Anotācija

Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešajā daļa nosaka, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums gadā kādā no mācību priekšmetiem, vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm, nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktu izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, tādējādi izglītojamiem, kuri ir apguvuši pamatizglītības programmu un ieguvuši sekmīgus vērtējumus gadā visos mācību priekšmetos ne zemāk kā 4 balles un ir kārtojuši noteiktos valsts pārbaudes darbus (eksāmenus vai centralizētos eksāmenus), bet nav ieguvuši pietiekamu vērtējumu kaut vienā minētajā valsts pārbaudes darbā, ir atkārtoti jāmācās vispārizglītojošās izglītības iestādes 9. klasē un atkārtoti jāapgūst 9. klases mācību priekšmeti.  Šāda pieeja nav motivējoša un efektīva, tā neveicina izglītojamā interesi par mācībām un nenodrošina izglītojamam nekādas alternatīvas izvēles iespējas apgūt profesionālo kvalifikāciju. 

Projekts paredz papildināt noteikumus Nr. 332 ar 4.4. un 10.4. apakšpunktu, kā arī noteikumu Nr. 332 1.pielikuma 1. tabulu ar 14. piezīmi un 5. tabulu ar regulējumu, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš ir apguvis vispārējās pamatizglītības programmu 9. klasē un visos mācību priekšmetos ir ieguvis vērtējums vismaz četras balles, ir veicis visus valsts noteiktos pārbaudes darbus un nav ieguvis vērtējumu ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā) var apgūt arodizglītības programmu.
Izglītības iestāde, kurā notiek arodizglītības programmas apguve nodrošina izglītojamā zināšanu un prasmju novērtēšanu un iespēju apgūstot arī to mācību priekšmetu, kurā nav nokārtots eksāmens vai centralizētais eksāmens, atbilstoši valsts pamatizglītības standartā noteiktajiem plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. Izglītības iestāde, kurā notiek arodizglītības programmas apguve nodrošina izglītojamam individuāla izglītības programmas apguves plāna izstrādi izglītības programmas apguvei, iekļaujot plānā datus par izglītojamo, informācija par riskiem, atbalsta pasākumi un stundu skaits, kas paredzēts katram atbalsta pasākumam, kā arī atbalsta personālu, kas piesaistīts to nodrošināšanai, pamatojoties uz izglītojamā iepriekšējas izglītības iestādes ieteikumiem. Precizēti arī noteikumu Nr. 332 1.pielikuma 1. tabulā minētie profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.

Jāatzīmē, ka uzņemšanas process kā tāds profesionālās izglītības programmās netiks mainīts, tai skaitā uzņemamo skaits programmās saskaņots ar Nozaru ekspertu padomēm un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi.
Plānots, ka izglītības iestādes arodizglītības programmas  ar mācību ilgumu trīs gadi uzsāks īstenot 2025. gada septembrī. Izglītojamiem būs iespējas apgūt arodizglītības programmas “Frizieru pakalpojumi”, “Ēdināšanas pakalpojumi”, “Dārzkopība”, “Kokizstrādājumu izgatavošana”, “Sociālā aprūpe”, “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija”, t.sk. mācību grupās personām ar invaliditāti. Ministrijas un tās padotības profesionālo izglītības iestāžu sākotnējais piedāvājums ietvēra arī iespēju mācīties arodizglītības programmā “Metālapstrāde”, tomēr šīs programmas īstenošana netika atbalstīta no nozares darba devēju puses.
Izglītojamam tiks saglabāta vieta eksterņa statusā iepriekšējā izglītības iestādē, lai mācību gada noslēgumā viņš atkārtoti varētu kārtot valsts pārbaudījumu (eksāmenu vai centralizēto eksāmenu) mācību priekšmetā, kurā iepriekš netika iegūts vērtējums, iegūtu vērtējumu un saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi.
Minētā pasākuma īstenošana tiks nodrošināta Eiropas Savienības kohēzijas politikas 4.2.3.1. pasākuma “Integrēta “skola-kopiena” sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” ietvaros, kura īstenošanu nosaka Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 483 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.1. pasākuma ”Integrēta “skola-kopiena” sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – projekts “Skola – kopiena”).
Projekta “Skola – kopiena” ietvaros no 2025.gada 1.septembra atbalstu mācību priekšmeta apguvē paredzēts nodrošināt 2 stundas nedēļā vienam mācību priekšmetam ( 48h pirmā semestrī un 60 h otrā semestrī). Mentora individuāls atbalsts ir paredzēts vienam izglītojamiem no 13 gadu vecuma 20 h mēnesī.
Projekts “Skola – kopiena” mentora individuālo atbalstu izglītojamajam definē kā sistemātisku un profesionālu pieeju, kas balstīta savstarpējā uzticībā, kur izglītojamā mentors, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, sniedz personalizētu palīdzību izglītojamajam, lai veicinātu viņa personīgo attīstību, akadēmiskos sasniegumus un sociālo integrāciju. Atbalsta mērķis ir stiprināt izglītojamā pašapziņu, motivāciju un cieņpilnu attiecību veidošanas prasmes, kas ir pamats veiksmīga izglītības procesa nodrošināšanai, kā arī palīdzēt identificēt un risināt potenciālos izaicinājumus, kas var novest pie sociālās atstumtības un/vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas. Paredzēts izstrādāt speciālu moduli.
Projekta “Skola – kopiena” ietvaros tiek izstrādāta izglītojamo mentora mācību programma, ko paredzēts uzsākt 2025.gada otrajā pusē, izveidojot 5 reģionālas mācību grupas un apmācīt ne mazāk kā 100 mentorus. Mentora individuālo atbalstu izglītojamajiem plānots uzsākt no 2026.gada 1.janvāra.
Projekts “Skola – kopiena” paredz individualizēta atbalsta sniegšanu gan izglītojamiem, kuri par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši tikai liecību un atkārtoti mācās 9.  klasē vai ir uzņemti profesionālās izglītības iestādē (I modulis), gan mērķa grupas izglītojamiem, kuriem ir konstatēts sociālās atstumtības vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks (II modulis).
Finansiālu atbalstu saņems tā izglītības iestāde, kura būs noslēgts sadarbības līgums ar projektu "Skola-kopienā" par projekta darbību īstenošanu un kura izstrādās, un īstenos izglītojamā individuālo apguves plānu un sniegs individuālu atbalstu mācību priekšmetos, vai konsultatīvo atbalstu vai nodrošinās mentora atbalstu.
Sadarbības partneris - profesionālā izglītības iestāde izglītojamā individuālo atbalsta plānu izstrādās projekta "Skola-kopienā" interaktīvajā rīkā, saskaņā ar sadarbības partneriem izstrādātajām vadlīnijām projekta darbību īstenošanai (vadlīnijas pieejamas: https://www.skola-kopiena.lv/uploads/7c/38/7c38827a-0e49-4370-b137-2b9df58ade17.pdf). Tādējādi izglītojamiem saskaņā ar individuālu plānu un pieejamiem individualizētiem atbalsta pasākumiem būs iespēja pilnveidot zināšanas tajā mācību priekšmetā, kurā iepriekš bijis nepietiekams vērtējums, kā arī lai varētu nokārtot iepriekš nenokārtoto valsts pārbaudes darbu un iegūtu apliecību par vispārējo pamatizglītību, vienlaikus iegūstot dzīvei un darba tirgum noderīgas prasmes.
Vienlaicīgi ņemams vērā, ka risinājumi saistībā ar izglītojamo, kuri  par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmuši liecību, turpmāko izglītību, atkarīgi arī no tā, kāda ir valsts pārbaudījumu  (eksāmenu, centralizēto eksāmenu) organizēšanas un īstenošanas kārtība, tādējādi minēto procesu izmaiņu gadījumā, projektā iekļautais regulējums var tikt pārskatīts.