22-TA-268: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Personas apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietā, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Personas apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietā, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas” (turpmāk – Projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietā tiek apsekota persona, lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas, ja radušās aizdomas par alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ārstniecības likuma 60.1pants noteic, ka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. Šobrīd kārtība, kādā nosaka alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi, ir ietverta Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”. Minētie noteikumi paredz arī amatpersonu loku, kurām ir tiesības veikt alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi ar mērķi apstiprināt vai atspēkot likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas nav ieļautas šajos noteikums, jo pilnvarojums veikt šādu pārbaudi ir noteikts speciālajā nozares likumā. Līdz 2021.gada 31.decembrim šādu pārbaudes kārtību ieslodzījuma vietās noteica Ministru kabineta 2005.gada 6.decembra noteikumi Nr.918 “Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas”, tomēr minētie noteikumi paredzēja tikai apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtību.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22.panta pirmās daļa 3.punkts noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā, ir tiesības un pienākumi apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas. Minētā likuma norma līdz 2021.gada 3.jūnijam noteica, ka amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas. Minētā norma tika grozīta ar 2021.gada 6.maija likumu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, paplašinot amatpersonu tiesības pārbaudīt ne tikai ieslodzītos, bet jebkuras personas (apmeklētājus, advokātus, prokurorus, komersantu pārstāvjus, skolotājus u.c.), kuras atrodas ieslodzījuma vietas teritorijā. Tādējādi 2005.gada 6.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.918 “Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas” pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās vairs neaptvēra visas personu grupas, kuras nepieciešamības gadījumā būtu jāapseko.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22.panta pirmās daļa 3.punkts noteic, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā, ir tiesības un pienākumi apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas. Minētā likuma norma līdz 2021.gada 3.jūnijam noteica, ka amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas. Minētā norma tika grozīta ar 2021.gada 6.maija likumu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, paplašinot amatpersonu tiesības pārbaudīt ne tikai ieslodzītos, bet jebkuras personas (apmeklētājus, advokātus, prokurorus, komersantu pārstāvjus, skolotājus u.c.), kuras atrodas ieslodzījuma vietas teritorijā. Tādējādi 2005.gada 6.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.918 “Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas” pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās vairs neaptvēra visas personu grupas, kuras nepieciešamības gadījumā būtu jāapseko.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Ieslodzījuma vietas amatpersonai saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ir tiesības apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas, savukārt šādas pārbaudes kārtība nav noregulēta.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams izdot jaunus Ministru kārtības noteikumus par alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielu ietekmes pārbaudi ieslodzījuma vietās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ieslodzītie un personas, kuras apmeklē ieslodzījuma vietas
Ietekmes apraksts
Ieslodzītie un personas, kuras apmeklē ieslodzījuma vietas, tiek apsekotas, ja ieslodzījuma vietas amatpersonai radušās aizdomas par alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Tieslietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi