Anotācija (ex-ante)

No noteikumiem Nr. 308 ir jāsvītro ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 375 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi"" noteiktās stingrākās prasības meža atjaunošanai pēc kailcirtes mežaudzēs, kas sasniegušas galvenās cirtes caurmēru.
Satversmes tiesa 2024. gada 8. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2023-01-03 vērtēja ilgtspējības un piesardzības principus attiecībā uz vides aizsardzību un norādīja, ka valstij ir jāņem vērā vides aizsardzības intereses tad, kad tiek izstrādāti un pieņemti tiesību akti, kā arī to, ka Satversmes 115. pants ietver valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt, lai tiesiskais regulējums, kam var būt ietekme uz vidi, būtu vērsts uz ilgtspējību un pirms tā pieņemšanas būtu apzinātas un vērtētas iespējamās negatīvās sekas. 
Pieteikumu iesniegušās dabas aizsardzības organizācijas norādīja, ka aizvien intensīvāk apsaimniekotos mežos bioloģiskā daudzveidība ievērojami samazinoties, un Satversmes tiesa atzina, ka tas, ka tiks veidotas tādas mežaudzes, kuras sastāvēs no ģenētiski augstākas kvalitātes kokiem un būs noturīgākas pret klimata pārmaiņām, nav pietiekams arguments tam, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana kopsakarā ar grozījumiem Meža atjaunošanas noteikumos vidi ietekmēšot labvēlīgi. 
Satversmes tiesas ir atzinusi, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču šādiem lēmumiem ir jābūt saskaņā ar ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses un pamatojot izraudzīto attīstības risinājumu. Tikai tāds risinājums, kas ir vispusīgi izvērtēts un pamatots, ir uzskatāms par ilgtspējīgu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.1.1. punktu).  
Lai sekmētu valsts ilgtspējību, ir izveidota attīstības plānošanas sistēma, kurā tiek izstrādāti dažādi attīstības plānošanas dokumenti. Viens no politikas plānošanas dokumentiem, ar kura palīdzību tiek īstenots ilgtspējības princips, ir pamatnostādnes. Nozaru politikas pamatnostādnēm veicamais ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums ir procesuāls līdzeklis, ar kura starpniecību ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā tiek ievērots piesardzības princips (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu). Tādējādi stratēģiskais novērtējums nodrošina to, ka politikas mērķu un rīcības virzienu noteikšanā tiek ņemtas vērā vides aizsardzības intereses un vērtēta plānošanas dokumenta īstenošanas ietekme uz vidi (Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2023-01-03 20. punkts). Normatīvajam aktam, kas tiek pieņemts bez spēkā esoša plānošanas dokumenta, jāatbilst iepriekš noteiktajam attīstības virzienam un politikas mērķiem. Ja ar normatīvo aktu noteiktais attīstības virziens vai mērķi tiek būtiski mainīti, tā atbilstība ilgtspējības principam un piesardzības principam ir jāvērtē no jauna (Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2023-01-03 22. punkts). 
Pamatojoties uz iepriekšminēto un to, ka patlaban meža nozarē nav spēkā esošas politikas pamatnostādnes, svītrojot noteikumos Nr. 308 noteiktās papildus prasības meža atjaunošanai pēc kailcirtes mežaudzēs, kas sasniegušas galvenās cirtes caurmēru, meža atjaunošanas prasības attiecībā uz meža atjaunošanas termiņu (noteikumu Nr. 308 4¹. punkts) un attiecībā uz augstvērtīga meža reproduktīvā materiāla izmantošanu (noteikumu Nr. 308 38.1. apakšpunkts) būs tādas, kādas tās bija tad, kad bija spēkā Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, kurām ir veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums un ievērots ilgtspējības un piesardzības princips attiecībā uz vides aizsardzību. 

Ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 308 4.¹, 49. un 50. punkts un 38.1. apakšpunktā noteiktā prasība attiecībā uz kailcirti mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.