21-TA-1134: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai” izstrādāts, pamatojoties uz:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Informatīvais ziņojums "Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai" (2021.gada 2.novembra protokols Nr.73 47.§).
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Informatīvais ziņojums "Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai" (2021.gada 2.novembra protokols Nr.73 47.§).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veicot papildus gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi kopā papildus nepieciešami 163 650 euro (skatīt anotācijas Pielikumu), tai skaitā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 19 200 euro apmērā, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 143 250 euro apmērā un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 1 200 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Informatīvais ziņojums “Par papildu gultu izvēršanu un resursiem Covid-19 pacientu ārstēšanai” (turpmāk – Ziņojums) tika izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas.
Pasaules Veselības organizācija 2020.gadā pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Veselības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm un nozares ekspertiem jau 2020. gada vasarā, ņemot vērā Latvijas ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas speciālistu prognozēto atkārtoto Covid-19 uzliesmojumu 2020. gada rudenī, kā arī, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra informāciju par novērotām tendencēm Covid-19 pandēmijas laikā un kumulatīvās incidences rādītājiem Eiropas valstīs, aprēķināja epidemioloģiskās situācijas iespējamo attīstību un izstrādāja informatīvo ziņojumu “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” (apstiprināts Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdē (TA-1738)).
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanā ir iesaistītas visas klīniskās universitātes slimnīcas, visas reģionālās slimnīcas, kā arī lielākā daļa III, II, I līmeņa slimnīcu un specializēto slimnīcu, kā arī Rīgas 1.slimnīca un Rīgas 2.slimnīca. Uz 29.10.2021. 23 ārstniecības iestādēs, kas veic Covid-19 pacientu ārstēšanu, ir izvērstas 1823 (nedēļu iepriekš 1509) Covid-19 pacientu gultas, kopējā Covid-19 gultu noslodze ir 76%. Vienlaikus minētajās ārstniecības iestādēs ir 262 (nedēļu iepriekš 225) intensīvās terapijas (turpmāk – IT) gultas Covid-19 pacientiem, kopējā IT Covid-19 gultu noslodze ir 79%.
Ņemot vērā pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu un ierobežoto kapacitāti slimnīcās, jau šobrīd Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – NMPD) izvērtē pacientu veselības stāvokli atbilstoši Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē apstiprinātajam algoritmam un pacientu hospitalizē uz tuvāko pieejamo slimnīcu, kurā ir pieejami resursi, lai sniegtu pacientu veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi. Vienlaikus jāatzīmē, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās nonākušo pacientu (hospitalizēti ar NMPD brigādi vai ieradušies paši) veselības stāvoklis tiek izvērtēts, tai skaitā veikti nepieciešamie laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi, un stacionēti tiek tikai tie pacienti, kuru veselības stāvoklis prasa nepārtrauktu diennakts ārstniecības personu uzraudzību. Lai nodrošinātu nepieciešamās ārstēšanas saņemšanu visiem Covid-19 pacientiem, pacienti pēc sākotnējās ārstēšanas, tā skaitā augsta skābekļa terapijas smagiem Covid-19 pacientiem, saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcās (klīniskās universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas) tiek pārvesti ārstēšanas pabeigšanai uz zemāka līmeņa slimnīcām, tādējādi nodrošinot gan sekmīgu uzsāktās ārstēšanas pabeigšanu, gan operatīvu jaunu Covid-19 pacientu ārstēšanas uzsākšanu augstāka līmeņa slimnīcās.
Iepriekš prognozētais skaits par Covid-19 pacientu skaitu stacionārā š.g. 28. oktobrī (1400 pacienti) ir pārsniegts. Vienlaikus jaunākās saslimstības un hospitalizācijas prognozes liecina, ka jau novembrī stacionēto Covid-19 pacientu skaits var pārsniegt 2500.
Tāpat NMPD un slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka 28.10.21. izvērsto gultu Covid-19 skaits būs nepietiekams stacionēto pacientu skaita prognozēm un ir nepieciešams papildus izvērst gultas reģionālajās slimnīcās, lai nodrošinātu visu Covid-19 pacientu ārstēšanu, kuri tiks stacionēti slimnīcās novembra sākumā, vai jau atradīsies stacionārā.
Ņemot vērā minēto secināms, ka tuvākajā laikā, lai nodrošinātu pieaugošo Covid-19 pacientu ārstēšanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu arī citu profilu pacientiem vai vismaz neatliekamo un akūto pacientu ārstēšanu, būs nepieciešams veikt papildu pasākumus, atverot gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai, lai nodrošinātu nepieciešamās veselības aprūpes pieejamību. Slimnīcas ir sniegušas datus, kas liecina, ka var izvērst papildu gultas (gan pārprofilējot esošās, gan iegādājoties jaunas gultas) uz š.g. 15.novembri varētu būt pieejamas 3233 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai, bet uz š.g. 1.decembri – 3301 gultas (skat. anotācijas 1.2.pielikumu).
Pasaules Veselības organizācija 2020.gadā pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Veselības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm un nozares ekspertiem jau 2020. gada vasarā, ņemot vērā Latvijas ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas speciālistu prognozēto atkārtoto Covid-19 uzliesmojumu 2020. gada rudenī, kā arī, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra informāciju par novērotām tendencēm Covid-19 pandēmijas laikā un kumulatīvās incidences rādītājiem Eiropas valstīs, aprēķināja epidemioloģiskās situācijas iespējamo attīstību un izstrādāja informatīvo ziņojumu “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” (apstiprināts Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdē (TA-1738)).
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanā ir iesaistītas visas klīniskās universitātes slimnīcas, visas reģionālās slimnīcas, kā arī lielākā daļa III, II, I līmeņa slimnīcu un specializēto slimnīcu, kā arī Rīgas 1.slimnīca un Rīgas 2.slimnīca. Uz 29.10.2021. 23 ārstniecības iestādēs, kas veic Covid-19 pacientu ārstēšanu, ir izvērstas 1823 (nedēļu iepriekš 1509) Covid-19 pacientu gultas, kopējā Covid-19 gultu noslodze ir 76%. Vienlaikus minētajās ārstniecības iestādēs ir 262 (nedēļu iepriekš 225) intensīvās terapijas (turpmāk – IT) gultas Covid-19 pacientiem, kopējā IT Covid-19 gultu noslodze ir 79%.
Ņemot vērā pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu un ierobežoto kapacitāti slimnīcās, jau šobrīd Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – NMPD) izvērtē pacientu veselības stāvokli atbilstoši Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē apstiprinātajam algoritmam un pacientu hospitalizē uz tuvāko pieejamo slimnīcu, kurā ir pieejami resursi, lai sniegtu pacientu veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi. Vienlaikus jāatzīmē, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās nonākušo pacientu (hospitalizēti ar NMPD brigādi vai ieradušies paši) veselības stāvoklis tiek izvērtēts, tai skaitā veikti nepieciešamie laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi, un stacionēti tiek tikai tie pacienti, kuru veselības stāvoklis prasa nepārtrauktu diennakts ārstniecības personu uzraudzību. Lai nodrošinātu nepieciešamās ārstēšanas saņemšanu visiem Covid-19 pacientiem, pacienti pēc sākotnējās ārstēšanas, tā skaitā augsta skābekļa terapijas smagiem Covid-19 pacientiem, saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcās (klīniskās universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas) tiek pārvesti ārstēšanas pabeigšanai uz zemāka līmeņa slimnīcām, tādējādi nodrošinot gan sekmīgu uzsāktās ārstēšanas pabeigšanu, gan operatīvu jaunu Covid-19 pacientu ārstēšanas uzsākšanu augstāka līmeņa slimnīcās.
Iepriekš prognozētais skaits par Covid-19 pacientu skaitu stacionārā š.g. 28. oktobrī (1400 pacienti) ir pārsniegts. Vienlaikus jaunākās saslimstības un hospitalizācijas prognozes liecina, ka jau novembrī stacionēto Covid-19 pacientu skaits var pārsniegt 2500.
Tāpat NMPD un slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka 28.10.21. izvērsto gultu Covid-19 skaits būs nepietiekams stacionēto pacientu skaita prognozēm un ir nepieciešams papildus izvērst gultas reģionālajās slimnīcās, lai nodrošinātu visu Covid-19 pacientu ārstēšanu, kuri tiks stacionēti slimnīcās novembra sākumā, vai jau atradīsies stacionārā.
Ņemot vērā minēto secināms, ka tuvākajā laikā, lai nodrošinātu pieaugošo Covid-19 pacientu ārstēšanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu arī citu profilu pacientiem vai vismaz neatliekamo un akūto pacientu ārstēšanu, būs nepieciešams veikt papildu pasākumus, atverot gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai, lai nodrošinātu nepieciešamās veselības aprūpes pieejamību. Slimnīcas ir sniegušas datus, kas liecina, ka var izvērst papildu gultas (gan pārprofilējot esošās, gan iegādājoties jaunas gultas) uz š.g. 15.novembri varētu būt pieejamas 3233 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai, bet uz š.g. 1.decembri – 3301 gultas (skat. anotācijas 1.2.pielikumu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā Ziņojumā minēto, ir nepieciešams izvērst papildus gultas Covid-19 gultas, tai skaitā IT gultas, kas tiek īstenots, pārprofilējot citu profilu gultas un aprīkojot tās ar nepieciešamo aprīkojumu Covid-19 pacientu veselības stāvokļa monitorēšanai un skābekļa terapijas nodrošināšanai.
Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams plānot papildus finansējumu 2021.gadam šādiem pasākumiem:
1) skābekļa padeves sistēmu funkcionalitātei, lai slimnīcas varētu sniegt skābekļa terapiju un augstāka līmeņa slimnīcām ir pieejams augstas plūsmas medicīniskais skābeklis;
2) funkcionālām gultām un IT gultām nepieciešamo aprīkojumu;
3) medicīnisko aprīkojumu pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai un diagnostikai, tai skaitā mobilos rentgena aparātus, ultrasonogrāfus, pulsoksimetrus, perfuzorus u.c.;
4) medicīniskajam aprīkojumam, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām pacienta veselības stāvoklī, tai skaitā monitoriem pacientu vitālo funkciju novērošanai;
5) medicīniskajam aprīkojumam, kas nepieciešams Covid-19 pacientu ārstēšanai – mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, vakuumsūkņi, perfuzori u.c.;
6) dezinfekcijas iekārtām, lai nodrošinātu infekcijas izplatīšanās ierobežošanu;
7) pacientu aprūpei nepieciešamo aprīkojumu – guļratus, sēdratus u.c.
Veselības ministrija ir sagatavojusi plānu jaunu gultu izvēršanai, tā ietvaros, atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai slimnīcas varētu izvērst papildu gultas, nodrošinot uz 01.11.21. pieejamas 2230 gultas, uz 05.11.-08.11.21. – 2802 gultas, uz 15.11.21. – 3233 gultas un uz 01.12.21. – 3301 gulta Covid- 19 pacientu ārstēšanai. Papildu gultas Covid -19 pacientu ārstēšanai ir paredzēts atvērt gan klīniskās universitātes slimnīcās, gan reģionālajās slimnīcās, gan arī III, II un I līmeņa slimnīcās, gan arī specializētajās slimnīcās (skatīt anotācijas pielikumu Nr.1.2).
Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams plānot papildus finansējumu 2021.gadam šādiem pasākumiem:
1) skābekļa padeves sistēmu funkcionalitātei, lai slimnīcas varētu sniegt skābekļa terapiju un augstāka līmeņa slimnīcām ir pieejams augstas plūsmas medicīniskais skābeklis;
2) funkcionālām gultām un IT gultām nepieciešamo aprīkojumu;
3) medicīnisko aprīkojumu pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai un diagnostikai, tai skaitā mobilos rentgena aparātus, ultrasonogrāfus, pulsoksimetrus, perfuzorus u.c.;
4) medicīniskajam aprīkojumam, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām pacienta veselības stāvoklī, tai skaitā monitoriem pacientu vitālo funkciju novērošanai;
5) medicīniskajam aprīkojumam, kas nepieciešams Covid-19 pacientu ārstēšanai – mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, vakuumsūkņi, perfuzori u.c.;
6) dezinfekcijas iekārtām, lai nodrošinātu infekcijas izplatīšanās ierobežošanu;
7) pacientu aprūpei nepieciešamo aprīkojumu – guļratus, sēdratus u.c.
Veselības ministrija ir sagatavojusi plānu jaunu gultu izvēršanai, tā ietvaros, atbilstoši slimnīcu sniegtajai informācijai slimnīcas varētu izvērst papildu gultas, nodrošinot uz 01.11.21. pieejamas 2230 gultas, uz 05.11.-08.11.21. – 2802 gultas, uz 15.11.21. – 3233 gultas un uz 01.12.21. – 3301 gulta Covid- 19 pacientu ārstēšanai. Papildu gultas Covid -19 pacientu ārstēšanai ir paredzēts atvērt gan klīniskās universitātes slimnīcās, gan reģionālajās slimnīcās, gan arī III, II un I līmeņa slimnīcās, gan arī specializētajās slimnīcās (skatīt anotācijas pielikumu Nr.1.2).
Risinājuma apraksts
Veicot papildus gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi kopā papildus nepieciešami 163 650 euro (skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1), tai skaitā valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 19 200 euro apmērā, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 143 250 euro apmērā un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 1 200 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK rīkojuma projekts “Par apropriācijas palielināšanu Veselības ministrijai” paredz Finanšu ministrijai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 25.pantam palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un apropriāciju Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" 163 650 euro apmērā. Par minēto summu ar finanšu ieguldījumu plānots palielināt pamatkapitālu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” jaunu gultu izveidei, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei, tai skaitā:
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 19 200 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.3;
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 143 250 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.4;
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 1 200 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.5.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 1. un 2. punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 2.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Publisko resursu ieguldījums valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiks sniegts ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus.
Indikatīvos aprēķinus par plānotajām iegādēm (skatīt anotācijas pielikumā), kur attiecīgi pēc faktiskajiem iepirkumiem un nepieciešamības var būt izdevumu pozīciju izmaiņas. Izmaiņas tiks nodrošinātas piešķirtā finansējuma ietvaros.
Ārstniecības iestādes sniegs Veselības ministrijai izlietojumu atskaites par faktiskajiem izdevumiem, kas radušies jaunu gultu, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei.
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 19 200 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.3;
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” finansējumu 143 250 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.4;
-valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” finansējumu 1 200 euro apmērā, skatīt anotācijas Pielikumu Nr.1.5.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 1. un 2. punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 2.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Publisko resursu ieguldījums valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tiks sniegts ievērojot Eiropas Komisijas 2011.gada 20.decembra lēmuma “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” (2012/21/ES) nosacījumus.
Indikatīvos aprēķinus par plānotajām iegādēm (skatīt anotācijas pielikumā), kur attiecīgi pēc faktiskajiem iepirkumiem un nepieciešamības var būt izdevumu pozīciju izmaiņas. Izmaiņas tiks nodrošinātas piešķirtā finansējuma ietvaros.
Ārstniecības iestādes sniegs Veselības ministrijai izlietojumu atskaites par faktiskajiem izdevumiem, kas radušies jaunu gultu, medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādei.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
ārstniecības iestādesNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi