25-TA-276: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm" (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, un uz tās pamata ar Ministru kabineta 2021.gada 28.aprīļa rīkojumu Nr.292 apstiprinātā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā izvirzīto mērķu un rādītāju sasniegšanu un finansējuma apguvi, tādējādi izpildot Latvijas saistības pret Eiropas Komisiju. Noteikumu projekts ir izstrādāts uz Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 12.panta 6.punkta pamata.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā lielā komercsabiedrība, kurai ir ārzemēs reģistrēti saistītie uzņēmumi, var izmantot tiesību apliecināt faktu, ka tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, ja šai komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ, par kuriem tā sniedz pamatojumu, nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no šiem saistītajiem uzņēmumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģijā[1] kā galvenais sasniedzamais mērķis ir izvirzīts uzdevums nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts ekonomikas apjomu – no 40 miljardiem EUR 2023.gadā līdz 83 miljardiem EUR 2035.gadā. Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4-5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus – vismaz 900 tūkstošu nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP), jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP. Produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā var nodrošināt vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu līdz vismaz 3 200 EUR. Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniedzot būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, dos būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz vērienīgu reformu ar mērķi dot Latvijas ekonomikai iespēju atgūties un mērķtiecīgi virzīt investīcijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā ir definēti prioritāri reformu virzieni, kur divi no tiem ir digitalizācija un energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā. Atbalsta sniegšanai minētajās jomās, cita starpā, ir pieņemti Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam” (turpmāk – MK noteikumi Nr.503) un Ministru kabineta 2022.gada 20.septembra noteikumi Nr.594 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.594). Atbalstu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.503 un MK noteikumiem Nr.594 piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula). Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas tautsaimniecības turpmākajai attīstībai izšķiroši būtiska ir mērogojuma projektu attīstīšana, kas ietver arī Regulas piemērošanu lielajiem uzņēmumiem.
Regulas I pielikumā ir noteikta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) definīcija, tā 2.panta pirmajā daļā paredzot, ka MVU kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro. Atbilstoši Regulas 2.panta 24.punktam lieli uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas neatbilst Regulas I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Minētā no Regulas izrietošā komercsabiedrību klasificēšana pēc to lieluma tiek izmantota komercdarbības atbalsta sniegšanā.
Atbilstoši Regulas 1.panta ceturtā punkta c)apakšpunktam šo regulu nepiemēro atbalstam grūtībās nonākušam uzņēmumam (turpmāk – GNU). Regulas 2.panta 18.punktā ietvertas pazīmes, pēc kurām secināms, vai konkrēts uzņēmums un tā saistīto uzņēmumu grupa ir uzskatāma par GNU. Minētās tiesību normas a) līdz d) apakšpunkti paredz pazīmes GNU statusa noteikšanai, kas piemērojamas visiem atbalsta pretendentiem neatkarīgi no to lieluma, savukārt, e) apakšpunktā ir ietvertas papildus pazīmes, kas vērtējamas tikai uzņēmumiem, kas nav MVU, proti, tikai lielajiem uzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka Regulas prasības attiecībā uz vērtējamām GNU pazīmēm ir atšķirīgas atkarībā no konkrētā uzņēmuma klasifikācijas pēc tā lieluma. Vienlaikus jāuzsver, ka arī Eiropas komisijas normatīvie akti, kas paredz atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras jomā, piemēro Regulā nostiprināto GNU jēdzienu un izpratni un neparedz atbalsta piemērošanu GNU[2].
Ņemot vērā, ka lielie uzņēmumi mēdz būt plašu starptautisku grupu sastāvā, praksē dažkārt konstatējamas sarežģītas situācijas attiecībā uz lielo uzņēmumu neatbilstības GNU statusam izvērtējumā izmantotajiem finanšu datu avotiem, to pieejamību un pietiekamību.
Apkopojot pašreizējo situāciju, secināms, ka Regula attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem paredz papildus kritērijus, kas izvērtējami, nosakot atbilstību vai neatbilstību GNU pazīmēm. Vienlaikus nacionālo normatīvo aktu līmenī nav atrisinātas praktiskās situācijas, kurās lielajiem uzņēmumiem dažādu objektīvu šķēršļu dēļ nav iespējams iesniegt pilnīgus finanšu datus par to ārzemēs reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem, tādējādi būtiski paildzinot dokumentu izvērtēšanas procesu un kavējot investīciju piesaisti Latvijai. Ar šādām situācijām praksē ir sastapušies atbalsta sniedzēji, kas vērtē lielo uzņēmumu pieteikumus atbalsta saņemšanai, piemēram, MK noteikumu Nr.594 un MK noteikumu Nr.503 ietvaros.
Minētā jautājuma sakārtošana un nepārprotama tiesiskā regulējuma nodrošināšana attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem ir īpaši būtiska, lai sasniegtu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģijā rezultātu izvirzīto mērķi nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, jo Latvijas tautsaimniecības sekmīga tālākā attīstība nav iespējama bez liela mēroga projektu piesaistes. Līdz ar to pastāv tiesiska nepieciešamība pieņemt Ministru kabineta noteikumus "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm".
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb
[2] Skatīt, piemēram, Eiropas komisijas 2022.gada 14.decembra regulas (ES) 2022/2472
ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu 1.panta piekto daļu un 2.panta 59.punktu.
Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniedzot būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, dos būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta apjoma palielināšanu.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz vērienīgu reformu ar mērķi dot Latvijas ekonomikai iespēju atgūties un mērķtiecīgi virzīt investīcijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā ir definēti prioritāri reformu virzieni, kur divi no tiem ir digitalizācija un energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā. Atbalsta sniegšanai minētajās jomās, cita starpā, ir pieņemti Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumi Nr.503 “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam” (turpmāk – MK noteikumi Nr.503) un Ministru kabineta 2022.gada 20.septembra noteikumi Nr.594 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.594). Atbalstu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.503 un MK noteikumiem Nr.594 piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulu (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula). Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas tautsaimniecības turpmākajai attīstībai izšķiroši būtiska ir mērogojuma projektu attīstīšana, kas ietver arī Regulas piemērošanu lielajiem uzņēmumiem.
Regulas I pielikumā ir noteikta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) definīcija, tā 2.panta pirmajā daļā paredzot, ka MVU kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus eiro. Atbilstoši Regulas 2.panta 24.punktam lieli uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas neatbilst Regulas I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Minētā no Regulas izrietošā komercsabiedrību klasificēšana pēc to lieluma tiek izmantota komercdarbības atbalsta sniegšanā.
Atbilstoši Regulas 1.panta ceturtā punkta c)apakšpunktam šo regulu nepiemēro atbalstam grūtībās nonākušam uzņēmumam (turpmāk – GNU). Regulas 2.panta 18.punktā ietvertas pazīmes, pēc kurām secināms, vai konkrēts uzņēmums un tā saistīto uzņēmumu grupa ir uzskatāma par GNU. Minētās tiesību normas a) līdz d) apakšpunkti paredz pazīmes GNU statusa noteikšanai, kas piemērojamas visiem atbalsta pretendentiem neatkarīgi no to lieluma, savukārt, e) apakšpunktā ir ietvertas papildus pazīmes, kas vērtējamas tikai uzņēmumiem, kas nav MVU, proti, tikai lielajiem uzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka Regulas prasības attiecībā uz vērtējamām GNU pazīmēm ir atšķirīgas atkarībā no konkrētā uzņēmuma klasifikācijas pēc tā lieluma. Vienlaikus jāuzsver, ka arī Eiropas komisijas normatīvie akti, kas paredz atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras jomā, piemēro Regulā nostiprināto GNU jēdzienu un izpratni un neparedz atbalsta piemērošanu GNU[2].
Ņemot vērā, ka lielie uzņēmumi mēdz būt plašu starptautisku grupu sastāvā, praksē dažkārt konstatējamas sarežģītas situācijas attiecībā uz lielo uzņēmumu neatbilstības GNU statusam izvērtējumā izmantotajiem finanšu datu avotiem, to pieejamību un pietiekamību.
Apkopojot pašreizējo situāciju, secināms, ka Regula attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem paredz papildus kritērijus, kas izvērtējami, nosakot atbilstību vai neatbilstību GNU pazīmēm. Vienlaikus nacionālo normatīvo aktu līmenī nav atrisinātas praktiskās situācijas, kurās lielajiem uzņēmumiem dažādu objektīvu šķēršļu dēļ nav iespējams iesniegt pilnīgus finanšu datus par to ārzemēs reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem, tādējādi būtiski paildzinot dokumentu izvērtēšanas procesu un kavējot investīciju piesaisti Latvijai. Ar šādām situācijām praksē ir sastapušies atbalsta sniedzēji, kas vērtē lielo uzņēmumu pieteikumus atbalsta saņemšanai, piemēram, MK noteikumu Nr.594 un MK noteikumu Nr.503 ietvaros.
Minētā jautājuma sakārtošana un nepārprotama tiesiskā regulējuma nodrošināšana attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem ir īpaši būtiska, lai sasniegtu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģijā rezultātu izvirzīto mērķi nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, jo Latvijas tautsaimniecības sekmīga tālākā attīstība nav iespējama bez liela mēroga projektu piesaistes. Līdz ar to pastāv tiesiska nepieciešamība pieņemt Ministru kabineta noteikumus "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm".
[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb
[2] Skatīt, piemēram, Eiropas komisijas 2022.gada 14.decembra regulas (ES) 2022/2472
ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu 1.panta piekto daļu un 2.panta 59.punktu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Gadījumos, kad komercdarbības atbalstu vēlas saņemt lieli uzņēmumi (tas ir, uzņēmumi, kuros ir 250 un vairāk darbinieku un kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances kopsumma pārsniedz 43 miljonus eiro), kas ietilpst plašās starptautisku uzņēmumu grupās, praksē konstatēti dažādi objektīvi, no atbalsta pretendenta neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ atbalsta pretendentam nav iespējams iegūt pilnīgus finanšu pārskatu datus par visiem tā saistītajiem uzņēmumiem un līdz ar to nav iespējams tos arī iesniegt atbalsta sniedzējam izvērtēšanai.
Par šādiem objektīviem apstākļiem var tikt uzskatīta, piemēram, dalība daudzpakāpju uzņēmumu ķēdē (grupā), kas pieder lielam ārzemju finanšu investoram, kura konsolidētais finanšu pārskats neliecina par atbilstību GNU pazīmēm, bet no konsolidācijas datiem var konstatēt, ka tajā ir ietverti uzņēmumi, kuros grupai pieder 50 un vairāk procentu. Minētajā situācijā ir saprotams, ka atbalsta pretendentam var nebūt iespējams iegūt datus par to, kas ir šī uzņēmuma, kas grupai pieder 50% apmērā, līdzīpašnieki un vai caur to veidojas plašāks grupas sastāvs (ja 50% daļu līdzīpašniekam pieder kādi citi uzņēmumi, kas netiek ietverti konsolidētajos datos), un līdz ar to atbalsta pretendenta rīcībā nav pilna informācija par ārzemēs reģistrēto saistīto uzņēmumu grupas struktūru.
Tāpat ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos daudzpakāpju uzņēmumu ķēde ietver vairākas konsolidētās grupas, kam var būt raksturīga šāda pazīme (t.i., uzņēmumi ar 50% piederību, kam nav iespējams iegūt datus par citiem līdzīpašniekiem, cita starpā arī dēļ nacionālā konkurences tiesību regulējuma dēļ, ja uzņēmumi darbojās vienā nozarē un ir savstarpēji konkurējoši). Bieži vien šāda situācija ir konstatējama trešā vai vēl tālākā saistību pakāpē, kas būtiski apgrūtina atbalsta pretendentam praktisku iespēju iegūt datus, jo ar minēto konsolidētas grupas mātes uzņēmumu nepastāv faktiska komunikācija vai datu nodošana netiek nodrošināta vai atteikta. Tāpat konstatējami gadījumi, kad pilnīgu finanšu pārskatu datu iegūšana par saistītajiem uzņēmumiem var nebūt pieejama saskaņā ar konkrētas valsts, kas ir ārpus ES vai nav iekļauta OECD valstu sarakstā, atšķirīgām prasībām attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu (t.i., atšķirīgi mītnes valsts grāmatvedības standarti), publicēšanu un šādu datu atklāšanu. Vienlaikus iespējami arī dažādi nepārvaramas varas apstākļi, kuru dēļ atbalsta pretendents nevar iegūt finanšu datus par tā ārzemēs reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem.
Minēto apstākļu dēļ rodas situācijas, kad no pieejamajiem finanšu pārskatu datiem pēc būtības nav konstatējama ne atbalsta pretendenta, ne tā saistīto uzņēmumu grupas atbilstība GNU pazīmēm, tomēr atbalsts netiek piešķirts, jo izvērtēšanai nav iesniegti pilnīgi finanšu pārskatu dati. Līdz ar to, lai novērstu situācijas, kurās lieliem uzņēmumiem, par kuru un to saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam nav šaubu, tādu finanšu datu trūkuma dēļ, kas nevar radīt ietekmi uz atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu izvērtējuma rezultātu par tā neatbilstību GNU pazīmēm, nevar piešķirt komercdarbības atbalstu, kā arī lai nezaudētu Latvijas finansējumu pret saskaņā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu uzņemtajām saistībām līdz 2026.gadam un turpinātu konkurētspējīgus nosacījumus lielu investīciju piesaistei Latvijā, piesaistot jebkurus publiskā finansējuma resursus, nepieciešams steidzami lemt par efektīvu tiesisko risinājumu.
Par šādiem objektīviem apstākļiem var tikt uzskatīta, piemēram, dalība daudzpakāpju uzņēmumu ķēdē (grupā), kas pieder lielam ārzemju finanšu investoram, kura konsolidētais finanšu pārskats neliecina par atbilstību GNU pazīmēm, bet no konsolidācijas datiem var konstatēt, ka tajā ir ietverti uzņēmumi, kuros grupai pieder 50 un vairāk procentu. Minētajā situācijā ir saprotams, ka atbalsta pretendentam var nebūt iespējams iegūt datus par to, kas ir šī uzņēmuma, kas grupai pieder 50% apmērā, līdzīpašnieki un vai caur to veidojas plašāks grupas sastāvs (ja 50% daļu līdzīpašniekam pieder kādi citi uzņēmumi, kas netiek ietverti konsolidētajos datos), un līdz ar to atbalsta pretendenta rīcībā nav pilna informācija par ārzemēs reģistrēto saistīto uzņēmumu grupas struktūru.
Tāpat ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos daudzpakāpju uzņēmumu ķēde ietver vairākas konsolidētās grupas, kam var būt raksturīga šāda pazīme (t.i., uzņēmumi ar 50% piederību, kam nav iespējams iegūt datus par citiem līdzīpašniekiem, cita starpā arī dēļ nacionālā konkurences tiesību regulējuma dēļ, ja uzņēmumi darbojās vienā nozarē un ir savstarpēji konkurējoši). Bieži vien šāda situācija ir konstatējama trešā vai vēl tālākā saistību pakāpē, kas būtiski apgrūtina atbalsta pretendentam praktisku iespēju iegūt datus, jo ar minēto konsolidētas grupas mātes uzņēmumu nepastāv faktiska komunikācija vai datu nodošana netiek nodrošināta vai atteikta. Tāpat konstatējami gadījumi, kad pilnīgu finanšu pārskatu datu iegūšana par saistītajiem uzņēmumiem var nebūt pieejama saskaņā ar konkrētas valsts, kas ir ārpus ES vai nav iekļauta OECD valstu sarakstā, atšķirīgām prasībām attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu (t.i., atšķirīgi mītnes valsts grāmatvedības standarti), publicēšanu un šādu datu atklāšanu. Vienlaikus iespējami arī dažādi nepārvaramas varas apstākļi, kuru dēļ atbalsta pretendents nevar iegūt finanšu datus par tā ārzemēs reģistrētajiem saistītajiem uzņēmumiem.
Minēto apstākļu dēļ rodas situācijas, kad no pieejamajiem finanšu pārskatu datiem pēc būtības nav konstatējama ne atbalsta pretendenta, ne tā saistīto uzņēmumu grupas atbilstība GNU pazīmēm, tomēr atbalsts netiek piešķirts, jo izvērtēšanai nav iesniegti pilnīgi finanšu pārskatu dati. Līdz ar to, lai novērstu situācijas, kurās lieliem uzņēmumiem, par kuru un to saistīto uzņēmumu neatbilstību GNU statusam nav šaubu, tādu finanšu datu trūkuma dēļ, kas nevar radīt ietekmi uz atbalsta pretendenta un tā saistīto uzņēmumu izvērtējuma rezultātu par tā neatbilstību GNU pazīmēm, nevar piešķirt komercdarbības atbalstu, kā arī lai nezaudētu Latvijas finansējumu pret saskaņā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu uzņemtajām saistībām līdz 2026.gadam un turpinātu konkurētspējīgus nosacījumus lielu investīciju piesaistei Latvijā, piesaistot jebkurus publiskā finansējuma resursus, nepieciešams steidzami lemt par efektīvu tiesisko risinājumu.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu paredzēts noteikt kārtību, kādā lielā komercsabiedrība, kurai ir ārzemēs reģistrēti saistītie uzņēmumi, var izmantot tiesību apliecināt faktu, ka tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī neatbilst GNU pazīmēm, ja šai komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ, par kuriem tā sniedz pamatojumu, nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no šiem saistītajiem uzņēmumiem. Noteikumu projektā ietvertā kārtība piemērojama attiecībā uz jebkuru atbalstu, kura ietvaros ir jāizvērtē GNU statuss atbilstoši Regulas nosacījumiem.
Tādējādi ar noteikumu projektu tiek paredzēts tiesiskais ietvars:
1. kārtībai, kādā lielā komercsabiedrība, kurai ir ārzemes reģistrēti saistītie uzņēmumi, apliecina faktu, ka tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī uz atbalsta piešķiršanas brīdi neatbilst GNU pazīmēm, ja šai komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ, par kuriem tā sniedz pamatojumu atbalsta sniedzējam, nav iespējams iesniegt pilnīgus finanšu pārskatu datus;
2. objektīvo apstākļu uzskaitījumam, kuru dēļ lielā komercsabiedrība var iesniegt apliecinājumu;
3. kas nosaka, ka atbalsta pretendents, iesniedzot apliecinājumu, skaidri apzinās no tā izrietošos iespējamos riskus un sekas.
4. kas nodrošina atbalsta sniedzējam iespēju, bet neuzliek par pienākumu, šo GNU statusa apliecinājumu izmantot.
1. Ar noteikumu projektu tiek ieviests atbalsta pretendenta apliecinājums par neatbilstību GNU pazīmēm (turpmāk – apliecinājums). Ar apliecinājumu atbalsta pretendents apstiprina, ka pastāv objektīvi šķēršļi pilnīgu finanšu datu iesniegšanai atbalsta sniedzējam, un apliecina, ka atbalsta pretendents tā saistīto uzņēmumu grupas, kurā ietilpst arī ārzemes reģistrēti saistītie uzņēmumi, līmenī neatbilst Regulas 2.panta 18.punktā ietvertajām pazīmēm.
Apliecinājums paredzēts kā operatīvs un saprātīgs risinājums izņēmuma situācijās, kad lielie komersanti objektīvu apstākļu dēļ nav iesnieguši finanšu pārskatu datus par visiem ar tiem saistītajiem ārzemēs reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka šāda apliecinājuma iesniegšana nav paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta sniedzējam no tam iesniegtajiem finanšu datiem ir iespējams pārliecināties par atbalsta pretendenta neatbilstību GNU statusam tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī, bet nav izpildīta prasība par visu finanšu datu iesniegšanu. Tajā pašā laikā atbalsta sniedzējs nepārbauda klienta sniegto apliecinājumu patiesumu un apliecinājuma iesniegšana nerada pienākumu valsts atbalsta sniedzējam atzīt, ka ar komercsabiedrību, t.i., atbalsta pretendentu, saistītā uzņēmumu grupa neatbilst GNU statusam.
2. Lai nodrošinātu konsekvenci apliecinājumu pielietošanā, noteikumu projekta 6.punktā uzskaitīti konkrēti apstākļi, kas ir uzskatāmi par objektīviem un pamato atbalsta pretendenta tiesības iesniegt apliecinājumu. Minētajā uzskaitījumā ietverti praksē konstatēti ārēji un no atbalsta pretendenta rīcības un gribas neatkarīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas liedz komercsabiedrībām iespēju iegūt pilnīgus finanšu datus par saviem saistītajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārzemēs, un iesniegt tos atbalsta sniedzējam.
3. Atbalsta pretendents apliecinājumā apstiprina, ka apzinās iespējamās sekas un piekrīt komercdarbības atbalsta saņemšanai, kas piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem, un ir gatavs atmaksāt nelikumīgu komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, ja pēc komercdarbības atbalsta piešķiršanas tiks iegūta informācija, kas liecinās, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdī saistīto uzņēmumu grupai bija GNU pazīmes, kā rezultātā saņemtais komercdarbības atbalsts kvalificējams kā nelikumīgs. Tāpat jāuzsver, ka noteikumu projekts neietekmē nākotnē iespējamos atbalsta sniedzēja, uzraugošo iestāžu vai citu kompetento institūciju pieprasījumus atbalsta saņēmējam dažādu pārbaužu ietvaros dokumentāli pierādīt, ka uzņēmums tā saistīto uzņēmumu līmenī neatbilst GNU pazīmēm uz atbalsta piešķiršanas brīdi.
4. Saskaņā ar noteikumu projektu atbalsta sniedzējs, izvērtējot atbalsta pretendenta atbilstību GNU pazīmēm tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī, var izmantot šajā punktā noteikto apliecinājumu atbalsta pretendenta atbilstības GNU statusa noteikšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbalsta sniedzējiem, kas izmanto apliecinājumu atbalsta pretendenta atbilstības GNU statusa izvērtēšanai, pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās jāpielāgo iekšējie procesi atbilstoši šiem noteikumiem, nodrošinot uzraugošajām institūcijām iespēju pārliecināties par to atbilstošu ieviešanu un piemērošanu.
Tādējādi ar noteikumu projektu tiek paredzēts tiesiskais ietvars:
1. kārtībai, kādā lielā komercsabiedrība, kurai ir ārzemes reģistrēti saistītie uzņēmumi, apliecina faktu, ka tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī uz atbalsta piešķiršanas brīdi neatbilst GNU pazīmēm, ja šai komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ, par kuriem tā sniedz pamatojumu atbalsta sniedzējam, nav iespējams iesniegt pilnīgus finanšu pārskatu datus;
2. objektīvo apstākļu uzskaitījumam, kuru dēļ lielā komercsabiedrība var iesniegt apliecinājumu;
3. kas nosaka, ka atbalsta pretendents, iesniedzot apliecinājumu, skaidri apzinās no tā izrietošos iespējamos riskus un sekas.
4. kas nodrošina atbalsta sniedzējam iespēju, bet neuzliek par pienākumu, šo GNU statusa apliecinājumu izmantot.
1. Ar noteikumu projektu tiek ieviests atbalsta pretendenta apliecinājums par neatbilstību GNU pazīmēm (turpmāk – apliecinājums). Ar apliecinājumu atbalsta pretendents apstiprina, ka pastāv objektīvi šķēršļi pilnīgu finanšu datu iesniegšanai atbalsta sniedzējam, un apliecina, ka atbalsta pretendents tā saistīto uzņēmumu grupas, kurā ietilpst arī ārzemes reģistrēti saistītie uzņēmumi, līmenī neatbilst Regulas 2.panta 18.punktā ietvertajām pazīmēm.
Apliecinājums paredzēts kā operatīvs un saprātīgs risinājums izņēmuma situācijās, kad lielie komersanti objektīvu apstākļu dēļ nav iesnieguši finanšu pārskatu datus par visiem ar tiem saistītajiem ārzemēs reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka šāda apliecinājuma iesniegšana nav paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta sniedzējam no tam iesniegtajiem finanšu datiem ir iespējams pārliecināties par atbalsta pretendenta neatbilstību GNU statusam tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī, bet nav izpildīta prasība par visu finanšu datu iesniegšanu. Tajā pašā laikā atbalsta sniedzējs nepārbauda klienta sniegto apliecinājumu patiesumu un apliecinājuma iesniegšana nerada pienākumu valsts atbalsta sniedzējam atzīt, ka ar komercsabiedrību, t.i., atbalsta pretendentu, saistītā uzņēmumu grupa neatbilst GNU statusam.
2. Lai nodrošinātu konsekvenci apliecinājumu pielietošanā, noteikumu projekta 6.punktā uzskaitīti konkrēti apstākļi, kas ir uzskatāmi par objektīviem un pamato atbalsta pretendenta tiesības iesniegt apliecinājumu. Minētajā uzskaitījumā ietverti praksē konstatēti ārēji un no atbalsta pretendenta rīcības un gribas neatkarīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas liedz komercsabiedrībām iespēju iegūt pilnīgus finanšu datus par saviem saistītajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārzemēs, un iesniegt tos atbalsta sniedzējam.
3. Atbalsta pretendents apliecinājumā apstiprina, ka apzinās iespējamās sekas un piekrīt komercdarbības atbalsta saņemšanai, kas piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem, un ir gatavs atmaksāt nelikumīgu komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem, ja pēc komercdarbības atbalsta piešķiršanas tiks iegūta informācija, kas liecinās, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdī saistīto uzņēmumu grupai bija GNU pazīmes, kā rezultātā saņemtais komercdarbības atbalsts kvalificējams kā nelikumīgs. Tāpat jāuzsver, ka noteikumu projekts neietekmē nākotnē iespējamos atbalsta sniedzēja, uzraugošo iestāžu vai citu kompetento institūciju pieprasījumus atbalsta saņēmējam dažādu pārbaužu ietvaros dokumentāli pierādīt, ka uzņēmums tā saistīto uzņēmumu līmenī neatbilst GNU pazīmēm uz atbalsta piešķiršanas brīdi.
4. Saskaņā ar noteikumu projektu atbalsta sniedzējs, izvērtējot atbalsta pretendenta atbilstību GNU pazīmēm tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī, var izmantot šajā punktā noteikto apliecinājumu atbalsta pretendenta atbilstības GNU statusa noteikšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka atbalsta sniedzējiem, kas izmanto apliecinājumu atbalsta pretendenta atbilstības GNU statusa izvērtēšanai, pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās jāpielāgo iekšējie procesi atbilstoši šiem noteikumiem, nodrošinot uzraugošajām institūcijām iespēju pārliecināties par to atbilstošu ieviešanu un piemērošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja netiek pieņemts noteikumu projekts, tad tas negatīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību valstī un kavēs starptautisko uzņēmumu investīciju vismaz 89 miljonu EUR apmērā ienākšanu Latvijā (minētā summa ir aprēķināta provizoriski, summējot identificētos lielo komercsabiedrību projektus, kuru pieteikumi atbalsta saņemšanai šobrīd nevar tikt izvērtēti tieši GNU izvērtēšanai nepieciešamo datu ieguves sarežģītības dēļ).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
2024.gada 19.novembra Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums “Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2024. gada oktobrim” (24-TA-1915), kurā tika norādīts, ka “Saskaņā ar ministriju un CFLA sniegto informāciju 2024. gadā jaunu investīciju projektu ietvaros ir būtiski izaicinājumi, uzsākot to īstenošanu (piemēram, iepirkumi bez rezultāta, līgumu pagarinājumi vai projektu ieviesēju nepietiekama finanšu un administratīvā kapacitāte). Tas negatīvi ietekmē projektu finanšu plūsmu un ieviešanas grafiku, nespējot īstenot darbības kā plānots. Līdz 2024. gada 1. oktobrim no budžeta ir izmantots 432 milj. euro[1], kas ir 39 % no 1,1 mljrd. euro prognozētā gada sākumā[2]. Attiecīgi ir zināms risks investīcijām nespēt izmantot visu 2024. gadā pieejamo valsts budžeta finansējumu, pārplānojot to uz turpmākiem gadiem.” Tādējādi pastāv būtisks risks, ka Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apguve tiks kavēta. Minētajā Ministru kabineta sēdē nozares ministrijām un Valsts kancelejai tika uzdots pastiprināti veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu Atveseļošanas fonda plāna reformu un investīciju īstenošanu atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā un saistošajos dokumentos noteiktajiem uzdevumiem un to īstenošanas termiņiem, kā arī lai nodrošinātu 2024. gada valsts budžeta izdevumu plāna izpildi atbilstoši tajā paredzētajām investīcijām. Regula ir spēkā no 2014.gada un tā ir ieviesta un tiek piemērota attiecīgajās atbalsta programmās, kas, tai skaitā, paredz Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanu. Lai novērstu investīciju apguves kavējuma risku, būtiski ir mazināt izveidoto procedūru ilgumu un mazināt administratīvo slogu.
[1] 432 milj. euro izpilde: (1) 129 milj. euro – ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, (2) 102 milj. euro – ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, (3) 202 milj. euro – Atveseļošanas fondā.
[2] 2024. gada 7. marta izdevumu prognoze Stabilitātes programmai 2024-2028.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2014.gada 17.jūnija Eiropas Komisijas Regula (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
Regulas 2.panta 18.punktā ietvertas pazīmes, pēc kurām secināms, vai konkrēts uzņēmums ir vai nav uzskatāms par GNU
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2014.gada 17.jūnija Eiropas Komisijas Regula (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2.panta 18.punkts
Noteikumu projekta 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas 2.panta 24.punkts
Noteikumu projekta 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Regulas I Pielikuma 3.panta trešais punkts
Noteikumu projekta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Ir notikušas vairākas tikšanās ar lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvjiem, Ārvalstu investoru padomi, kuri apliecinājuši atbalstu izvēlētajam problēmas risinājumam un pauduši gatavību uzņemties riskus, kas izriet no tā, ka komercdarbības atbalsts tiks piešķirts, pamatojoties uz nepilnīgi pieejamiem finanšu pārskatu datiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
Projekts atvieglos atbalsta pieteikumu izskatīšanas procesus (tajā skaitā, ātrumu) atbalsta sniegšanas institūcijās (piemēram, finanšu institūcijā “Altum” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā), jo apliecinājuma iesniegšanas gadījumā atbalsta pieteikuma izskatīšanu būtiski nepalēninās situācija, kad atbalsta saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar iesniegt kādu no saistīto uzņēmumu finanšu pārskatu datiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi