25-TA-2137: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 381 "Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605 (turpmāk – regula 2023/594).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Āfrikas cūku mēra uzraudzības, kontroles un izskaušanas nosacījumu harmonizēšana ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktiem, kas nosaka jauno ietvaru dzīvnieku veselības jomā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 381 "Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 381), ar kuriem tiek ieviesti vairāki ES tiesību akti par Āfrikas cūku mēra kontroles un izskaušanas nosacījumiem gan turētu cūku, gan savvaļas cūku populācijā. Izvērtējot esošo situāciju un ievērojot Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta 2025. gada 9. jūlijā publicētajā ziņojumā DG(SANTE) 2025-0068 "Galīgais revīzijas ziņojums, kas Latvijā no 2025. gada 4.–14. martam veikts, lai izvērtētu, kā tiek īstenotas dzīvnieku veselības kontroles saistībā ar Āfrikas cūku mēri" norādīto, ir nepieciešams grozīt noteikumus Nr. 381, lai saskaņotu tajos ietvertās tiesību normas ar ES tiesību aktos noteiktajām prasībām, kā arī novērstu ziņojumā minētos trūkumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Regulas 2023/594 16. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" apakšpunktā noteikta pastāvīgas uzraudzības kārtība par to, kuriem dzīvniekiem un kādā periodā nepieciešami Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testi. Izvērtējot noteikumu Nr. 381 13.2. apakšpunktā noteikto Āfrikas cūku mēra paraugu izmeklēšanas kārtību, ir konstatēta neatbilstība nosacījumos par to, kurām turētām cūkām un kādā periodā nepieciešams noņemt šos paraugus.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu projekta 1. punktā jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 381 13.2. apakšpunkts, iekļaujot atsauci uz regulas 2023/594 16. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" apakšpunktu un tādējādi precīzi ieviešot regulas 2023/594 normu par Āfrikas cūku mēra patogēnu identifikācijas testu veikšanas kārtību turēto cūku ganāmpulkos.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu Nr. 381 21. punktā noteikti nosacījumi, kas jāizpilda, lai mednieks, saņemot negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu uz Āfrikas cūku mēri medījuma paraugā, I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedīto savvaļas cūku (turpmāk – mežacūka) ķermeņus varētu nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes objektu laišanai pārtikas apritē. Viens no nosacījumiem šāda mežacūkas ķermeņa laišanai pārtikas apritē ir pienākums medniekam saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) atļauju par II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedītās mežacūkas ķermeni. Izvērtējot esošo sistēmu, ir secināts, ka šādas atļaujas izsniegšanas process medniekiem un arī dienesta inspektoriem rada nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, kad par nomedīto mežacūkas ķermeni no laboratorijas ir saņemts negatīvs rezultāts laboratoriskajam izmeklējumam uz Āfrikas cūku mēri un papildatļauja šādā situācijā nedod nekādu papildieguvumu dzīvnieku izcelsmes produktu (mežacūku gaļas) pārtikas aprites drošībai.
Turklāt ir konstatēts, ka noteikumu Nr. 381 21.2. apakšpunktā ir dota nepareiza atsauce uz regulas 2023/594 46. pantu, nevis uz tās 44. pantu.
Vienlaikus jāsvītro noteikumu Nr. 381 22. punkts, kurā noteikta 21.1. apakšpunktā minētās dienesta atļaujas saņemšanas kārtība, jo turpmāk tā nebūs vajadzīga.
Turklāt ir konstatēts, ka noteikumu Nr. 381 21.2. apakšpunktā ir dota nepareiza atsauce uz regulas 2023/594 46. pantu, nevis uz tās 44. pantu.
Vienlaikus jāsvītro noteikumu Nr. 381 22. punkts, kurā noteikta 21.1. apakšpunktā minētās dienesta atļaujas saņemšanas kārtība, jo turpmāk tā nebūs vajadzīga.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu projekta 2. punktā jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 381 21. punkts, paredzot, ka turpmāk I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedīto mežacūku ķermeņus ar ādu būs atļauts laist pārtikas apritē, ja saņemts negatīvs rezultāts laboratoriskajam izmeklējumam uz Āfrikas cūku mēri, ja medījumu apstrādes objekts, pamatojoties uz objekta operatora iesniegumu, būs dienesta novērtēts atkāpju piemērošanai saskaņā ar regulas 2023/594 44. panta 2. punktā noteiktajām prasībām.
Ar noteikumu projekta 3. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 381 22. punkts.
Ar noteikumu projekta 3. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 381 22. punkts.
Problēmas apraksts
3. Noteikumu Nr. 381 28. punktā paredzēts izmantot dalībvalstīm doto rīcības brīvību nepiemērot atsevišķus aizliegumus un neierobežot cūku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanu, ja pirms blakusproduktu pārvietošanas ir izpildītas noteiktas prasības, kas nodrošina Āfrikas cūku mēra kontroli un izslēdz tā izplatības risku uz citiem objektiem, taču noteikumu Nr. 381 28. punktā ir neprecīzi izmantota regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā dalībvalstīm dotā rīcības brīvība nenoteikt regulas 2023/594 11. panta 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ārpus minētajām ierobežojumu zonām.
Risinājuma apraksts
3. Noteikumu projekta 4. punktā jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 381 28. punkts, nosakot, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no cūkām, kuras turētas ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonām un nokautas kautuvēs, kas atrodas II un III līmeņa ierobežojumu zonās, atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 11. panta 2. punktā noteiktajos gadījumos, bet no II un III līmeņa ierobežojumu zonā turētām cūkām iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus atļauts pārvietot ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas regulas 2023/594 11. panta 3. punktā noteiktajos gadījumos.
Problēmas apraksts
4. Noteikumu Nr. 381 31. punktā izmantota regulas 2023/594 35. panta 3. punktā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punktā un 40. panta 3. punktā dotā rīcības brīvība satelīta navigācijas sistēmu, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu reāllaikā, aizstāt ar transportlīdzekļa individuālu plombēšanu. Izvērtējot regulas 2023/594 35. panta, 36. panta, 37. panta un 40. panta prasības, konstatēts, ka noteikumos Nr. 381 noteiktais pilnībā neievieš regulas 2023/594 iepriekšminēto pantu prasības, kā arī dublē regulas 2023/594 35. panta 3. punktā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punkta "b" apakšpunktā un 40. panta 3. punktā noteiktās normas.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu projekta 5. punktā jaunā redakcijā tiek izteikts noteikumu Nr. 381 31. punkts, tādējādi precīzi ieviešot regulas 2023/594 atbistošās normas par transportlīdzekļu satelīta navigācijas sistēmas aizstāšanu ar transportlīdzekļa individuālu plombēšanu.
Problēmas apraksts
5. Noteikumu Nr. 381 34. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 51. panta 1. punktā un 52. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij neaizliegt I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās un no minētajām ierobežojumu zonām no mežacūkām iegūtu gaļas produktu sūtījumus pārvietot no objektiem, kas atrodas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās, un no mežacūkām un šādu cūku ķermeņa iegūtas, lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumus pārvietot I līmeņa ierobežojumu zonā un no tās uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām tajā pašā dalībvalstī, ja ir ievēroti atbilstoši nosacījumi. Tomēr noteikumu Nr. 381 34. punkts nosaka arī atkāpes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvietošanai. Šo produktu pārvietošanas nosacījumi noteikti regulas 2023/594 54. pantā, kurš kļūdaini netika iekļauts noteikumu Nr. 381 sākotnējā redakcijā.
Risinājuma apraksts
5. Noteikumu projekta 6. punkts izsaka noteikumu Nr. 381 34. punktu jaunā redakcijā, tādējādi nosakot skaidru rīcību atbilstoši regulas 2023/594 51., 52. un 54. panta prasībām.
Problēmas apraksts
6. Regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma II nodaļas 3. iedaļā ir noteiktas 1. un 2. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes metodes. Pirmās un otrās kategorijas materiāls pārstrādājams, 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), 2., 3., 4. vai 5. pārstrādes metodi, kas minēta regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma III nodaļā.
Regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunktā dota rīcības brīvība kompetentai iestādei atļaut blakusproduktus aprakt vietā, kurā šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir iegūti, vai citā vietā, ja transportēšana līdz tuvākajai iekārtai, kas ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai, palielinātu slimību izplatīšanās risku, vai epizootiskas slimības plaša uzliesmojuma dēļ šādām iekārtām varētu pietrūkt jaudas.
Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk – likums) mērķiem ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums ir procedūra, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā veicama paredzētajai darbībai, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi. Šī procedūra nepieciešama, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par ietekmes novērtējuma piemērošanu.
Likuma 6. pants nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma un ietekmes sākotnējā izvērtējuma koordināciju un pārraudzību, kuru likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Valsts vides dienests.
Saskaņā ar likuma 13. pantu Valsts vides dienests, ievērojot sākotnējā izvērtējuma rezultātu, pieņem lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu.
Ja Valsts vides dienests pieņem lēmumu nepiemērot paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus attiecībā uz katru konkrēto paredzēto darbību.
Likuma 14.1 pants nosaka ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprināšanas kārtību.
Valsts vides dienests lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu rakstveidā paziņo ierosinātājam, ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībai, kuras teritorijā plānota paredzētā darbība, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī ievieto savā tīmekļvietnē paziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu.
Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" noteikta paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtība. Paredzētās darbības ierosinātājs to piesaka, iesniedzot iesniegumu Valsts vides dienestā atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajai kompetencei.
2025. gada 30. augustā Ogres novada Lauberes pagastā, SIA "Baltic pork" turēto cūku objektā ar vairāk nekā 23 000 dzīvnieku tika konstatēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto "visus skartajā objektā turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus uz vietas objektā iespējami drīz nonāvē tādā veidā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka nonāvēšanas laikā un pēc tās izplatīsies attiecīgais A kategorijas slimības ierosinātājs".
Līdz šim dzīvnieku nogalināšanu skartajā objektā organizēja un īstenoja dienesta inspektori, kuru darbību izmaksas tika segtas no Āfrikas cūku mēra valsts uzraudzības programmai paredzētajiem līdzekļiem. Pēc Āfrikas cūku mēra konstatēšanas SIA "Baltic pork" dienests informēja Zemkopības ministriju par to, ka inficēto dzīvnieku nogalināšanai un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei un likvidēšanai ir nepieciešams noslēgt līgumu ar atbilstoša pakalpojuma sniedzēju. Āfrikas cūku mēra perēkļa likvidēšanas procesā dzīvnieku nogalināšanas un dzīvnieku izcelsmes bakusproduktu pārstrādes un likvidēšanas process kavējās pastiprinātās slimo dzīvnieku mirstības dēļ, tāpēc dzīvnieku līķi bija jāaprok objekta teritorijā.
Lai nākotnē neatkārtotos līdzīgas situācijas, ir nepieciešams noteikt kārtību, kurā ārkārtas gadījumā ar Āfrikas cūku mēri inficētos dzīvniekus pēc to nogalināšanas vai nobeigšanās ir iespējams aprakt pēc iespējas tuvāk inficētajai vietai vai vietā, kura pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ir saskaņota ar Valsts vides dienestu.
Regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunktā dota rīcības brīvība kompetentai iestādei atļaut blakusproduktus aprakt vietā, kurā šie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir iegūti, vai citā vietā, ja transportēšana līdz tuvākajai iekārtai, kas ir apstiprināta dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei vai likvidēšanai, palielinātu slimību izplatīšanās risku, vai epizootiskas slimības plaša uzliesmojuma dēļ šādām iekārtām varētu pietrūkt jaudas.
Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk – likums) mērķiem ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums ir procedūra, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā veicama paredzētajai darbībai, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi. Šī procedūra nepieciešama, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par ietekmes novērtējuma piemērošanu.
Likuma 6. pants nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma un ietekmes sākotnējā izvērtējuma koordināciju un pārraudzību, kuru likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Valsts vides dienests.
Saskaņā ar likuma 13. pantu Valsts vides dienests, ievērojot sākotnējā izvērtējuma rezultātu, pieņem lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu.
Ja Valsts vides dienests pieņem lēmumu nepiemērot paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus attiecībā uz katru konkrēto paredzēto darbību.
Likuma 14.1 pants nosaka ietekmes novērtējuma nepieciešamības apstiprināšanas kārtību.
Valsts vides dienests lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu rakstveidā paziņo ierosinātājam, ieinteresētajām valsts institūcijām, pašvaldībai, kuras teritorijā plānota paredzētā darbība, un citai likumā noteiktajai institūcijai, kā arī ievieto savā tīmekļvietnē paziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu.
Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" noteikta paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas kārtība. Paredzētās darbības ierosinātājs to piesaka, iesniedzot iesniegumu Valsts vides dienestā atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajai kompetencei.
2025. gada 30. augustā Ogres novada Lauberes pagastā, SIA "Baltic pork" turēto cūku objektā ar vairāk nekā 23 000 dzīvnieku tika konstatēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteikto "visus skartajā objektā turētos sarakstā norādīto sugu dzīvniekus uz vietas objektā iespējami drīz nonāvē tādā veidā, lai izslēgtu jebkādu risku, ka nonāvēšanas laikā un pēc tās izplatīsies attiecīgais A kategorijas slimības ierosinātājs".
Līdz šim dzīvnieku nogalināšanu skartajā objektā organizēja un īstenoja dienesta inspektori, kuru darbību izmaksas tika segtas no Āfrikas cūku mēra valsts uzraudzības programmai paredzētajiem līdzekļiem. Pēc Āfrikas cūku mēra konstatēšanas SIA "Baltic pork" dienests informēja Zemkopības ministriju par to, ka inficēto dzīvnieku nogalināšanai un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei un likvidēšanai ir nepieciešams noslēgt līgumu ar atbilstoša pakalpojuma sniedzēju. Āfrikas cūku mēra perēkļa likvidēšanas procesā dzīvnieku nogalināšanas un dzīvnieku izcelsmes bakusproduktu pārstrādes un likvidēšanas process kavējās pastiprinātās slimo dzīvnieku mirstības dēļ, tāpēc dzīvnieku līķi bija jāaprok objekta teritorijā.
Lai nākotnē neatkārtotos līdzīgas situācijas, ir nepieciešams noteikt kārtību, kurā ārkārtas gadījumā ar Āfrikas cūku mēri inficētos dzīvniekus pēc to nogalināšanas vai nobeigšanās ir iespējams aprakt pēc iespējas tuvāk inficētajai vietai vai vietā, kura pēc ietekmes uz vidi novērtējuma ir saskaņota ar Valsts vides dienestu.
Risinājuma apraksts
6. Noteikumu projekta
1) 7. punkts precizē noteikumu Nr. 381 35.1. apakšpunktu, papildinot atsauci uz regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma II nodaļas 3. iedaļu, kurā noteiktas pārstrādes metodes un nosacījumi, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
2) 8. punkts precizē noteikumu Nr. 381 35.2. apakšpunktu, nosakot, ka turpmāk pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus varēs vai nu sadedzināt vai aprakt teritorijā, kurā tie iegūti, vai citā vietā, ja izpildās regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunkta nosacījumi, saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 15. panta pirmās daļas "a" apakšpunktā un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļā noteiktajām prasībām, ja dienests ir pieņēmis lēmumu šāda veida dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanai. Ja turēto cūku izcelsmes blakusproduktus nolems aprakt, tad dienests lēmumā norādīs to aprakšanas vietu, kuru operators būs saskaņojis ar Valsts vides dienestu;
3) 9. punktā tiek svītrots noteikumu Nr. 381 35.3. apakšpunkts, jo noteikumu projekta 8. punkts paredz pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanas kārtību.
1) 7. punkts precizē noteikumu Nr. 381 35.1. apakšpunktu, papildinot atsauci uz regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma II nodaļas 3. iedaļu, kurā noteiktas pārstrādes metodes un nosacījumi, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;
2) 8. punkts precizē noteikumu Nr. 381 35.2. apakšpunktu, nosakot, ka turpmāk pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus varēs vai nu sadedzināt vai aprakt teritorijā, kurā tie iegūti, vai citā vietā, ja izpildās regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunkta nosacījumi, saskaņā ar regulas Nr. 142/2011 15. panta pirmās daļas "a" apakšpunktā un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļā noteiktajām prasībām, ja dienests ir pieņēmis lēmumu šāda veida dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanai. Ja turēto cūku izcelsmes blakusproduktus nolems aprakt, tad dienests lēmumā norādīs to aprakšanas vietu, kuru operators būs saskaņojis ar Valsts vides dienestu;
3) 9. punktā tiek svītrots noteikumu Nr. 381 35.3. apakšpunkts, jo noteikumu projekta 8. punkts paredz pirmās un otrās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanas kārtību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekta 2. un 3. punktā iekļautie grozījumi, kuru rezultātā nebūs nepieciešams izsniegt un medniekiem attiecīgi saņemt dienesta atļauju, neveidos finansējuma ietaupījumu Zemkopības ministrijas budžetā par plānotajiem Āfrikas cūku mēra uzraudzības un kontroles pasākumiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mednieki
Ietekmes apraksts
Medniekiem turpmāk nevajadzēs iesniegt dienestā iesniegumu, lai saņemtu atļauju mežacūkas ķermeņa laišanai pārtikas apritē par I, II un III līmeņa ierobežojumu zonā nomedītās mežacūkas ķermeni.
Juridiskās personas
- Turēto cūku operatori
Ietekmes apraksts
Turēto cūku operatoram, kura objektā tiks konstatēts Āfrikas cūku mēris, kad dienests pēc visu turēto cūku nogalināšanas pieņems lēmumu iegūtos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus aprakt turpat objekta teritorijā uz vietas vai citā vietā, operatoram būs pienākums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanas vietu saskaņot ar Valsts vides dienestu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Turēto cūku operatori
palielinās
Vērtības nozīme:
12,69
euro
8,00
stunda
1
operators
1
reizes
101,52
2025. gadā vienā cūku turēšanas objektā bija nepieciešamība aprakt dzīvnieku izcelsmes bakusproduktus, ievērojot Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu un visu uzņēmīgo dzīvnieku nogalināšanu. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanai objekta teritorijā operatoram bija nepieciešams sagatavot iesniegumu iesniegšanai Valsts vides dienestā, kā arī saskaņot un saņemt tehniskos noteikumus šādu darbību īstenošanai.
Aprēķins veikts par vienu gadījumu, jo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšana ir ārkārtas pasākums, kuru izvēlas, ja Āfrikas cūku mēra skartajā objektā ir liels nogalināmo dzīvnieku skaits, kurus nav iespējams droši pārstrādāt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumā. Līdz šim Latvijā bija tikai divi šādi uzliesmojumi (viens 2017. gadā, bet otrs 2025. gadā). Saskaņā ar Centrālās statistikas datiem vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada 2. ceturksnī bruto bija 12,69 eiro.
Aprēķins veikts par noteikumu projekta 8. punktu (jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 381 35.2. apakšpunkts). Turpmāk operatoram, kuram Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumu ietvaros būs nepieciešams nodrošināt nogalināto turēto cūku izcelsmes blakusproduktu aprakšanu, vajadzēs saņemt ar Valsts vides dienestu saskaņotus tehniskos noteikumus piesārņojošo darbību veikšanai un nodrošināt šajos noteikumos noteikto prasību izpildi.
Kopā
101,52
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Patērētais laiks - stundās
Aprēķinu skaidrojums
Mednieki
samazinās
Vērtības nozīme:
3,00
stundas
100
mednieki
2
reizes
-600,00
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto informāciju, kopš spēkā ir stājušies noteikumi Nr. 381, dienestā atļauju medījuma laišanai pārtikas apritē ir saņēmuši apmēram 100 mednieku divas reizes viena gada laikā.
Turpmāk medniekiem nebūs jāiesniedz dienestā iesniegums un jāsaņem atļauja medījuma laišanai pārtikas apritē, ja būs saņemts negatīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts uz Āfrikas cūku mēri.
Aprēķins veikts par noteikumu projekta 2. un 3. punktu (jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 381 21. punkts, kurā tiek svītrota atļauja medījuma laišanai pārtikas apritē, un svītrots 22. punkts, kurā medniekam tika noteikts pienākums saņemt atļauju medījuma laišanai pārtikas apritē dienestā).
Kopā
-600,00
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme vai dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas izdevumi - euro
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Izlietotie naudas līdzekļi - euro
Aprēķinu skaidrojums
Mednieki
samazinās
Vērtības nozīme:
12,69
eiro
100
mednieki
2
reizes
-2 538,00
Saskaņā ar Centrālās statistikas datiem vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada 2. ceturksnī bruto algā bija 12,69 eiro.
Aprēķins veikts par noteikumu projekta 2. un 3. punktu (jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 381 21. punkts, kurā tiek svītrota atļauja medījuma laišanai pārtikas apritē, un svītrots 22. punkts, kurā medniekam tika noteikts pienākums saņemt atļauju medījuma laišanai pārtikas apritē dienestā).
Kopā
-2 538,00
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02023R0594
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
02009R1069
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32011R0142
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2023/594 16. panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" apakšpunkts
Noteikumu projekta 1. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 13.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2023/594 44. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 2. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 21. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2023/594 11. panta 2. punkts un regulas 2023/594 11. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 4. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 28. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2023/594 35. panta 1. un 3. punkts, 36. panta 3. punkta "a" apakšpunkts un 4. punkts, 37. panta 1. punkta "e" apakšpunkts un 3. punkts un 40. panta 1. punkta "e" apakšpunkts un 3. punkts.
Noteikumu projekta 5. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 31. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2023/594 51. pants, 52. panta 1. un 2. punkts un 54. pants
Noteikumu projekta 6. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekta 2. punktā (noteikumu Nr. 381 21. punkts) tiek izmantota regulas 2023/594 44. panta 2. punktā dotā rīcības brīvības dalībvalstij, tās kompetentajai iestādei, kas "var nolemt, ka 1. punktā minēto izraudzīšanos var nepiemērot objektiem, kuros pārstrādā, sadala un uzglabā tādu svaigu gaļu un gaļas produktus, arī apvalkus, kas iegūti no II vai III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām un no I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās iegūtām savvaļas cūkām, un objektiem, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā. Operators, lai iegūtu regulas 2023/594 44. panta 1. punktā minēto apstiprinājumu, iesniedz dienestā iesniegumu ar objekta apstiprināšanas pieprasījumu, kuram pievienotas operatora sagatavotas procedūras atbilstoši regulas 2023/594 prasībām, lai dienests var izvērtēt objekta piemērotību objekta apstiprināšanai un noteiktu darbu veikšanai. Ja dienesta veiktās vērtēšanas rezultātā tiek pieņemts lēmums nepiešķirt operatoram objekta apstiprināšanu, tad tas tiek fiksēts protokolā ar attiecīgu izvērtējumu. No iepriekš raksturotās procedūras izriet, ka dalībvalstij piešķirtā rīcības brīvība tiek izmantota gadījumos, lai pārtikas apritē netiek laisti dzīvnieku veselības prasībām neatbilstoši dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti.
Noteikumu projekta 4. punktā (noteikumu Nr. 381 28. punkts) tiek izmantota regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij nenoteikt 11. panta 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no cūkām, kuras turētas ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonām un nokautas kautuvēs, kas atrodas II un III līmeņa ierobežojumu zonās, ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas un no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ārpus minētajām ierobežojumu zonām, ja dienests nodrošina blakusproduktu ieguves operatoru uzraudzību minētajās zonās un kontrolē regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi.
Latvijā ir tikai viens dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes un likvidēšanas uzņēmums, kurš atkarībā no Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas, var atrasties dažāda līmeņa ierobežojumu zonās (brīvā zona, I, II vai III līmeņa ierobežojumu zona). Līdzvērtīgas prasības ir attiecinātas arī uz turēto cūku operatoriem. Rīcības brīvība izmantota, lai nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi un likvidēšanu atbilstoši blakusproduktu apriti reglamentējošiem tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem neatkarīgi no tā, kura līmeņa ierobežojumu zonā atrodas turēto cūku operators vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes un likvidēšanas uzņēmums.
Noteikumu projekta 5. punktā (noteikumu Nr. 381 31. punkts) tiek izmantota regulas 2023/594 35. panta 3. punkta ievaddaļā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punkta ievaddaļā un 40. panta 3. punkta ievaddaļā dotā rīcības brīvība dalībvalsts kompetentajai iestādei satelīta navigācijas sistēmu aizstāt ar transportlīdzekļa individuālu plombēšanu, ja izpildīti attiecīgi regulas 2023/594 nosacījumi par transportlīdzekļa individuālu plombēšanu. Dienests jau pašlaik ir izveidojis kontroles sistēmu, kurā notiek nodrošināta inspekcija atbilstoši regulā 2023/594 noteiktajām prasībām par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportlīdzekļu kravas plombēšanu. Rīcības brīvība izmantota ar mērķi neradīt transportlīdzekļa operatoriem papildu atbilstības izmaksas, kas var rasties satelīta navigācijas sistēmas uzstādīšanas laikā.
Papildus noteikumu projekta 5. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 35. panta 1. punktā, 36. panta 1. un 2. punktā, 37. panta 1. punkta ievaddaļā un 40. panta 1. punkta ievaddaļā dotā rīcības brīvība dalībvalsts kompetentajai iestādei atļaut pārvietot turētu cūku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonas izcelsmes turētām cūkām, ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijas teritorijā. Rīcības brīvība izmantota mērķi neierobežot cūku izcelsmes blakusproduktu apriti, kas ir uzņēmējdarbības pamats, ja tiek nodrošināti Āfrikas cūku mēra izplatības riskus mazinoši apstākļi.
Noteikumu projekta 6. punktā (noteikumu Nr. 381 34. punkts) tiek izmantota regulas 2023/594:
1) 51. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās un no minētajām ierobežojumu zonām no savvaļas cūkām iegūtu gaļas produktu sūtījumu pārvietošanu no objektiem, kas atrodas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās, ja nodrošināta regulas 2023/594 51. pantā noteikto prasību izpilde;
2) 52. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtas, lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu I līmeņa ierobežojumu zonā un no tās uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Latvijas teritorijā, ja nodrošināta regulas 2023/594 52. panta 1. punktā noteikto prasību izpilde;
3) 52. panta 2. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtas, lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Latvijas teritorijā II un III līmeņa ierobežojumu zonās, ja nodrošināta regulas 2023/594 52. panta 2. punktā noteikto prasību izpilde
4) 54. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām iegūtu atvasinātu produktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un ārpus minētajām ierobežojumu zonām uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Latvijas teritorijā un uz citām dalībvalstīm, ja nodrošināta regulas 2023/594 54. panta 1. punktā noteikto prasību izpilde;
5) 54. panta 2. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un ārpus minētajām ierobežojumu zonām uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām un uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Latvijas teritorijā, ja nodrošināta regulas 2023/594 54. panta 2. punktā noteikto prasību izpilde.
Visos gadījumos rīcības brīvība izmantota, lai:
1) medniekiem un operatoriem pēc iespējas plašāk dotu iespējas realizēt medījumu, tādējādi veicinot mežacūku populācijas blīvuma samazināšanu visā Latvijas teritorijā. Šāda rīcība ir nepieciešama, lai pēc iespējas vairāk mazinātu Āfrikas cūku mēra pārnešanas riskus no savvaļas cūkām uz turētām cūkām;
2) tiktu nodrošināta efektīva dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošana.
Turklāt dienests veic uzraudzību objektos, kas īsteno minētās darbības, un kontrolē regulas 2023/594 51., 52. un 54. pantā minēto prasību izpildi, kas nodrošina dzīvnieku veselības prasībām atbilstošu un drošu pārtikas un dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti.
Noteikumu projekta 4. punktā (noteikumu Nr. 381 28. punkts) tiek izmantota regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij nenoteikt 11. panta 1. punktā minēto aizliegumu pārvietot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no cūkām, kuras turētas ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonām un nokautas kautuvēs, kas atrodas II un III līmeņa ierobežojumu zonās, ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas un no II un III līmeņa ierobežojumu zonās turētām cūkām iegūtus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ārpus minētajām ierobežojumu zonām, ja dienests nodrošina blakusproduktu ieguves operatoru uzraudzību minētajās zonās un kontrolē regulas 2023/594 11. panta 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi.
Latvijā ir tikai viens dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes un likvidēšanas uzņēmums, kurš atkarībā no Āfrikas cūku mēra epidemioloģiskās situācijas, var atrasties dažāda līmeņa ierobežojumu zonās (brīvā zona, I, II vai III līmeņa ierobežojumu zona). Līdzvērtīgas prasības ir attiecinātas arī uz turēto cūku operatoriem. Rīcības brīvība izmantota, lai nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi un likvidēšanu atbilstoši blakusproduktu apriti reglamentējošiem tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem neatkarīgi no tā, kura līmeņa ierobežojumu zonā atrodas turēto cūku operators vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes un likvidēšanas uzņēmums.
Noteikumu projekta 5. punktā (noteikumu Nr. 381 31. punkts) tiek izmantota regulas 2023/594 35. panta 3. punkta ievaddaļā, 36. panta 4. punktā, 37. panta 3. punkta ievaddaļā un 40. panta 3. punkta ievaddaļā dotā rīcības brīvība dalībvalsts kompetentajai iestādei satelīta navigācijas sistēmu aizstāt ar transportlīdzekļa individuālu plombēšanu, ja izpildīti attiecīgi regulas 2023/594 nosacījumi par transportlīdzekļa individuālu plombēšanu. Dienests jau pašlaik ir izveidojis kontroles sistēmu, kurā notiek nodrošināta inspekcija atbilstoši regulā 2023/594 noteiktajām prasībām par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportlīdzekļu kravas plombēšanu. Rīcības brīvība izmantota ar mērķi neradīt transportlīdzekļa operatoriem papildu atbilstības izmaksas, kas var rasties satelīta navigācijas sistēmas uzstādīšanas laikā.
Papildus noteikumu projekta 5. punktā tiek izmantota regulas 2023/594 35. panta 1. punktā, 36. panta 1. un 2. punktā, 37. panta 1. punkta ievaddaļā un 40. panta 1. punkta ievaddaļā dotā rīcības brīvība dalībvalsts kompetentajai iestādei atļaut pārvietot turētu cūku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no II un III līmeņa ierobežojumu zonas izcelsmes turētām cūkām, ārpus II un III līmeņa ierobežojumu zonas Latvijas teritorijā. Rīcības brīvība izmantota mērķi neierobežot cūku izcelsmes blakusproduktu apriti, kas ir uzņēmējdarbības pamats, ja tiek nodrošināti Āfrikas cūku mēra izplatības riskus mazinoši apstākļi.
Noteikumu projekta 6. punktā (noteikumu Nr. 381 34. punkts) tiek izmantota regulas 2023/594:
1) 51. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās un no minētajām ierobežojumu zonām no savvaļas cūkām iegūtu gaļas produktu sūtījumu pārvietošanu no objektiem, kas atrodas I, II vai III līmeņa ierobežojumu zonās, ja nodrošināta regulas 2023/594 51. pantā noteikto prasību izpilde;
2) 52. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtas, lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu I līmeņa ierobežojumu zonā un no tās uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Latvijas teritorijā, ja nodrošināta regulas 2023/594 52. panta 1. punktā noteikto prasību izpilde;
3) 52. panta 2. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām un šādu cūku ķermeņiem iegūtas, lietošanai pārtikā paredzētas svaigas gaļas, gaļas produktu un jebkuru citu dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu pārvietošanu Latvijas teritorijā II un III līmeņa ierobežojumu zonās, ja nodrošināta regulas 2023/594 52. panta 2. punktā noteikto prasību izpilde
4) 54. panta 1. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām iegūtu atvasinātu produktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un ārpus minētajām ierobežojumu zonām uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām vai uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Latvijas teritorijā un uz citām dalībvalstīm, ja nodrošināta regulas 2023/594 54. panta 1. punktā noteikto prasību izpilde;
5) 54. panta 2. punktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij atļaut no savvaļas cūkām iegūtu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumu pārvietošanu I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās un ārpus minētajām ierobežojumu zonām uz citām I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām un uz apgabaliem ārpus I, II un III līmeņa ierobežojumu zonām Latvijas teritorijā, ja nodrošināta regulas 2023/594 54. panta 2. punktā noteikto prasību izpilde.
Visos gadījumos rīcības brīvība izmantota, lai:
1) medniekiem un operatoriem pēc iespējas plašāk dotu iespējas realizēt medījumu, tādējādi veicinot mežacūku populācijas blīvuma samazināšanu visā Latvijas teritorijā. Šāda rīcība ir nepieciešama, lai pēc iespējas vairāk mazinātu Āfrikas cūku mēra pārnešanas riskus no savvaļas cūkām uz turētām cūkām;
2) tiktu nodrošināta efektīva dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu izmantošana.
Turklāt dienests veic uzraudzību objektos, kas īsteno minētās darbības, un kontrolē regulas 2023/594 51., 52. un 54. pantā minēto prasību izpildi, kas nodrošina dzīvnieku veselības prasībām atbilstošu un drošu pārtikas un dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijas Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu" 4.1. apakšpunktam.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 1069/2009 I sadaļas II nodaļa
Noteikumu projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 35.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 1069/2009 19. panta 1. punkta "e" apakšpunkts
Noteikumu projekta 8. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 35.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2009/1069 19. panta 1. punkta "e" apakšpunktā dotā rīcības brīvība kompetentajai iestādei tiek izmantota noteikumu projekta 8. punktā (noteikumu Nr. 381 35.2. apakšpunkts). Rīcības brīvība tiek izmantota, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk likvidētu Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma perēkli.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijas Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu" 4.1. apakšpunktam.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 142/2011 IV pielikuma II nodaļas 3. iedaļa
Noteikumu projekta 7. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 35.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 142/2011 15. panta pirmās daļas "a" apakšpunkts un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļa
Noteikumu projekta 8. punktā izteiktais noteikumu Nr. 381 35.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projektā aplūkotās regulas 142/2011 normas neparedz dalībvalsts rīcības brīvību.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijas Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu" 4.1. apakšpunktam.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas un veterinārais dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, biedrība "Latvijas cūku audzētāju asociācija"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/56f5cf27-b147-4700-949a-1e7dfcb2fb9d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par sabiedrības līdzdalībai nodoto noteikumu projektu nav saņemti ne iebildumi, ne priekšlikumi. Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", biedrība "Zemnieku Saeima" un biedrība "Latvijas cūku audzētāju asociācija" tika aicinātas izskatīt un sniegt viedokli par noteikumu projektu, bet iebildumi un priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi