Anotācija (ex-ante)

Nosakot termiņus zemesgabalu privatizācijas pabeigšanai, uz kuras atrodas privatizētas dzīvojamās mājas, var saprātīgi prognozēt situācijas, kur ierobežojumi zemes privatizācijai (atsavināšanai) var tikt atcelti vēlāk, pēc privatizācijas procesa noslēguma, tāpēc ir nepieciešams risinājums ārpus privatizācijas procesa, kā šādās situācijās taisnīgā un nediskriminējošā veidā risināt dalītā īpašuma tiesiskās attiecību izbeigšanas jautājumu gadījumā, ja privatizētās dzīvojamās mājas pilnīgi vai daļēji atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes, ievērojot privatizētās dzīvojamās privatizēto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tiek atrunāta īpaša kārtība valsts vai pašvaldības zemesgabalu nodošanai īpašumā privatizēto dzīvojamo māju vai dzīvokļu īpašniekiem, pēc būtības saglabājot ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84.pantu noteiktās iespējas zemes iegūšanai īpašumā zem privatizētas dzīvojamās mājas, tās integrējot publiskas personas mantas atsavināšanas regulējumā un kopējā pašlaik spēkā esošā tiesiskajā rāmī:
1) Tiek noteikts pamatnoteikums, ka valsts vai pašvaldības zemesgabali zem privatizētajām dzīvojamām mājām to (dzīvokļu) īpašniekiem tiek nodota īpašumā bez atlīdzības (2.¹ panta (2¹) daļa);
2) Tiek papildināts likuma 4.pants ar personām, kas šajā situācijā var ierosināt publiskas personas mantas atsavināšanu – privatizētās viendzīvokļa mājas īpašnieks, bet privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, tā ir dzīvokļu īpašnieku kopība (Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantā definēts jēdziens), analoģiski Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par zemesgabala atsavināšanas tiesību īstenošanu gadījumos, kur zemesgabals nav valsts vai pašvaldības īpašumā.
3) Tā kā lēmumus par valsts dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma Ministru kabinets, t.sk. par zemes atsavināšanu privatizācijas ceļā (ja vien nepastāv likumiski ierobežojumi), tad zemes atsavināšanai atkārtoti piemērot Ministru kabineta atļaujas saņemšanas procedūru (Ministru kabineta rīkojuma izdošanu) būtu nesamērīgi un lieki. Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75. un 84.pantā noteikts, ka lēmumus par valsts zemes atsavināšanu pieņem valsts dzīvojamo māju privatizācijas institūcija, līdzīgi tiek piedāvāts regulēt arī šādas zemes atsavināšanu, nosakot, ka lēmumu kā atsavināšanas institūcija pieņem VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (ņemot vērā, ka līdz ar privatizācijas pabeigšanu tiek izbeigts arī valsts deleģētais uzdevumus par valsts dzīvojamo māju privatizācijas institūcijas pienākumu izpildi).
4) Papildinot likumu ar 44.² pantu, tiek noteikta šādu zemesgabalu atsavināšanas kārtība, kas ir līdzīga Privatizācijas likuma 84.pantā noteiktajai kārtībai. Vienošanās tiek slēgta ar katru dzīvokļa īpašuma pašreizējo īpašnieku atbilstoši dzīvokļu īpašumā ietilpstošām kopīpašuma domājamām daļām, katram dzīvokļu īpašniekam tiek nosūtīts paziņojums par vienošanās slēgšanu (oferte civiltiesiskajā izpratnē), nosacījumiem un termiņiem, kā arī pienākumiem, kas iestājas, ja noteiktajā termiņā vienošanās netiek noslēgta, izdevumus par zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz viendzīvokļa dzīvojamās mājas vai dzīvokļu īpašuma īpašnieks.
5) Ja viendzīvokļu mājas vai dzīvokļa īpašuma īpašnieks nenoslēdz vienošanos paziņojumā noteiktajā termiņā, tad viņš saglabā tiesības noslēgt šādu vienošanos arī pēc termiņa, bet viņam iestāja pienākums maksāt zemes lietošanas maksu atbilstoši vispārējai tobrīd spēkā esošajai kārtībai par zemes lietošanas maksas piemērošanu valsts vai pašvaldības īpašumā esošajai zemei. Nomas tiesību piešķiršana uz 99 gadiem mērķis bija iespējami vienlīdzīgā veidā noregulēt zemes lietošanu zem privatizētām dzīvojamām mājām gadījumos, kad zemes atsavināšana (privatizācija) nebija privatizācijas brīdī iespējama, t.sk. līdz brīdim, kad zemes atsavināšana (privatizācija) kļūs iespējama. Civillikuma 2165. pants nosaka, ka  nomas vai īres līgums, kas aprobežots ar tikai pārejošu mērķi, izbeidzas, kad sasniegts mērķis. Šajā gadījumā paziņojuma nosūtīšana par vienošanās noslēgšanu ir uzskatāma par oferti (gribas izteikums), piedāvājot personai iegūt īpašumā zemesgabalu, tādējādi tiek izpildīts nomas tiesību piešķiršanas kā pagaidu risinājuma sākotnējais mērķis, jo privatizētā objekta īpašnieks var iegūt zemi īpašumā, līdz ar to nomas attiecības uzskatāmas par izbeigtām. Tādēļ pēc priekšlikumā noteiktā termiņa, gadījumā ja vienošanās par zemes iegūšanu īpašumā tomēr nav noslēgta, turpmākās zemes lietošanas tiesības nosakāmas vispārējā kārtība.

Likumprojekts stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī, vienlaicīgi ar termiņu, kurā vairs netiek piemērots likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84.pantā noteiktais regulējums, ļaujot novērst privatizēto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieku diskrimināciju gadījumos, kad zemes privatizācijas (atsavināšanas) ierobežojumi tiek atcelti pēc noteiktā datuma.