22-TA-617: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz uzlabot dāvināšanas (ziedošanas) procesa caurskatāmību, atklātību, t.sk. nosakot skaidrāku regulējumu dāvinājumu (ziedojumu) izvērtēšanas un piešķiršanas procesā, un pilnveidojot lēmumu pieņemšanas procesu.
Tāpat likumprojekts paredz pilnveidot finanšu ministra vai finanšu ministra un attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļaujas par kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu izvērtēšanas procesu.
Tāpat likumprojekts paredz pilnveidot finanšu ministra vai finanšu ministra un attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļaujas par kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu izvērtēšanas procesu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz pilnveidot un uzlabot publiskas personas kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrību, kurā vienas vai vairāku vai publiskas personas kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus (turpmāk – kapitālsabiedrība) dāvināšanas (ziedošanas) darījumu vērtēšanas procesu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kapitālsabiedrības īsteno valsts dāvināšanas (ziedošanas) politiku, veicot dāvinājumu (ziedojumu) darījumus, un sniedz nozīmīgu atbalstu kādai noteiktai sabiedrības mērķa auditorijai, kuru ir apzinājusi un definējusi konkrētā organizācija.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 2.panta trešā daļa paredz pienākumu kapitālsabiedrībai likumīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Kapitālsabiedrība savā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, kā arī attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām šajā Likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus.
Savukārt, Likuma 10.pants noteic, ka finanšu līdzekļus un mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;
2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;
4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.
Saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo un otro daļu kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas un, ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 1 500 euro, lēmumu par dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija.
Savukārt saskaņā ar Likuma 11.panta trešajā daļā noteikto, ja kapitālsabiedrības atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 1 500 euro vai kalendārajā gadā viena dāvinātāja (ziedotāja) veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1 500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt tikai ar finanšu ministra atļauju vai attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.
Dāvinājums (ziedojums) šā Likuma izpratnē ir publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana privātpersonas vai citas kapitālsabiedrības īpašumā, kā arī kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas nodošana publiskas personas īpašumā.
Likumprojekts precizē Likuma normu, skaidri nosakot, ka, ja kapitālsabiedrības atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 1 500 euro, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības valde.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 2.panta trešā daļa paredz pienākumu kapitālsabiedrībai likumīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Kapitālsabiedrība savā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, kā arī attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām šajā Likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus.
Savukārt, Likuma 10.pants noteic, ka finanšu līdzekļus un mantu drīkst dāvināt (ziedot), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
1) dāvinājums (ziedojums) paredzēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai;
2) pastāv iespēja kontrolēt dāvinājuma (ziedojuma) izlietošanu;
3) attiecīgā kapitālsabiedrība dāvināšanas (ziedošanas) brīdī ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas;
4) attiecīgā kapitālsabiedrība iepriekšējā pārskata gadā ir strādājusi ar peļņu.
Saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo un otro daļu kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas un, ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 1 500 euro, lēmumu par dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija.
Savukārt saskaņā ar Likuma 11.panta trešajā daļā noteikto, ja kapitālsabiedrības atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 1 500 euro vai kalendārajā gadā viena dāvinātāja (ziedotāja) veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedz 1 500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkst piešķirt tikai ar finanšu ministra atļauju vai attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.
Dāvinājums (ziedojums) šā Likuma izpratnē ir publiskas personas vai kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana privātpersonas vai citas kapitālsabiedrības īpašumā, kā arī kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu vai mantas nodošana publiskas personas īpašumā.
Likumprojekts precizē Likuma normu, skaidri nosakot, ka, ja kapitālsabiedrības atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 1 500 euro, lēmumu par tā piešķiršanu pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības valde.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai kapitālsabiedrība saņemtu finanšu ministra vai finanšu ministra un attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju, tai vispirms jāsaņem publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana.
Likumprojekts noteic, ka, lai saņemtu Likuma 11.panta trešās daļas 1. un 3.punktā noteikto finanšu ministra atļauju, attiecīgā kapitālsabiedrība dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar ministru, kura ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts kapitālsabiedrībā un kurš sniegs savu piekrišanu kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanai, izvērtējot Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) sniegto atzinumu par kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu. Valsts kapitālsabiedrība, pēc tam, kad ir saņemta kapitāla daļu turētāja atļauja, iesniedz informāciju par dāvinājumu (ziedojumu) PKC atzinuma sniegšanai. Ņemot vērā to, ka no 2015. gada 1. jūnija PKC ir iecelta par atbildīgo iestādi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos, ar mērķi uzlabot valsts "uzņēmumu" darbības efektivitāti un palielināt to aktīvu vērtību, PKC sniedz savu atzinumu par kapitālsabiedrības, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij, kā arī par publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu.
PKC ir iespēja dažādus valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumus vērtēt kopsakarā un šādi savas kompetences ietvaros sekmēt lietderīgāku dāvinājumu (ziedojumu) izlietojumu.
Savukārt, ja dāvinājumu (ziedojumu) veic valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķirošā ietekme, kuras kapitāldaļu turētāja ir arī valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir tiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē esoša kapitālsabiedrība, t.i., valsts kapitālsabiedrības meitas kapitālsabiedrība, tā dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar ministru, kura ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts kapitālsabiedrībā.
Par vienu valsts kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījumu var būt nepieciešamas vairāku ministru piekrišanas, ja uz tiem ir attiecināmas Likumprojekta prasības.
Likumprojekts noteic, ka, lai saņemtu Likuma 11.panta trešās daļas 1. un 3.punktā noteikto finanšu ministra atļauju, attiecīgā kapitālsabiedrība dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar ministru, kura ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts kapitālsabiedrībā un kurš sniegs savu piekrišanu kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanai, izvērtējot Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) sniegto atzinumu par kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu. Valsts kapitālsabiedrība, pēc tam, kad ir saņemta kapitāla daļu turētāja atļauja, iesniedz informāciju par dāvinājumu (ziedojumu) PKC atzinuma sniegšanai. Ņemot vērā to, ka no 2015. gada 1. jūnija PKC ir iecelta par atbildīgo iestādi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos, ar mērķi uzlabot valsts "uzņēmumu" darbības efektivitāti un palielināt to aktīvu vērtību, PKC sniedz savu atzinumu par kapitālsabiedrības, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij, kā arī par publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu.
PKC ir iespēja dažādus valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumus vērtēt kopsakarā un šādi savas kompetences ietvaros sekmēt lietderīgāku dāvinājumu (ziedojumu) izlietojumu.
Savukārt, ja dāvinājumu (ziedojumu) veic valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, kurā vienai vai vairākām publiskām personām ir tieša izšķirošā ietekme, kuras kapitāldaļu turētāja ir arī valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir tiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības pamata Koncernu likuma izpratnē esoša kapitālsabiedrība, t.i., valsts kapitālsabiedrības meitas kapitālsabiedrība, tā dāvinājuma (ziedojuma) darījumu saskaņo ar ministru, kura ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts kapitālsabiedrībā.
Par vienu valsts kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījumu var būt nepieciešamas vairāku ministru piekrišanas, ja uz tiem ir attiecināmas Likumprojekta prasības.
Risinājuma apraksts
Iepriekš minētajos gadījumos ministru iesaiste kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma vērtēšanas procesā ļaus izvērtēt konkrēto kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu aktualitāti, lietderību un nepieciešamību.
Lai dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesu veidotu caurskatāmāku un atklātāku sabiedrībai, ir paredzēts, ka dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesā tiek iesaistīti ne tikai nozares veidotāji, bet arī nozares politikas veidotāji. Līdz ar to dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanā tiks iesaistīts ne tikai ministrijas administratīvais vadītājs – valsts sekretārs kā ministrijas nozares vadītājs, bet arī nozares ministrs kā ministrijas politiskais vadītājs.
Likumprojekts paredz ieviest papildu uzraudzību par publisko līdzekļu izlietošanu, kas nav pretrunā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10.panta otro daļu, saskaņā ar kuru Ministru kabinets ieceļ valsts kapitāla daļu turētāju – ministriju vai citu valsts pārvaldes iestādi, tikai ar kuras piekrišanu var veikt dāvināšanu (ziedošanu). Ministra, kas veido un atbild par konkrētās nozares politikas veidošanu vai atbild par ministriju, kura ir atbildīga par attiecīgo kapitālsabiedrību, piekrišana veicinās publisko līdzekļu izlietošanas stingrāku uzraudzību un lēmuma pieņemšanu.
Iepriekš minētā procesa pilnveidošana nemazina valsts pārvaldes institūcijas kā kapitāldaļu turētāja rīcību un atbildību veicot dāvināšanu (ziedošanu).
Dāvinātājs (ziedotājs), iesniedzot dokumentus finanšu ministram par dāvinājuma (ziedojuma) veikšanu, pievieno attiecīgā ministra saskaņojumu.
Paredzamie grozījumi Likumprojektā neradīs fiskālo ietekmi, jo Likumprojekts paredz līdzšinējo kārtību, kurā kapitālsabiedrības arī turpmāk saskaņos dāvinājumu (ziedojumu) darījumus ar kapitāla daļu turētāju.
Fiskālā ietekme tiek vērtēta par tiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kas nav paredzēti attiecīgās kapitālsabiedrības stratēģijā vai pārsniedz stratēģijā plānoto dāvinājuma (ziedojuma) apmēru, un tādos gadījumos fiskālā ietekme būs un tā tiks noteikta, izskatot konkrēto dāvinājuma (ziedojuma) darījumu.
Likumprojekts paredz nodrošināt pilnvērtīgāku publiskas personas vai publiskas personas kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu vērtēšanas procesu, iesaistot lēmuma pieņemšanā par nozari atbildīgās saistītās personas.
Lai dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesu veidotu caurskatāmāku un atklātāku sabiedrībai, ir paredzēts, ka dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanas procesā tiek iesaistīti ne tikai nozares veidotāji, bet arī nozares politikas veidotāji. Līdz ar to dāvinājuma (ziedojuma) vērtēšanā tiks iesaistīts ne tikai ministrijas administratīvais vadītājs – valsts sekretārs kā ministrijas nozares vadītājs, bet arī nozares ministrs kā ministrijas politiskais vadītājs.
Likumprojekts paredz ieviest papildu uzraudzību par publisko līdzekļu izlietošanu, kas nav pretrunā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10.panta otro daļu, saskaņā ar kuru Ministru kabinets ieceļ valsts kapitāla daļu turētāju – ministriju vai citu valsts pārvaldes iestādi, tikai ar kuras piekrišanu var veikt dāvināšanu (ziedošanu). Ministra, kas veido un atbild par konkrētās nozares politikas veidošanu vai atbild par ministriju, kura ir atbildīga par attiecīgo kapitālsabiedrību, piekrišana veicinās publisko līdzekļu izlietošanas stingrāku uzraudzību un lēmuma pieņemšanu.
Iepriekš minētā procesa pilnveidošana nemazina valsts pārvaldes institūcijas kā kapitāldaļu turētāja rīcību un atbildību veicot dāvināšanu (ziedošanu).
Dāvinātājs (ziedotājs), iesniedzot dokumentus finanšu ministram par dāvinājuma (ziedojuma) veikšanu, pievieno attiecīgā ministra saskaņojumu.
Paredzamie grozījumi Likumprojektā neradīs fiskālo ietekmi, jo Likumprojekts paredz līdzšinējo kārtību, kurā kapitālsabiedrības arī turpmāk saskaņos dāvinājumu (ziedojumu) darījumus ar kapitāla daļu turētāju.
Fiskālā ietekme tiek vērtēta par tiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kas nav paredzēti attiecīgās kapitālsabiedrības stratēģijā vai pārsniedz stratēģijā plānoto dāvinājuma (ziedojuma) apmēru, un tādos gadījumos fiskālā ietekme būs un tā tiks noteikta, izskatot konkrēto dāvinājuma (ziedojuma) darījumu.
Likumprojekts paredz nodrošināt pilnvērtīgāku publiskas personas vai publiskas personas kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu vērtēšanas procesu, iesaistot lēmuma pieņemšanā par nozari atbildīgās saistītās personas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
2017.-2021.gadā kapitālsabiedrības veica dāvinājumus (ziedojumus), kuriem bija nepieciešama finanšu ministra atļauja:
- 2017.gadā izsniegtas 18 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 5,2 milj. euro;
- 2018.gadā izsniegtas 12 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 4,4 milj. euro;
- 2019.gadā izsniegtas 8 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 5,8 milj. euro;
- 2020.gadā izsniegtas 4 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 4,4 milj. euro;
- 2021.gadā izsniegtas 5 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 4,1 milj. euro.
- 2017.gadā izsniegtas 18 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 5,2 milj. euro;
- 2018.gadā izsniegtas 12 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 4,4 milj. euro;
- 2019.gadā izsniegtas 8 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 5,8 milj. euro;
- 2020.gadā izsniegtas 4 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 4,4 milj. euro;
- 2021.gadā izsniegtas 5 finanšu ministra atļaujas par kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumu veikšanu par kopējo summu 4,1 milj. euro.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- Ministrijas, kapitālsabiedrības
Ietekmes apraksts
Ministrijas, iestādes, nevalstiskās organizācijas un kapitālsabiedrības, kas iesaistītas dāvināšanas (ziedošanas) darījuma izvērtēšanas procesā.
Sabiedrības daļa, kas saņems dāvinājuma (ziedojuma) darījuma rezultātā paredzamo labumu.
Dāvināšanas (ziedošanas) darījuma izvērtēšanas procesā ir iesaistīta nevalstiskā organizācija, kas ir dāvinājuma (ziedojuma) lūdzēja, secīgi iesaistīta kapitālsabiedrība, kas sniegs paredzēto dāvinājumu (ziedojumu), ministrijas, kas ir kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētājā, kas sniegs dāvinājumu (ziedojumu). Finanšu ministrija, saņemot dāvinājuma (ziedojuma) pieprasījumu, iesaista atzinumu, viedokļa sniegšanā atbilstoši kompetencei Finanšu ministrijas vairākus departamentus, Valsts kasi un Pārresoru koordinācijas centru.
Ņemot vērā ministriju, iestāžu, nevalstisko organizāciju un kapitālsabiedrību iesaisti dāvinājuma (ziedojuma) pieprasījuma sagatavošanā, izvērtēšanā un gala lēmuma sagatavošanā, veikt administratīvo izmaksu aprēķinu vienam tipiskam dāvinājuma (ziedojuma) pieprasījumam uzskatām par ārkārtīgi komplicētu un darbietilpīgu procesu, kas nesniegs patiesu rezultātu, jo dāvinājuma (ziedojuma) apmērs var atšķirties, līdz ar to, var atšķirties arī ieguldītais laiks un administratīvo izmaksu monetārais novērtējums.
Sabiedrības daļa, kas saņems dāvinājuma (ziedojuma) darījuma rezultātā paredzamo labumu.
Dāvināšanas (ziedošanas) darījuma izvērtēšanas procesā ir iesaistīta nevalstiskā organizācija, kas ir dāvinājuma (ziedojuma) lūdzēja, secīgi iesaistīta kapitālsabiedrība, kas sniegs paredzēto dāvinājumu (ziedojumu), ministrijas, kas ir kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētājā, kas sniegs dāvinājumu (ziedojumu). Finanšu ministrija, saņemot dāvinājuma (ziedojuma) pieprasījumu, iesaista atzinumu, viedokļa sniegšanā atbilstoši kompetencei Finanšu ministrijas vairākus departamentus, Valsts kasi un Pārresoru koordinācijas centru.
Ņemot vērā ministriju, iestāžu, nevalstisko organizāciju un kapitālsabiedrību iesaisti dāvinājuma (ziedojuma) pieprasījuma sagatavošanā, izvērtēšanā un gala lēmuma sagatavošanā, veikt administratīvo izmaksu aprēķinu vienam tipiskam dāvinājuma (ziedojuma) pieprasījumam uzskatām par ārkārtīgi komplicētu un darbietilpīgu procesu, kas nesniegs patiesu rezultātu, jo dāvinājuma (ziedojuma) apmērs var atšķirties, līdz ar to, var atšķirties arī ieguldītais laiks un administratīvo izmaksu monetārais novērtējums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārresoru koordinācijas centrsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pilsoniskā alianseCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija par Likumprojekta izstrādi 2019.gada 29.jūlijā ievietota FM tīmekļa vietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”:
https://www.fm.gov.lv/lv/sabiedribas_lidzdaliba/tiesibuaktu_projekti/nodoklu_politika#project585
Likumprojekts publicēts 2019.gada 29.jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē sadaļā “Sabiedrības līdzdalības iespējas”: http://www.mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti
Sabiedrības pārstāvji līdzdarbojās Likumprojekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par Likumprojektu pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē.
https://www.fm.gov.lv/lv/sabiedribas_lidzdaliba/tiesibuaktu_projekti/nodoklu_politika#project585
Likumprojekts publicēts 2019.gada 29.jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē sadaļā “Sabiedrības līdzdalības iespējas”: http://www.mk.gov.lv/lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti
Sabiedrības pārstāvji līdzdarbojās Likumprojekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par Likumprojektu pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvji līdzdarbojās Likumprojekta izstrādē, sniedzot viedokļus par Likumprojektu.
Informācija par Likumprojektu publicēta FM un Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Informācija par Likumprojektu publicēta FM un Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārresoru koordinācijas centrs
- Nozaru ministrijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju un struktūras ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi