23-TA-263: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.Prioritātes “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi projekts (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam noteiktajiem mērķiem un ES fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktam (turpmāk - Vadības likums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu mērķis ir uzsākt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu “Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana” Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros, ieviešot sabiedrības brīdināšanas risinājumu par tiešiem un draudošiem ārkārtas notikumiem, kas ļauj nosūtīt brīdinājumu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022.gada 25.novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto ES kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam (turpmāk – programma). Programma noteic, ka, īstenojot 2.1.3 specifisko atbalsta mērķi “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām”, tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz klimata pārmaiņu izraisīto seku novēršanu, pielāgošanos un reaģēšanas spēju uzlabošanu un pilnveidošanu.
Plānojot ES atbalsta virzienus klimata pārmaiņu pielāgošanas jomā, kā būtiskākie risināmie jautājumi konstatēti atbilstošu katastrofu pārvaldības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu nepieciešamība, lai īstenotu sabiedrības informēšanu par ārkārtas notikumu, katastrofu vai katastrofas draudiem.
Lai apzinātu risināmās jomas problemātiskākos punktus Iekšlietu nozares IKT jomā, Iekšlietu ministrija pieteicās Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Strukturālo reformu atbalsta programmas projektu “Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana”, kura ietvaros no 2019. līdz 2022. gadam tika saņemtas konkrētas rekomendācijas, kas iekļāva Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidi (turpmāk - ABS+ projekts).
Ar mērķi nodrošināt minēto IKT rīku ieviešanu, 2021.gadā Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta programmas Track1 projekta “Pētījums par agrīnās brīdināšanas sistēmām, kas balstītas uz telekomunikācijas tehnoloģijām” (ECHO/SUB/2019/TRACK1/808194, EWS) ietvaros veikts pētījums “Tīmekļa vietnes un mobilās aplikācijas, kurās pieejama informācija ārkārtas gadījumos, satura un informatīvā atbalsta nodrošinājuma izpēte, un tehniskās specifikācijas sagatavošana un indikatīvo izmaksu aprēķins” (turpmāk – pētījums par ABS+ projekta ieviešanu).
Pētījuma ietvaros tika veikts sistēmas novērtējums un tika secināts, ka šūnu apraides (CB) tehnoloģija sabiedrības brīdināšanas sistēmas ieviešanai Latvijā ir piemērotākais risinājums. Un ņemot vērā, ka Latvijā šāda sistēma neeksistē, nepieciešams to veidot kā jaunu risinājumu.
Pētījuma ietvaros ir iekļauta arī MK noteikumu projekta 14. punkta regulējumā noteiktā finanšu un ekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze.
Pasākuma mērķa grupa noteikta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam. Tā apraksta iedzīvotāju loku, kurus ietekmē ABS+ projekta ieviešana.
Plānojot ES atbalsta virzienus klimata pārmaiņu pielāgošanas jomā, kā būtiskākie risināmie jautājumi konstatēti atbilstošu katastrofu pārvaldības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu nepieciešamība, lai īstenotu sabiedrības informēšanu par ārkārtas notikumu, katastrofu vai katastrofas draudiem.
Lai apzinātu risināmās jomas problemātiskākos punktus Iekšlietu nozares IKT jomā, Iekšlietu ministrija pieteicās Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Strukturālo reformu atbalsta programmas projektu “Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana”, kura ietvaros no 2019. līdz 2022. gadam tika saņemtas konkrētas rekomendācijas, kas iekļāva Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidi (turpmāk - ABS+ projekts).
Ar mērķi nodrošināt minēto IKT rīku ieviešanu, 2021.gadā Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta programmas Track1 projekta “Pētījums par agrīnās brīdināšanas sistēmām, kas balstītas uz telekomunikācijas tehnoloģijām” (ECHO/SUB/2019/TRACK1/808194, EWS) ietvaros veikts pētījums “Tīmekļa vietnes un mobilās aplikācijas, kurās pieejama informācija ārkārtas gadījumos, satura un informatīvā atbalsta nodrošinājuma izpēte, un tehniskās specifikācijas sagatavošana un indikatīvo izmaksu aprēķins” (turpmāk – pētījums par ABS+ projekta ieviešanu).
Pētījuma ietvaros tika veikts sistēmas novērtējums un tika secināts, ka šūnu apraides (CB) tehnoloģija sabiedrības brīdināšanas sistēmas ieviešanai Latvijā ir piemērotākais risinājums. Un ņemot vērā, ka Latvijā šāda sistēma neeksistē, nepieciešams to veidot kā jaunu risinājumu.
Pētījuma ietvaros ir iekļauta arī MK noteikumu projekta 14. punkta regulējumā noteiktā finanšu un ekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze.
Pasākuma mērķa grupa noteikta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam. Tā apraksta iedzīvotāju loku, kurus ietekmē ABS+ projekta ieviešana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2013.gadā Krīzes vadības padomes sekretariāts sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk - VUGD) un pētījuma centru SKDS veica visaptverošu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas efektivitātes novērtējumu. Novērtējumā tika iegūtas šādas būtiskas atziņas:
- gandrīz puse sabiedrības aptaujas dalībnieku nezina, kā būtu jārīkojas trauksmes sirēnu darbības gadījumā;
- trauksmes sirēnu gatavības pārbaudes laikā atsevišķi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nepārraida informāciju sabiedrībai atbilstoši noslēgto starpresoru vienošanos (līgumu) nosacījumiem. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem savas nozares tiesības aktos nav noteikti pienākumi un attiecīgi līdzekļi, kas nodrošina to izpildi, ja nacionālās drošības un sabiedrības drošības interesēs netiek pārraidīta informācija par katastrofām vai to draudiem, kā arī iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā.
- sabiedrība uzskata radio, televīziju, mobilos sakarus un internetu par pieņemamākajiem apziņošanas veidiem katastrofas vai to draudu gadījumā.
- gandrīz puse sabiedrības aptaujas dalībnieku nezina, kā būtu jārīkojas trauksmes sirēnu darbības gadījumā;
- trauksmes sirēnu gatavības pārbaudes laikā atsevišķi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nepārraida informāciju sabiedrībai atbilstoši noslēgto starpresoru vienošanos (līgumu) nosacījumiem. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem savas nozares tiesības aktos nav noteikti pienākumi un attiecīgi līdzekļi, kas nodrošina to izpildi, ja nacionālās drošības un sabiedrības drošības interesēs netiek pārraidīta informācija par katastrofām vai to draudiem, kā arī iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā.
- sabiedrība uzskata radio, televīziju, mobilos sakarus un internetu par pieņemamākajiem apziņošanas veidiem katastrofas vai to draudu gadījumā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu ABS+ projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, prasības sadarbības partnerim, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi.
MK noteikumu projekts paredz:
I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
ABS+ projekta mērķi:
ABS + projekta ietvaros ir paredzēts ieviest sabiedrības brīdināšanas risinājumu par tiešiem un draudošiem ārkārtas notikumiem, kas ļauj nosūtīt brīdinājumu uz mobilo tālruni. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir instruments (risinājumu un procesu kopums), kas paredzēts masveida sabiedrības brīdināšanai un informēšanai par katastrofu vai tās draudiem, kā arī nepieciešamo rīcību. ABS + projekta ietvaros paredzēts izveidot un ieviest informācijas sistēmu ABS+ valsts vienotās agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvarā, kura:
-nodrošina sabiedrības apziņošanu un informēšanu uz mobilajiem telefoniem, pamatojoties uz šūnu apraides tehnoloģijām un izmantojot mobilo sakaru operatoru infrastruktūru;
-nodrošina priekšnosacījumus citu apziņošanas kanālu integrēšanai un turpmākajai ieviešanai.
Pasākuma pirmās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība.
Pirmo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde sagatavo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, iekļaujot vienotos kritērijus un izstrādājot specifiskos atbilstības kritērijus. Specifisko atbilstības kritēriju piemērošanas metodiku izstrādā atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi. Projektu iesniegumu novērtēšanas kritērijus apstiprina uzraudzības komiteja.
Pirmās kārtas ietvaros tiek iesniegts viens projekta iesniegums.
Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības.
Pasākuma pirmās kārtas rezultāta un iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības noteiktas atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļautajiem rādītājiem, kā arī tika ņemta vērā pētījumā par ABS+ projektu ieviešanu iekļautā informācija. Iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām, sasniegs 3 225 000 euro. Aprēķins balstīts uz ABS+ projekta kopsummas izmaksām, ņemot vērā, ka ABS+ projektu plānots īstenot līdz 2024. gada 31. decembrim.
ABS+ projekta rezultāta un iznākuma rādītāji balstīti uz pētījumā par ABS+ ieviešanu ietvertajiem datiem, ņemot vērā ka minētais pētījums satur informāciju par projekta būtību un galvenajiem mērķiem, kā arī galvenajām prasībām.
Rezultāta rādītājs paredz, ka ABS+ procesu un produktu lietotāju skaits sasniegs 1 411 679. Šis skaits tika balstīts pētījumā par ABS+ ieviešanu, kas nosaka, ka ar ABS+ sistēmas palīdzību būs iespējams apziņot ap 75% visu Latvijas iedzīvotāju.
Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
Pasākuma pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sastāda 3 225 000 euro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 741 250 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums – 483 750 euro apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta a) apakšpunktu, procentu līdzfinansējuma likmes ir sekojošas: valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.
ABS + projekta izmaksas tika balstītas uz pētījuma par ABS+ sistēmas ieviešanu ietvertajam aprēķinam, ņemot vērā pētījumā apkopotos rezultātus par agrīnās brīdināšanas veidiem, mobilo operatoru iespējām nodrošināt agrīno brīdināšanu, ieviešanas risinājumus un to analīzi, kā arī uzturēšanas izmaksu aprēķins. Tika ņemta vērā arī risinājuma arhitektūra, biznesa procesi, kā arī tehniskās specifikācijas un projekta vadības prasības.
MK 2021. gada 13. aprīļa sēdē (prot.Nr.33, 20.§) tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām” un atbalstīts valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas risinājuma – šūnu apraides tehnoloģiju – ieviešanu finansēt, piesaistot tieši Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Darbības programmas 2.1.3. SAM ietvaros paredzētos līdzekļus.
II nodaļa: Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
Pirmās kārtas ietvaros projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, savukārt sadarbības partneris ir VUGD. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā, savukārt sadarbības partnera pienākumi un tiesības tiek aprakstīti sadarbības līgumā, kas tiek parakstīts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri. Sadarbības partnera galvenie pienākumi ir sekojoši:
- izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu informācijas sistēmu darbināšanai;
- nodrošināt projekta ietvaros izvirzīto prasību definēšanu.
III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas pētījumā par ABS+ projekta ieviešanu. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
Noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmi finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 5 % apmērā no noteikumu projekta 17.3. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, Iekšlietu ministrijas (turpmāk IeM) aktuālo atalgojuma politiku un attiecīgi IeM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas.
3. tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar IeM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža.
Lai nodrošinātu minēto pamatprincipu piemērošanu, visi rīkojumi par personāla iesaisti un atalgojuma apmēru tiek saskaņoti ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra vadību, kas rūpīgi izvērtē un apstiprina minētajos rīkojumos iekļauto informāciju. Tāpat tiek gatavotas projekta atskaites, kuru ietvaros tiek vērtēta speciālistu piesaiste konkrētam projektam uz noteiktu laiku. Arī Iekšlietu ministrija, kā atbildīgā iestāde, izvērtē projektu vadības komandas iesaisti un tā pamatojumu, cilvēku skaitu un to lietderību Projektu vērtēšanas komisijas ietvaros, kas tiek sasaukta pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām pieejamais finansējums sasniedz 164 639 euro, kas veido 5% no kopējām projekta izmaksām.
Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešams projektu vadītājs (39.1. V amatu saime, 12. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 0,3), grāmatvedis (17 III amatu saime, 8. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 0,2), jurists (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,2), 11 tehniskie eksperti (2 x 21.3. III amatu saime, 13. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,3; 21.5. III amatu saime, 9.mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,2; 5 x 21.5. V amatu saime, 12.mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 4 x 0,3 un 1 x 0,2; 21.7. III amatu saime, 12.mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,4; 21.3. IVA amatu saime, 14. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,4; 21.7. II amatu saime, 10. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,3), mēnešalgas noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu un IeM atalgojuma politiku. Ņemot vērā Informācijas centra un tā darbinieku darbības specifiku, tas ir, minētās iestādes darbinieki ir saistīti ar informācijas tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, atalgojumam tiek piemērots tirgus koeficients, saskaņā ar 2022. gada 21. jūnija MK noteikumu Nr.361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kuram piemērojams tirgus koeficients" 26. punktu.Lēmumu par koeficienta lielumu pieņem IeM IC vadītājs izvērtējot esoša darbinieka kompetences, ieguldījumu un prasmju kopumu. Darbinieki norādīti uz projekta sagatavošanas brīdi un var mainīties projekta realizācijas gaitā iekļaujoties kopējā personāla izmaksu finansējuma apjomā.
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no informācijas sistēmas izveides un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Papildus tam, katram darbiniekam ir amata apraksts, kas nodrošina detalizētu aprakstu par funkciju un izmaksu nošķiršanu no likmē ietvertā personāla un tam paredzētajām izmaksām un pārējām darbībām un izmaksām.
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām.
IV nodaļa: Pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas līdz ar doto MK noteikumu stāšanos spēkā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī jānodrošina vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
Projekta īstenošanas laikā tiks uzkrāti dati par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "Civilās aizsardzības pasākumu skaits, kuros ir ņemtas vērā personām ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas". Projekta ietvaros tiks paredzētas aktivitātes, kas nodrošinās klimata pārmaiņu mazināšanu, piemēram, nodrošinās sabiedrības brīdināšanu.
Saskaņā ar principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumu, projektam ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. Tā īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums nekaitēs, bet tieši veicinās pielāgošanās klimata pārmaiņām, jo tiks veidotas mūsdienu prasībām atbilstošs IKT risinājums.
Tā kā katastrofu pārvaldības un reaģēšanas spēju stiprināšanā būtiska loma ir dažādu mūsdienīgu analītisko un digitālo rīku pielietošanas spējai, tad katastrofu pārvaldības stiprināšanas reformas ietvaros sinerģijā ar Atveseļošanas fonda digitālo un klimata pārmaiņu komponenti, plānots stiprināt reaģētspējas un prevencijas pasākumus. Lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, kā viens no uzraudzības instrumentiem tiks izmantota Finanšu ministrijas Dubultfinansējuma riska kontroles matrica.
Lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots atbilstoši projekta iesniegumā norādītajam, noteikumu projekts paredz arī kārtību, kādā finansējuma saņēmējs un informācijas sistēmu izstrādātājs sadarbojas, kā arī nosaka izmaksu veikšanas principus.
Noteikumu projekts paredz atsevišķu prasību par projekta ieviešanu produktīvajā darbībā, uz kā pamata atbildīgai iestādei būs iespēja pārliecināties par informācijas sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu. Sistēma tiek uzskatīta par pilnīgi ieviestu produktīvajā darbībā, kad tā ir ieviesta ekspluatācijā, integrēta ar mobilo sakaru operatoru tīklu infrastruktūru un spēj nosūtīt brīdinājuma paziņojumus iedzīvotājiem izmantojot cell broadcast tehnoloģiju.
Finansējuma saņēmējam ir izvirzīta prasība reģistrēt informācijas sistēmas valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistrā, atbilstoši Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumos noteiktajam.
Tāpat finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt nosacījumus, kas paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesamība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts. Prasība par interešu konflikta neesamību izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61.panta.
Tāpat finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums publiskos iepirkumus veikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektos, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot nepārklāšanos ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.
Projekta iesniedzēja pienākums ir aizpildīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kā arī iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem), un kā informatīvus dokumentus iesniegt tās SI kopā ar projekta iesniegumu.
Vienpusēja uzteikuma nosacījums.
Sadarbības iestāde ir tiesīga izbeigt Vienošanos bez iepriekšēja brīdinājuma, nemaksājot nekāda veida kompensāciju, ja:
- Finansējuma saņēmējs pēc rakstiska brīdinājuma par Vienošanās noteikto saistību nepildīšanu saņemšanas nav izpildījis savas saistības;
- Finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris ir iesaistīti krāpnieciskās darbībās, kukuļošanā vai veic citādu pretlikumīgu darbību, kas kaitē ES finanšu interesēm;
- Finansējuma saņēmējs ir mainījis juridisko statusu bez attiecīgu grozījumu veikšanas Vienošanās;
- Finansējuma saņēmējs, lai saņemtu finansējumu, apzināti sniedzis nepatiesas un nepilnīgas ziņas vai apzināti iesniedzis pārskatus, kas neatspoguļo patieso situāciju.
MK noteikumu projekts paredz:
I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
ABS+ projekta mērķi:
ABS + projekta ietvaros ir paredzēts ieviest sabiedrības brīdināšanas risinājumu par tiešiem un draudošiem ārkārtas notikumiem, kas ļauj nosūtīt brīdinājumu uz mobilo tālruni. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir instruments (risinājumu un procesu kopums), kas paredzēts masveida sabiedrības brīdināšanai un informēšanai par katastrofu vai tās draudiem, kā arī nepieciešamo rīcību. ABS + projekta ietvaros paredzēts izveidot un ieviest informācijas sistēmu ABS+ valsts vienotās agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvarā, kura:
-nodrošina sabiedrības apziņošanu un informēšanu uz mobilajiem telefoniem, pamatojoties uz šūnu apraides tehnoloģijām un izmantojot mobilo sakaru operatoru infrastruktūru;
-nodrošina priekšnosacījumus citu apziņošanas kanālu integrēšanai un turpmākajai ieviešanai.
Pasākuma pirmās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība.
Pirmo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde sagatavo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, iekļaujot vienotos kritērijus un izstrādājot specifiskos atbilstības kritērijus. Specifisko atbilstības kritēriju piemērošanas metodiku izstrādā atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi. Projektu iesniegumu novērtēšanas kritērijus apstiprina uzraudzības komiteja.
Pirmās kārtas ietvaros tiek iesniegts viens projekta iesniegums.
Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija.
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības.
Pasākuma pirmās kārtas rezultāta un iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības noteiktas atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļautajiem rādītājiem, kā arī tika ņemta vērā pētījumā par ABS+ projektu ieviešanu iekļautā informācija. Iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām, sasniegs 3 225 000 euro. Aprēķins balstīts uz ABS+ projekta kopsummas izmaksām, ņemot vērā, ka ABS+ projektu plānots īstenot līdz 2024. gada 31. decembrim.
ABS+ projekta rezultāta un iznākuma rādītāji balstīti uz pētījumā par ABS+ ieviešanu ietvertajiem datiem, ņemot vērā ka minētais pētījums satur informāciju par projekta būtību un galvenajiem mērķiem, kā arī galvenajām prasībām.
Rezultāta rādītājs paredz, ka ABS+ procesu un produktu lietotāju skaits sasniegs 1 411 679. Šis skaits tika balstīts pētījumā par ABS+ ieviešanu, kas nosaka, ka ar ABS+ sistēmas palīdzību būs iespējams apziņot ap 75% visu Latvijas iedzīvotāju.
Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
Pasākuma pirmajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sastāda 3 225 000 euro, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 741 250 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums – 483 750 euro apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta a) apakšpunktu, procentu līdzfinansējuma likmes ir sekojošas: valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.
ABS + projekta izmaksas tika balstītas uz pētījuma par ABS+ sistēmas ieviešanu ietvertajam aprēķinam, ņemot vērā pētījumā apkopotos rezultātus par agrīnās brīdināšanas veidiem, mobilo operatoru iespējām nodrošināt agrīno brīdināšanu, ieviešanas risinājumus un to analīzi, kā arī uzturēšanas izmaksu aprēķins. Tika ņemta vērā arī risinājuma arhitektūra, biznesa procesi, kā arī tehniskās specifikācijas un projekta vadības prasības.
MK 2021. gada 13. aprīļa sēdē (prot.Nr.33, 20.§) tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām” un atbalstīts valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas risinājuma – šūnu apraides tehnoloģiju – ieviešanu finansēt, piesaistot tieši Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Darbības programmas 2.1.3. SAM ietvaros paredzētos līdzekļus.
II nodaļa: Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
Pirmās kārtas ietvaros projekta iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, savukārt sadarbības partneris ir VUGD. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā, savukārt sadarbības partnera pienākumi un tiesības tiek aprakstīti sadarbības līgumā, kas tiek parakstīts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri. Sadarbības partnera galvenie pienākumi ir sekojoši:
- izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu informācijas sistēmu darbināšanai;
- nodrošināt projekta ietvaros izvirzīto prasību definēšanu.
III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas pētījumā par ABS+ projekta ieviešanu. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
Noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmi finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 5 % apmērā no noteikumu projekta 17.3. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, Iekšlietu ministrijas (turpmāk IeM) aktuālo atalgojuma politiku un attiecīgi IeM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas.
3. tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar IeM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža.
Lai nodrošinātu minēto pamatprincipu piemērošanu, visi rīkojumi par personāla iesaisti un atalgojuma apmēru tiek saskaņoti ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra vadību, kas rūpīgi izvērtē un apstiprina minētajos rīkojumos iekļauto informāciju. Tāpat tiek gatavotas projekta atskaites, kuru ietvaros tiek vērtēta speciālistu piesaiste konkrētam projektam uz noteiktu laiku. Arī Iekšlietu ministrija, kā atbildīgā iestāde, izvērtē projektu vadības komandas iesaisti un tā pamatojumu, cilvēku skaitu un to lietderību Projektu vērtēšanas komisijas ietvaros, kas tiek sasaukta pēc projekta iesnieguma iesniegšanas.
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām pieejamais finansējums sasniedz 164 639 euro, kas veido 5% no kopējām projekta izmaksām.
Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešams projektu vadītājs (39.1. V amatu saime, 12. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 0,3), grāmatvedis (17 III amatu saime, 8. mēnešalgu grupa, slodzes apmērs 0,2), jurists (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,2), 11 tehniskie eksperti (2 x 21.3. III amatu saime, 13. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,3; 21.5. III amatu saime, 9.mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,2; 5 x 21.5. V amatu saime, 12.mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 4 x 0,3 un 1 x 0,2; 21.7. III amatu saime, 12.mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,4; 21.3. IVA amatu saime, 14. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,4; 21.7. II amatu saime, 10. mēnešalgas grupa, slodzes apmērs 0,3), mēnešalgas noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu un IeM atalgojuma politiku. Ņemot vērā Informācijas centra un tā darbinieku darbības specifiku, tas ir, minētās iestādes darbinieki ir saistīti ar informācijas tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, atalgojumam tiek piemērots tirgus koeficients, saskaņā ar 2022. gada 21. jūnija MK noteikumu Nr.361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kuram piemērojams tirgus koeficients" 26. punktu.Lēmumu par koeficienta lielumu pieņem IeM IC vadītājs izvērtējot esoša darbinieka kompetences, ieguldījumu un prasmju kopumu. Darbinieki norādīti uz projekta sagatavošanas brīdi un var mainīties projekta realizācijas gaitā iekļaujoties kopējā personāla izmaksu finansējuma apjomā.
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no informācijas sistēmas izveides un ar tām saistītām citām projekta izmaksām, un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Papildus tam, katram darbiniekam ir amata apraksts, kas nodrošina detalizētu aprakstu par funkciju un izmaksu nošķiršanu no likmē ietvertā personāla un tam paredzētajām izmaksām un pārējām darbībām un izmaksām.
Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām.
IV nodaļa: Pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas līdz ar doto MK noteikumu stāšanos spēkā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī jānodrošina vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
Projekta īstenošanas laikā tiks uzkrāti dati par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "Civilās aizsardzības pasākumu skaits, kuros ir ņemtas vērā personām ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas". Projekta ietvaros tiks paredzētas aktivitātes, kas nodrošinās klimata pārmaiņu mazināšanu, piemēram, nodrošinās sabiedrības brīdināšanu.
Saskaņā ar principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumu, projektam ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. Tā īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums nekaitēs, bet tieši veicinās pielāgošanās klimata pārmaiņām, jo tiks veidotas mūsdienu prasībām atbilstošs IKT risinājums.
Tā kā katastrofu pārvaldības un reaģēšanas spēju stiprināšanā būtiska loma ir dažādu mūsdienīgu analītisko un digitālo rīku pielietošanas spējai, tad katastrofu pārvaldības stiprināšanas reformas ietvaros sinerģijā ar Atveseļošanas fonda digitālo un klimata pārmaiņu komponenti, plānots stiprināt reaģētspējas un prevencijas pasākumus. Lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, kā viens no uzraudzības instrumentiem tiks izmantota Finanšu ministrijas Dubultfinansējuma riska kontroles matrica.
Lai nodrošinātu, ka projekts tiek īstenots atbilstoši projekta iesniegumā norādītajam, noteikumu projekts paredz arī kārtību, kādā finansējuma saņēmējs un informācijas sistēmu izstrādātājs sadarbojas, kā arī nosaka izmaksu veikšanas principus.
Noteikumu projekts paredz atsevišķu prasību par projekta ieviešanu produktīvajā darbībā, uz kā pamata atbildīgai iestādei būs iespēja pārliecināties par informācijas sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu. Sistēma tiek uzskatīta par pilnīgi ieviestu produktīvajā darbībā, kad tā ir ieviesta ekspluatācijā, integrēta ar mobilo sakaru operatoru tīklu infrastruktūru un spēj nosūtīt brīdinājuma paziņojumus iedzīvotājiem izmantojot cell broadcast tehnoloģiju.
Finansējuma saņēmējam ir izvirzīta prasība reģistrēt informācijas sistēmas valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistrā, atbilstoši Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumos noteiktajam.
Tāpat finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt nosacījumus, kas paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta interešu konflikta neesamība, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts. Prasība par interešu konflikta neesamību izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61.panta.
Tāpat finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums publiskos iepirkumus veikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms, īstenojot sociāli atbildīgus un inovatīvus iepirkumus.
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektos, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un nodrošinot nepārklāšanos ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem.
Projekta iesniedzēja pienākums ir aizpildīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kā arī iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem), un kā informatīvus dokumentus iesniegt tās SI kopā ar projekta iesniegumu.
Vienpusēja uzteikuma nosacījums.
Sadarbības iestāde ir tiesīga izbeigt Vienošanos bez iepriekšēja brīdinājuma, nemaksājot nekāda veida kompensāciju, ja:
- Finansējuma saņēmējs pēc rakstiska brīdinājuma par Vienošanās noteikto saistību nepildīšanu saņemšanas nav izpildījis savas saistības;
- Finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris ir iesaistīti krāpnieciskās darbībās, kukuļošanā vai veic citādu pretlikumīgu darbību, kas kaitē ES finanšu interesēm;
- Finansējuma saņēmējs ir mainījis juridisko statusu bez attiecīgu grozījumu veikšanas Vienošanās;
- Finansējuma saņēmējs, lai saņemtu finansējumu, apzināti sniedzis nepatiesas un nepilnīgas ziņas vai apzināti iesniedzis pārskatus, kas neatspoguļo patieso situāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
2020. gadā tika veikts pētījums, kurā tika salīdzinātas vairākas iedzīvotāju apziņošanas tehnoloģijas (šūnu apraide, sms un applikācija), pētījuma laikā tika secināts, ka šūnu apraides tehnoloģija ir saimnieciski izdevīgāks risinājums nekā SMS apziņošanas tehnoloģijas ieviešana, savukārt aplikācijas ieviešana nespēj nodrošināt izvirzītās prasības, lai nodrošinātu efektīvu agrīno brīdināšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs, jo saskaņā ar 2016. gada 20.septembra MK noteikumiem Nr.616 "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums" 2. punktu, Informācijas centra mērķis ir cita starpā nodrošināt ministriju un tās padotībā esošās iestādes ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, tā funckijas ietver organizēt un vadīt informācijas sistēmu darbību, koordinēt ministrijas padotībā esošo iestāžu darbu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ABS+ projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta VUGD efektivitāte un samazināts administratīvais slogs VUGD pakalpojumu sniegšanai, veicinot informācijas apmaiņu starp VUGD un iedzīvotājiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ABS+ projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta VUGD efektivitāte un samazināts administratīvais slogs VUGD pakalpojumu sniegšanai, veicinot informācijas apmaiņu starp VUGD un iedzīvotājiem. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kā projekta īstenotājs, iesaistīs savus cilvēkresursus un līdzekļus. VUGD kā sadarbības partneris, sniegs atbalstu esošo cilvēkresursu ietvaros.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kā projekta īstenotājs, iesaistīs savus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus. VUGD kā sadarbības partneris iesaistās savu cilvēkresursu ietvaros.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kā projekta īstenotājs, iesaistīs savus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus. VUGD kā sadarbības partneris iesaistās savu cilvēkresursu ietvaros.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
2 741 250
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
2 741 250
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
3 225 000
0
361 200
361 200
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
3 225 000
0
361 200
361 200
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-483 750
0
-361 200
-361 200
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-483 750
0
-361 200
-361 200
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-483 750
-361 200
-361 200
5.1. valsts pamatbudžets
0
-483 750
-361 200
-361 200
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
ABS+ izveides un ieviešanas finanšu plūsmas prognoze 2023. – 2026. gadam izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības finanšu instrumenta “programmas Track1” ietvaros īstenotā projekta “Pētījums par agrīnās brīdināšanas sistēmām, kas balstītas uz telekomunikācijas tehnoloģijām” ietvaros veiktā pētījuma “Tīmekļa vietnes un mobilās aplikācijas, kurās pieejama informācija ārkārtas gadījumos, satura un informatīvā atbalsta nodrošinājuma izpēte, un tehniskās specifikācijas sagatavošana un indikatīvo izmaksu aprēķins” iekļautos datus un aprēķinus.
2.1.3.3. pasākuma pirmajai kārtai kopā pieejami 3 225 000 euro.
Pirmās kārtas ietvaros personāla izmaksām paredzēts novirzīt 76 261 euro. Šo līdzekļu apguve notiks 2024.gadā, 38 130,5 euro tiks apgūti 1. pusgadā, pārējā projekta summa tiks apgūta 2024. gada 2. pusgadā un sastāda 3 110 608,5 euro.
No Eiropas Komisijas saņemtais līdzfinansējums* 2024. gadā sastāda 2 741 250 euro. Valsts budžeta līdzfinansējums 2024. gadā paredzēts 483 750 euro.
Pēc Agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas un kvalitātes kontroles pabeigšanas ik gadu (no 2025. gada 1. janvāra) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai ir līdz 361 200 EUR, kas aprēķināts (4515 cilvēkstundas * 80 EUR), ņemot vērā uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas. Uzturēšanas izdevumiem nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
*Līdzfinansējuma likmes ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta, a) apakšpunktā.
2.1.3.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros nav paredzēts elastības finansējums, tas tiks piemērots pasākuma piektajā kārtā "Specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegāde 2".
Uz 2.1.3.3. pasākumu attiecas intervences kods Nr.59 "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)".
Ņemot vērā, ka pirmās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu un aktivitātes ir paredzētas tikai IeM padotības iestāžu resursos un darbībā, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas līdz ar doto MK noteikumu stāšanos spēkā.
2.1.3.3. pasākuma pirmajai kārtai kopā pieejami 3 225 000 euro.
Pirmās kārtas ietvaros personāla izmaksām paredzēts novirzīt 76 261 euro. Šo līdzekļu apguve notiks 2024.gadā, 38 130,5 euro tiks apgūti 1. pusgadā, pārējā projekta summa tiks apgūta 2024. gada 2. pusgadā un sastāda 3 110 608,5 euro.
No Eiropas Komisijas saņemtais līdzfinansējums* 2024. gadā sastāda 2 741 250 euro. Valsts budžeta līdzfinansējums 2024. gadā paredzēts 483 750 euro.
Pēc Agrīnās brīdināšanas sistēmas izveides un ieviešanas un kvalitātes kontroles pabeigšanas ik gadu (no 2025. gada 1. janvāra) nepieciešamais finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai ir līdz 361 200 EUR, kas aprēķināts (4515 cilvēkstundas * 80 EUR), ņemot vērā uzturēšanas un izstrādes izmaksas informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas. Uzturēšanas izdevumiem nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
*Līdzfinansējuma likmes ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta, a) apakšpunktā.
2.1.3.3. pasākuma pirmās kārtas ietvaros nav paredzēts elastības finansējums, tas tiks piemērots pasākuma piektajā kārtā "Specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegāde 2".
Uz 2.1.3.3. pasākumu attiecas intervences kods Nr.59 "Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)".
Ņemot vērā, ka pirmās kārtas ietvaros īstenotie projekti veicinās valsts funkciju īstenošanu un aktivitātes ir paredzētas tikai IeM padotības iestāžu resursos un darbībā, īstenojamie pasākumi nekvalificējas komercdarbības atbalstam.
Projekta izmaksu attiecināmības periods iestājas līdz ar doto MK noteikumu stāšanos spēkā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Projektam nepieciešamo finansējumu ir paredzēts pieprasīt no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 2021/1060
(2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām;
Parīzes nolīgums;
ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030”.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 2021/1060
(2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
IX pielikums
16.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
IV pielikuma 2.4. apakšpunkts
2. punkts
Pārņemtas daļēji
Projekts ir tikai daļa no plašākas katastrofu pārvaldības reformas
Projekts stingrākas prasības neparedz
64. pants "c" apakšpunkts
19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām;
Parīzes nolīgums;
ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030”.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 4. panta g) apakšpunkts
2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Parīzes nolīguma 8. panta 1.punkts
2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Parīzes nolīguma 8. panta 4.punkts a) un b) apakšpunkti
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
ANO rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam” jeb “Dienaskārtība 2030” 13. mērķa 13.1. apakšpunkts
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
JāCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, no 2023. gada 24. februāra līdz 10. martam TAP portālā sabiedrībai bija iespēja piedalīties MK noteikumu un to anotācijas publiskā apspriešanā. Šajā laika periodā netika saņemts neviens iebildums vai priekšlikums.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
ABS+ projekts: Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir instruments (risinājumu un procesu kopums), kas paredzēts masveida sabiedrības brīdināšanai un informēšanai par katastrofu vai tās draudiem, kā arī nepieciešamo rīcību. Tas ļaus sasniegt lielāku cilvēku skaitu īsākā laika periodā, nekā tas ir līdz šim.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ABS+ projekts paredz sabiedrības informēšanu
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pirmās kārtas ietvaros tiks ieviesta jauna IKT sistēma
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ABS+ projektam veicinot mērķa indikatora Nr. 437 “Iedzīvotāju īpatsvars, kas zina, kā reaģēt, dzirdot trauksmes sirēnas vai saņemot informāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (radio, televīzija)/saņemot apziņošanas informāciju mobilajos tālruņos (īsziņas vai šūnas apraides risinājums, vai cits sakaru pakalpojumu sniedzēju risinājums)” sasniegšanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ABS+ projekta īstenošanas laikā tiks veiktas sekojošas specifikas un vispārīgas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, piemēram:
- informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, būs piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai;
- cieņas aizskaršanas un naida runas, naida kurināšanas digitālajā vidē mazināšanai, veicot ierakstus sociālajos tīklos, gatavojot preses relīzes, izstrādājot infografikas un citus vizuālos materiālus, īstenojot informatīvas kampaņas vai jebkādas citas komunikācijas aktivitātes, pēc iespējas tiks veicināta sabiedrības izglītošana, iecietība un stereotipu mazināšana par dažādām cilvēku grupām;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
ABS + projekta ietvaros brīdinājuma paziņojumi par ārkārtas notikumiem, katastrofām un katastrofas draudiem tiek sūtīti sabiedrībai, tai skaitā personām ar dzirdes traucējumiem, uz mobilajiem telefoniem, izmantojot šūnu apraides risinājumu, sasniedzot un informējot dažādas sabiedrības grupas vienādā ātrumā. Personu ar redzes un dzirdes funkcionāliem traucējumiem apziņošana ABS+ ietvaros tiks īpašā veidā nosūtīta (ekskluzīvi izcelta), apziņošana notiks vienādi visām gala iekārtām izmantojot atsevišķu kanālu – Cell Broadcast.
- informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, būs piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai;
- cieņas aizskaršanas un naida runas, naida kurināšanas digitālajā vidē mazināšanai, veicot ierakstus sociālajos tīklos, gatavojot preses relīzes, izstrādājot infografikas un citus vizuālos materiālus, īstenojot informatīvas kampaņas vai jebkādas citas komunikācijas aktivitātes, pēc iespējas tiks veicināta sabiedrības izglītošana, iecietība un stereotipu mazināšana par dažādām cilvēku grupām;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
ABS + projekta ietvaros brīdinājuma paziņojumi par ārkārtas notikumiem, katastrofām un katastrofas draudiem tiek sūtīti sabiedrībai, tai skaitā personām ar dzirdes traucējumiem, uz mobilajiem telefoniem, izmantojot šūnu apraides risinājumu, sasniedzot un informējot dažādas sabiedrības grupas vienādā ātrumā. Personu ar redzes un dzirdes funkcionāliem traucējumiem apziņošana ABS+ ietvaros tiks īpašā veidā nosūtīta (ekskluzīvi izcelta), apziņošana notiks vienādi visām gala iekārtām izmantojot atsevišķu kanālu – Cell Broadcast.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ABS + projekta iesniegumā paredzētas specifiskās darbības, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, piemēram:
- informācijas sistēmu izstrādes un izmantošanas laikā tika ievēroti dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošo stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu, vecumu, invaliditāti, etnisko piederību u.c. pazīmēm izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku informāciju;
- konkurētspējas paaugstināšanas, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas, neformālās izglītības, projekta īstenošanas personāla apmācību darbam ar mērķa grupu pasākumos tiks integrēts dzimumu līdztiesības aspekts (piemēram, izstrādājot mācību metodes, veidojot mācību vidi tiek ņemts vērā sieviešu un vīriešu interese un vajadzības);
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos, (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.);
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai;
- tiks īstenoti civilās aizsardzības pasākumi, kuros ir ņemtas vērā personām ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas.
- informācijas sistēmu izstrādes un izmantošanas laikā tika ievēroti dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošo stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu, vecumu, invaliditāti, etnisko piederību u.c. pazīmēm izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku informāciju;
- konkurētspējas paaugstināšanas, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas, neformālās izglītības, projekta īstenošanas personāla apmācību darbam ar mērķa grupu pasākumos tiks integrēts dzimumu līdztiesības aspekts (piemēram, izstrādājot mācību metodes, veidojot mācību vidi tiek ņemts vērā sieviešu un vīriešu interese un vajadzības);
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos, (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.);
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- sabiedrības informēšanas kampaņu un pasākumu saturs tiks rūpīgi izvērtēts, lai novērstu jebkādas aizskarošas vai aizspriedumus uzturošas informācijas izplatīšanu sabiedrībai;
- tiks īstenoti civilās aizsardzības pasākumi, kuros ir ņemtas vērā personām ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
2.1.1.3. pasākuma 1. kārtas ABS+ projektam ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana".
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam ir jāsniedz informācija par horizontālā principa īstenošanu, paredzot vispārīgas un specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Publiskie iepirkumi, kur tas ir attiecināms un atbilst ieguldījumu saturam, tiks veikti sociāli atbildīgā veidā - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālā principa rādītāju.
Atbilstoši NBK novērtējumam, pirmās kārtas projekts neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo projekta ietvaros izveidotā informācijas sistēma neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu, kas rodas meža vai savvaļas ugunsgrēku laikā, nokļūšanu atmosfērā. Nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo, stiprinot VUGD reaģēšanas spējas, tiks samazinātas klimata pārmaiņu radītās sekas, kas rada tiešu kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai. Tas neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos.
Pielikumi