Anotācija (ex-ante)

21-TA-744: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumā Nr. 226 "Par atļauju Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu Valsts robežsardzes dalību Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (FRONTEX) organizētajās kopīgajās operācijās, kā arī īstenotu projektus un pasākumus"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ir izstrādāts pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 24. panta trešo daļu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulas (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 61. pantu un Eiropas Komisijas 2020. gada 26. oktobra īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1567 par finanšu atbalstu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 61. pantu 3. pantu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts ar mērķi atļaut Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, lai nodrošinātu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa attīstību, kā arī veikt saņemtā finanšu atbalsta pārdali valsts pārvaldes iestādēm proporcionāli to personāla ieguldījumam pastāvīgajā korpusā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regulas (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 61. panta nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2019. gada 4. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (turpmāk - Regula Nr. 2019/1896), ar kuru izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzi, lai nodrošinātu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt minētās robežas, pilnībā ievērojot pamattiesības, un paaugstināt Eiropas Savienības atgriešanas politikas efektivitāti.
Atbilstoši Regulas Nr. 2019/1896 4. pantam Eiropas Robežu un krasta apsardzi veido dalībvalstu valsts iestādes, kas ir atbildīgas par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, valsts iestādes, kas ir atbildīgas par atgriešanu, un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (turpmāk – FRONTEX aģentūra).
Regulas Nr. 2019/1896 54. pants paredz Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izveidi, kas sastāv no četrām operacionālo darbinieku (ekspertu) kategorijām:
1. kategorija: FRONTEX aģentūras štata darbinieki, ko izvieto kā vienību dalībniekus operācijas norises vietās saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 55.pantu, kā arī darbinieki, kas atbild par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) centrālās vienības darbību;
2. kategorija: no dalībvalstīm uz FRONTEX aģentūru ilgtermiņā kā daļa no pastāvīgā korpusa norīkotie darbinieki saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 56.pantu;
3. kategorija: dalībvalstu darbinieki, kas ir gatavi tam, lai tiktu nodoti FRONTEX aģentūras rīcībā īstermiņa izvietošanai kā daļa no pastāvīgā korpusa saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 57. pantu;
4. kategorija: ātrās reaģēšanas rezerve, kas ietver tos darbiniekus no dalībvalstīm, kas ir gatavi izvietošanai saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 58. pantu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 39. pantu.
Pastāvīgā korpusa attīstībā var tikt iesaistīta valsts pārvaldes iestāde, kurai ir pieejami atbilstošās kvalifikācijas eksperti (2., 3. un 4.kategorijas personāls), savukārt, 1.kategorijas personāla atlasi nodrošina FRONTEX aģentūra, izsludinot atklātu konkursu.
Atbilstoši FRONTEX aģentūras sniegtajai informācijai pašlaik pastāvīgā korpusa 1. kategorijā ir pieņemti 11 Latvijas Republikas pilsoņi, kas iepriekš dienēja (strādāja) Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēs. Ir jāatzīmē, ka ievērojot personas datu aizsardzības prasības FRONTEX aģentūra informē Latvijas Republiku tikai par kopējo personu skaitu, kas tika pieņemtas 1. kategorijā, kā arī par viņu pēdējo dienesta (darba) valsts pārvaldes iestādi.
Pastāvīgā korpusa 2. kategorijas personālu uz 2021. gadu veido 8 Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras norīkotas FRONTEX aģentūras rīcībā uz 2 gadiem. Ar 2022. gadu šādu Valsts robežsardzes amatpersonu skaits sasniegs 10 amatpersonas, bet 2027. gadā 30 amatpersonas.
Pastāvīgā korpusa 3. un 4. kategorijas personālu veido Valsts robežsardzes un Valsts policijas eksperti. Pastāvīgā korpusa personālam tiek pieskaitīts arī tehnisko līdzekļu apkalpju personāls, kurš no Latvijas puses ir izvietots FRONTEX aģentūras koordinētajos operacionālajos pasākumos, piemēram, kuģa, kutera vai helikoptera apkalpe.
Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas komisijas vēl virzot Regulas Nr. 2019/1896 projektu atzina, ka šis obligātais ieguldījums var būt reāla problēma dalībvalstīm gadījumos, kad to valsts spējas ir pārslogotas, pildot valsts pienākumus. Tādēļ ir paredzēta finansiāla atbalsta sistēma, kas atbalsta un nodrošina cilvēkresursu attīstību ilgtermiņā, ļaujot dalībvalstīm pieņemt darbā un apmācīt papildu darbiniekus, kas nodrošina vajadzīgo elastību, lai atbilstu saskaņā ar Eiropas un robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu noteiktajai obligātajai rezervei, vienlaikus saglabājot pietiekamas savas valsts spējas.
Regulas Nr. 2019/1896 preambulas 64. punkts skaidro, ka finansiāla atbalsta sistēmai būtu jāatbalsta cilvēkresursu attīstība ilgtermiņā ar mērķi nodrošināt dalībvalstu ieguldījumu pastāvīgajā korpusā. Tālab FRONTEX aģentūra atbilstīgi ir pilnvarota piešķirt dotācijas dalībvalstīm bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, minētajam nolūkam izmantojot “ar izmaksām nesaistītu finansējumu”, ja ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 125. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi. Dalībvalstīm, izmantojot šo finansiālo atbalstu, vajadzētu būt iespējai pieņemt darbā un apmācīt papildu darbiniekus, kas nodrošinātu vajadzīgo elastību, lai izpildītu prasību par obligāto ieguldījumu pastāvīgajā korpusā. Finansiālā atbalsta sistēmā būtu jāņem vērā, cik laika nepieciešams pieņemšanai darbā un apmācīšanai, un tādēļ tai vajadzētu balstīties uz noteikumu N+2. Īpaši izveidotajai finansēšanas sistēmai būtu jānodrošina pareizais līdzsvars starp pārkāpumu un krāpšanas riskiem un kontroles izmaksām. Šajā regulā ir noteikti galvenie finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumi, proti, darbiniekiem jābūt pieņemtiem darbā un apmācītiem pietiekamā skaitā, kas atbilst to darbinieku skaitam, kuras norīkotas darbā FRONTEX aģentūrā ilgtermiņā, vai to darbinieku skaitam, kas FRONTEX aģentūras operacionālo darbību veikšanai faktiski izvietotas vismaz uz secīgiem vai nesecīgiem četru mēnešu laikposmiem, vai proporcionāli izvietošanām uz īsāku laikposmu nekā secīgi vai nesecīgi četri mēneši. Tā kā par faktiskajām izmaksām visās dalībvalstīs nav būtisku un salīdzināmu datu, izveidot uz izmaksām balstītu finansēšanas shēmu būtu pārāk sarežģīti, turklāt šādā veidā netiktu atrisināta vajadzība pēc vienkāršas, ātras, efektīvas un lietderīgas finansēšanas shēmas. Īstenojot šādu finansiālo atbalstu, FRONTEX aģentūrai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti līdzfinansēšanas un dubultas nefinansēšanas principi.
Savukārt Regulas Nr. 2019/1896 preambulas 65. punkts skaidro, ka, lai mazinātu iespējamo ietekmi uz valsts dienestiem saistībā ar štata darbinieku pieņemšanu darbā pastāvīgajā korpusā, būtu jāsniedz atbalsts attiecīgajiem dalībvalstu dienestiem, kurš segtu ieguldījumus tā jaunā personāla apmācībā, kas stāsies šā aizejošā personāla vietā.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 1. punktu un Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis ir tiesīgas ik gadu saņemt finansējumu kā finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, lai atbalstītu cilvēkresursu attīstību nolūkā nodrošināt savu ieguldījumu pastāvīgajā korpusā, kā noteikts Regulas Nr. 2019/1896 II, III un IV pielikumā. Minēto finansējumu maksā pēc attiecīgā gada beigām un pēc Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 3. un 4. punktā noteikto nosacījumu izpildes. Minētais finansējums balstās uz atsauces summu kā noteikts Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 2. punktā (2020. - 2021. gadam atsauces summa noteikta 25 833,35 euro apmērā), un attiecīgā gadījumā sasniedz:
a) 100 % no atsauces summas, ko reizina ar to operacionālo darbinieku skaitu, kuri N+2 gadam norādīti norīkošanai saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 II pielikumu;
b) 37 % no atsauces summas, ko reizina ar to operacionālo darbinieku skaitu, kuri faktiski izvietoti attiecīgi saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 57. pantu, ievērojot Regulas Nr. 2019/1896 III pielikumā noteikto limitu, un saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 58. pantu, ievērojot Regulas Nr. 2019/1896 IV pielikumā noteikto limitu;
c) vienreizēju maksājumu 50 % no atsauces summas, ko reizina ar to operacionālo darbinieku skaitu, kurus FRONTEX aģentūra pieņēmusi darbā kā štata darbiniekus; minēto maksājumu piemēro darbiniekiem, kuri atstāj valsts dienestu un kuri laikā, kad FRONTEX aģentūra viņus pieņem darbā, aktīvajā dienestā nav bijuši ilgāk par 15 gadiem (lai kompensētu dalībvalstu ieguldījumus jaunu darbinieku apmācībā, kas aizstāj darbiniekus, kuri atstāj valsts dienestu, FRONTEX aģentūra ņem vērā tikai tos darbiniekus, kuri izbeidz institucionālās attiecības ar attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm vai pārtrauc tās uz laiku, kamēr FRONTEX aģentūra viņus nodarbina).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 8 .panta trešās daļas 5. punktu Valsts robežsardze organizē un kontrolē Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 1. punktā minētā finansējuma atbilstošu izlietojumu. Līdz ar to Valsts robežsardze pilda izraudzītās centrālās valsts pārvaldes iestādes, kas ir atbildīga par finanšu atbalsta pārvaldību saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 61. pantu funkcijas, kas ir noteiktas Komisijas 2020. gada 26. oktobra īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1567 par finanšu atbalstu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 61. pantu 3. panta 2. punktā, proti:
- sazināties ar FRONTEX aģentūru attiecībā uz Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 3. punktā paredzēto piemērojamo nosacījumu uzraudzību;
- nodrošināt visas attiecīgās informācijas sniegšanu FRONTEX aģentūrai, lai pārvaldītu Regulas Nr. 2019/1896 61. pantā minēto finanšu atbalstu;
- pārvaldīt jautājumus, kas saistīti ar finanšu atbalsta maksājumu, tostarp avansa maksājuma pieprasījumus vai maksājuma pieprasījumus FRONTEX aģentūrai, un saņemt attiecīgos maksājumus no FRONTEX aģentūras;
- pārdalīt maksājumus valsts pārvaldes iestādēm proporcionāli to personāla ieguldījumam pastāvīgajā korpusā, ja tas paredzēts valsts kārtībā.
Pašlaik nav noteikta finanšu atbalsta, kas saņemts pastāvīgā korpusa uzturēšanai un attīstībai, pārdales kartība no Iekšlietu ministrijas (Valsts robežsardzes) puses citām valsts pārvaldes iestādēm, ieskaitot Nacionālos bruņotos spēkus.
Risinājuma apraksts
Projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa attīstību, nosakot Iekšlietu ministrijas (Valsts robežsardzes) tiesības veikt saņemtā finansējuma pārdali valsts pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu cilvēkresursu attīstību nolūkā nodrošināt savu ieguldījumu pastāvīgajā korpusā (rekrutējot, pieņemot dienestā (darbā), aizvietojot, nodrošinot atbilstošu apmācību un sagatavotību utt.).
Finanšu atbalsts tiks izmantots iespējamo cilvēkresursu attīstības pasākumu realizācijai, kas varētu būt sekojoši (uzskaitījums nav izsmeļošs):
1. Piesaistīšana un atlase, izstrādājot saistošu darba devēja tēlu un piedāvājumu, kas dotu iespēju piesaistīt plašāku pretendentu skaitu vakantajiem amatiem; uzlabojot darbinieku piesaistīšanas procesu, arī konkurenci par labāko kandidātu; ieviešot savlaicīgu un efektīvu darbinieku atlasi, kas nodrošinātu nepieciešamo profesionālu darbinieku apjomu un kapacitāti.
2. Piesaistīšanas reklāmas kampaņas (plašsaziņas līdzekļi, radio, televīzija, reklāmas stendi pilsētās un novados) un informatīvās dienas.
3. Cilvēkresursu attīstīšana un profesionālā izaugsme. Pamata apmācība un profesionālās attīstības kursi, papildus ierasti plānotajam.
4. Valodu apmācība (angļu un atsevišķu specifisku valodu apmācība).
5. Atsevišķu specializāciju profesionālās kompetences pilnveides kursi – viltotie dokumenti, zagtais transports, cilvēktirdzniecības upuru atklāšana, gaisa un kuģošanas līdzekļu apkalpju apmācība, kuģošanas līdzekļu apskates grupu apmācība, pirkstu nospiedumu noņemšanas un reģistrācijas ekspertu apmācība un citi.
6. Kvalificētu pasniedzēju (treneru) piesaiste apmācību nodrošināšanai.
7. Apmācību bāzes pilnveidošana un atjaunināšana, lai nodrošinātu apmācību kapacitātes celšanu kontekstā ar pieaugošu apmācību vajadzību.
Vienlaikus ar projektu plānots precizēt nosaukumu, svītrojot nosaukumā vārdus “Valsts robežsardzes”, atbilstoši esošajai situācijai, jo FRONTEX aģentūras organizētajās kopīgajās operācijās piedalās arī Valsts policijas pārstāvji.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
7 693 583
0
7 693 583
0
7 693 583
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
7 693 583
0
7 693 583
0
7 693 583
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
7 693 583
0
7 693 583
0
7 693 583
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
7 693 583
0
7 693 583
0
7 693 583
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumi tiek segti  no Iekšlietu ministrijas (Valsts robežsardze) budžeta apakšprogrammas 67.14.00 “FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana” finanšu līdzekļiem. Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta izdevumiem.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) budžeta apakšprogrammā 67.14.00 “FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana” plānots finansējums  7 693 583 euro apmērā (t.sk. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1 081 146 euro),  lai nodrošinātu FRONTEX aģentūras kopīgajās operācijas un dalību FRONTEX aģentūras apstiprinātajos projektos un apmācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešajām valstīm.
Dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem 1 081 146 euro paredzēti, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar PVN samaksu par operācijām 781 146 euro apmērā  un priekšfinansējums 300 000 euro apmērā starptautisko operāciju un pasākumu finansēšanai no gada sakumā. Attiecīgi ik gadu ieplānota ārvalstu finanšu palīdzības atmaksa valsts pamatbudžetam 300 000 euro apmērā apakšprogrammā 67.02.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Kopienas iniciatīvu fondu finansējumu".
Ņemot vērā pašreizējo situāciju 2021. gadā (finanšu atbalsts par 1.kategorijas personālu) un 2022.gadā (finanšu atbalsts par 2., 3. un 4.kategorijas personālu) provizoriski var paredzēt šāda finanšu atbalsta saņemšanu:
- par 1. kategoriju – saskaņā ar FRONTEX aģentūras sniegto informāciju finanšu atbalsta apjoms ir 77 500,05 euro (4 bijušās Valsts robežsardzes amatpersonas (4 x 25 833,35 x 50% = 51 666,70 euro) un 2 bijušie Valsts policijas darbinieki (2 x 25 833,35 x 50% = 25 833,35 euro)). Nākamajiem gadiem finanšu atbalsta apjomu nav iespējams prognozēt, jo nevar paredzēt personu skaitu, kas izbeigs dienesta (darba) tiesiskās attiecības ar valsts pārvaldes iestādēm, sakarā ar darba attiecību uzsākšanu FRONTEX aģentūrā pastāvīgā korpusa darbinieku statusā;
- par 2. kategoriju – ņemot vērā finanšu atbalsta piešķiršanas kritērijus un aprēķināšanas metodoloģiju Valsts robežsardze nevar kvalificēties finanšu atbalsta saņemšanai vismaz 2021. un 2022. gadā, jo netiek sasniegta pozitīva personāla mainības dinamika, proti, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 3. punkta nosacījumiem, Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas ikgadējais maksājums kļūst izpildāms tikai ar noteikumu, ka dalībvalstis attiecīgi palielina savu vispārējo Valsts robežsardzes personālu, attiecīgajā laikposmā pieņemot darbā jaunus darbiniekus (nepieciešams pierādīt pozitīvo personāla mainības dinamiku salīdzinājumā ar noteikto personāla bāzes atskaites punktu 2019. gada 30. aprīlī);
- par 3. kategoriju – provizoriski finanšu atbalsta maksājums (pilnā apjomā izpildot Regulas Nr. 2019/1896 III pielikumā noteikto kvotu) var sasniegt:
- 2022. gadā (par 2021. gadu) 688 200,45 euro (Valsts robežsardze 66 x 25833,35 x 37% = 630 850,41 euro, Valsts policija 6 x 25 833,35 x 37% = 57 350,04 euro);
- 2023. gadā (par 2022. gadu) 669 083,77 euro (Valsts robežsardze 67 x 25 833,35 x 37% = 640 408,75 euro, Valsts policija 3 x 25 833,35 x 37% = 28 675,02 euro);
- 2024. gadā (par 2023. gadu) 764 667,16 euro (sadalījumu nav iespējams prognozēt);
- 2025. gadā (par 2024. gadu) 812 458,58 euro (sadalījumu nav iespējams prognozēt);
- 2026. gadā (par 2025. gadu) 955 833,95 euro (sadalījumu nav iespējams prognozēt);
- 2027. gadā (par 2026. gadu) 1 003 625,65 euro (sadalījumu nav iespējams prognozēt);
- 2028. gadā (par 2027. gadu) 1 051 417,35 euro (sadalījumu nav iespējams prognozēt);
- par 4.kategoriju – provizoriski finanšu atbalsta maksājuma apjomu aprēķināt nav iespējams, jo tas ir atkarīgs no migrācijas situācijas izmaiņām uz Eiropas Savienības ārējām robežām un ātrās reaģēšanas pasākumu iniciēšanas no FRONTEX aģentūras puses.
Svarīgi atzīmēt, ka 4. kategorija pastāvēs tikai līdz 2024. gada beigām, un sākot ar 2025. gadu pastāvīgo korpusu veidos tika 1., 2., un 3. kategorijas personāls.
Pašlaik uz finanšu atbalsta saņemšanu var pretendēt Valsts robežsardze un Valsts policija, bet turpmāk ir iespējama sadarbības partneru loka paplašināšana. Šādos gadījumos citām valsts pārvaldes iestādēm finanšu atbalsts tiks pārskaitīts transferta veidā.
Finanšu atbalsts tiks izmantots nodrošinot pasākumus, kas veicina cilvēkresursu attīstību nolūkā nodrošināt savu ieguldījumu pastāvīgajā korpusā, piemēram, pilnveidojot personāla piesaistīšanu un atlasi, izstrādājot saistošu darba devēja tēlu un piedāvājumu, kas dotu iespēju piesaistīt plašāku pretendentu skaitu vakantajiem amatiem; organizējot piesaistīšanas reklāmas kampaņas (plašsaziņas līdzekļi, radio, televīzija, reklāmas stendi pilsētās un novados) un informatīvās dienas; nodrošinot pamata apmācības un profesionālās attīstības kursus, papildus ierasti plānotajam, kā arī valodu apmācības (angļu un atsevišķu specifisku valodu apmācība) un atsevišķu profesionālās kompetences pilnveides kursus; nodrošinot kvalificētu pasniedzēju (treneru) piesaisti apmācību nodrošināšanai; pilnveidojot un atjauninot apmācību bāzi, lai nodrošinātu apmācību kapacitātes celšanu kontekstā ar pieaugošu apmācību vajadzību.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Finanšu atbalsta maksājuma apjoms var tikt precizēts, ņemot vērā nodrošinātu ieguldījumu pastāvīgajā korpusā, kā noteikts Regulas Nr. 2019/1896 II, III un IV pielikumā un Regulas Nr. 2019/1896 61. panta 3. un 4. punktā noteikto nosacījumu izpildi.
Nepieciešamības gadījumā, ja kopējie izdevumi pārsniegs budžeta apakšprogrammā 67.14.00 “FRONTEX Aģentūras starptautisko operāciju nodrošināšana” plānotu finansējumu vai mainīsies izdevumu struktūra, Iekšlietu ministrija (Valsts robežsardze) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā attiecīgi priekšlikumus apropriācijas palielināšanai - ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos, vienlaicīgi palielinot izdevumus, vai priekšlikumus par apropriācijas pārdali starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.
Finanšu atbalsta saņemšana neietekmēs plānoto finansējumu (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), kas  paredzēts, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar PVN samaksu par operacionālajām aktivitātēm un priekšfinansējumu operacionālo aktivitāšu un pasākumu finansēšanai no gada sākuma.
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32020D1567
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 26. oktobris, Eiropas Komisija, Nr. 2020/1567, īstenošanas lēmums, par finanšu atbalstu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 61. pantu
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 26. oktobris, Eiropas Komisija, Nr. 2020/1567, īstenošanas lēmums, par finanšu atbalstu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa attīstībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 61. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Lēmuma Nr. 2020/1567 3. panta 1. punkts
Projekta 2. punkts (rīkojuma 1.2. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Lēmuma Nr. 2020/1567 3. panta 2. punkta d) apakšpunkts
Projekta 3. punkts (rīkojuma 3.2. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Lēmuma Nr. 2020/1567 3. panta 2. punkta d) apakšpunkts paredz rīcības brīvību valstij paredzēt iespēju pārdalīt maksājumus valsts iestādēm proporcionāli to personāla ieguldījumam pastāvīgajā korpusā, līdz ar to ar Projekta 3. punktu (rīkojuma 3.2. apakšpunktu) tiek paredzēta iespēja Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) veikt saņemtā finanšu atbalsta pārdali valsts pārvaldes iestādēm proporcionāli to personāla ieguldījumam pastāvīgajā korpusā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Valsts robežsardze
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrija
  • Valsts robežsardze
  • Valsts robežsardzes koledža
  • Valsts policija
  • Projekta izpildē var tikt iesaistītas arī citas valsts pārvaldes iestādes, kuras iegulda personālu pastāvīgajā korpusā.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Projekta izpildes rezultātā nav paredzēta esošu valsts pārvaldes iestāžu likvidācija vai reorganizācija. Projektā paredzētais tiks īstenots līdzšinējā kārtībā un apjomā, iestāžu funkcijas un uzdevumi netiek paplašināti, papildus cilvēkresursi nav nepieciešami.
 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Nav
Pielikumi