UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu un biedrībai vai nodibinājumam nav pasludināts maksātnespējas process, biedrības vai nodibinājuma likvidācija nenotiek, un UR pieņem lēmumu par biedrības vai nodibinājuma izslēgšanu no biedrību un nodibinājumu reģistra.
Ja neviena ieinteresētā persona nav pieteikusies UR, un biedrība  tiek izslēgta no biedrību un nodibinājumu reģistra, biedrības manta, kas palikusi piekrīt valstij. Attiecībā uz nodibinājumu, norādāms, ka manta, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, piekrīt valstij – izmantošanai līdzīgiem mērķiem, izņemot gadījumus, kad dāvinātājs nodibinājuma likvidācijas gadījumam ir noteicis citu mantas izmantošanas kārtību vai nodibinājuma statūtos ir paredzēta mantas sadales kārtība nodibinājuma likvidācijas gadījumā. Šāds regulējums attiecībā uz nodibinājuma mantas sadali ir paredzēts, ņemot vērā nodibinājuma būtību, proti, nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai.

Ja pēc ieinteresētās personas lūguma tiek iecelts likvidators, viņš rīkojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā ietverto regulējumu.  

Norādāms, ka šāda “vienkāršotā” likvidācijas kārtība attieksies arī uz arodbiedrībām. Atbilstoši Arodbiedrību likuma 2. panta otrajai daļai, arodbiedrību darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi, kā arī arodbiedrību statūti. Tā kā Arodbiedrību likumā nav ietverta speciāla kārtība, kādā tiek izbeigta arodbiedrības darbība, ir piemērojams Biedrību un nodibinājumu likuma regulējums. Savukārt šāds regulējums netiks piemērots attiecībā uz politiskajām partijām, ņemot vērā, ka Politisko partiju likumā ir uzskaitīti politiskās partijas darbības izbeigšanās pamati (41. - 45. pants).

 

Projekta 8. pants.
Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma 57.¹ pantā ir veikts pēc Ģenerālprokuratūras ierosinājuma.
Ar 2017. gada 2. novembra likumu izdarīti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, to papildinot ar 57¹. pantu, paredzot procesuālo kārtību, kādā biedrībai vai nodibinājumam, var tikt aizliegta publiskās vai citas darbības veikšana. Cita starpā, pastāvot valsts vai sabiedriskās drošības apdraudējumam, lēmums par biedrības vai nodibinājuma publiskās darbības aizliegumu pieņemams vienas darbadienas laikā.
Piemērojot šo regulējumu praksē, konstatētas problēmas gadījumos, kad biedrība vai nodibinājums ignorē tiesas lēmumu par publiskās darbības aizliegumu un turpina publicēt dažāda rakstura ierakstus sociālajos tīklos, bet efektīva mehānisma, kā nodrošināt tiesas nolēmuma izpildi (piemēram, ar kriminālsoda piedraudējumu), nepastāv.
Ar 2019. gada 6. jūnija likumu (likumprojekts Nr. 6/LP13) tika grozīts Krimināllikuma 312. pants, tā pirmajā daļā nosakot kriminālatbildību par izvairīšanos no tiesas nolēmuma, ar kuru uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības (izņemot nolēmumu par naudas piedziņu vai mantas atdošanu) pildīšanas pēc procesuālas sankcijas vai soda piemērošanas par nolēmuma nepildīšanu. Atbilstoši Krimināllikuma 312. panta aktuālajai redakcijai par izvairīšanos no tāda tiesas nolēmuma, ar kuru uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības, izņemot nolēmumu par naudas piedziņu vai mantas atdošanu, pildīšanas draud kriminālatbildība, taču tikai pēc procesuālas sankcijas vai soda piemērošanas par nolēmuma nepildīšanu. Grozījumi Krimināllikumā saistīti ar 2018. gada 3. maijā iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (likumprojekts Nr. 1092/Lp12), kas paredzēja Civilprocesa likuma 620. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikt, ka parādniekam par sprieduma neizpildīšanu tiesas noteiktajā termiņā vienu reizi piemērojama civiltiesiskā atbildība – naudas sods, bet, ja parādnieks otrreiz vai atkārtoti pārkāpj nolēmuma izpildes termiņus, zvērinātam tiesu izpildītājam nosakāma prasība nosūtīt iesniegumu prokuroram par kriminālprocesa uzsākšanu.
Ievērojot Civilprocesa likuma 620. panta ceturtās daļas nosacījumus, lai par tiesas nolēmuma nepildīšanu iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 312. panta, nepieciešams, lai tiesa būtu piemērojusi procesuālo sankciju (naudas sodu). Ņemot vērā līdzšinējo praksi, ja biedrība vai nodibinājums pārkāpj tiesas lēmumu par publiskās darbības aizliegumu, sankcijas piemērošanai nepietiek ar prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem, bet šie pierādījumi būtu jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram savukārt, lai kontrolētu tiesas nolēmuma izpildi, nepieciešams izpildraksts. Minētā procesuālo darbību virkne degradē Biedrību un nodibinājumu likuma 57¹. panta trešās daļas jēgu, jo pat gadījumā, ja tiesa pieņēmusi lēmumu nekavējoties pārtraukt biedrības vai nodibinājuma publisko darbību, nav nekādu procesuālu līdzekļu, lai samērīgā un samērojamā laikposmā ietekmētu biedrības vai nodibinājuma amatpersonu rīcību, ja biedrība vai nodibinājums šos ierobežojumus neievēro.
 

Biedrību un nodibinājumu likuma 57.¹ pants tiek papildināts ar 12. daļu, paredzot, ja līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā biedrība vai nodibinājums pārkāpj tiesas lēmumu, kas pieņemts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, vai neievēro šāda lēmuma nosacījumus, tiesa pēc pieteicēja ierosinājuma piemēro biedrībai vai nodibinājumam procesuālu sankciju (brīdinājumu vai naudas sodu) un brīdina par kriminālatbildību, kas iestājas, ja biedrība vai nodibinājums tiesas lēmumu turpina pārkāpt.

Projekta 15. pants.
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā un Notariāta likumā, kas stājās spēkā 2011. gada 1. februārī, no Civilprocesa likuma ir svītrota 51. nodaļa "Saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabājumā", un attiecīgi Notariāta likums papildināts ar F1 sadaļu "Saistības priekšmeta pieņemšana glabājumā". Tādējādi saistības priekšmeta iesniegšanas glabājumā (saskaņā ar Civillikuma 1837. pantu) lietas ar 2011. gada 1. februāri tika nodotas tiesu sistēmai piederīgajām personām – zvērinātiem notāriem. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā un Notariāta likumā tika izdarīti attiecīgi grozījumi Civillikumā. Tā kā atbilstoši iepriekš minētajam, netika izdarīti attiecīgi grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, tad projekts paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 67. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "tiesā" ar vārdiem "pie zvērināta notāra".
 

Tā kā atbilstoši iepriekš minētajam, netika izdarīti attiecīgi grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, tad projekts paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 67. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "tiesā" ar vārdiem "pie zvērināta notāra".

Projekta 12. panta pirmā daļa.
Ar 2017. gada 23. marta grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā (stājās spēkā 2017. gada 1. maijā) tika izslēgts 60. panta pirmās daļas 2. punkts, līdz ar to ir nepieciešams veidot atsauci uz spēkā esošu tiesību normu.
 

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma 60. panta otrajā un trešajā daļā paredz aizstāt vārdus "pirmās daļas 2. punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā".