Anotācija (ex-ante)

Pašlaik ir aktualizējusies nepieciešamība stiprināt pašvaldības, kam ir noteikta pierobeža saskaņā ar 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 310). Arī Eiropas Komisija aicina īstenot atbalsta pasākumus. MK noteikumu Nr. 310 4. punkts nosaka, ka pierobeža ir noteikta Alūksnes novada pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības, Balvu novada pašvaldības, Krāslavas novada pašvaldības, Ludzas novada pašvaldības, Preiļu novada pašvaldības, Rēzeknes novada pašvaldības atsevišķiem pagastiem, kā arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai. 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsts infrastruktūras uzlabojumiem ir pieejams tikai Alūksnes novada pašvaldībai un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, ievērojot Ministru kabineta 2025. gada 18. jūnija rīkojumu Nr. 353 "Par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" otrās projekta iesniegumu atlases kārtas projektu iesniedzēju priekšatlases rezultātiem", kurā ir noteiktas pašvaldības un tām pieejamais ERAF atbalsts. Ņemot vērā, ka 4.2.1.5. pasākuma īstenošanai ir pieejams kopējais elastības finansējums 15 315 851 euro apmērā, tajā skaitā ERAF 13 018 473 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 297 378 euro apmērā, daļu no tā Izglītības un zinātnes ministrija kā ES fondu atbildīgā iestāde ierosina nodrošināt atbalsta vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumiem pieejamību pierobežas pašvaldībām ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības nav saņēmušas atbalstu 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Elastības finansējuma atlikums, kuru plānots izmantot 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai, ir 5 314 400 euro, tajā skaitā ERAF finansējums ir 4 517 240 euro un budžeta līdzfinansējums 797 160 euro. Ministru kabineta 2025. gada 29. maija protokollēmuma Nr. 21 42. § “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam”” 12. punkts paredz, ka elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumiem, tomēr izņēmuma gadījumā, to objektīvi pamatojot, ministrija, virzot attiecīgos Ministra kabineta noteikumus par pasākuma īstenošanu vai to grozījumos, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā var rosināt ātrāku elastības finansējuma izmantošanu, izvērstu pamatojumu sniedzot sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā. Attiecīgi skaidrojam, ka elastības finansējums ir nepieciešams, lai rastu risinājumu pierobežas pašvaldībām, kuras neatbilda 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases  kārtas atbalsta saņemšanas nosacījumiem, jo noteiktajā termiņā nesakārtoja vispārējas izglītības iestāžu tīklu atbilstoši attiecīgajiem nosacījumiem. Atbalsta ieviešana pirms Eiropas Komisijas lēmuma nerada būtisku neattiecināmības risku, jo plānotais atbalsta virziens nav jauns un pašvaldībām ir pieredze tā ieviešanā. Papildu šim, ņemot vērā, ka ir sagaidāmi vidējās gatavības projekti un izmaksas ir attiecināmās no Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanas, uzskatāms, ka investīcijas risinās pašvaldību aktuālākās vajadzības, kas varēja rasties, tajā skaitā vajadzības, ņemot vērā pašvaldības atrašanas tuvumu pierobežai. Pamatojums nepieciešamībai izmantot elastības finansējumu ātrāk atbilst arī  Eiropas Padomes 2025. gada 4. jūnija rekomendācijām Latvijai, kurās tiek aicināts paātrināt Kohēzijas politikas programmu īstenošanu un ņemot vērā 2025. gada 4. jūlija sanāksmē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem pārrunāto par Latgales reģionam mērķētām izglītības jomas investīcijām.
Noteikumu projektam ir pievienots protokollēmuma projekts, kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu informatīvo ziņojumu ar fiskāli neitrāliem priekšlikumiem situācijas risinājumam, lai turpinātu 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstīto projektu īstenošanu, ja elastības finansējums nekļūst pieejams pēc attiecīgajiem Eiropas Komisijas lēmuma par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam grozījumiem, kas skar 4.2.1.5. pasākuma elastības finansējuma izmantošanu vai tā apmērs nav pietiekams.  Pašlaik nav iespējams objektīvi novērtēt scenārija, ka elastības finansējums nekļūs pieejams, iestāšanas varbūtību, ņemot vērā, ka gala lēmumu par elastības finansējuma piešķiršanu pieņem Eiropas Komisija. Vērtējot indikācijas, pozitīvi vērtējams tas, ka Eiropas Komisija uzskata, ka nepieciešams stiprināt Latgales reģiona pašvaldības, kā arī ministrijas prioritāte ir nodrošināt kvalitatīvās izglītības pieejamību ilgtspējīgās vispārējās izglītības iestādēs, tajā skaitā pierobežas pašvaldībās. Ministrija pastāvīgi veic ES fondu pasākumu ieviešanas, tajā skaitā projektu īstenošanas, uzraudzību, lai preventīvi risinātu nepietiekamas finanšu dinamikas problēmas, paredzot attiecīgus risinājumus.  

Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešanu, nosakot kārtību, kādā īsteno atbalstu, prasības projekta iesniedzējam, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās projekta darbības un attiecināmās izmaksas, un citus projekta īstenošanas nosacījumus.
 
4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir sniegt atbalstu pierobežas pašvaldībām, kuras nav saņēmušas atbalstu 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, lai tās uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, efektīvi koncentrētu un izmantotu resursus un stiprinātu vispārējās izglītības iestādes ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības jomā. 

Plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 314 400 euro, tajā skaitā ERAF finansējums ir 4 517 240 euro un budžeta līdzfinansējums 797 160 euro. 
Mērķa grupa ir pierobežas pašvaldības un to dibinātās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādes, to pedagogi un izglītojamie.
Projekta iesniedzēji ir Augšdaugavas novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Krāslavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Preiļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība. Pašvaldības ir noteiktas, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 310 4. punktu, vienlaikus izslēdzot Alūksnes novada pašvaldību un Daugavpils valstspilsētas pašvaldību, jo tām ir pieejams ERAF atbalsts 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Noteikumu projektā noteiktajiem projekta iesniedzējiem ir noteikts pieejamais ERAF atbalsts, kas ir aprēķināts proporcionāli attiecīgās pašvaldības dibināto vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo skaitam 1.–12. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamiem datiem uz 2024. gada 1. septembri.

Projekta iesniegumu atlases kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projektu iesniegumu, atbalstam izvirzot vienu vai vairākās atbilstošas vispārējās izglītības iestādes. Noteikumu projektā iekļauti atbalstam izvirzāmās vispārējās izglītības iestādes atbilstības nosacījumi paredz, ka:
1) atbalstam izvirzāmās vispārējās izglītības iestādes vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas īstenošanas vietā ir teritoriālā iedalījuma vienība gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu, kam noteikta pierobeža, izņemot attiecīgo novadu administratīvos centrus. Tādējādi, investīcijas var paredzēt MK noteikumos Nr. 310 noteiktajās pašvaldību teritoriālajās vienībās – novadu pagastos, izņemot attiecīgo pašvaldību administratīvos centrus (Balvu pilsēta, Krāslavas pilsēta, Ludzas pilsēta). Administratīvi centri ir izslēgti, lai veicinātu investīcijas pagastos esošo vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumus.
2) atbalstam izvirzāmās vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaits saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2025. gada 1. septembri pašvaldību dibinātā vispārējās izglītības iestādē ir vismaz šāds:
a) 1.–3. klašu grupā –  15 izglītojamie;
b) 4.–6. klašu grupā –  15 izglītojamie;
c) 7.–9. klašu grupā –  15 izglītojamie;
d) 10.–12. klašu grupā – 45 izglītojamie, izņemot Dagdas vidusskolu, Kārsavas vidusskolu un Kaunatas vidusskolu, kas nodrošina vismaz 30 izglītojamos.
Vienlaikus noteikumu projektā ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad nosacījums par minimālo izglītojamo skaitu nav attiecināms:
1) nav iespējams izpildīt Ministru kabineta noteikumos par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, noteiktās higiēnas prasības attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai;
2) ir uzsākta izglītības iestādes reorganizācija ar pakāpenisku izglītības pakāpes maiņu;
3) tiek īstenotas  speciālās izglītības programmas, kuras apgūst vismaz 50% izglītojamie no visas izglītības iestādes;
4) pašvaldības pieņemtajā domes lēmumā par vispārēju izglītības iestāžu tīkla optimizēšanu konkrētai izglītības iestādei noteikts pārejas periods, paredzot risinājumu, kā vispārējās izglītības iestādes atbilstība tiks nodrošināta līdz 2027. gada 31. augustam;
5) pašvaldība ir saņēmusi VSIA “Latvijas Valsts ceļi” atzinumu par izglītības iestādes piekļuves ceļu pieejamību, stāvokli, plānotajiem uzlabošanas darbiem vai citiem apstākļiem, ar ko pamato nosacījuma par minimālo izglītojamo skaitu izpildes neiespējamību līdz 2027. gada 31. augustam.
Minētajos gadījumos  projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno attiecīgu pierādījumos balstītu apliecinājumu, kas pamato izņēmuma attiecinamību.

Ja projekta iesniedzējs plāno jaunas izglītības iestādes ēkas būvniecību, tad investīcijas vieta atbilst noteikumu projektā minētajai teritoriālā iedalījuma vienībai (pagastam), kā arī projekta iesniegumam pievieno Izglītības un zinātnes ministrijas kā nozares ministrijas atzinumu, ka jaunas izglītības iestādes ēkas būvniecība ir atbalstāma. 

Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu, kura ietvaros plānotās darbības atbilst projekta iesniedzēja pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā, kā arī projekta iesniegumam ir nodrošināta vidējās gatavības pakāpe saskaņā ar noteikumu projektā minēto. 

Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim, un sasniedzot šādu nacionālo rādītāju: izglītības iestādes, kurās modernizēta mācību vide, - ne mazāk kā 6. Nacionālā rādītāja izpildi analizē projekta beigās, un tā izpildē tiks ņemts vērā akts par projekta ietvaros modernizētās izglītības iestādes (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī informāciju par veiktajām iekārtu iegādes iepirkumu procedūrām. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par nacionālā rādītāja sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, un nacionālā rādītāja skaitliskās vērtības sasniegšanas uzraudzību veic Centrālās finanšu un līgumu aģentūra.
Projekta īstenošanas termiņš, kas ir tuvu maksimāli iespējamam termiņam, līdz kuram īsteno projektu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, ir pamatots ar to, ka projekta iesniedzējs iesniedz vidējās gatavības projektus, kā arī izmaksas ir attiecināmas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, ļaujot projekta iesniedzējam savlaicīgi uzsākt iepriekš pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un pašvaldības attīstības programmā paredzēto ieceru realizēšanu.

Projekta atbalstāmās darbības: 
1. vispārējās izglītības iestādes jaunās ēkas būvniecība, esošās ēkas un telpu pārbūve vai atjaunošana; 
2. vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana; 
3. vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana; 
4. dabaszinātņu (dabaszinības (1. -6. klasei), ķīmija, bioloģijas, fizika, dizains un tehnoloģijas, inženierzinības, ģeogrāfija) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) pārbūve, atjaunošana, izveide vai pilnveide; 
5. mācību vides uzlabošana un mācību procesa nodrošināšanai paredzēta aprīkojuma iegāde; 
6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde; 
7. teritorijas labiekārtošana, to starp izglītojamo drošības nodrošināšanai paredzēti risinājumi; 
8. komunikācijas un vizuālās identitātes nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu. 

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
intervences veidu dimensija - 122 Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra (ERAF finansējums –  4 665 692 euro);
kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01,  dotācija (ERAF finansējums – 4 665 692 euro);
kods, kas attiecas uz teritoriālās īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa (ERAF finansējums – 4 665 692 euro);
kods, kas attiecas uz ESF+ sekundārajiem tematiem – 09, nepiemēro (ERAF finansējums – 4 665 692 euro);
kods, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības dimensiju – 03, dzimumu neitralitāte (ERAF finansējums 4 665 692 euro).
Vispārējās izglītības iestādes jaunas ēkas būvniecībai un pilna apjoma pārbūvei, kā arī  ēkas un telpu pārbūvei un atjaunošanai  plānotās izmaksas nodrošina mūsdienīgu mācību vidi, kas veicina izglītības kvalitāti. Jo īpaši svarīgi, ka mācību vide izglītības iestādē ir arī veselīga un droša, ievērojot, ka izglītojamie izglītības iestādē pavada proporcionāli lielāko dienas daļu. Piemēram, iekšējo inženiertīklu izbūve vai pārbūve tiks samērota ar klašu telpu izmēriem (tilpumu) un paredzamo izglītojamo skaitu, tādējādi nodrošinot pietiekama svaiga gaisa pieplūdi mācību telpām, nepārsniedzot CO2 koncentrāciju iekštelpās 1000 ppm, ja tiek veikta jaunas ēkas būvniecība un pilna apjoma pārbūve vai  ēkas un telpu pārbūve un atjaunošana. Īstenojot darbību ievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides piekļūstamības nodrošināšanu.  

Noteikumu projektā noteiktie izmaksu ierobežojumi attiecas uz projektu kopumā, tas nozīmē, ja viena projekta iesniegumā atbalstam tiek izvirzītas vairākas izglītības iestādes vai vienai izglītības iestādei ir vairākas īstenošanas vietas, tad vienas izglītības iestādes izmaksu ierobežojuma neizpildi var kompensēt citā izglītības iestādē vai īstenošanas vietā.

Plānojot bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.2.reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātus. Vienlaikus datortehnikas iegāde pedagogiem un atbalsta personālam nav attiecināma, jo šai mērķa grupai atbalsts tika nodrošināts 4.2.1.5. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (Projekts nr. 4.2.1.5/1/24/I/001 "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai", finansējuma saņēmējs ir Izglītības un zinātnes ministrijas).
 
Finansējuma saņēmējs ieguldījumus veic savā īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā, uz kuru tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja ieguldījumu veic valdījumā esošajā īpašumā, tad valdījumā ir valsts īpašums, un valdījuma tiesības ir noteiktas vismaz uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. 

Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. 
 
Ievērojot, ka 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma vispārējās izglītības iestāžu vai saistītās infrastruktūras (dienesta viesnīca, internets, sporta laukums) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, noteikumu projektā kā projekta izdevumu pozīcija ir iekļauti neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds izdevumu apmērs noteikts pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi līdzīga veida izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju programmās, kas kopumā ir bijis pietiekams iepriekš neparedzamu ar projektu īstenošanu saistītu gadījumu risināšanā. Līdzīgi kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, neparedzēto izmaksu faktiska izmantošana būs iespējama pēc to rašanās un izmantošanas pamatojuma izvērtēšanas sadarbības iestādē. 

Atbalsta ietvaros ir paredzēti gan tādi projekti, kuru kopējās izmaksas var būt zem 5 milj. euro (attiecīgi kuriem pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta “i” punktu), gan tādi projekti, kuru kopējās izmaksas var būt virs 5 milj. euro (attiecīgi kuriem pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkta “ii” punktu gadījumā, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā).

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs cita starpā nodrošina noteikumu projekta 35. punktā minēto prasību izpildi, tajā skaitā pirms projekta īstenošanas, kā arī trīs gadus pēc projekta īstenošanas informē sadarbības iestādi par būves ikgadējo enerģijas patēriņu  (megavatstundas). Datus par enerģijas patēriņu pirms projekta nav jāsniedz, ja ir plānota jaunas izglītības iestādes ēkas būvniecība.
 
Projekta īstenošanas izmaksas ir attiecināmas no  noteikumu projekta spēkā stāšanās dienas, izņemot izmaksas, kas ir saistītas ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, paskaidrojuma raksta izstrādi vai aktualizāciju, neatkarīgu  būvekspertīžu  veikšanu   un  tehnisko   apsekošanu   (tajā skaitā  neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas), kā arī energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes (piemēram, ģeodēziskās un ģeotehniskās  izpētes) izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā. Minētas izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Finansējuma saņēmējs šādas izmaksas sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, un pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz ar starpposma maksājuma pieprasījumu. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, nav attiecināmas.

Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Nosacījums paredz arī to, ka, ja noteikumu projektā minētie izmaksu ierobežojumi ir pārsniegti, tad par attiecīgo izmaksu apmēru tiek palielināta pašvaldības līdzfinansējuma daļa.

Projekta izmaksas, kas saskaņā ar šo noteikumu projektu nav attiecināmas, ir finansējamas ārpus projekta, tostarp ar pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Projekta ietvaros personāla izmaksas netiek plānotas. Tās finansējuma saņēmējs sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tas pamatots ar līdzīgu gadījumu pieredzi citās Izglītības un zinātnes ministrijas administrētās investīciju programmās, kurās finansējuma saņēmēji ir pašvaldības.

Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas pieredzi līdzīgu investīciju programmu ieviešanā, var pieņemt, ka 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotajos projektos darbības un to apmēri katram finansējuma saņēmējam būs atšķirīgi - gan infrastruktūras, gan aprīkojuma ziņā. Līdz ar to, 4.2.1.5 pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ieviešanā netiek paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana. Vienlaikus, ja projekta īstenošanas laikā stājas spēkā vienkāršoto izmaksu horizontālā metodika, kas ir obligāti piemērojama visiem Eiropas Savienības fondu 2021. –2027. gada plānošanas perioda projektiem vai atbildīgās iestādes izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienkāršoto izmaksu metodika, kas piemērojama 4.2.1.5. pasākuma trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā, tā tiek piemērota 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta īstenošanā.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.5. pasākuma trešo projektu iesniegumu atlases  kārtu kopumā, tomēr attiecībā uz datortehniku tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2.pielikumā “Pamatlīdzekļu kategorijas, grupas un apakšgrupas nolietojuma normu noteikšanai” noteikto (katras atsevišķas datortehnikas vienības lietderīgās lietošanas laiks ir pieci gadi), t.i. nosakot ilgtspējas nodrošināšanas termiņu, tiek ņemts vērā datortehnikas lietošanas uzsākšanas laiks, pieņemot, ka tā tiek uzsākta īpašumtiesību iegūšanas dienā. Vienlaikus regulas Nr. 2021/1060 65.pants atrunā izmaiņu gadījumus.

Piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas pašvaldība nodrošina atbalstu saņēmušas vispārējās izglītības iestādes atbilstību noteikumu projekta 17.4. apakšpunkta un 18. punkta nosacījumiem, tajā skaitā pašvaldība var pieņemt jaunus domes lēmumus vai veikt grozījumus iepriekš pieņemtajos domes lēmumos attiecībā uz atbalstam izvirzīto izglītības iestādi. Proti, pašvaldība nevar pieņemt tādus domes lēmumus, kuru rezultātā atbalstam izvirzīta vispārējās izglītības iestādes vairāk neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā varēja būt izvirzīta atbalstam.

Racionālai un efektīvai izglītībai atvēlēto finanšu un materiālu resursu izmantošanai izglītības iestāžu optimizācijas ietvaros, 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas projektos modernizēto infrastruktūru līdztekus var izmantot arī tās īstenotām profesionālās ievirzes izglītības programmām (mākslā, kultūrā vai sportā). 

Vispārējā izglītība tiek finansēta no publiskiem finanšu līdzekļiem – valsts un pašvaldību budžeta, un tiek īstenota pirmsskolas un pamatizglītības (ieguve saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu ir obligāta), kā arī vidējās izglītības pakāpē, tādējādi 4.2.1.5. pasākuma trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros veiktās darbības kopumā ir uzskatāmas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas, ievērojot Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 28. punktā noteikto.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama sadarbības iestādei, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu to kopiju uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Sadarbības iestāde papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz  projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Lai mazinātu administratīvo slogu papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzībā, tiek ieviests papildinošās saimnieciskās darbības pašdeklarēšanās princips, t.i. paredzot, ka finansējuma saņēmējs visā projekta dzīves ciklā sagatavo ikgadējus pārskatus par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu apjomu un nodrošina pārskatu un aprēķinus pamatojošo dokumentu pieejamību papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu uzraudzībai. Ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka ir pārsniegts 20 procentu apjoms no infrastruktūras kopējās gada jaudas un/vai ka minētā infrastruktūra tiek izmantotas citai saimnieciskai darbībai, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisku darbību, tas vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādei ziņojumu par konstatēto nosacījumu pārkāpumu. Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentām iestādēm vai no trešajām personām. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Projekta dzīves cikls ir ieguldījumu amortizācijas periods.  Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; c) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai.
Vienlaikus 4.2.1.5. pasākuma trešās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādu pakalpojumu pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, iestādes darbinieki, skolēni, utml. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību izglītības iestādes ēkās, ēdienu un dzērienu automāti, utml. Papildpakalpojumiem nav jāpiemēro iedalītās kapacitātes ierobežojumi, jo papildpakalpojumiem netiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai finansējuma saņēmēja pamatdarbībai. 
 
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Projekta investīcijas paredzētas izglītības infrastruktūrā, un to nākotnes ieguvumu novērtēšana, tostarp naudas izteiksmē, ir ierobežota. Arī finanšu ilgtspēja ir jāaplūko no valstij noteiktās funkcijas par pamatizglītības nodrošināšanas obligātumu. Attiecīgi iepriekš minētie apstākļi un grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau pastarpināti ir ņemts vērā, izstrādājot izglītības iestāžu tīkla optimizācijas konceptu un kritērijus. Turklāt jāņem vērā, ka viens no izmaksu un ieguvumu analīzes elementiem – risku analīze, tiks veikta projektu iesniegumu atlases ietvaros ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju (vienoto kritēriju) par projekta risku identificēšanu, novērtēšanu un risku mazinošo pasākumu noteikšanu. 
 
Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var izmaksāt avansu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Avansu sadarbības iestāde izsniedz, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmērs – 90 procenti, noteikts kā optimāls variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas Eiropas Savienības fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3) principa izpildi, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana. 
 
Pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta izpratnē, tas ir, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. 

4.2.1.5. pasākums tiek īstenots sinerģijā ar: a) Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīciju “Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”;  b) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; c) Atveseļošanas fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un d) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākuma pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu; e) valsts budžeta aizdevumiem, kurus nodrošina saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumiem Nr. 159 “Kritēriji un kārtība, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai”. Attiecīgi pasākuma projektos, tostarp projektu iesniegumu atlasē, var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešama aprīkojuma iegādi. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, nodrošinot nepārklāšanos ar iepriekšminēto 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”. 
 
Demarkācija ar minēto pasākumu investīciju projektiem, un citiem investīciju projektiem, tostarp tādiem, kas tiek īstenoti ar valsts budžeta aizņēmumu, tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā un ministrijas valsts budžeta aizņēmuma programmas ietvaros iesniegtos projektus, un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nav vai netiek plānota to finansēšana dubultā (tajā skaitā attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) līdzekļu attiecināšanu vai atgūšanu projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (ieskaitot PVN)).  Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas  uzskatāmu nodalīšanu (tai skaitā PVN izmaksu uzskaiti) no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.