Anotācija

Noteikumu projekta mērķis ir papildināt MK noteikumos Nr.1227 ietvertos regulējamos sabiedrisko pakalpojumu veidus ar aukstumapgādi, elektroenerģijas apgādē ar elektroenerģijas uzkrāšanu, dabasgāzes apgādē ar dabasgāzes ieguvi un sašķidrinātās dabasgāzes saņemšanu, izkraušanu, uzglabāšanu un pārvēršanu gāzveida stāvoklī turpmākai piegādei uz dabasgāzes sadales sistēmu, kā arī ūdenssaimniecības nozarē ar notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai.

Vispārējā kārtība

Ievērojot Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2. panta 4.punktā noteikto kārtību, ka sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets. Nepieciešamību veikt izmainas MK noteikumos Nr.1227 nosaka apstāklis, ka 2025. gada jūlijā veikti grozījumi Enerģētikas likumā, izveidojot regulējumu aukstumapgādei un dabasgāzes ražošanai, Elektroenerģijas tirgus likumā 2025. gada martā izdarīti grozījumi, kas nosaka jaunus pienākumus elektroenerģijas uzkrātuvju darbībai, savukārt 2025. gada martā stājās spēkā likums "Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā", ar kuru notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir atsevišķi izdalīta kā sabiedriskais pakalpojums, kā arī ir izveidots notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā sniegtā pakalpojuma regulējums.

Elektroenerģijas apgādē regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk - Likums) līdz šim netika skaidri definētas elektroenerģijas uzkrātuves, to operatori un tiem noteiktie pienākumi un tiesības. Elektroenerģijas uzkrātuves tika definētas kā daļa no ražošanas vai daļa no lietotāja kopējas ražošanas/patēriņa sistēmas, bet elektroenerģijas uzkrātuves nebija atsevišķi iekļautas ne tirgus dalībnieka, ne sistēmas dalībnieka definīcijās. Ņemot vērā praksē pastāvošo situāciju, elektroenerģijas uzkrātuves sistēmai var tikt pieslēgtas arī kā individuāli objekti, ar ko iespējams veikt ne tikai elektroenerģijas ražošanas iekārtās saražotās elektroenerģijas uzkrāšanu, bet arī veikt elektroenerģijas uzkrāšanu no tīkla tās vēlākai nodošanai tīklā ("elektroenerģijas ražošana izmantojot elektroenerģiju"), vai tās var tikt izmantotas pieprasījuma reakcijas nodrošināšanai vai sistēmas balansēšanai. Attiecīgi, lai neizslēgtu iespēju uzstādīt tikai elektroenerģijas uzkrātuvi vai elektroenerģijas uzkrātuvju sistēmu ar atsevišķu pieslēgumu elektroenerģijas sistēmai, tika veikti grozījumi Likumā, kas skaidri definē elektroenerģijas uzkrātuves operatoru, tā tiesības un pienākumus.

Tika veikti grozījumi arī Likuma 26.¹ pantā, panta pirmajā daļā norādot, ka uzkrātuves operatoram, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatēšanu, ja tas reģistrēts elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā. Jau līdz šim atsevišķas uzkrātuves var pastāvēt, uz tām, atbilstoši līdz šim spēkā esošajai elektroenerģijas ražotāja definīcijai bija attiecināms elektroenerģijas ražotāju regulējums. Attiecīgi reģistrācijas un darbības nosacījumi pēc iespējas pielīdzināmi elektroenerģijas ražotājiem. Nepieciešamības gadījumā papildus specifiskas prasības nākotnē var tikt noteiktas Likumā, uz tā deleģējuma izdotajos Ministru kabineta noteikumos vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - Regulators) izstrādātos sistēmas pieslēgumu noteikumos, tarifu metodikās u.c.

Attiecīgi, ja elektroenerģijas uzkrātuves operators plāno ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi, kuras uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par vienu megavatu un to izmantot darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū, elektroenerģijas uzkrātuves operatoram, atbilstoši Likuma 26.¹ panta pirmajai daļai jābūt reģistrētam elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā. 
Attiecīgi, lai arī elektroenerģijas uzkrātuves tiek izdalītas no elektroenerģijas ražošanas iekārtu regulējuma, tām  veidotais jaunais regulējums ir pēc būtības līdzīgs ar regulējumu, kas tiek piemērots elektroenerģijas ražotājiem, kas līdz šim tika attiecināts arī uz elektroenerģijas uzkrātuvēm, tajā skaitā nosakot slieksni, no kāda ir regulējama elektroenerģijas uzkrāšana. 
Ņemot vērā minēto, elektroenergijas uzkrātuvju operatoriem, tāpat kā elektroenerģijas ražotājiem, būs regulāri jāinformē Regulators par savu darbību, iesniedzot atskaites saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/36 "Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē" un Regulatora lēmumu Nr.1/42 "Informācijas iesniegšanas vispārīgie noteikumi" un jāmaksā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 30. un 30. pantā noteikto kārtību. Savukārt elektroenerģijas ražotājiem, kuru īpašumā būs uzkrātuve, būs jānodala grāmatvedība un uzskaite attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, kā arī būs nepieciešami līgumi starp ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru utt.

Dabasgāzes apgādē regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Regulējamie sabiedrisko pakalpojumu veidi dabasgāzes apgādē ir noteikti Enerģētikas likumā. Līdz 2024. gada 15. jūlijam, kad stājās spēkā 2024. gada 13. jūnija likums "Grozījumi Enerģētikas likumā", Enerģētikas likums noteica, ka dabasgāzes apgādē ir regulējams dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un tirdzniecības pakalpojumi, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumi.
2024. gada 13. jūnija grozījumi Enerģētikas likumā noteic, ka enerģijas ražošana ietver arī dabasgāzes, tajā skaitā biometāna un cita gāzveida kurināmā no atjaunīgajiem energoresursiem ieguvi, kā arī mazoglekļa gāzveida kurināmā ieguvi (turpmāk viss kopā – atjaunīgā gāze). Šādas izmaiņas enerģētikas regulējumā veiktas, jo biometāns ir viena no Eiropas Savienībā pieejamākajām atjaunīgajām gāzēm enerģētikas sistēmas dekarbonizēšanai. Biometānam ir mazāks kopējais siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms nekā fosilajām degvielām, līdz ar to tā ieguve un izmantošana samazinās atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus samazinot atkarību mainīgajām dabasgāzes cenām, un palīdzēs virzībā uz Latvijas klimatneitralitātes mērķi. Regulējums veidots tā, lai tas attiektos ne tikai uz pašlaik veikto biometāna ieguvi, bet aptvertu arī atjaunīgās gāzes, kuru ieguve nākotnē būtu iespējama. 

Ar minētiem Grozījumiem Enerģētikas likumā tika noteikts, ka dabasgāzes, izņemot sašķidrinātās dabasgāzes, ieguve, ja dabasgāze paredzēta turpmākai ievadīšanai nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, ir enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru nepieciešams reģistrēt un ka Regulators veido dabasgāzes ražotāju reģistru un nosaka dabasgāzes ražošanas vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem dabasgāzes ražotājiem, kuru darbību regulē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Ūdenssaimniecības nozarē regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Regulējamie sabiedriskie pakalpojumu veidi ūdenssaimniecības nozarē ir noteikti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā. Līdz 2025.gada 18.martam, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā" darbības saistībā ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu nebija atsevišķi izdalītas kā sabiedriskie pakalpojumi, kā arī nebija paredzēts notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā sniegtā pakalpojuma regulējums. Šobrīd atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.panta 9.punktam un 5.panta pirmajai daļai saskaņā ar šo likumu un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Regulators regulē šādus sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumus:
1) visus sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā pārsniedz 100 000 kubikmetru gadā;
2) notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā veikto notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai, ja komersants šos pakalpojumus atsevišķi sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.
Ievērojot to, ka par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem uzskatāmas ne tikai notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā veiktās darbības notekūdeņu attīrīšanā, attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādē, pārstrādē un sagatavošanā utilizācijai, bet arī darbības, kuras veic esošie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji pēc pašu veiktā notekūdeņu attīrīšanas procesa, papildināms arī visu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaitījums (Noteikumu projekta 9.1.5.apakšpunkts).
MK noteikumi Nr.1227 neparedz šādu regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu – notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai.

Aukstumapgādes nozarē regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra direktīva 2023/1791/ES par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955/ES (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2023/1791) paredz virkni jaunu nosacījumu centralizētas aukstumapgādes pakalpojumu sniedzējiem, pārsvarā tos salāgojot ar centralizētās siltumapgādes regulējumu.Saskaņā ar 2025. gada 19. jūnija likumu "Grozījumi Enerģētikas likumā" (stājas spēkā 16.07.2025.) ir papildināts Enerģētikas likumā ietvertais energoapgādes termina skaidrojums, iekļaujot tajā arī aukstumapgādi (jeb dzesēšanai un saldēšanai nepieciešamās enerģijas piegādi). Ņemot vērā to, ka līdz šim nacionālajos tiesību aktos nebija izveidots regulējums aukstumapgādei (atskaitot atsevišķus terminus un vispārējas normas Enerģētikas likumā), kas regulētu attiecības starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju, līdz ar attiecīgo Enerģētikas likuma normu stāšanos spēkā nepieciešams veikt grozījumus tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, papildinot tos ar centralizētās aukstumapgādes pakalpojumu sniedzējam piemērojamām normām, tai skaitā - iekļaujot aukstumapgādi kā regulējamu sabiedrisko pakalpojumu veidu no noteikta piegādātās enerģijas sliekšņa. Deleģējums grozījumiem MK noteikumos Nr.1227 izriet no likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu veidiem" 2. panta ceturtās daļas, kur noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets. Attiecīgi ņemot vērā Enerģētikas likumā ietverto papildinājumu ar aukstumapgādi kā energoapgādes veidu, nepieciešams papildināt arī MK noteikumus Nr.1227, iekļaujot tajos aukstumapgādi. Aukstumapgādes nozares pakalpojumu sniedzējiem būs regulāri jāinformē Regulators par savu darbību, iesniedzot atskaites saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/36 "Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē" un Regulatora lēmumu Nr.1/42 "Informācijas iesniegšanas vispārīgie noteikumi" un jāmaksā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 30. un 30. pantā noteikto kārtību.

Nē

Grozījumi MK noteikumos Nr.1227 paredz noteikt kā regulējamu sabiedrisko pakalpojumu veidu elektroenerģijas apgādē  elektroenerģijas uzkrāšanu elektroenerģijas uzkrātuvēs, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par vienu megavatu. 

Attiecīgi, ja elektroenerģijas uzkrātuves operators plāno ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi, kuras pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par vienu megavatu un to izmantot darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū, elektroenerģijas uzkrātuves operatoram, atbilstoši Likuma 26.¹ panta pirmajai daļai jābūt reģistrētam elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā. 

Lai arī elektroenerģijas uzkrātuves tiek izdalītas no elektroenerģijas ražošanas iekārtu regulējuma, tām  veidotais jaunais regulējums ir pēc būtības līdzīgs ar regulējumu, kas tiek piemērots elektroenerģijas ražotājiem, kas līdz šim tika attiecināts arī uz elektroenerģijas uzkrātuvēm, tajā skaitā nosakot slieksni, no kāda ir regulējama elektroenerģijas uzkrāšana. Ņemot vērā minēto, elektroenergijas uzkrātuvju operatoriem, tāpat kā elektroenerģijas ražotājiem, būs regulāri jāinformē Regulators par savu darbību, iesniedzot atskaites saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/36 "Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē" un Regulatora lēmumu Nr.1/42 "Informācijas iesniegšanas vispārīgie noteikumi" un jāmaksā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 30. un 31. pantā noteiktajai kārtībai. Savukārt elektroenerģijas ražotājiem, kuru īpašumā būs uzkrātuve, būs jānodala grāmatvedība un uzskaite attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, kā arī būs nepieciešami līgumi starp ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru utt.

Grozījumi MK noteikumos Nr.1227 paredz noteikt kā regulējamu sabiedrisko pakalpojumu veidu dabasgāzes apgādē dabasgāzes, izņemot sašķidrinātās dabasgāzes, ieguvi turpmākai ievadīšanai nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā. Līdz ar to arī dabasgāzes ražotājiem, kuri ir fiziskas personas un paredz saražoto dabasgāzi ievadīt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, izmantojot pieslēgumu vai dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā (tostarp ūdeņraža) ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā, būs regulāri jāinformē Regulators par savu darbību, iesniedzot atskaites saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/36 "Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē" un Regulatora lēmumu Nr.1/42 "Informācijas iesniegšanas vispārīgie noteikumi" un jāmaksā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 30. un 31. pantā noteiktajai kārtībai. 

Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.1227 arī tiek noteikts, ka aukstumapgādē nepieciešams regulēt sekojošu saimniecisko darbību: dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanu iekārtās ar kopējo uzstādīto dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas jaudu, kas lielāka par vienu megavatu, ja centralizētajā aukstumapgādes sistēmā nodotais dzesēšanai nepieciešamās enerģijas apjoms pārsniedz 5000 megavatstundu gadā; dzesēšanai nepieciešamās enerģijas pārvadi un sadali galalietotājiem, ja starp tiem ir mājsaimniecības lietotāji un ja kopējais pārvadītās un sadalītās dzesēšanai nepieciešamās enerģijas apjoms pārsniedz 5000 megavatstundu gadā, izņemot gadījumus, ja autonomā ražotāja vai neatkarīgā ražotāja saražoto dzesēšanai nepieciešamo enerģiju piegādā līdz regulējamā aukstumapgādes sistēmas operatora tīkliem; dzesēšanai nepieciešamās enerģijas tirdzniecību enerģijas lietotājiem, ja tirgoto dzesēšanai nepieciešamo enerģiju piegādā pa regulējamā aukstumapgādes sistēmas operatora tīkliem. Stājoties spēkā MK noteikumu Nr.1227 atbilstošajiem grozījumiem, aukstumapgādes pakalpojumu komersanti pēc to reģistrācijas vai licencēšanas maksās valsts nodevu un sniegs Regulatoram nepieciešamo informāciju.
 

Grozījumi MK noteikumos Nr.1227 paredz kā regulējamu sabiedrisko pakalpojumu veidu elektroenerģijas apgādē noteikt elektroenerģijas uzkrāšanu elektroenerģijas uzkrātuvēs, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par vienu megavatu. 

Attiecīgi, ja elektroenerģijas uzkrātuves operators plāno ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi, kuras pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par vienu megavatu un to izmantot darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū, elektroenerģijas uzkrātuves operatoram, atbilstoši Likuma 26.¹ panta pirmajai daļai jābūt reģistrētam elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā. 

Lai arī elektroenerģijas uzkrātuves tiek izdalītas no elektroenerģijas ražošanas iekārtu regulējuma, tām  veidotais jaunais regulējums ir pēc būtības līdzīgs ar regulējumu, kas tiek piemērots elektroenerģijas ražotājiem, kas līdz šim tika attiecināts arī uz elektroenerģijas uzkrātuvēm, tajā skaitā nosakot slieksni, no kāda ir regulējama elektroenerģijas uzkrāšana. Ņemot vērā minēto, elektroenergijas uzkrātuvju operatoriem, tā pat kā elektroenerģijas ražotājiem, būs regulāri jāinformē Regulators par savu darbību, iesniedzot atskaites saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/36 "Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē" un Regulatora lēmumu Nr.1/42 "Informācijas iesniegšanas vispārīgie noteikumi" un jāmaksā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Savukārt elektroenerģijas ražotājiem, kuru īpašumā būs uzkrātuve, būs jānodala grāmatvedība un uzskaite attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, kā arī būs nepieciešami līgumi starp ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru u.t.t.

Grozījumi MK noteikumos Nr.1227 paredz noteikt kā regulējamu sabiedrisko pakalpojumu veidu dabasgāzes apgādē dabasgāzes, izņemot sašķidrinātās dabasgāzes, ieguvi turpmākai ievadīšanai nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā. Līdz ar to arī dabasgāzes ražotājiem, kuri ir juridiskas personas un paredz saražoto dabasgāzi ievadīt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, izmantojot pieslēgumu vai dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā (tostarp ūdeņraža) ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā, būs regulāri jāinformē Regulators par savu darbību, iesniedzot atskaites saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/36 "Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē" un Regulatora lēmumu Nr.1/42 "Informācijas iesniegšanas vispārīgie noteikumi" un jāmaksā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

ka  kā regulējamu sabiedrisko pakalpojumu veidu dabasgāzes apgādē dabasgāzes, izņemot sašķidrinātās dabasgāzes, ieguvi turpmākai ievadīšanai nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā. Līdz ar to arī dabasgāzes ražotājiem, kuri ir juridiskas personas un paredz saražoto dabasgāzi ievadīt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, izmantojot pieslēgumu vai dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas punktu no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā (tostarp ūdeņraža) ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā, būs regulāri jāinformē Regulators par savu darbību, iesniedzot atskaites saskaņā ar Regulatora lēmumu Nr.1/36 "Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē" un Regulatora lēmumu Nr.1/42 "Informācijas iesniegšanas vispārīgie noteikumi" un jāmaksā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.1227 arī tiek noteikts, ka aukstumapgādē nepieciešams regulēt sekojošu saimniecisko darbību: dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanu iekārtās ar kopējo uzstādīto dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas jaudu, kas lielāka par vienu megavatu, ja centralizētajā aukstumapgādes sistēmā nodotais dzesēšanai nepieciešamās enerģijas apjoms pārsniedz 5000 megavatstundu gadā; dzesēšanai nepieciešamās enerģijas pārvadi un sadali galalietotājiem, ja starp tiem ir mājsaimniecības lietotāji un ja kopējais pārvadītās un sadalītās dzesēšanai nepieciešamās enerģijas apjoms pārsniedz 5000 megavatstundu gadā, izņemot gadījumus, ja autonomā ražotāja vai neatkarīgā ražotāja saražoto dzesēšanai nepieciešamo enerģiju piegādā līdz regulējamā aukstumapgādes sistēmas operatora tīkliem; dzesēšanai nepieciešamās enerģijas tirdzniecību enerģijas lietotājiem, ja tirgoto dzesēšanai nepieciešamo enerģiju piegādā pa regulējamā aukstumapgādes sistēmas operatora tīkliem. Stājoties spēkā MK noteikumu Nr.1227 atbilstošajiem grozījumiem, aukstumapgādes pakalpojumu komersanti pēc to reģistrācijas vai licencēšanas maksās valsts nodevu un sniegs Regulatoram nepieciešamo informāciju.


Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas norādījumiem būs jāsagatavo un jāsniedz informācija par izmaksām, kādas radušās notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai procesā.

Nē

Nē

Nē

Nē

-