Anotācija (ex-ante)

Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas informācijas sistēmu (turpmāk - ESNDA IS) un ar to nodrošināto digitālo pakalpojumu darbības nepārtrauktība un pieejamība ir kritiski svarīga gan ES normatīvo aktu izpildei, gan VID uzdevumu izpildei pārrobežu sadarbības un sadarbības ar komersantiem stiprināšanā. ESNDA IS arhitektūra vēsturiski savā attīstības gaitā ir nonākusi stāvoklī, kas liedz tās efektīvu ekspluatāciju un uzturēšanu. ESNDA IS ekspluatācijā un uzturēšanā ir jāizceļ šādi ierobežojumi, kas ietekmē VID uzdevumu stiprināt  pārrobežu sadarbību nodokļu jomā:
- esošā arhitektūra ir balstīta uz dažādām tehnoloģiskām komponentēm, radot resursu pieejamības risku tās uzturēšanā. Piemēram, Informix tehnoloģijas, uz kuras šobrīd ir balstīta atsevišķas ESNDA IS  arhitektūra, uzturēšanas prasmes Latvijas tirgū nav plaši izplatītas, kā arī atbalsts no ražotāja ir ierobežots un prasa salīdzinoši augstas izmaksas. Papildu administrēšanas un finansiālo slogu rada arī Oracle datubāžu pārvaldības sistēmas izmantošana atsevišķu ESNDA IS komponenšu realizācijā;
- Informix balstītie tehnoloģiskie risinājumi ir nestabili, kā arī liela uzkrātā datu apjoma dēļ ir novērojama veiktspējas degradācija, kas būtiski paaugstina riskus attiecībā uz datu apmaiņu nepārtrauktību, pieejamību un uzticamību no lietotāju puses;
- neskatoties uz to, ka atsevišķu ESNDA IS arhitektūras pamatā ir trīs līmeņu arhitektūras principi, šobrīd ir novērojama ļoti cieša integrācija biznesa līmenim ar datu glabāšanas līmeni, kas sarežģa un sadārdzina nepieciešamo izmaiņu realizāciju, uzturēšanas un administrēšanas procesu, kā arī var negatīvi ietekmēt funkcionālo procesu izpildes ātrdarbību, kas savukārt var radīt neērtības attiecīgo digitālo pakalpojumu lietotājiem;  
- datu transformācijas rīkam IBM InfoSphere DataStage, kas tiek izmantots ESNDS IS,  ir identificēts ražotāja atbalsta trūkums un neatbilstība esošās infrastruktūras prasībām, kas rada uzturēšanas un drošības risku, savukārt ESNDA IS sasaiste ar Nodokļu informācijas sistēmu sarežģa un sadārdzina citu saistīto informācijas sistēmu izmaiņu realizāciju, uzturēšanas un administrēšanas procesu;
- ESNDA IS komponentes izmanto gan atšķirīgus atbalsta tehnoloģiskos risinājumus (piem., VID informācijas sistēmu savietotājs, DataStage transformācijas u.c.), gan dažādus saziņas protokolus (SOAP, REST), kas traucē VID homogenizēt integrācijas risinājumus un  pāriet uz vienota starpsistēmu servisu pārvaldības risinājuma izmantošanu;  
- Datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm moduļi ir cieši saistīti ar Nodokļu informācijas sistēmu, kuras pakāpeniska izslēgšana ir plānota pēc Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas ieviešanas pabeigšanas. Investīcijas projekta ietvaros tiks nodrošināti tehnoloģiski un ekonomiski pamatoti arhitektūras pamati attiecīgo funkcionalitāšu pārnešanai un saistīto digitālo pakalpojumu nepārtrauktas un autonomas darbības nodrošināšanai, proti, tehniskā modernizācija ir kritiski svarīga attiecīgo risinājumu izstrādei un ieviešanai nepieciešamās, uz vienotiem izstrādes principiem balstītās, arhitektūras un infrastruktūras nodrošināšanā.

Tehniskā modernizācija paredz datubāžu tehnoloģiju vienādošanu (izmantojot tādus atvērtā koda risinājumus kā Postgre), pāreju uz mikroservisu balstītu arhitektūru, datu (ienākošo un izejošo ziņojumu) apstrādes loģikas integrācijas, kā rezultātā tiks nodrošināta ESNDA IS darbības stabilitātes, veiktspējas un ātrdarbības uzlabošana, drošības risku samazināšana, administrēšanai un uzturēšanai nepieciešamo resursu optimizēšana. Tādējādi tehniskās modernizācijas rezultātā tiks panākta datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm nepārtrauktība, pieejamības un lietojamības uzlabošana attiecīgo digitālo pakalpojumu lietotājiem, tādā veidā stiprinot pārrobežu sadarbību nodokļu jomā un vienlaikus nodrošinot attiecīgo VID informācijas sistēmu resursu atbilstību mūsdienīgas arhitektūras prasībām un to administrēšanas un uzturēšanas efektivizēšanu. Modernizācijas procesā tiek ņemts vērā 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums „Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu” (VSS-335, TA-1128), kura ietvaros ir sagatavoti un pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības", nosakot nefunkcionālās prasības, t.sk. IKT arhitektūras un IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības valsts informācijas sistēmu attīstībai, kā arī definējot prasības attīstāmo risinājumu programmatūras autoru mantisko tiesību regulējumam un komerciāli licencētu programmatūras produktu izmantošanai attīstāmajos risinājumos.