Anotācija

Pasākuma mērķis ir veicināt digitālu veselības nozares datu pieejamību veselības aprūpes un valsts pārvaldes pakalpojumu efektīvākai nodrošināšanai,   attīstot  valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un pakalpojumus veselības nozarē.

Vispārējā kārtība

Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)") ir norādīts, ka digitālā transformācija un informācijas tehnoloģiju daudzpusīga izmantošana, kur drošības aspekti ir neatņemama sastāvdaļa, ir nozīmīga nozaru integrētas ekonomikas attīstībā. Digitāliem risinājumiem ir gan sociālās kohēzijas, gan ekonomikas dažādošanas vērtība.

Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumu par Latviju (pieejams tīmekļvietnē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/2023-report-state-digital-decade) valsts veikums digitālo publisko pakalpojumu jomā pozitīvi veicina Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanu. Publiskos pakalpojumus izmanto 77% interneta lietotāju, pārsniedzot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vidējo rādītāju 74%. Digitālo publisko pakalpojumu pieejamības jomā Latvija pārspēj ES vidējo līmeni attiecībā uz galvenajiem tiešsaistes pakalpojumu sniegšanas aspektiem (iepriekš aizpildītas veidlapas, pārredzamība, lietotāju atbalsts un mobilitāte), kā arī attiecībā uz piekļuvi e-veselības ierakstiem. Latvija publisko pakalpojumu digitalizācijas ziņā ir viena no vadošajām dalībvalstīm. Valsts visos šīs jomas rādītājos pārsniedz ES vidējo līmeni, ievieš un sniedz inovatīvus digitālos publiskos pakalpojumus. Publiskie pakalpojumi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem Latvijā ir augsti digitalizēti, ko lielā mērā ir sekmējušas ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros veiktās investīcijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk - IKT) jomā. Vienlaikus, Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju iekļauts Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) ieteikums Latvijai turpināt paātrināt centienus digitalizēt publiskos pakalpojumus un attīstīt digitālos publiskos pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (turpmāk – Stratēģija)[1], kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam uzdevumu izpildi. 
 Kopumā veselības nozares digitālo datu telpas un ar to saistīto IKT risinājumu veidošanā un uzturēšanā ir iesaistīts liels skaits institūciju un uzņēmumu. Veselības nozares datu telpu veido gan ārstniecības iestāžu radītie pacientu veselības dati, gan aptieku radītie dati par izsniegtajiem medikamentiem, kas tiek apstrādāti ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmās un daļa nodota arī e-veselības sistēmai. Tāpat veselības nozares datu telpā ir veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nepieciešamie dati, ko rada ārstniecības iestādes, aptiekas, izglītības un sertifikācijas institūcijas un veselības resora iestādes, un kas tiek uzkrāti veselības nozares valsts informācijas sistēmās. Kopā septiņu Veselības ministrijas (turpmāk- VM) padotības iestāžu pārziņā ir deviņpadsmit valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri. 
Veselības nozares digitālās vides un veselības aprūpes datu pārvaldības jomā Latvijā ir konstatētas vairākas problēmas:
- Sadrumstalota digitālā vide un tās pārvaldība
- Nav iespējama visu veselības aprūpes datu koplietošana
- Nav vienotu veselības aprūpes datu standartu
- Zema un decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldības kapacitāte
- Zema un decentralizēta digitālo risinājumu projektu vadības kapacitāte

Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi Globālo Digitālās veselības stratēģiju 2020.-2025. gadam[2], kurā ir uzsvērts, ka digitālie veselības risinājumi ir iespēja uzlabot veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti, atbilstību pacientu vajadzībām un ilgtspēju. Tāpat Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālajā Digitālās veselības rīcības plānā 2023-2030[3] ir uzsvērts, ka digitālās tehnoloģijas ir galvenais virzītājspēks veselības aprūpes attīstībā, jo tās pilnībā transformē veselības aprūpi un ļauj risināt izaicinājumus. Plāns arī uzsver, ka digitāli sniegtās veselības aprūpes attīstībai ir jābalstās uz sadarbības veidošanu, transformācijas iespējošanu un vadību, pastāvīgām inovācijām, centrā liekot cilvēku - pacientu un ārstu.
Digitālā veselība ir viens no instrumentiem mūsdienīgas un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai. Tā rada aktīvākas sadarbības un līdzdalības iespējas ikvienam iedzīvotājam un sekmē plašāku pakalpojumu pieejamību, kā arī uzlabo veselības aprūpes efektivitāti. Atbilstoši izmantota, digitālā veselība palīdz novērst hospitalizācijas un slimību komplikācijas vai samazināt to iestāšanās risku, samazināt izmeklējumu dublēšanu, nodrošināt labāku veselības aprūpes koordināciju cilvēkiem ar hroniskām slimībām, veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē un veselības politikā, kā arī citās jomās, kurās tiek izmantoti veselības nozarē radītie dati. Digitālā veselība ir arī neatņemams instruments efektīvai informācijas apmaiņai un pakalpojumu koordinēšanai epidemioloģiskās drošības jomā, kā arī krīzes un katastrofu situācijās, vienlaikus pieaugot tās ietekmei uz prevenciju (t.sk. sabiedrības novecošanās izaicinājumu, mentālās veselības, labjūtības kontekstā). Digitālā veselība ir ne tikai instruments, kas ievieš izmaiņas komunikācijas procesā, bet arī piedāvā jaunus un inovatīvus risinājumus veselības nozarē, veselības stāvokļa monitoringā, nodrošinot lielāku un savlaicīgāku datu apmaiņu, kā arī lielāku indivīda iesaisti, tādējādi sekmējot lielāku uzticēšanos sniegtajiem pakalpojumiem.

Nozīmīgs jautājums digitālās veselības datu kontekstā ir arī Latvijas iekļaušanās Eiropas veselības datu telpā, kas ir viena no EK Eiropas datu stratēģijas prioritātēm 2019.-2025. gadā. 2022. gada 4. maijā EK publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas veselības datu telpu. Eiropas veselības datu telpas mērķis ir radīt kopīgu telpu, kurā fiziskas personas varēs viegli kontrolēt savus elektroniskos veselības datus, kā arī ļaus pētniekiem un politikas veidotājiem izmantot šos elektroniskos veselības datus uzticamā un drošā veidā, tai skaitā saglabājot privātumu.

Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, lai veicinātu mūsdienīgu, pacientu orientētu digitālo risinājumu, tostarp telemedicīnas risinājumu ieviešanu, veselības aprūpē un nodrošinātu resursus veselības nozares informācijas sistēmu uzturēšanai un pieaugošā datu apjoma uzkrāšanai, ir iekļauts Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam. Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - ANM) plānā 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" ietvaros Digitālās veselības attīstībai ir paredzēts finansējums 8,4 milj. euro apmērā, bet 25,1 milj. euro ir paredzēti Stratēģijas ieviešanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” (turmāk - 4.1.1. SAM) 4.1.1.4.pasākuma “Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus” (turpmāk - 4.1.1.4. pasākums) ietvaros. Turklāt Latvijai būs iespējams piesaistīt finansējumu, kas pieejams citās ES investīciju programmās digitalizācijai, piemēram, EU4Health, Digitālās Eiropas programmā, Eiropas Savietošanas instrumentā (Connected Europe Facility), DG REFORM Tehniskā atbalsta instrumentā (Technical Support Instrument), Apvārsnis Eiropa.

ES kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam 4.1.1. SAM ietvaros ir noteikts kopējais rezultāta rādītājs "personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus". Atbilstoši 4.1.1. SAM mērķim ar rādītāju tiek saprasts reģistrēto unikālo lietotāju skaits gadā, kas izmanto jaunizveidoto vai modernizēto e-veselības pakalpojumu. Modernizētie pakalpojumi ir jāvērtē attiecībā uz lietotājiem piedāvātajām jaunajām nozīmīgajām funkcijām. Katrs projekts veicinās pasākuma rezultāta rādītāja "personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus,gadā" sasniegšanu, nodrošinot, ka gada laikā pēc visu projektu pabeigšanas būs sasniegta rādītāja vērtība – 667 686 lietotāji gadā.

4.1.1.4.pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divu projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārtas) ietvaros. Atlases dalīšana kārtās neietekmē projektu uzsākšanas iespējas – ir plānota abu kārtu vienlaicīga uzsākšana (katra individuālā projekta iesnieguma iesniegšana atkarīga no projekta gatavības pakāpes atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un noteikumu projektā noteiktajām prasībām). Atlases kārtas tiek īstenotas noteikumu projektā noteiktā finansējuma ietvaros. Pasākuma ietvaros pirmās atlases kārtas projekta iesniedzējs var iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus. Minētais nosacījums ir nepieciešams, jo pēc lēmuma par elastības finansējuma piešķiršanu Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" var veikt grozījumus esošā projektā vai uzsākt jauna projekta īstenošanu, paredzot ieguldījumus citā valsts IKT sistēmā. Ja gadījumā viens projekta iesniedzējs plāno īstenot vairāku valsts IKT sistēmu pilnveidi, tam ir jāsaņem pozitīvs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk- VARAM) kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas atzinums par katru no minētām IKT sistēmām. Tādējādi, lai projekta iesniedzējam nebūtu jāgaida, līdz ir saņemti pozitīvi atzinumi par visiem plānotajiem uzlabojumiem dažādās valsts IKT sistēmās, ir svarīgi paredzēt, ka viens finansējuma saņēmējs var iesniegt vairākus projektus, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu un finansējuma apguvi.
Gadījumā, ja projekta iesniedzējs piesakot projektu neaptver visu tam paredzēto finansējumu, minētā finansējuma pārvirzīšana par labu citiem finansējuma saņēmējiem tiks vērtēta kopā ar elastības finansējuma piešķīrumu.
Lai nodrošinātu 4.1.1.4. pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanu, noteikumu projektā paredzēts, ka par projekta ietvaros izveidojamo vai pilnveidojamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ir jāsaņem pozitīvs VARAM kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas atzinums atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, un projekta iesniegumam atbilst projekta ietvaros īstenojamā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma attīstības aktivitāšu aprakstam.

Pasākumam pieejamais finansējums

Kopējais 4.1.1.4. pasākumam plānotais finansējums ir 25 126 735 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums – 21 357 724 euro  un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 3 769 011 euro, tai skaitā:
1) pirmajai atlases kārtai - 21 526 735 euro, tai skaitā ERAF finansējums - 18 297 724 euro un nacionālais finansējums - 3 229 011 euro;
2) otrajai atlases kārtai - 3 600 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums - 3 060 000 euro un nacionālais finansējums - 540 000 euro. 

Kopējais pasākuma īstenošanai pieejamais finansējums ir  21 163 614 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 17 989 071 euro un nacionālais finansējums – 3 174 543 euro, tai skaitā:
1) pirmajai atlases kārtai - 17 563 614 euro, tai skaitā ERAF finansējums 14 929 071 euro un nacionālais finansējums 2 634 543 euro;
2) otrajai atlases kārtai - 3 600 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 3 060 000 euro un nacionālais finansējums 540 000 euro;

Elastības finansējums, kas būs pieejams papildus 4.1.1.4. pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai no 2026. gada (pēc EK lēmuma par vidusposma pārskatu) ir 3 963 121 euro , tai skaitā ERAF finansējums – 3 368 653 euro un nacionālais finansējums – 594 468  euro.

4.1.1.4. pasākuma finansējums noteikumu projektā norādīts, ņemot vērā plānotos grozījumus kohēzijas programmā 2021.-2027. gadam. Šobrīd šie grozījumi ir saskaņošanas procesā, un tie paredz izmaiņas 4.1.1. SAM finansējumā.

Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs 4.1.1.4. pasākuma ietvaros un ir tiešās pārvaldes iestāde, valsts kapitālsabiedrība vai atvasināta publiska persona, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu. Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju piesaistīt citu tiešās pārvaldes iestādi, valsts kapitālsabiedrību vai atvasinātu publisku personu, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu, kā sadarbības partneri. Piemēram, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram īstenojot "DigiVes integrācija genoma datu pieejamības nodrošināšanai" projektu būs nepieciešama cieša sadarbība ar Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", kas nodrošina pacientu elektroniskās veselības kartes (EVK) pakalpojumus, kurā tiks iestrādāta arī atzīme par personas genoma sekvence pieejamību.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneriem (ja attiecināms) sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā projekta iesniedzējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantā noteiktās prasības.
Ņemot vērā 4.1.1.4.pasākuma ietvaros plānoto attīstības projektu dažādo gatavības pakāpi un Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 368 “Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība” noteikto prasību, pirms IKT risinājumu tālākās attīstības sagatavot IKT risinājumu attīstības aktivitātes aprakstu (turpmāk – Apraksts) un saskaņot to ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju (turpmāk - pārvaldības organizācija), tad noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs informē Atbildīgo iestādi, kad tas ir saņēmis pozitīvu pārvaldības organizācijas atzinumu 4.1.1.4.pasākuma ietvaros plānotajam IKT risinājumam. Atbildīgā iestāde pēc informācijas no finansējuma saņēmēja, ka tas ir saņēmis pozitīvu pārvaldības organizācijas atzinumu, informē sadarbības iestādi, kas nosūta uzaicinājumu finansējuma saņēmējam iesniegt projekta iesniegumu.
Prasība par pozitīva pārvaldības organizācijas atzinuma saņemšanu nav attiecināma uz 4.1.1.4.pasākuma otrās kārtas finansējuma saņēmēju, kam ierobežotu projektu iesniegumu atlasi organizē vispārējā kārtībā.

4.1.1.4. pasākuma pirmās kārtas ietvaros kā viens no finansējuma saņēmējiem paredzēts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (turpmāk - LBMC), kas ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona, kurai balstoties uz Ministru kabineta 2006.gada 1.novembra rīkojumu Nr.853 "Par valsts aģentūras "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" pilnvarošanu vienotas valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošanai un papildināšanai" ir deleģēts uzdevums vienotas valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošanai un papildināšanai. 4.1.1.4.pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalsts LBMC paredzēts deleģēto uzdevumu veikšanai, nodrošinot Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmas (tiek izstrādāta Atveseļošanās plāna projektā "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" [4]) integrāciju ar Vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, lai nodrošinātu informāciju par to, ka konkrētās personas genoma sekvence pieejama Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmā.

Tāpat 4.1.1.4. pasākuma pirmās kārtas ietvaros kā viena no finansējuma saņēmējiem un 4.1.1.4.pasākuma otrajā kārtā kā finansējuma saņēmējs ir paredzēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - Centrs), kas atbilstoši 2024.gada 23.aprīlī Ministru kabinetā izskatītajam konceptuālajam ziņojumam “Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi”, kurā skaidrots, ka Centram E-veselības pārziņa funkciju īstenošanai tiks novirzīta daļa no esoša Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD)  informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) finansējuma, t.sk. NVD finansējums, kas atbilst 15 amata vietu atlīdzības nodrošināšanai, attiecīgi likvidējot minētās amata vietas VM resorā. Lai mazinātu risku, ka šīs reformas rezultātā varētu tikt zaudētas iegūtās zināšanas un prasmes un netikt nodrošināta to pārnese uz Centru, NVD darbiniekiem, kuri nodrošina attiecīgo IKT funkciju izpildi, tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu Centrā. Tādējādi šīs reorganizācijas rezultātā provizoriski plānots, ka Centrs e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas sāks īstenot no 2025.gada 1.janvāra. Amata vietas pārdale tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā kopā ar normatīvajiem aktiem par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu Centram.
Pēc E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas nodošanas Centram pakāpeniski tiks nodrošināta VM resora iestāžu pakalpojumu līgumu slēgšana ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu. Šajos pakalpojumu līgumos tiks noteikti konkrēti sniedzamie pakalpojumi.
Šobrīd VM padotības iestādēs, papildus pārdalāmajam finansējumam no NVD, kas atbilst 15 amata vietu atlīdzības nodrošināšanai, IKT jomā ir vēl indikatīvi 42 amata vietas (Slimību profilakses un kontroles centrs – 4,5, Valsts asinsdonoru centrs – 6,5, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs – 1, Veselības inspekcija – 4, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - 26), kuru uzturēšanai nepieciešamais finansējums varētu tikt pārdalīts uz Centru VM padotības iestādēm slēdzot  pakalpojumu līgumus ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu, tādējādi pakāpeniski centralizējot padotības iestāžu IT uzturēšanas funkciju un attiecīgi arī likvidējot minētās amata vietas VM resorā. Lai mazinātu risku, ka šīs reformas rezultātā varētu tikt zaudētas  iegūtās zināšanas un prasmes un netiktu nodrošināta to pārnese uz Centru, paredzēts slēgt līgumus starp Centru un padotības iestāžu darbiniekiem, kuri nodrošina attiecīgo IKT funkciju izpildi, par darbavietas maiņu. Iepriekš minētais amata vietu skaits VM padotības iestādēs (Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Veselības inspekcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests), kuru uzturēšanai nepieciešamais finansējums varētu tikt pārdalīts uz Centru, precīzi tiks noteikts, izstrādājot VM resora  IKT jomas reorganizācijas plānu.
Tāpat uzdevumu īstenošanai un turpmākai informācijas sistēmu izveidei un uzlabošanai Centram tiks piesaistīti arī ES struktūrfondu un citu finanšu instrumentu līdzekļi projektu ietvaros, piemēram Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.1.1.SAM “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” 4.1.1.4.pasākuma “Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus” ietvaros.
Ievērojot visu iepriekšminēto, sākot ar 2025.gada 1.janvāri paredzēts, ka NVD kā finansējuma saņēmēja vietā būs Centrs, kas attiecīgi arī iesniegs projektus CFLA un MK noteikumos par atbalsta saņemšanu tiks noteikts kā finansējuma saņēmējs (izņemot projekta “Veselības nozares statistikas (analītikas) un vadības  informācijas sistēmas attīstība” saņēmējs būs NVD, ņemot vērā projekta saistību ar citiem projektiem un tā vēlāku plānoto projekta īstenošanas uzsākšanu). Savukārt pārējo padotības iestāžu finansējuma saņēmēju maiņa notiks pakāpeniski projektu īstenošanas laikā, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgus grozījumus projektos.
Pārējie finansējuma saņēmēji ir Veselības ministrijas padotības iestādes, kuras veiks ieguldījumus to pārziņā esošajās valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumos un pakalpojumos veselības nozarē, lai īstenotu tām deleģētās valsts pārvaldes funkcijas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.205) 17.punktam, ja finansējuma saņēmējs ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionus), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, nodibinājums vai biedrība, kura projekta ietvaros avansa un starpposma maksājumu kopsummu izmanto tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai, tad avansa un starpposma maksājuma kopsumma var būt 100 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja šāda avansa un starpposma maksājumu kopsumma ir paredzēta normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu. Minētie nosacījumi par avansa un starpposma maksājuma kopsummu ir attiecināmi uz LBMC un Centru, kas nav valsts budžeta iestādes, bet pilda tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu, kam finansējums tiek nodrošināts deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai caur līgumu slēgšanu ar valsts pārvaldes iestādēm. Par Centra veicamajiem pienākumiem deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros VM padotības iestādes slēgs pakalpojumu līgumus ar Centru deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, kas nodrošinās Centra pamatdarbības īstenošanu, tai pašā laikā Centrs nenodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu citām personām, līdz ar to, vērtējot Centra finansiālās iespējas (tai skaitā izvērtējot aizņemšanās iespējas), secināms, ka papildus finansējums projekta īstenošanai tam nav pieejams.

Vienlaikus, ievērojot LBMC un Centram noteikto deleģējumu un lomu (valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmas uzturēšanā, digitālās veselības jomā Latvijā), kas detalizētāk aprakstīta iepriekš, sekmīgai projekta īstenošanai ir nepieciešams noteikt, ka LBMC un Centram avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 % no projektam piešķirtā ES fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027. gadam pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr. 131 “Veselība aprūpes digitalizācija” – ERAF finansējums 21 357 724 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” - ERAF finansējums 21 357 724  euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” - ERAF finansējums 21 357 724 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ERAF finansējums 21 357 724 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 3 “Dzimumu neitralitāte” - ERAF finansējums 21 357 724 euro.
Noteikumu projekts nosaka pirmajā un otrajā atlases kārtas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas katras atlases kārtas atbalstāmajām darbībām. Finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek piešķirts ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 17. punktu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka 4.1.1.4. pasākuma pirmās kārtas un otrās ietvaros īstenojamā projektā attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā pirmās kārtas ietvaros izmaksu un ieguvumu analīzes sagatavošanas izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas nepieciešamas projekta pamatojošās dokumentācijas izstrādei, piemēram, informācijas sistēmas attīstības aktivitāšu apraksta sagatavošanas izmaksas. Projekta attiecināmajās izmaksās nav iekļaujamas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, tai skaitā informācijas ievadīšana Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā.
4.1.1.4. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm, kā arī tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju princips.

Attiecībā uz izmaksu nepārklāšanos norādām, noteikumu projekta 24.5.3. apakšpunktā ir iekļautas izmaksas, kas ir tieši saistītas ar datu importa vai migrācijas veikšanu, kur process ir orientēts uz datu pārvietošanu no vienas sistēmas uz citu vai datu ievadi jaunā vidē. Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka dati tiek veiksmīgi pārnesti un integrēti jaunajā sistēmā, saglabājot to tehnisko un semantisko savietojamību. Paredzētās datu strukturēšanas un bagātināšanas izmaksām ir saistītas ar pareizu datu formatēšanu un transformēšanu. Datu importa vai migrācijas veikšanas process ir parasti vienreizējs vai notiek lielu pārmaiņu vai sistēmu maiņas laikā. Tas ir vairāk vērsts uz sākotnējo datu pārnešanu un strukturēšanu. Izmaksas ietver ne tikai pašus tehniskos aspektus, bet arī nepieciešamību pārstrukturēt datus, pārbaudīt un nodrošināt, ka tie darbojas jaunajā sistēmā. Šeit var iekļaut arī datu bagātināšanu (piemēram, trūkstošas informācijas pievienošanu).

Turpretī noteikumu projekta 24.5.5.apakšpunktā minētais datu kvalitātes audits vērsts uz datu kvalitātes pārbaudi, kura mērķis ir identificēt esošos datu kvalitātes trūkumus un uzlabot tos, lai dati būtu precīzi, pilnīgi un atbilstu noteiktajiem kvalitātes standartiem. Audita ietvaros fokuss ir uz esošo datu precizitātes, pilnīguma, konsekvences un aktualitātes novērtēšanu, kā arī uz uzlabojumu veikšanu atbilstoši audita rezultātiem, ja tādi nepieciešami. Audits ir periodisks process, kas var notikt atkārtoti, lai nodrošinātu datu kvalitāti visā projekta dzīves ciklā. Tam ir arī ilgtermiņa datu uzraudzības aspekts.
Minētās pozīcijas ietvaros izmaksas ir vairāk saistītas ar audita veikšanu, problēmu identificēšanu un pēc tam nepieciešamo uzlabojumu ieviešanu. Tas ietver korekcijas, lai uzlabotu datu kvalitāti pēc audita, piemēram, datu attīrīšanu vai datu kvalitātes uzraudzības sistēmu izveidi.
Datu kvalitāte un savietojamība ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijas digitālās transformācijas sektorā, vairākās risinājumu īstenošanas un attīstības fāzēs var  rasties nepieciešamība veikt pielāgojumus, lai nodrošinātu starp sistēmu procesu darbību, šādas problēmsituācijas var rasties neplānotā kārtā, kā rezultātā to risināšanai  nevarēs izmantot horizontālos risinājumus, kas tiek lietoti lai nodrošinātu datu kvalitāti valstiskā mērogā. Papildus iepriekš minētajam norādām, ka VARAM, kā atbildīgā nozares ministrija datu pārvaldības politikas jomā, šajā investīciju periodā plāno īstenot valsts mēroga horizontālus pasākumus, lai izveidotu valsts pārvaldes biznesa datu modeli un metadatu standartu, tādējādi samazinot risku, ka nākotnē būs nepieciešami semantiski pielāgojumi datiem, lai nodrošinātu starp institūciju sadarbību datu apmaiņu.

Personāla izmaksas, vienkāršotās izmaksas

Profesionāla projekta īstenošanas komanda ar pietiekamu resursu kapacitāti ir viens no būtiskiem aspektiem IKT projektu veiksmīgai īstenošanai. Ņemot vērā ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda pieredzi, projekta īstenošanas kapacitātes problēmas, tai skaitā IKT jomas speciālistu trūkums, uzsākot projekta īstenošanu, nepietiekama profesionalitāte un kapacitāte var radīt kritiski augstu ietekmi projekta laika grafika ievērošanai.

Pirmā atlases kārta

Administratīvā sloga mazināšanai projekta tiešo personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme 20% apmērā no noteikumu projektā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu.

Vienotās personāla izmaksu likmes aprēķins ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem pirmās atlases kārtas finansējuma saņēmējiem un vienādi visos pirmās atlases kārtas projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī attiecīgi Veselības ministrijas veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar Veselības ministrijas veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.1.1.4. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgā 4.1.1.4. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme divdesmit procentu apmērā no noteikumu projekta 24.2. - 24.10. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav Noteikumu projekta 24.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.

4.1.1.4.pasākuma vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kurām ir piemērota vienotā likme, ietver šādus pienākumus:
projekta vadība, aktivitāšu koordinēšana, projekta uzraudzība, t.sk. līgumu uzraudzība, atskaišu sagatavošana, dalībnieku datu apkopošana (E12), pasākumu laika grafiku sagatavošana, grāmatvedības uzskaite, juristu, iepirkumu speciālistu, komunikācijas speciālistu konsultācijas, komunikācijas ar uzraugošajām iestādēm nodrošināšana, institūcijas darbības procesu biznesanalīze, informācijas sistēmu analīze, datorsistēmu lietotāju vai pasūtītāju vajadzību apzināšana projekta specifikāciju sagatavošanā, nodrošinās informācijas sistēmu lietošanas kārtību un aprakstu izstrādi, nodrošinās funkcionalitātes akcepttestēšanu, informācijas sistēmu drošību uzraudzība, uzraudzīs pilnveidojamo un jauno informācijas sistēmu atbilstību vispārpieņemtiem lietojamības principiem un pieejamības standartiem.

Ņemot vērā noteikumu projektā pirmajai atlases kārtai noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējās izmaksas (ERAF un valsts budžeta finansējums (vismaz 15%), kas paredzamas viena projekta īstenošanai ir no 0,3 milj. līdz 6,5 milj. euro), projektu vadības un īstenošanas nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu robežās no 49 000 līdz 1 100 000 euro. Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz vecākais projektu vadītājs (39.1. IV A amatu saime, 11. mēnešalgu grupa), vecākais finanšu eksperta, kas nodrošinās projekta finanšu funkciju izpildi (15.1. III amatu saime, 10. mēnešalgu grupa), jurista (24. II amatu saime, 10.mēnešalgu grupa) vairāku informācijas sistēmu attīstības speciālistu  un informācijas sistēmas testētāja (21.4 III- 21.8 II amatu saime, 10.-12. mēnešalgu grupa), kā arī pakalpojumu pārvaldības procesu eksperta iesaiste (38.2. II amatu saime, 11.mēnešalgu grupa), algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projekta īstenošanas laikā (indikatīvi 2 - 3 gadu periodā) atkarībā no projekta kopējām izmaksām, t.s. konkrētā projekta tvēruma, specifikas un sarežģītības, kā arī no iestādes izvēlētās pieejas projekta pārvaldībā un projekta īstenošanas risinājumos, vidēji viena projekta ietvaros projekta personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu indikatīvi 1 – 8,3 pilnām slodzēm.
Projektu īstenošanai nepieciešamai projekta vadības un īstenošanas personāla skaits un iesaistes apjoms ir atkarīgs no īstenoto projektu lieluma un sarežģītības. Piemēram, E-veselības sistēma (DigiVes platforma) pilnveide paredz, ka tajā būs pieejama pacienta elektroniskā veselības karte (turpmāk - EVK), kas  būs galvenais pacienta veselības datu repozitorijs veselības aprūpes nodrošināšanai, tādējādi nosūtījumi, ārstu slēdzieni, izmeklējumu rezultāti un citi medicīniskie dokumenti būs pieejami elektroniski, tai skaitā bezsaistē. Minētā projekta ietvaros ir paredzēta esošas E-veselības sistēmas jaunu funkcionalitāšu attīstība, tai skaitā nodrošinot datu pieejamību vairākām iesaistītām pusēm.  Tai pašā laikā mazākā projekta ietvaros tiks nodrošināta references genoma IKT infrastruktūras integrācija ar EVK, kurā parādīsies atbilstoša atzīme, ka personas genoma sekvence pieejama Latvijas iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmā. Šī projekta ietvaros faktiski tiks  nodrošināta informācijas apmaiņa starp divām esošām datu bāzēm.

Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu finansējums iepriekš minētajam projekta personālam, kā arī papildu personālam nepietiekama ERAF finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros.
Projekta personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no izveidojamo vai pilnveidojamo IKT risinājumu un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās.

4.1.1.4.pasākuma pārējās tiešās attiecināmās izmaksas, no kurām rēķina personāla atlīdzības izmaksu vienoto likmi, ir izmaksas, kas radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus: visas ar pilnveidojamo vai jaunu informācijas sistēmu saistītās izmaksas, t.sk. informācijas sistēmas audita, drošības pārbaudes, ieviešanas dokumentācijas izstrādes, informācijas sistēmas projektēšanas, izstrādes vai iegādes, datu pārvaldības risinājumu ieviešanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumu izmaksas projekta īstenošanas nodrošinājumam, datu centru un skaitļošanas infrastruktūras tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes, projekta ietvaros izveidoto vai pilnveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un atvērto datu izmantošanas veicināšanas, lietotāju vajadzību analīzes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes un  komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas.


Vienotā likme 15 % apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām tiek piemērota projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai iestāde varētu darboties un kas nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Projekta vadības un īstenošanas personāla netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst, piemēram, kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas, telekomunikācijas, interneta izmaksas.

Vienlaikus noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmajām izmaksu pozīcijām, ņemot vērā, ka IKT projekti ir ļoti atšķirīgi pēc to sarežģītības pakāpes un informācijas sistēmu izstrādes izmaksu apjoms ir atkarīgs no nefunkcionālām un funkcionālām prasībām, kas raksturo to sarežģītību. Piemēram, tas ietver integrāciju ar citām informācijas sistēmām, reģistriem, koplietošanas risinājumu izmantošanu, lietotāju skaitu, drošību, veiktspēju un citas prasības. Tāpat informācijas sistēmu izstrādē piesaistāmo speciālistu atalgojuma likmju diapazons ir ļoti liels un nav iespējams prognozēt, kādas kvalifikācijas speciālistu iesaiste un kādā intensitātē būs nepieciešama sistēmas izstrādē.

Otrā atlases kārta

Iepriekš minētie personāla likmes nosacījumi netiek piemēroti otrās atlases kārtas projektam, kurā tiek īstenotas kapacitātes stiprināšanas aktivitātes un veselības aprūpes jomā attīstāmo risinājumu arhitektūras koordinēšana un pārvaldība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem , kas nepieciešama saturiskai projektu uzraudzībai. Saskaņā ar ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu IKT pieejamības, e-pārvaldes un pakalpojumu atbalsta pasākumu noslēguma izvērtējumu, viens no būtiskākajiem investīciju IKT jomā efektivitātes priekšnosacījumiem ir veidojamo risinājumu sadarbspēja un atbilstība kopējiem arhitektūras principiem, kā arī veidojamo risinājumu atbilstības uzraudzība kopējai arhitektūrai.

Otrās atlases kārtas ietvaros ir paredzētas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, izņemot virsstundas, kas attiecināmas kā faktiskās izmaksas, ņemot vērā riskus, kas saitīti ar darbību pārklāšanos, jo nav iespējams skaidri nošķirt projektā plānotās darbības, ko veiks īstenošanas personāls no darbībām, kurām tiks piemēroti iepirkuma nosacījumi. Tāpat, minētā pieeja paredzēta, lai neradītu riskus n+3 izpildei. 
Otrās atlases kārtas ietvaros projekta vadības personāla izmaksām ir noteikti ierobežojumi, kur izmaksu apmērs nepārsniedz ierobežojumu, ko aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 euro kalendāra gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas;
Tāpat paredzot, ka, lai nodrošinātu projekta vadību un īstenošanu, šīs atbalstāmās darbības ietvaros ir  attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, tad attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilna darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē.
Vienotā likme 15 % apmērā no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām tiek piemērota projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai iestāde varētu darboties un kas nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Projekta vadības un īstenošanas personāla netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst, piemēram, kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas, telekomunikācijas, interneta izmaksas.

Vienlaikus noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām.

4.1.1.4.pasākuma pirmās un otrās kārtas savstarpējā demarkācija.
Pirmajā kārtā paredzētie finansējuma saņēmēji projektu ietvaros plāno konkrētu IKT risinājumu veselības jomā izveidi vai pilnveidi, kuru pēc projekta īstenošanas beigām varēs izmantot atbilstoši pakalpojuma saņēmēji (pacienti, medicīnas personāls, ārstniecības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, u.c). Projekta īstenošanas personāla galvenie uzdevumi ir saistīti ar kvalitatīva iepirkuma nodrošināšanu un IKT risinājumu pieņemšanu pēc iepirkumā definēto darbu izpildes.

Otrās kārtā ir paredzēts  kapacitātes stiprināšanas aktivitātes un veselības aprūpes jomā attīstāmo IKT risinājumu arhitektūras koordinēšana un pārvaldība, atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem. Projekta ietvaros paredzot sniegt metodisko, IKT risinājumu un ekspertīzes atbalstu un īstenojot integrētu publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitoringu, iesaistoties veselības aprūpes jomā attīstāmo IKT risinājumu un iespēju izmantošanas veicināšanā, īstenojot mācību, informatīvos un publicitātes pasākumus, kā arī sagatavojot metodiskos materiālus, vadlīnijas un detalizētu prasību izstrādi veselības aprūpes IKT risinājumu ieviešanai.

Neparedzētie izdevumi, citi izmaksu attiecināmības nosacījumi

Ņemot vērā projektu sarežģītību, projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētas izmaksas. Līdzšinējā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieredze VARAM un VM pārziņā esošajos IKT projektos rāda, ka neatkarīgi no projekta gatavības pakāpes neparedzēto izmaksu iekļaušana projektos mazina projektu īstenošanas riskus. Ievērojot minēto, 4.1.1.4.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros paredzēts, ka neparedzētie izdevumi ir daļa no projekta attiecināmajām izmaksām un nepārsniedz 3% no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām. Neparedzētie izdevumi tiek plānoti neparedzamu un iepriekš nezināmu darbu veikšanai vai papildus izmaiņu pieprasījumiem, kuri tiek konstatēti, piemēram, informācijas sistēmas izstrādes gaitā un kurus nebija iespējams precīzi definēt vai paredzēt publiskā iepirkuma tehniskās specifikācijas dokumentācijā, piesaistot informācijas sistēmas izstrādātāju. Neparedzētie izdevumi var tikt izmantoti arī 4.1.1.4. pasākuma pirmās atlases kārtas informācijas sistēmas saskartņu un sadarbspējas nodrošināšanai ar jau esošajām citu resoru informācijas sistēmām, jo uz informācijas sistēmas izstrādātāja piesaistes publiskā iepirkuma izsludināšanas brīdi nav iespējams paredzēt visas nianses un darbietilpību, kāda jāieplāno no jauna veidojamās informācijas sistēmas sadarbspējas nodrošināšanai ar esošajām informācijas sistēmām.
Nosakot neparedzēto izmaksu ierobežojumu projektā, ir ņemta vērā ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda pieredze, kas liecina, ka neatkarīgi no projekta gatavības pakāpes neparedzēto izmaksu iekļaušana projektos mazina projektu īstenošanas riskus. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem finansējuma saņēmējs var izmantot attiecināmo izmaksu segšanai, ja attiecīgie neparedzētie izdevumi iepriekš saskaņoti ar sadarbības iestādi saskaņā ar vienošanos.

Lai nodrošinātu projektu īstenošanas savlaicīgu uzsākšanu, izmaksas tiks attiecinātas no 2023. gada 15. augusta, kad Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam”, kurā ir noteikti veselības nozares digitālās transformācijas virzieni un uzdevumi. Projekts nedrīkst būt pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē (t.i., piemēram, projekta ietvaros plānotie IKT risinājumi nedrīkst būt ieviesti produkcijas vidē).

Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, ir jāuzskata par attiecināmām izmaksām saskaņā ar 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējam ir jānodrošina finanšu plūsmu (tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu) skaidra atdalīšana no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā ir noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projekts paredz, ka 4.1.1.14.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, tai skaitā projekta ietvaros izveidoto un ieviesto IKT risinājumu darbību vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumu, tad finansējumu izstrādāto valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un pakalpojumu tālākai uzturēšanai, tās plāno iestādes budžeta ietvaros vai sedz no tām piešķirtās valsts dotācijas deleģēto pārvaldes funkciju īstenošanai. 
Nepieciešamo finansējumu projekta rezultātu uzturēšanai pieprasot:
- saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17.janvāra noteikumu Nr.15 “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam” (turpmāk - noteikumi Nr.15) 9.4. apakšpunktu, ņemot vērā izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un tas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem
- saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”, ja finansējums attiecīgajā gadā nepieciešams pirms tiek precizētas izmaiņas izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai atbilstoši noteikumiem Nr.15.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas laikā ir attiecināmas lietojumprogrammatūras risinājumu īres un saistīto pakalpojumu izmaksas projekta ietvaros īstenojamo risinājumu ieviešanai un aprobācijai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas vadlīnijām "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā", plānojot projektam nepieciešamo finansējumu, projekta iesniedzējam ir jāizvērtē, vai iepriekš minēto lietojumprogrammatūras risinājumu saimnieciski izdevīgāk ir iegādāties vai nomāt, un finansējuma saņēmēja pienākums ir pamatot un pierādīt, ka ir ievērots saimnieciskā izdevīguma princips. Izmaksām ir jābūt pamatotām, noteiktām atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam, kā arī minētās izmaksas ir attiecināmas tikai projekta īstenošanas laikā.

Ievērojot Eiropas līmeņa ieteikumus attiecībā uz IKT risinājumu atkārtotu izmantošanu, tai skaitā EK izstrādātās vadlīnijas "New European Interoperability Framework - Promoting seamless services and data flows for European public administrations", kā arī ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieguldījumu IKT pieejamības, e-pārvaldes un pakalpojumu atbalsta pasākumu noslēguma izvērtējumā iekļautie ieteikumi, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējam projekta ietvaros izstrādātās vai pielāgotās programmatūras pirmkodu publicē publiski pieejamā programmatūras koda repozitorijā (piemēram, https://github.com/), izņemot gadījumus, kas saskaņoti ar VARAM kā valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju. Informācija par pamatotiem izņēmumiem, kad prasība nav izpildāma, piemēram, ņemot vērā sistēmai izvirzītos drošības ierobežojumus, tiek iekļauta IKT risinājuma attīstības aktivitātes aprakstā, kas tiek saskaņots ar VARAM saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 368.

Citi nosacījumi

Ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu euro, noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam. Šis nosacījums neattiecas uz otrās atlases kārtas ietvaros Centra īstenoto kapacitātes projektu, kura ietvaros plānots nodrošināt Veselības nozares (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara principiem un ieteikumiem koordinēšanu un pārvaldību. Izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu. Savukārt noteikumu projekta ietvaros paredzētā Centra īstenotā kapacitātes projekta joma ir veselības nozares domēnu un pilnveidojamo risinājumu koordinācija un pārvaldība (saturiska 4.1.1.4. pasākuma projektu uzraudzība), kur projekta ieguvumi nav aprēķināmi, līdz ar to noteikumu projektā ir paredzēts izņēmums, ka nosacījums par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu nav attiecināms uz šo projektu.

ES fondu Kopīgo noteikumu regulā 2021.–2027. gadam (regula 2021/1060) nav ietverti saistoši projekta pārskata periodi katrai nozarei un investīciju jomai, kā tas tika noteikts iepriekšējā regulā (Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikums "15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi"). Ievērojot EK ekonomiskā novērtējuma vadlīnijās "Economic Appraisal Vademecum 2021-2027” (pieejamas tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/newsroom/news/2021/09/20-09-2021-project-selection-the-economic-appraisal-vademecum) un EK izstrādātajās vadlīnijās "Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014 – 2020" (pieejamas tīmekļvietnē: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/120c6fcc-3841-4596-9256-4fd709c49ae4) noteikto, kā arī ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda pieredzi 4.1.1.4. pasākuma projektu pārskata periods jeb dzīves cikls ir 10 – 15 gadi. Ievērojot 4.1.1.4. pasākuma projektu pirmās atlases kārtas specifiku, pamatotos gadījumos var piemērot citu projekta pārskata periodu jeb dzīves ciklu.

4.1.1.4.pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Pasākuma ietvaros paredzēti valsts varas īstenošanas pasākumi, pārvaldes uzdevumu izpilde, vispārīgi pasākumi sabiedrības interesēs un plānotie finansējuma saņēmēji ir tiešās pārvaldes iestādes vai atvasinātas publiskas personas, kas veic deleģēto pārvaldes uzdevumus, kas 4.1.1.4. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 4.1.1.4. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.
Ieguldījumi valsts  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumos un pakalpojumos aptver plašu veselības aprūpes jomu digitalizāciju un datu integrācijas risinājumu ieviešanu, lai uzlabotu gan pacientu aprūpi, gan veselības nozares pārvaldību kopumā. Šie uzlabojumi ietver šādas galvenās sastāvdaļas:
Pacienta elektroniskā veselības karte (EVK)
Jauni veselības dati: Tiks paplašināta elektroniskā veselības kartē iekļaujamā informācija, iekļaujot zobārstniecības datus, medicīnisko apliecību par dzimšanu, mātes pasi, pacienta funkcionēšanas novērtējumu, nosūtījumus uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, kā arī ārstēšanas un rehabilitācijas plānus.
E-receptes funkcionalitātes uzlabošana: E-receptes sistēmas optimizācija, lai nodrošinātu efektīvāku zāļu izrakstīšanas un saņemšanas procesu.
E-pieraksta sistēmas un vienotas rindu risinājuma attīstīšana
Izveide vienotai sistēmai, kas ļaus pacientiem ērti pierakstīties pie ārsta, samazinot gaidīšanas laikus un uzlabojot pieejamību.
Apmaksas talonu veidošana: Balstoties uz medicīnisko informāciju, tiks attīstīta sistēma, kas ģenerē apmaksas talonus pakalpojumu saņemšanai.
Jauni reģistri un to pilnveidošana
Dzimumšūnu reģistrs: Jauna reģistra izveide, kas pārvaldīs informāciju par dzimumšūnām.
Slimību reģistru pilnveide: Esošo slimību reģistru paplašināšana un uzlabošana, lai tie nodrošinātu detalizētākus un precīzākus datus par pacientu veselības stāvokli.
Veselības nozares datu noliktava un analītikas risinājumi
Tiks izveidota datu noliktava veselības nozares datiem, kas nodrošinās plašas datu analīzes iespējas statistikas veidošanai, uzraudzībai un lēmumu pieņemšanai.
Skrīninga datu modulis: Izstrādāts modulis, kas atbalstīs efektīvu skrīninga pakalpojumu organizēšanu (piemēram, uzaicinājumu izsūtīšanu un pēcskrīninga pakalpojumu nodrošināšanu).
Darba spēka plānošana un vienotais reģistrs
Veselības nozares darbinieku reģistrs, kas iekļaus pilnīgu informāciju par veselības nozarē strādājošiem speciālistiem, tostarp to izglītību, noslodzi un tālākizglītību.
Reģistram būs pieejama plaša integrācija ar citām sistēmām, piemēram, ar Uzņēmumu reģistru un Valsts adrešu reģistru, nodrošinot vienotu un precīzu informācijas apriti.
Integrācija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sistēmām
Integrācija ar ‘112 platformu’ un IĢIS (integrēto ģeotelpisko informācijas sistēmu) nodrošinās datu apmaiņu starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citām iestādēm.
NMP dispečerizācijas risinājuma (Emy 3. versija) modernizācija uzlabos palīdzības sniegšanas operativitāti un saziņu.
Personas genoma sekvence EVK
EVK tiks papildināta ar informāciju par personas genoma sekvenci, kas ļaus pielietot personalizētu medicīnu un sniegs datus par ģenētiskajiem riskiem un profilakses iespējām.
Šie uzlabojumi ir vērsti uz veselības aprūpes sistēmas modernizāciju, pacientu aprūpes kvalitātes paaugstināšanu un nozares datu pārvaldības efektivitāti, kas ļaus pieņemt labāk pamatotus lēmumus gan klīniskajā, gan administratīvajā līmenī.

Atbilstoši regulas 2021/1060 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu Uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

4.1.1.4. pasākuma īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinēšana ar ES kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (turpmāk – AF plāns), vērtējot investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu un novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. 4.1.1.4. pasākuma pirmā atlases kārta papildina AF plāna 2.1. reformu un investīciju virzienu "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija", kā arī 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākumu "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk- 1.3.1.1.pasākums).
Starp plānotajiem pasākumiem 4.1.1.4.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros un 1.3.1.1. pasākumu un AF plāna 2.1. reformu un investīciju virzienu "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību digitālā transformācija" finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. Dubultā finansējuma risks tiks novērsts projektu līmenī, kā arī izstrādājot jomu (domēna) arhitektūru, nodrošinot, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas atkārtoti no dažādiem avotiem. Ņemot vērā, ka gan ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, gan AF plāna investīciju ietvaros ir atbalstāmas līdzīgas darbības, projektu iesniedzējiem būs jāiesniedz apliecinājums par informētību attiecībā uz interešu konflikta jautājumu regulējumu un to integrāciju iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā apliecinot dubultā finansējuma novēršanas mehānismu pret citiem finansēšanas avotiem, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas no dažādiem avotiem.

4.1.1.4. pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānoti tiešās pārvaldes iestāžu vai atvasinātu publisku personu, kas veicinās Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3) jomu attīstību programmas līmenī kopumā, nenodalot to projektu līmenī. Tas nozīmē, ka pasākuma ietvaros netiks sniegts tiešs atbalsts komersantiem, kā arī nav plānoti pētniecisko organizāciju projekti, kur finansējuma saņēmējam būtu jāuzkrāj dati par RIS3 jomā atbalstītajiem komersantiem vai RIS3 jomu veidiem.

Projektu ietvaros, izstrādājot valsts informācijas sistēmas, platformas un e-pakalpojumus, ir jānodrošina atbilstība MK 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības", MK 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", MK 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", MK 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" un MK 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" un citiem horizontālajiem noteikumiem. Tāpat izstrādājot valsts informācijas sistēmas, platformas un e-pakalpojumus finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem ir jāievēro „European Interoperability Framework” Eiropas sadarbspējas satvara rekomendācijas un IKT standartus. Projekta iesniedzējiem, izstrādājot valsts informācijas sistēmas, platformas un e-pakalpojumus, izvērtēt iespējas konkrētajos veselības nozares lietojuma gadījumos datu apmaiņai starp valsts pārvaldes reģistriem, izmantot Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) piedāvātos koplietošanas risinājumus, piemēram, DAGR platformu (alfanumeric).

4.1.1.4. pasākumam nav tieša ietekme uz principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", bet ir papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu, piemēram investīcijas digitālajā veselībā samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai.


[1] Informatīvais ziņojums “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam”, 23-TA-824, MK 15.03.2023. prot. Nr.40/38.§. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ca84fcc7-3f49-4ac1-a75a-418b6da1f483

[2] Global strategy on digital health 2020-2025, World Health Organisation. Pieejams: https://www.who.int/docs/default-source/documents/gs4dhdaa2a9f352b0445bafbc79ca799dce4d.pdf

[3] Regional digital health action plan for the WHO European Region 2023- 2030. Pieejams: https://apps.who.int/iris/handle/10665/360950

[4] Ministru kabineta 15.02.2023. rīkojums Nr.81 “Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveide Latvijas iedzīvotāju references genoma glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai" pases apstiprināšanu”, pieejams https://likumi.lv/ta/id/339545-par-2-1-3-1-i-investicijas-projekta-informacijas-tehnologiju-infrastrukturas-izveide-latvijas-iedzivotaju-references-genoma

Nē

Īstenojot projektus, iedzīvotājiem tiks nodrošināta plašāka to veselības datu pieejamība e-veselības sistēmā; tiks nodrošināti jauni, kā arī pilnveidoti esošie e-pakalpojumi veselības nozarē, kas nodrošinās ērtāku un ātrāku pakalpojumu saņemšanu un samazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem.
Īstenojot projektus, ārstniecības personām tiks nodrošināta platforma šo personu reģistrācijai, sertifikācijai un resertifikācijai, uzraudzībai un atbilstošās politikas plānošanai nepieciešamie dati, kā arī tiks nodrošināta datu elektroniska aprite ar iesaistītajām pusēm, piemēram, izglītības un sertifikācijas iestādēm.

Īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.
Veselības ministrija 4.1.1.4. pasākuma ietvaros pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības inspekcija būs finansējuma saņēmēji.
Šī 4.1.1.4. pasākuma ietvaros tiks attīstīti tādi digitāli risinājumi, kas nodrošinās efektīvāku valsts pakalpojumu sniegšanu un datu analīzi samazinot vai pat novēršot manuālo darbu. Plānots, ka finansējuma saņēmēji savas projekta idejas saskaņos ar VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizāciju,  kurā tiks norādīta kopsavilkuma informācija par projektā plānotajiem ieguvumiem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz (ja kopējais finansējuma apjoms pārsniedz 1 000 000 euro), ka projekta iesniedzējiem ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver arī administratīvā sloga samazinājuma aprēķinu.
Šajā 4.1.1.4. pasākuma īstenošanas posmā nav iespējams noteikt konkrētu administratīvā sloga samazinājumu anotācijas 2.1. sadaļā minētajām mērķa grupām, jo plānoto projekta idejas nav vēl saskaņotas  ar VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizāciju un  uz projektu iesniegšanas brīdi var mainīties.

Nē

Nē

Nē

Jā

-

-